니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 135.cūḷakammavibhaṅga

135.cūḷakammavibhaṅga

cūḷakammavibhaṅgasuttaṃ (MN 135-업 분석의 작은 경)

4 454 2018.12.25 17:26
13 MN 135-업 분석의 작은 경cūḷakammavibhaṅgasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.21

4. vibhaṅgavaggo, 5. cūḷakammavibhaṅgasuttaṃ (MN 135-업 분석의 작은 경)


289. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane, anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca —


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 또데이야의 아들인 젊은 바라문 수바가 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 또데이야의 아들인 젊은 바라문 수바가 세존에게 이렇게 말했다. ―


“ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā? dissanti hi, bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā; dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā”ti?


“고따마 존자시여, 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 인간 존재들 가운데 존재하는 사람들에게 저열함과 뛰어남이 나타납니까? 고따마 존자시여, 수명이 짧은 사람들이 있고, 수명이 긴 사람들이 있습니다. 병이 많은 사람들이 있고, 병이 적은 사람들이 있습니다. 용모가 나쁜 사람들이 있고, 용모가 좋은 사람들이 있습니다. 능력이 약한 사람들이 있고, 능력이 큰 사람들이 있습니다. 재물이 적은 사람들이 있고, 재물이 많은 사람들이 있습니다. 낮은 계층의 사람들이 있고, 높은 계층의 사람들이 있습니다. 어리석은 사람들이 있고, 지혜로운 사람들이 있습니다. 고따마 존자시여, 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 인간 존재들 가운데 존재하는 사람들에게 저열함과 뛰어남이 나타납니까?”


“kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ — hīnappaṇītatāyāti. na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan”ti.


“젊은 바라문이여, 중생들은 자신의 업(業)이고, 업을 잇고, 업이 근원이고, 업을 다루고, 업의 도움을 받습니다. 업이 중생들을 저열함과 뛰어남으로 구분합니다.” 


“저는 고따마 존자께서 간략하게 말하고 상세하게 의미를 분석하지 않은 이 말씀의 상세한 의미를 알지 못합니다. 고따마 존자께서 간략하게 말하고 상세하게 의미를 분석하지 않은 이 말씀의 상세한 의미를 알 수 있는 가르침을 고따마 존자께서 저희에게 설해주시면 고맙겠습니다.”

 

290. “tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bho”ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —


“그러면, 젊은 바라문이여, 듣고 잘 사고하십시오. 나는 말하겠습니다.” “알겠습니다, 존자여.”라고 또데이야의 아들인 젊은 바라문 수바는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


“idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti. appāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.


• samatta: equality; evenness; normal state. (adj.), complete; entire. (nt.)

• Samādinna [pp. of samādiyati] taken up, undertaken


“여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 생명을 해칩니다. 난폭하고, 손에 피를 묻히고, 해침과 죽임에 열심이고, 생명을 연민하지 않습니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 수명이 짧습니다. 젊은 바라문이여, 생명을 해치는 자여서 난폭하고, 손에 피를 묻히고, 해침과 죽임에 열심이고, 생명을 연민하지 않는 실천은 짧은 수명을 이끕니다.


“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti. dīghāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 생명을 해치는 행위를 버렸기 때문에 생명을 해치는 행위를 피합니다. 몽둥이를 내려놓고, 칼을 내려놓고, 겸손하고, 연민하고, 모든 생명에게 우정과 동정으로 머뭅니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 수명이 깁니다. 젊은 바라문이여, 생명을 해치는 행위를 버렸기 때문에 생명을 해치는 행위를 피한 자여서 몽둥이를 내려놓고, 칼을 내려놓고, 겸손하고, 연민하고, 모든 생명에게 우정과 동정으로 머무는 실천은 긴 수명을 이끕니다.


291. “idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti. bavhābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 손이나 흙덩이나 몽둥이나 칼로 중생들을 괴롭히는 성품을 가졌습니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 병이 많습니다. 젊은 바라문이여, 손이나 흙덩이나 몽둥이나 칼로 중생들을 괴롭히는 성품을 가진 실천은 많은 병을 이끕니다.


