니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 136.mahākammavibhaṅga

136.mahākammavibhaṅga

6. mahākammavibhaṅgasuttaṃ (MN 136-업 분석의 큰 경)

2 197 2018.07.15 08:44
8 MN 136-업業 분석의 큰 경mahākammavibhaṅgasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.21

4. vibhaṅgavaggo, 6. mahākammavibhaṅgasuttaṃ (MN 136-업 분석의 큰 경)


298. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tena kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṃ viharati. 


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존께서는 라자가하에서 웰루와나의 다람쥐 기르는 곳에 머물렀다. 그리고 그때 사믿디 존자가 숲속 오두막에 머물렀다.


atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca — 


그때 걸어서 이리저리 돌아다니던 뽀딸리뿟따 유행승이 사믿디 존자에게 왔다. 와서는 사믿디 존자와 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 뽀딸리뿟따 유행승이 사믿디 존자에게 이렇게 말했다. —


“sammukhā metaṃ, āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ — ‘moghaṃ kāyakammaṃ moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva saccan’ti. atthi ca sā samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatī”ti? “mā hevaṃ, āvuso potaliputta, avaca; (mā hevaṃ, āvuso potaliputta, avaca;) mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ. na hi bhagavā evaṃ vadeyya — ‘moghaṃ kāyakammaṃ moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva saccan’ti. atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatī”ti. “kīvaciraṃ pabbajitosi, āvuso samiddhī”ti? “na ciraṃ, āvuso! tīṇi vassānī”ti. “ettha dāni mayaṃ there bhikkhū kiṃ vakkhāma, yatra hi nāma evaṃnavo bhikkhu satthāraṃ parirakkhitabbaṃ maññissati. sañcetanikaṃ, āvuso samiddhi, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā kiṃ so vediyatī”ti? “sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhaṃ so vediyatī”ti. atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṃ neva abhinandi nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.


“도반 사믿디여, 나는 이것을 사문 고따마의 앞에서 듣고 앞에서 받아 지녔습니다. — ‘신업(身業)은 헛되다. 구업(口業)은 헛되다. 오직 의업(意業)만이 참되다.’라고. 그리고 증득한 자는 어떤 것도 경험하지 않게 되는 증득이 있다.”라고.


“도반 뽀딸리뿟따여, 그렇게 말하지 마십시오. 세존을 비방하지 마십시오. 세존에 대한 비방은 옳지 않습니다. 세존께서는 이렇게 말씀하시지 않았습니다. — ‘신업은 헛되다. 구업은 헛되다. 오직 의업만이 참되다.’라고. 그리고 증득한 자는 어떤 것도 경험하지 않게 되는 증득이 있다.’라고.”


“도반 사믿디여, 그대는 출가한 지 얼마나 되었습니까?”


“오래되지 않았습니다, 도반이여. 삼 년입니다.”


“참으로 신진 비구가 이렇게 스승을 보호해야 한다고 생각하는 여기에서 이제 우리가 장로 비구에게는 무엇을 말할 것인가? 도반 사믿디여, 몸과 말과 의로 의도에 속한 업을 지은 뒤에 그는 무엇을 경험합니까?”


“도반 뽀딸리뿟따여, 몸과 말과 의로 의도에 속한 업을 지은 후에 그는 괴로움을 경험합니다.”


그러자 뽀딸리뿟따 유행승은 사믿디 존자의 말을 기뻐하지도 불평하지도 않았다. 기뻐하지도 불평하지도 않고서 자리에서 일어나서 떠나갔다.


299. atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ āyasmato ānandassa ārocesi.


그러자 사믿디 존자는 뽀딸리뿟따 유행승이 떠나고 오래지 않아서 아난다 존자에게 갔다. 가서는 아난다 존자와 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 사믿디 존자는 뽀딸리뿟따 유행승과 함께한 우정의 대화를 아난다 존자에게 모두 말했다.


evaṃ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca — “atthi kho idaṃ, āvuso samiddhi, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. āyāmāvuso samiddhi, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato ārocessāma. yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā”ti. “evamāvuso”ti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi.


