니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 129.bālapaṇḍita

129.bālapaṇḍita

bālapaṇḍitasuttaṃ (MN 129-우현(愚賢) 경) ㅡ 전반부(어리석은 자)

2 147 2019.09.03 20:16
7 MN 129-우현愚賢 경bālapaṇḍitasuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.10.15

3. suññatavaggo, 9. bālapaṇḍitasuttaṃ (MN 129-우현(愚賢) 경)


246. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. —


“tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. katamāni tīṇi? idha, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca. no cetaṃ, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ — ‘bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso’ti? yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca tasmā naṃ paṇḍitā jānanti — ‘bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso’ti. sa kho so, bhikkhave, bālo tividhaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. sace, bhikkhave, bālo sabhāyaṃ vā nisinno hoti, rathikāya vā nisinno hoti, siṅghāṭake vā nisinno hoti; tatra ce jano tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ manteti. sace, bhikkhave, bālo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti, tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ hoti — ‘yaṃ kho jano tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ manteti, saṃvijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmī’ti. idaṃ, bhikkhave, bālo paṭhamaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.


“비구들이여, 어리석은 자에게 이런 세 가지 어리석음의 특징, 어리석음의 징조, 어리석은 삶의 흔적이 있다. 어떤 셋인가? 여기, 비구들이여, 어리석은 자는 나쁜 생각을 하고, 나쁜 말을 하고, 나쁜 행위를 한다. 만약, 비구들이여, 어리석은 자가 나쁜 생각을 하고, 나쁜 말을 하고, 나쁜 행위를 하지 않는다면, 현명한 자들이 어떻게 그를 ‘이 존자는 어리석다. 고결한 사람이 아니다.’라고 알겠는가? 비구들이여, 어리석은 자가 나쁜 생각을 하고, 나쁜 말을 하고, 나쁜 행위를 하기 때문에 현명한 자들이 그를 ‘이 존자는 어리석다. 고결한 사람이 아니다.’라고 안다. 비구들이여, 그런 그 어리석은 자는 삼중으로 지금여기에서 고통과 고뇌를 경험한다. 만약, 비구들이여, 어리석은 자가 회의장에 앉아있거나, 마차길에 앉아있거나, 교차로에 앉아있고, 거기서 사람들이 그 상황에서 생기고 어울리는 이야기를 나누고 있을 때, 만약, 비구들이여, 어리석은 자가 생명을 해치고 … 술과 발효액 등 취하게 하는 것 때문에 방일하게 머무는 자라면, 거기서, 비구들이여, 어리석은 자에게 이런 생각이 든다. ― ‘사람들이 얘기 나누는 그 상황에서 생기고 어울리는 이야기들은 나에 대한[내 안에 존재하는] 것들이다. 그리고 나에게 그 법들이 나타난다.’라고. 이것이, 비구들이여, 어리석은 자가 지금여기에서 경험하는 첫 번째 고통과 고뇌이다. 


247. “puna caparaṃ, bhikkhave, bālo passati rājāno coraṃ āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente — kasāhipi tāḷente vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi tāḷente hatthampi chindante pādampi chindante hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante nāsampi chindante kaṇṇanāsampi chindante bilaṅgathālikampi karonte saṅkhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi karonte eṇeyyakampi karonte baḷisamaṃsikampi karonte kahāpaṇikampi karonte khārāpatacchikampi karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi karonte tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsaṃ chindante. tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ hoti — ‘yathārūpānaṃ kho pāpakānaṃ kammānaṃ hetu rājāno coraṃ āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti — kasāhipi tāḷenti ... pe ... asināpi sīsaṃ chindanti; saṃvijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. maṃ cepi rājāno jāneyyuṃ, mampi rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṃ — kasāhipi tāḷeyyuṃ ... pe ... jīvantampi sūle uttāseyyuṃ, asināpi sīsaṃ chindeyyun’ti. idampi, bhikkhave, bālo dutiyaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.