“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti. appābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 손이나 흙덩이나 몽둥이나 칼로 중생들을 괴롭히는 성품을 가지지 않았습니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 병이 적습니다. 젊은 바라문이여, 손이나 흙덩이나 몽둥이나 칼로 중생들을 괴롭히는 성품을 가진 실천은 적은 병을 이끕니다.


292. “idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo. appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti. dubbaṇṇasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — kodhano hoti upāyāsabahulo; appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 화를 내고 자주 절망합니다. 말해진 것이 조금 있어도 화를 내고 동요하고 거부하고 저항하며, 성급함과 진(嗔)과 의혹을 드러냅니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 용모가 나쁩니다. 젊은 바라문이여, 화를 내고 자주 절망하는 자여서 말해진 것이 조금 있어도 화를 내고 동요하고 거부하고 저항하며, 성급함과 진(嗔)과 의혹을 드러내는 실천은 나쁜 용모를 이끕니다.


“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti. pāsādikasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 화를 내지 않고 자주 절망하지 않습니다. 말해진 것이 많이 있어도 화를 내지 않고 동요하지 않고 거부하지 않고 저항하지 않으며, 성급함과 진(嗔)과 의혹을 드러내지 않습니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 사랑스럽습니다. 젊은 바라문이여, 화를 내지 않고 자주 절망하지 않는 자여서 말해진 것이 많이 있어도 화를 내지 않고 동요하지 않고 거부하지 않고 저항하지 않으며, 성급함과 진(嗔)과 의혹을 드러내지 않는 실천은 사랑스러움을 이끕니다.


293. “idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti. appesakkhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 질투합니다. 남의 얻음과 존경과 존중과 숭상과 예경과 예배들에 대해 질투하고, 공격하고, 질투에 묶입니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 능력이 작은 사람이 됩니다. 젊은 바라문이여, 질투하는 자여서 남의 얻음과 존경과 존중과 숭상과 예경과 예배들에 대해 질투하고, 공격하고, 질투에 묶이는 실천은 작은 능력을 이끕니다.


“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti. mahesakkhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 질투하지 않습니다. 남의 얻음과 존경과 존중과 숭상과 예경과 예배들에 대해 질투하지 않고, 공격하지 않고, 질투에 묶이지 않습니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 능력이 큰 사람이 됩니다. 젊은 바라문이여, 질투하지 않는 자여서 남의 얻음과 존경과 존중과 숭상과 예경과 예배들에 대해 질투하지 않고, 공격하지 않고, 질투에 묶이지 않는 실천은 큰 능력을 이끕니다.


294. “idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti. appabhogasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 사문이나 바라문에게 먹을 것과 마실 것과 입을 것과 탈 것과 꽃과 향과 바를 것 그리고 침상과 거처와 밝힐 것을 보시하지 않습니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 재물이 적습니다. 젊은 바라문이여, 사문이나 바라문에게 먹을 것과 마실 것과 입을 것과 탈 것과 꽃과 향과 바를 것 그리고 침상과 거처와 밝힐 것을 보시하지 않는 실천은 적은 재물을 이끕니다.


“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti. mahābhogasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 사문이나 바라문에게 먹을 것과 마실 것과 입을 것과 탈 것과 꽃과 향과 바를 것 그리고 침상과 거처와 밝힐 것을 보시합니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 재물이 많습니다. 젊은 바라문이여, 바라문에게 먹을 것과 마실 것과 입을 것과 탈 것과 꽃과 향과 바를 것 그리고 침상과 거처와 밝힐 것을 보시하는 실천은 많은 재물을 이끕니다.