이렇게 말했을 때, 아난다 존자는 사믿디 존자에게 이렇게 말했다. — “도반 사믿디여, 이것은 세존을 뵈어야 할 사건입니다. 오십시오, 도반 사믿디여, 세존에게 갑시다. 가서 이 의미를 세존께 말씀드리고, 세존께서 우리에게 말씀하시는 대로 그것을 명심합시다.”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 사믿디 존자는 아난다 존자에게 대답했다.


atha kho āyasmā ca ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca — “dassanampi kho ahaṃ, ānanda, potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpaṃ kathāsallāpaṃ? iminā ca, ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekaṃsena byākato”ti. evaṃ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca — “sace pana, bhante, āyasmatā samiddhinā idaṃ sandhāya bhāsitaṃ — yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin”ti.


그리고 아난다 존자와 사믿디 존자는 세존에게 왔다. 와서는 세존께 절하고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 아난다 존자는 사믿디 존자와 뽀딸리뿟따 유행승이 함께한 우정의 대화를 모두 세존에게 말했다. 이렇게 말했을 때, 세존은 아난다 존자에게 이렇게 말했다. — “아난다여, 나는 뽀딸리뿟따 유행승을 본 적도 없는데 어떻게 그런 우정의 대화를 나눈단 말인가? 아난다여, 이 부족한 사믿디는 뽀딸리뿟따 유행승의 분석적으로 답해야 하는 질문을 한쪽으로만 설명하였다.” 이렇게 말했을 때, 우다이 존자가 세존에게 이렇게 말했다. — “아마도, 대덕이시여, 사믿디 존자는 이런 관점에서 말했을 것입니다. — ‘경험된 것은 무엇이든지 고(苦)의 영역에 있다.’”라고.


300. atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “passasi no tvaṃ, ānanda, imassa udāyissa moghapurisassa ummaṅgaṃ? aññāsiṃ kho ahaṃ, ānanda — ‘idānevāyaṃ udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti. ādiṃyeva, ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. sacāyaṃ, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ byākareyya — ‘sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṃ sukhaṃ so vedayati; sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṃ dukkhaṃ so vedayati; sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṃ adukkhamasukhaṃ so vedayatī’ti. evaṃ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā (byākaramāno) byākareyya. api ca, ānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ jānissanti? sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ vibhajantassā”ti.


그러자 세존께서는 아난다 존자에게 말씀하셨다. — “아난다여, 그대는 이 부족한 우다이의 주제를 벗어난 참견을 보았는가? 아난다여, 나는 ‘이것은 단지 이 부족한 우다이가 사실에 어긋나게 참견할 것이다.’라고 알고 있었다. 아난다여, 처음부터 뽀딸리뿟따 유행승의 세 가지 경험에 대한 질문이 있었을 뿐이다. 뽀딸리뿟따 유행승의 이 질문을 받았을 때, 아난다여, 이 부족한 사믿디는 이렇게 설명했어야 했다. — ‘도반 뽀딸리뿟따여, 몸과 말과 의로 즐거움이 경험될 의도에 속한 업을 지은 뒤에 그는 즐거움을 경험합니다. 도반 뽀딸리뿟따여, 몸과 말과 의로 괴로움이 경험될 의도에 속한 업을 지은 뒤에 그는 괴로움을 경험합니다. 도반 뽀딸리뿟따여, 몸과 말과 의로 괴롭지도 즐겁지도 않음이 경험될 의도에 속한 업을 지은 뒤에 그는 괴롭지도 즐겁지도 않음을 경험합니다.’라고. 아난다여, 이렇게 설명하는 것이 부족한 사믿디가 뽀딸리뿟따 유행승에게 바르게 설명하는 것이다. 그렇다 하더라도, 아난다여, 어리석고 배우지 못한 외도 유행승들이 누구인가, 누가 여래의 업에 대한 큰 분석을 알겠는가? 아난다여, 그대들은 여래가 분석한 업에 대한 큰 분석을 듣겠는가?”


“etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā mahākammavibhaṅgaṃ vibhajeyya. bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —


“세존이시여, 세존께서 업에 대한 큰 분석을 분석하실 때입니다. 선서시여, 그때입니다. 세존에게 듣고서 비구들은 명심할 것입니다.” “아난다여, 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 설할 것이다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 아난다 존자는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. —


“cattārome, ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. katame cattāro? idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.


“아난다여, 세상에 존재하는 이런 네 부류의 사람이 있다. 어떤 네 부류인가? 여기 아난다여, 어떤 사람은 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐하고, 거슬린 심(心)을 가졌고, 삿된 견해를 가졌다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 


“idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.


여기 아난다여, 어떤 사람은 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐하고, 거슬린 심을 가졌고, 삿된 견해를 가졌다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 


“idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.


여기 아난다여, 어떤 사람은 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고, 음행에 대해 삿되게 행하는 것을 피하고, 거짓을 말하는 것을 피하고, 험담하는 것을 피하고, 거친 말을 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 피하고, 간탐하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않고, 바른 견해를 가졌다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 


“idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.


여기 아난다여, 어떤 사람은 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고, 음행에 대해 삿되게 행하는 것을 피하고, 거짓을 말하는 것을 피하고, 험담하는 것을 피하고, 거친 말을 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 피하고, 간탐하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않고, 바른 견해를 가졌다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 


301. “idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati — idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesumicchācāriṃ musāvādiṃ pisuṇavācaṃ pharusavācaṃ samphappalāpiṃ abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. so evamāha — ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko. amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ ... pe ... micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti. so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti.


여기 아난다여, 어떤 사문-바라문은 노력과 정진과 수행과 불방일과 바른 작의를 실천하여 이와 같은 심삼매(心三昧)를 얻는다. ― 그는 심이 삼매를 닦을 때 인간을 넘어선 청정한 하늘 눈으로 이런 사람을 본다. — 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐하고, 거슬린 심을 가졌고, 삿된 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나는 것을 본다. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 악한 업들이 있다. 나쁜 행위의 보(報)가 있다. 나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난 것을 나는 본다.’라고. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 사람은 모두 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 이렇게 그는 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는다. — ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고.


“idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati — idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ ... pe ... micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. so evamāha — ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko. amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ — idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ ... pe ... micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti. so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti.


여기 아난다여, 어떤 사문-바라문은 노력과 정진과 수행과 불방일과 바른 작의를 실천하여 이와 같은 심삼매를 얻는다. ― 그는 심이 삼매를 닦을 때 인간을 넘어선 청정한 하늘 눈으로 이런 사람을 본다. — 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐하고, 거슬린 심을 가졌고, 삿된 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난 것을 본다. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 악한 업들도 없다. 나쁜 행위의 보도 없다. 나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난 것을 나는 본다.’라고. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 이렇게 그는 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는다. — ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고.


“idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati — idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesumicchācārā paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisuṇāya vācāya paṭivirataṃ pharusāya vācāya paṭivirataṃ samphappalāpā paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ abyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. so evamāha — ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko. amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ — idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ ... pe ... sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti. so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti.


여기 아난다여, 어떤 사문-바라문은 노력과 정진과 수행과 불방일과 바른 작의를 실천하여 이와 같은 심삼매를 얻는다. ― 그는 심이 삼매를 닦을 때 인간을 넘어선 청정한 하늘 눈으로 이런 사람을 본다. — 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고, 음행에 대해 삿되게 행하는 것을 피하고, 거짓을 말하는 것을 피하고, 험담하는 것을 피하고, 거친 말을 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 피하고, 간탐하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않고, 바른 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난 것을 본다. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 착한 업들이 있다. 좋은 행위의 보가 있다. 나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난 것을 나는 본다.’라고. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자는 모두 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 이렇게 그는 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는다. — ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고.


“idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati — idha pāṇātipātā paṭivirataṃ ... pe ... sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. so evamāha — ‘natthi kira, bho kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko. amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ — idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ ... pe ... sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti. so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti. iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti.