다시, 비구들이여, 어리석은 자가 왕들이 범죄를 저지른 도둑을 붙잡은 뒤 여러 가지 체벌을 가하는 것을 본다. ― 채찍으로 때리기도 하고, 몽둥이로 때리기도 하고, 둘로 갈라진 반절의 막대기로 때리기도 하고, 손을 자르기도 하고, 발을 자르기도 하고, 손발을 다 자르기도 하고, 귀를 자르기도 하고, 코를 자르기도 하고, 귀와 코를 다 자르기도 한다. 식초 그릇에 넣는 고문을 하기도 하고, 소라의 껍질을 벗기는 것과 같은 고문을 하기도 하고, 아수라의 입을 만드는 고문을 하기도 하고, 온몸에 불을 붙이는 고문을 하기도 하고, 손에 불을 붙이는 고문을 하기도 하고, 침대를 만드는 풀로 감싸 가죽끈으로 묶는 고문을 하기도 하고, 나무껍질로 된 옷을 입히는 고문을 하기도 하고, 영양처럼 만드는 고문을 하기도 하고, 갈고리로 꿰어 걸어놓는 고문을 하기도 하고, 동전처럼 만드는 고문을 하기도 하고, 상처에 소금을 바르는 고문을 하기도 하고, 가죽끈으로 때리며 장애물을 통과시키는 고문을 하기도 하고, 작은 의자 위에 짚더미로 둘러싸는 고문을 하기도 하고, 뜨거운 기름을 끼얹기도 하고, 개에 물리게 하기도 하고, 살아있는 것을 창으로 겁주기도 하고, 칼로 목을 베기도 한다. 거기서 비구들이여, 어리석은 자에게 이런 생각이 든다. ― ‘이런 악한 업(業)을 원인으로 왕들은 범죄를 저지른 도둑을 붙잡은 뒤 여러 가지 체벌을 가한다. ― 채찍으로 때리기도 하고 … 칼로 목을 베기도 한다. 그 법들은 나에 대한[내 안에 존재하는] 것들이다. 그리고 나에게 그 법들이 나타난다. 만약 왕들이 나를 안다면, 왕들은 나도 붙잡은 뒤 여러 가지 체벌을 가할 것이다. ― 채찍으로 때리기도 하고 … 칼로 목을 베기도 할 것이다.’라고. 이것이, 비구들이여, 어리석은 자가 지금여기에서 경험하는 두 번째 고통과 고뇌이다. 


248. “puna caparaṃ, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ, yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. seyyathāpi, bhikkhave, mahataṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ pathaviyā olambanti ajjholambanti abhippalambanti; evameva kho, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ, yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ hoti — ‘akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ; kataṃ pāpaṃ, kataṃ luddaṃ, kataṃ kibbisaṃ. yāvatā, bho, akatakalyāṇānaṃ akatakusalānaṃ akatabhīruttāṇānaṃ katapāpānaṃ kataluddānaṃ katakibbisānaṃ gati taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’ti. so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. idampi, bhikkhave, bālo tatiyaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.


다시, 비구들이여, 의자에 앉아있거나, 침대에 누워있거나, 땅바닥에 누워있는 어리석은 자를 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위 등 예전에 지은 악업(惡業)들이 그때 그를 붙잡고, 매달리고, 억누른다. 예를 들면, 비구들이여, 큰 산봉우리들의 그림자가 저녁에 대지를 덮고, 가리고, 휩싼다. 이처럼, 비구들이여, 의자에 앉아있거나, 침대에 누워있거나, 땅바닥에 누워있는 어리석은 자를 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의의 나쁜 행위 등 예전에 지은 악업들이 그때 그를 붙잡고, 매달리고, 억누른다. 그때, 비구들이여, 어리석은 자에게 이런 생각이 든다. ― ‘나는 유익을 만들지 못했고, 선을 만들지 못했고, 두려움으로부터의 피난처를 만들지 못했다. 악(pāpa)을 행하고, 난폭하고, 죄악을 저질렀다. 오! 유익(kalyāṇa)을 만들지 못했고, 선(kusala)을 만들지 못했고, 두려움으로부터의 피난처를 만들지 못했고, 악을 행하고, 난폭하고, 죄악을 저지른 자의 갈 곳으로, 죽은 뒤에 나는 갈 것이다.’라고. 그는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 이것이, 비구들이여, 어리석은 자가 지금여기에서 경험하는 세 번째 고통과 고뇌이다. 