295. “idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī — abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ na māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti. nīcakulīnasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — thaddho hoti atimānī; abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ na māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 고집스럽고 오만합니다. 절받을만한 사람에게 절하지 않고, 자리에서 일어나 맞이할만한 사람을 자리에서 일어나 맞이하지 않고, 자리를 받을만한 사람에게 자리를 주지 않고, 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하지 않고, 존경받을만한 사람을 존경하지 않고, 존중받을만한 사람을 존중하지 않고, 숭상받을만한 사람을 숭상하지 않고, 예배받을만한 사람을 예배하지 않습니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 낮은 계층이 됩니다. 젊은 바라문이여, 고집스럽고 오만한 자여서 절받을만한 사람에게 절하지 않고, 자리에서 일어나 맞이할만한 사람을 자리에서 일어나 맞이하지 않고, 자리를 받을만한 사람에게 자리를 주지 않고, 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하지 않고, 존경받을만한 사람을 존경하지 않고, 존중받을만한 사람을 존중하지 않고, 숭상받을만한 사람을 숭상하지 않고, 예배받을만한 사람을 예배하지 않는 실천은 낮은 계층을 이끕니다.


“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṃ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti. so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti. uccākulīnasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṃ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti.


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 고집스럽지 않고 오만하지 않습니다. 절받을만한 사람에게 절하고, 자리에서 일어나 맞이할만한 사람을 자리에서 일어나 맞이하고, 자리를 받을만한 사람에게 자리를 주고, 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하고, 존경받을만한 사람을 존경하고, 존중받을만한 사람을 존중하고, 숭상받을만한 사람을 숭상하고, 예배받을만한 사람을 예배합니다. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 높은 계층이 됩니다. 젊은 바라문이여, 고집스럽지 않고 오만하지 않은 자여서 절받을만한 사람에게 절하고, 자리에서 일어나 맞이할만한 사람을 자리에서 일어나 맞이하고, 자리를 받을만한 사람에게 자리를 주고, 길을 양보해야 할 사람에게 길을 양보하고, 존경받을만한 사람을 존경하고, 존중받을만한 사람을 존중하고, 숭상받을만한 사람을 숭상하고, 예배받을만한 사람을 예배하는 실천은 높은 계층을 이끕니다.


296. “idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’ti? so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti. duppaññasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’”ti?


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 사문이나 바라문에게 가서 질문하지 않습니다. ― ‘대덕이시여, 무엇이 선(善)[유익(有益)]이고, 무엇이 불선(不善)[무익(無益)]입니까? 무엇이 결점이 있는 것이고, 무엇이 결점이 없는 것입니까? 무엇을 실천해야 하고, 무엇을 실천하지 않아야 합니까? 무엇이 나에게 오랫동안 손해와 괴로움을 가져오는 행이고, 무엇이 나에게 오랫동안 이익과 행복을 가져오는 행입니까?’라고. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 어리석은 사람이 됩니다. 젊은 바라문이여, 사문이나 바라문에게 가서 ‘대덕이시여, 무엇이 선(善)이고, 무엇이 불선(不善)입니까? 무엇이 결점이 있는 것이고, 무엇이 결점이 없는 것입니까? 무엇을 실천해야 하고, 무엇을 실천하지 않아야 합니까? 무엇이 나에게 오랫동안 손해와 괴로움을 가져오는 행이고, 무엇이 나에게 오랫동안 이익과 행복을 가져오는 행입니까?’라고 질문하지 않는 실천은 어리석음을 이끕니다.


“idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’ti? so tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. no ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti. mahāpaññasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ — samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti — ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’”ti?


여기, 젊은 바라문이여, 어떤 여자나 남자는 사문이나 바라문에게 가서 질문합니다. ― ‘대덕이시여, 무엇이 선(善)이고, 무엇이 불선(不善)입니까? 무엇이 결점이 있는 것이고, 무엇이 결점이 없는 것입니까? 무엇을 실천해야 하고, 무엇을 실천하지 않아야 합니까? 무엇이 나에게 오랫동안 손해와 괴로움을 가져오는 행이고, 무엇이 나에게 오랫동안 이익과 행복을 가져오는 행입니까?’라고. 이렇게 전적이고 이렇게 지니고 사는 그는 그 업 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어납니다. 만약 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나지 않고, 사람으로 온다고 해도 어디에 태어나든지 큰 지혜를 가진 사람이 됩니다. 젊은 바라문이여, 사문이나 바라문에게 가서 ‘대덕이시여, 무엇이 선(善)이고, 무엇이 불선(不善)입니까? 무엇이 결점이 있는 것이고, 무엇이 결점이 없는 것입니까? 무엇을 실천해야 하고, 무엇을 실천하지 않아야 합니까? 무엇이 나에게 오랫동안 손해와 괴로움을 가져오는 행이고, 무엇이 나에게 오랫동안 이익과 행복을 가져오는 행입니까?’라고 질문하는 실천은 큰 지혜를 이끕니다.