여기 아난다여, 어떤 사문-바라문은 노력과 정진과 수행과 불방일과 바른 작의를 실천하여 이와 같은 심삼매를 얻는다. ― 그는 심이 삼매를 닦을 때 인간을 넘어선 청정한 하늘 눈으로 이런 사람을 본다. — 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고, 음행에 대해 삿되게 행하는 것을 피하고, 거짓을 말하는 것을 피하고, 험담하는 것을 피하고, 거친 말을 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 피하고, 간탐하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않고, 바른 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난 것을 본다. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 착한 업들도 없다. 좋은 행위의 보도 없다. 나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난 것을 나는 본다.’라고. 그는 이렇게 말한다. — ‘존자여, 참으로 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자는 모두 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 이렇게 그는 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는다. — ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고.


302. “tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha — ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha — ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ — idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ ... pe ... micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha — ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. taṃ kissa hetu? aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.


아난다여, 거기서 이 사문-바라문이 이렇게 말하는 것을 나는 인정한다. — ‘존자여, 참으로 악한 업들이 있다. 나쁜 행위의 보가 있다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것도 나는 인정한다. — ‘나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난 것을 나는 본다.’라고. 그러나 그가 이렇게 말하는 것은 나는 인정하지 않는다. — ‘존자여, 참으로 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 사람은 모두 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것도 나는 인정하지 않는다. — ‘이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 그가 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는 것도 나는 인정하지 않는다. 그 원인은 무엇인가? 참으로 아난다여, 업에 대한 큰 분석에 대한 여래의 앎은 다르다.


“tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha — ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha — ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ — idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ ... pe ... micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha — ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. taṃ kissa hetu? aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.


아난다여, 거기서 이 사문-바라문이 이렇게 말하는 것을 나는 인정하지 않는다. — ‘존자여, 참으로 악한 업들도 없다. 나쁜 행위의 보도 없다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것은 나는 인정한다. — ‘나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐하고, 거슬린 심을 가졌고, 삿된 견해를 가졌다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난 것을 본다.’라고. 그러나 그가 이렇게 말하는 것은 나는 인정하지 않는다. — ‘존자여, 참으로 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자는 모두 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것도 나는 인정하지 않는다. — ‘이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 그가 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는 것도 나는 인정하지 않는다. 그 원인은 무엇인가? 참으로 아난다여, 업에 대한 큰 분석에 대한 여래의 앎은 다르다.


“tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha — ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha — ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ — idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ ... pe ... sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannan’ti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha — ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. taṃ kissa hetu? aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.


아난다여, 거기서 이 사문-바라문이 이렇게 말하는 것을 나는 인정한다. — ‘존자여, 참으로 착한 업들이 있다. 좋은 행위의 보가 있다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것은 나는 인정한다. — ‘나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난 것을 나는 본다.’라고. 그러나 그가 이렇게 말하는 것은 나는 인정하지 않는다. — ‘존자여, 참으로 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자는 모두 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것도 나는 인정하지 않는다. — ‘이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 그가 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는 것도 나는 인정하지 않는다. 그 원인은 무엇인가? 아난다여, 참으로 아난다여, 업에 대한 큰 분석에 대한 여래의 앎은 다르다.


“tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha — ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha — ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ — idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ ... pe ... sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannan’ti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha — ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha — ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇan’ti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti idampissa nānujānāmi. taṃ kissa hetu? aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.