“sa kho so, bhikkhave, bālo kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. yaṃ kho taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya — ‘ekantaṃ aniṭṭhaṃ ekantaṃ akantaṃ ekantaṃ amanāpan’ti, nirayameva taṃ sammā vadamāno vadeyya — ‘ekantaṃ aniṭṭhaṃ ekantaṃ akantaṃ ekantaṃ amanāpan’ti. yāvañcidaṃ, bhikkhave, upamāpi na sukarā yāva dukkhā nirayā”ti.


비구들이여, 어리석은 자는 몸으로 나쁜 행위를 하고, 말로 나쁜 행위를 하고, 의(意)로 나쁜 행위를 하고서 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. ‘전적으로 동의할 수 없고, 전적으로 싫고, 전적으로 마음에 들지 않는 것’이라고 바르게 말하는 사람이 말한다면, 지옥이 바로 그것이다. 지옥의 괴로움은 비유하기도 쉽지 않다.”


249. evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “sakkā pana, bhante, upamaṃ kātun”ti? “sakkā bhikkhū”ti bhagavā avoca. seyyathāpi, bhikkhu, coraṃ āgucāriṃ gahetvā rañño dasseyyuṃ — ‘ayaṃ kho, deva, coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya — ‘gacchatha, bho, imaṃ purisaṃ pubbaṇhasamayaṃ sattisatena hanathā’ti. tamenaṃ pubbaṇhasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. atha rājā majjhanhikasamayaṃ evaṃ vadeyya — ‘ambho, kathaṃ so puriso’ti? “‘tatheva, deva, jīvatī’ti. tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya — ‘gacchatha, bho, taṃ purisaṃ majjhanhikasamayaṃ sattisatena hanathā’ti. tamenaṃ majjhanhikasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. atha rājā sāyanhasamayaṃ evaṃ vadeyya — ‘ambho, kathaṃ so puriso’ti? ‘tatheva, deva, jīvatī’ti. tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya — ‘gacchatha, bho, taṃ purisaṃ sāyanhasamayaṃ sattisatena hanathā’ti. tamenaṃ sāyanhasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso tīhi sattisatehi haññamāno tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyethā”ti? “ekissāpi, bhante, sattiyā haññamāno so puriso tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyetha, ko pana vādo tīhi sattisatehī”ti?