297. “iti kho, māṇava, appāyukasaṃvattanikā paṭipadā appāyukattaṃ upaneti, dīghāyukasaṃvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṃ upaneti; bavhābādhasaṃvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṃ upaneti, appābādhasaṃvattanikā paṭipadā appābādhattaṃ upaneti; dubbaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṃ upaneti, pāsādikasaṃvattanikā paṭipadā pāsādikattaṃ upaneti; appesakkhasaṃvattanikā paṭipadā appesakkhattaṃ upaneti, mahesakkhasaṃvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṃ upaneti; appabhogasaṃvattanikā paṭipadā appabhogattaṃ upaneti, mahābhogasaṃvattanikā paṭipadā mahābhogattaṃ upaneti; nīcakulīnasaṃvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaṃ upaneti, uccākulīnasaṃvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṃ upaneti; duppaññasaṃvattanikā paṭipadā duppaññattaṃ upaneti, mahāpaññasaṃvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṃ upaneti. kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ — hīnappaṇītatāyā”ti.


이렇게, 젊은 바라문이여, 짧은 수명을 이끄는 실천은 짧은 수명을 부릅니다. 긴 수명을 이끄는 실천은 긴 수명을 부릅니다. 많은 병을 이끄는 실천은 많은 병을 부릅니다. 적은 병을 이끄는 실천은 적은 병을 부릅니다. 나쁜 용모를 이끄는 실천은 나쁜 용모를 부릅니다. 사랑스러움을 이끄는 실천은 사랑스러움을 부릅니다. 작은 능력을 이끄는 실천은 작은 능력을 부릅니다. 큰 능력을 이끄는 실천은 큰 능력을 부릅니다. 적은 재물을 이끄는 실천은 적은 재물을 부릅니다. 많은 재물을 이끄는 실천은 많은 재물을 부릅니다. 낮은 계층으로 이끄는 실천은 낮은 계층을 부릅니다. 높은 계층으로 이끄는 실천은 높은 계층을 부릅니다. 어리석음을 이끄는 실천은 어리석음을 부릅니다. 큰 지혜를 이끄는 실천은 큰 지혜를 부릅니다. 


젊은 바라문이여, 중생들은 자신의 업(業)이고, 업을 잇고, 업이 근원이고, 업을 다루고, 업의 도움을 받습니다. 업이 중생들을 저열함과 뛰어남으로 구분합니다.” 


evaṃ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya — ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. 


이렇게 말하자 또데이야의 아들인 젊은 바라문 수바는 세존에게 이렇게 말했다. ― “정말 기쁩니다, 고따마 존자시여, 정말 기쁩니다. 고따마 존자시여! 예를 들면, 고따마 존자시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼 고따마 존자께서는 여러 가지 방법으로 법을 설하셨습니다. 이런 저는 의지처인 고따마 존자 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오”라고.

Comments

보인 2021.03.09 06:19
감사합니다.
대원행 2022.04.29 15:20
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_02&wr_id=29&page=4 참조 (불교, 한마디로 말하면 행위입니다)
대원행 2023.06.23 17:02
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_10_09&wr_id=7 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 - 99. 수바 경[분별설자 - 재가자와 출가자의 성취-결실])
대원행 2023.07.11 22:15
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy06_02&wr_id=60 참조 (부산불교의사회(230710) 부처님의 깨달음 ― 세 가지 행(行)[업을 말하는 자]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close