이렇게 말했을 때, 어떤 비구가 세존에게 이렇게 말했다. ― “그런데 대덕이시여, 비유하는 것이 가능합니까?”라고. “가능하다, 비구여.”라고 세존이 말했다. “예를 들면, 비구여, 범죄를 저지른 도둑을 붙잡아 ‘왕이시여, 이 자는 범죄를 저지른 도둑입니다. 왕께서 원하시는 처벌을 명령하십시오.’라고 하면서 왕에게 데려올 것이다. 그런 그에 대해 왕은 이렇게 말할 것이다. ― ‘여보게들, 그대들은 가서 그 사람을 아침에 백 자루의 창으로 찌르시오.’ 그러면 그들은 그를 아침에 백 자루의 창으로 찌를 것이다. 다시 왕은 한낮에 이렇게 말할 것이다. ‘여보게들, 그 사람은 어떻게 되었는가?’ ‘왕이시여, 그렇게 살아있습니다.’ 그런 그를 왕은 이렇게 말할 것이다. ― ‘여보게들, 그대들은 가서 그 사람을 낮에 백 자루의 창으로 찌르시오.’ 그러면 그를 그들은 낮에 백 자루의 창으로 찌를 것이다. 다시 왕은 저녁에 이렇게 말할 것이다. ‘여보게들, 그 사람은 어떻게 되었는가?’ ‘왕이시여, 그렇게 살아있습니다.’ 그런 그를 왕은 이렇게 말할 것이다. ― ‘여보게들, 그대들은 가서 그 사람을 저녁에 백 자루의 창으로 찌르시오.’ 그러면 그를 그들은 저녁에 백 자루의 창으로 찌를 것이다. 비구여, 그것을 어떻게 생각하는가? 하루 동안 삼백 자루의 창에 찔린 그 사람은 그 때문에 괴로움[고(苦)]과 고뇌[우(憂)]를 겪지 않겠는가?” “대덕이시여, 한 자루의 창에 찔린 사람도 그 때문에 괴로움과 고뇌를 겪을 것입니다. 삼백 자루의 창에 찔린 사람이야 말해 무엇 하겠습니까?”


250. atha kho bhagavā parittaṃ pāṇimattaṃ pāsāṇaṃ gahetvā bhikkhū āmantesi — “taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamo nu kho mahantataro — yo cāyaṃ mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito, yo ca himavā pabbatarājā”ti? “appamattako ayaṃ, bhante, bhagavatā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito, himavantaṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya saṅkhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi na upeti”. “evameva kho, bhikkhave, yaṃ so puriso tīhi sattisatehi haññamāno tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti taṃ nirayakassa dukkhassa upanidhāya saṅkhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhampi na upeti”.


그러자 세존은 손바닥만 한 작은 돌을 들고서 비구들에게 말했다. ― “비구들이여, 어떻게 생각하는가? 내가 쥔 손바닥만 한 작은 돌과 산의 왕 히말라야 가운데 어떤 것이 더 큰가?” “대덕이시여, 세존께서 쥔 손바닥만 한 작은 돌은 하잘것없습니다. 산의 왕 히말라야와 비교하면 이름도 얻을 수 없고, 작은 부분이랄 것도 없고, 비교 거리도 안 됩니다.” “이처럼, 비구들이여, 삼백 자루의 창에 찔린 그 사람이 그 때문에 괴로움과 고뇌를 겪는 것은 지옥의 괴로움과 비교하면 이름도 얻을 수 없고, 작은 부분이랄 것도 없고, 비교 거리도 안 된다.


“tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma kammakāraṇaṃ karonti — tattaṃ ayokhilaṃ hatthe gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ dutiye hatthe gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ pāde gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ dutiye pāde gamenti, tattaṃ ayokhilaṃ majjhe urasmiṃ gamenti. so tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā saṃvesetvā kuṭhārīhi VAR tacchanti. so tattha dukkhā tibbā ... pe ... byantīhoti. tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā uddhaṃpādaṃ adhosiraṃ gahetvā vāsīhi tacchanti. so tattha dukkhā tibbā ... pe ... byantīhoti. tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya pathaviyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi. so tattha dukkhā tibbā ... pe ... byantīhoti. tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi. so tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṃ karoti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā uddhaṃpādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. so tattha pheṇuddehakaṃ paccati. so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṃ gacchati. so tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedeti, na ca tāva kālaṅkaroti yāva na taṃ pāpakammaṃ byantīhoti. tamenaṃ, bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. so kho pana, bhikkhave, mahānirayo —


그런 그를, 비구들이여, 지옥 지기들이 다섯 겹으로 묶인 처벌을 한다. ― 뜨거운 쇠못으로 손을 찌르고, 뜨거운 쇠못으로 다른 손을 찌르고, 뜨거운 쇠못으로 발을 찌르고, 뜨거운 쇠못으로 다른 발을 찌르고, 뜨거운 쇠못으로 가슴팍을 찌른다. 그는 거기서 괴롭고 날카롭고 예리하고 고통스러운 느낌을 경험하면서 악업이 끝나지 않는 한 죽지 않는다. 그런 그를, 비구들이여, 지옥 지기들이 데리고 와서 도끼로 쪼갠다. 그는 거기서 괴롭고 날카롭고 … 죽지 않는다. 그런 그를, 비구들이여, 지옥 지기들이 다리를 위로 머리를 아래로 매단 뒤 자귀로 벗겨낸다. 그는 거기서 괴롭고 날카롭고 … 죽지 않는다. 그런 그를, 비구들이여, 지옥 지기들이 마차에 묶은 뒤에 화염이 솟구치며 불타는 땅 위로 이리저리 끌고 다닌다. 그는 거기서 괴롭고 날카롭고 … 죽지 않는다. 그런 그를, 비구들이여, 지옥 지기들이 화염이 솟구치며 불타는 큰 산을 오르내리게 한다. 그는 거기서 괴롭고 날카롭고 예리하고 고통스러운 느낌을 경험하면서 악업이 끝나지 않는 한 죽지 않는다. 그런 그를, 비구들이여, 지옥 지기들이 다리를 위로 머리를 아래로 매단 후 화염이 솟구치며 불타는 뜨거운 구리 솥에 집어넣는다. 거기서 그는 거품 위에 던져져서 익는다. 거품 위에 던져져서 익는 그는 한 번은 위로 올라가고, 한 번은 아래로 내려가고, 한 번은 옆으로 돈다. 그는 거기서 괴롭고 날카롭고 예리하고 고통스러운 느낌을 경험하면서 악업이 끝나지 않는 한 죽지 않는다. 그런 그를, 비구들이여, 지옥 지기들이 대지옥(大地獄)에 집어넣는다. 비구들이여, 그 대지옥은 ―


“catukkaṇṇo catudvāro, vibhatto bhāgaso mito.
ayopākārapariyanto, ayasā paṭikujjito.


네 개의 모서리가 있고, 각각의 면에 장엄한 네 개의 문이 있고

끝은 쇠로 둘러싸였고, 쇠로 지붕을 덮었고


“tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā.
samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā”.


불이 공급되어 타오르는 쇠로 바닥을 깔았고, 

전체 둘레가 백 요자나에 달하는 대지옥이 언제나 지속하고 있다.


“anekapariyāyenapi kho ahaṃ, bhikkhave, nirayakathaṃ katheyyaṃ; yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukarā akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā nirayā.


나는, 비구들이여, 다양한 방법으로 지옥 이야기를 할 수 있다. 그러나 비구들이여, 지옥의 괴로움에 대해 말로써 다하기는 쉽지 않다.


251. “santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā. te allānipi tiṇāni sukkhānipi tiṇāni dantullehakaṃ khādanti. katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā? hatthī assā goṇā gadrabhā ajā migā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā. sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tesaṃ sattānaṃ sahabyataṃ upapajjati ye te sattā tiṇabhakkhā.


비구들이여, 풀을 먹고 사는 짐승으로 태어난 생명이 있다. 그들은 젖은 풀도 마른 풀도 이빨을 부딪쳐 가며 씹는다. 그러면 풀을 먹고 사는 짐승으로 태어난 생명은 무엇인가? 코끼리, 말, 소, 당나귀, 양, 사슴 또는 무엇이든 풀을 먹고 사는 짐승으로 태어난 다른 생명이 있다. 비구들이여, 그런 그 어리석은 자가 여기서 전생에 맛을 허용하고 여기서 악업들을 지은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤에 풀을 먹고 사는 중생들의 동료로 태어난다.


“santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā. te dūratova gūthagandhaṃ ghāyitvā dhāvanti — ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti. seyyathāpi nāma brāhmaṇā āhutigandhena dhāvanti — ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti; evameva kho, bhikkhave, santi tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā, te dūratova gūthagandhaṃ ghāyitvā dhāvanti — ‘ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā’ti. katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā? kukkuṭā sūkarā soṇā siṅgālā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā. sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tesaṃ sattānaṃ sahabyataṃ upapajjati ye te sattā gūthabhakkhā.


비구들이여, 똥을 먹고 사는 짐승으로 태어난 생명이 있다. 그들은 오랫동안 ‘여기서 먹을 것이다. 여기서 먹을 것이다.’라며 똥 냄새를 맡으면서 달린다. 예를 들면 바라문들은 ‘여기서 먹을 것이다. 여기서 먹을 것이다.’라며 공물(供物) 냄새를 따라 달린다. 이처럼, 똥을 먹고 사는 짐승으로 태어난 생명이 있다. 그들은 오랫동안 ‘여기서 먹을 것이다. 여기서 먹을 것이다.’라며 똥 냄새를 맡으면서 달린다. 그러면 비구들이여, 똥을 먹고 사는 짐승으로 태어난 생명은 무엇인가? 닭, 돼지, 개, 자칼 또는 무엇이든 똥을 먹고 사는 짐승으로 태어난 다른 생명이 있다. 비구들이여, 그런 그 어리석은 자가 여기서 먼저 욕심을 부리고, 여기서 악업들을 짓고서 몸이 무너져 죽은 뒤에 똥을 먹고 사는 중생들의 동료로 태어난다.


“santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti? kīṭā puḷavā gaṇḍuppādā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo, idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tesaṃ sattānaṃ sahabyataṃ upapajjati ye te sattā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti.


비구들이여, 어둠 속에서 태어나고 어둠 속에서 늙고 어둠 속에서 죽는 짐승으로 태어난 생명이 있다. 그러면 비구들이여, 어둠 속에서 태어나고 어둠 속에서 늙고 어둠 속에서 죽는 짐승으로 태어난 생명은 무엇인가? 나방, 구더기, 지렁이 또는 무엇이든 어둠 속에서 태어나고 어둠 속에서 늙고 어둠 속에서 죽는 짐승으로 태어난 다른 생명이 있다. 비구들이여, 그런 그 어리석은 자가 여기서 먼저 욕심을 부리고, 여기서 악업들을 지은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤에 어둠 속에서 태어나고 어둠 속에서 늙고 어둠 속에서 죽는 중생들의 동료로 태어난다.


“santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti. katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti? macchā kacchapā susumārā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti. sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tesaṃ sattānaṃ sahabyataṃ upapajjati ye te sattā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti.


비구들이여, 물속에서 태어나고 물속에서 늙고 물속에서 죽는 짐승으로 태어난 생명이 있다. 그러면 비구들이여, 물속에서 태어나고 물속에서 늙고 물속에서 죽는 짐승으로 태어난 생명은 무엇인가? 물고기, 거북이, 악어 또는 무엇이든 물속에서 태어나고 물속에서 늙고 물속에서 죽는 짐승으로 태어난 다른 생명이 있다. 비구들이여, 그런 그 어리석은 자가 여기서 먼저 욕심을 부리고, 여기서 악업들을 지은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤에 물속에서 태어나고 물속에서 늙고 물속에서 죽는 중생들의 동료로 태어난다.


“santi, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti. katame ca, bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti? ye te, bhikkhave, sattā pūtimacche vā jāyanti pūtimacche vā jīyanti pūtimacche vā mīyanti pūtikuṇape vā ... pe ... pūtikummāse vā... candanikāya vā... oligalle vā jāyanti, (ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti.) sa kho so, bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tesaṃ sattānaṃ sahabyataṃ upapajjati ye te sattā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti.


비구들이여, 더러움 속에서 태어나고 더러움 속에서 늙고 더러움 속에서 죽는 짐승으로 태어난 생명이 있다. 그러면 비구들이여, 더러움 속에서 태어나고 더러움 속에서 늙고 더러움 속에서 죽는 짐승으로 태어난 생명은 무엇인가? 썩은 물고기에서 태어나고 썩은 물고기에서 늙고 썩은 물고기에서 죽는 짐승으로 태어난 중생, 부패한 시체 … 부패한 식품 … 오물 … (또는 무엇이든 더러움 속에서 태어나고 더러움 속에서 늙고 더러움 속에서 죽는 짐승으로 태어난 다른 생명이 있다). 비구들이여, 그런 그 어리석은 자가 여기서 먼저 욕심을 부리고, 여기서 악업들을 지은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤에 더러움 속에서 태어나고 더러움 속에서 늙고 더러움 속에서 죽는 중생들의 동료로 태어난다.


“anekapariyāyenapi kho ahaṃ, bhikkhave, tiracchānayonikathaṃ katheyyaṃ; yāvañcidaṃ, bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā tiracchānayoni.


비구들이여, 나는 다양한 방법으로 축생의 모태에 관한 이야기를 할 수 있다. 그러나 축생의 모태가 얼마만큼 괴로운지 말로 다 하기는 쉽지 않다.


252. “seyyathāpi, bhikkhave, puriso ekacchiggalaṃ yugaṃ mahāsamudde pakkhipeyya. tamenaṃ puratthimo vāto pacchimena saṃhareyya, pacchimo vāto puratthimena saṃhareyya, uttaro vāto dakkhiṇena saṃhareyya, dakkhiṇo vāto uttarena saṃhareyya. tatrāssa kāṇo kacchapo, so vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ ummujjeyya. taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so kāṇo kacchapo amusmiṃ ekacchiggale yuge gīvaṃ paveseyyā”ti? (“no hetaṃ, bhante”.) “yadi pana, bhante, kadāci karahaci dīghassa addhuno accayenā”ti. “khippataraṃ kho so, bhikkhave, kāṇo kacchapo amusmiṃ ekacchiggale yuge gīvaṃ paveseyya, ato dullabhatarāhaṃ, bhikkhave, manussattaṃ vadāmi sakiṃ vinipātagatena bālena. taṃ kissa hetu? na hettha, bhikkhave, atthi dhammacariyā samacariyā kusalakiriyā puññakiriyā. aññamaññakhādikā ettha, bhikkhave, vattati dubbalakhādikā”.


예를 들면, 비구들이여, 어떤 사람이 하나의 구멍이 있는 멍에를 큰 바다에 던져넣을 것이다. 동쪽에서 부는 바람은 그것을 서쪽으로 몰 것이고, 서쪽에서 부는 바람은 동쪽으로 몰 것이다. 북쪽에서 부는 바람은 남쪽으로 몰고, 남쪽에서 부는 바람은 북쪽으로 몰 것이다. 거기에 눈먼 거북이가 있을 것이다. 그 거북이는 백 년이 지날 때마다 한 번씩 올라올 것이다. 그것을 어떻게 생각하는가, 비구들이여, 백 년이 지날 때마다 한 번씩 올라오는 그 눈먼 거북이가 그런 하나의 구멍이 있는 멍에에 목을 집어넣을 수 있겠는가?” (“아닙니다, 대덕이시여.”) “만약 가능하다 해도, 대덕이시여, 오랜 세월이 지난 뒤 드물게 가능할 것입니다.” “비구들이여, 그 눈먼 거북이가 그런 하나의 구멍이 있는 멍에에 목을 집어넣는 것은 아주 빠른 것이다. 이제 한 번 어리석음 때문에 벌 받는 상태로 이끌린 자가, 비구들이여, 인간의 태어남을 얻기는 더 어렵다고 나는 말한다. 그 원인은 무엇인가? 참으로 비구들이여, 여기에는 법의 행위와 안정된 행위와 선(善)을 행함과 공덕을 행함이 없다. 여기는, 비구들이여, 서로 간에 먹는다. 약한 것을 먹는다. 


; (SN 56.47-구멍이 있는 멍에 경1) 참조 ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya07_13_05&wr_id=2

 

; (SN 56.48-구멍이 있는 멍에 경2) 참조 ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya07_13_05&wr_id=3

 

“sa kho so, bhikkhave, bālo sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgacchati, yāni tāni nīcakulāni — caṇḍālakulaṃ vā nesādakulaṃ vā venakulaṃ vā rathakārakulaṃ vā pukkusakulaṃ vā. tathārūpe kule paccājāyati dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. so ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khujjo vā pakkhahato vā na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. so kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati. so kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.


비구들이여, 만약에 그 어리석은 사람이 오랜 세월이 지난 뒤 드물게 인간으로 온다면, 불가촉천민, 바구니 만드는 자, 사냥꾼, 수레공, 청소부의 집안 같은 가난하고 마실 것과 먹을 것이 없고 생계가 힘든 낮은 가문으로 올 것이다. 그곳에는 음식과 옷이 어렵게 얻어진다. 그리고 그는 안색이 나쁘고, 용모가 추하고, 키가 작고, 병이 잦고, 외눈이거나, 기형이거나, 절름발이거나, 반신불수이고, 먹을 것과 마실 것과 입을 것과 탈 것과 꽃과 향과 바를 것 그리고 침상과 거처와 밝힐 것을 충분히 얻지 못한다. 그는 몸으로 나쁜 행위를 하고, 말로 나쁜 행위를 하고, 의(意)로 나쁜 행위를 한다. 그는 몸으로 나쁜 행위를 하고, 말로 나쁜 행위를 하고, 의(意)로 나쁜 행위를 한 것을 원인으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 


; (SN 3.21-사람 경) ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_03&wr_id=7

 

; (AN 4.85-어둠에서 어둠을 경) ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya08_07_09&wr_id=1

 

; (AN 6.57-여섯 가지 태생 경) 참조 ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya09_04_06&wr_id=4

 

“seyyathāpi, bhikkhave, akkhadhutto paṭhameneva kaliggahena puttampi jīyetha, dārampi jīyetha, sabbaṃ sāpateyyampi jīyetha, uttaripi adhibandhaṃ nigaccheyya. appamattako so, bhikkhave, kaliggaho yaṃ so akkhadhutto paṭhameneva kaliggahena puttampi jīyetha, dārampi jīyetha, sabbaṃ sāpateyyampi jīyetha, uttaripi adhibandhaṃ nigaccheyya. atha kho ayameva tato mahantataro kaliggaho yaṃ so bālo kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. ayaṃ, bhikkhave, kevalā paripūrā bālabhūmī”ti.


예를 들면, 비구들이여, 노름꾼이 처음 던진 잃는 패 때문에 자식도 잃고, 아내도 잃고, 모든 재산도 잃고, 더 나아가 구속되기도 한다. 노름꾼이 처음 던진 잃는 패 때문에 자식도 잃고, 아내도 잃고, 모든 재산도 잃고, 더 나아가 구속되기도 하는 그 잃는 패는 하잘것없는 것이다. 그 어리석은 사람이 몸으로 나쁜 행위를 하고, 말로 나쁜 행위를 하고, 의(意)로 나쁜 행위를 한 것을 원인으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나는 것은 그것보다 더 큰 잃는 패이다. 이것이, 비구들이여, 온전히 완성된 어리석은 자의 영역이다.

Comments

대원행 2023.07.19 22:00
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_13&wr_id=331 참조 ( 초기불교 백일법문(독송 및 개론) - (5-17)dukkathāsuttaṃ (AN 5.157-나쁜 이야기 경)[나쁜 이야기-좋은 이야기]
보인 2024.03.04 12:52
감사힙니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close