아난다여, 거기서 이 사문-바라문이 이렇게 말하는 것을 나는 인정하지 않는다. — ‘존자여, 참으로 착한 업들도 없다. 좋은 행위의 보도 없다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것은 나는 인정한다. — ‘나는 이러이러한 사람을 보았다. — 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자가 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난 것을 나는 본다.’라고. 그러나 그가 이렇게 말하는 것은 나는 인정하지 않는다. — ‘존자여, 참으로 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 자는 모두 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다.’라고. 그가 이렇게 말하는 것도 나는 인정하지 않는다. — ‘이렇게 아는 자들이 바르게 안다. 다르게 아는 자들의 앎은 삿되다.’라고. 그가 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 자신이 안 것, 자신이 본 것, 자신이 발견한 것만을 거기서 강하게 붙잡아 경향으로 삼는 것도 나는 인정하지 않는다. 그 원인은 무엇인가? 아난다여, 참으로 아난다여, 업에 대한 큰 분석에 대한 여래의 앎은 다르다.


303. “tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti ... pe ... micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.


• samatta: equality; evenness; normal state. (adj.), complete; entire. (nt.)

• Samādinna [pp. of samādiyati] taken up, undertaken


거기서 아난다여, 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나는 것은 이전에 괴로움이 경험될 악한 업을 지은 것이거나 나중에 괴로움이 경험될 악한 업을 지은 것이거나 죽을 때에 삿된 견해를 전적으로 지니고 사는 것이다. 그것 때문에 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 참으로 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 그의 지금여기(今生)거나 걸어서 닿는 곳(來生)이거나 그 후에 오는 생(生)에서 그는 보(報)를 경험한다.


“tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti ... pe ... micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.


거기서 아난다여, 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어나는 것은 이전에 즐거움이 경험될 착한 업을 지은 것이거나 나중에 즐거움이 경험될 착한 업을 지은 것이거나 죽을 때에 바른 견해를 전적으로 지니고 사는 것이다. 그것 때문에 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 참으로 현재에 생명을 해치고, 주어지지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가진 그의 지금여기거나 걸어서 닿는 곳이거나 그 후에 오는 생에서 그는 보를 경험한다.


“tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.


거기서 아난다여, 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어나는 것은 이전에 즐거움이 경험될 착한 업을 지은 것이거나 나중에 즐거움이 경험될 착한 업을 지은 것이거나 죽을 때에 바른 견해를 전적으로 지니고 사는 것이다. 그것 때문에 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 참으로 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 그의 지금여기거나 걸어서 닿는 곳이거나 그 후에 오는 생에서 그는 보를 경험한다.


“tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.


거기서 아난다여, 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나는 것은 이전에 괴로움이 경험될 악한 업을 지은 것이거나 나중에 괴로움이 경험될 악한 업을 지은 것이거나 죽을 때에 삿된 견해를 전적으로 지니고 사는 것이다. 그것 때문에 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 현재에 생명을 해치는 것을 피하고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 피하고 … 바른 견해를 가진 그의 지금여기거나 걸어서 닿는 곳이거나 그 후에 오는 생에서 그는 보를 경험한다.


“iti kho, ānanda, atthi kammaṃ abhabbaṃ abhabbābhāsaṃ, atthi kammaṃ abhabbaṃ bhabbābhāsaṃ, atthi kammaṃ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṃ bhabbaṃ abhabbābhāsan”ti.


이렇게, 아난다여, 불가능이 불가능으로 나타나는 업이 있다. 불가능이 가능으로 나타나는 업이 있다. 가능이 가능으로 나타나는 업이 있다. 가능이 불가능으로 나타나는 업이 있다.”라고.


idamavoca bhagavā. attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.


세존은 이렇게 말했다. 아난다 존자는 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다. 

Comments

청화 2023.01.10 12:56
“tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti ... pe ... micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
거기서 아난다여, 세상에서 생명을 해치는 자이고, 주어지지 않은 것을 가지는 자이고, … 삿된 견해를 가진 이 사람이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나는 것은 이전에 고(苦)가 경험될 악한 업을 지은 것이거나 나중에 고(苦)가 경험될 악한 업을 지은 것이거나 죽을 때에 삿된 견해를 가진 자로서 전적으로 받아들인 것이다. 그것 때문에 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에  상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 참으로 세상에서 생명을 해치는 자이고, 주어지지 않은 것을 가지는 자이고, … 삿된 견해를 가진 그의 지금여기[금생(今生)]이거나 걸어서 닿는 곳[내생(來生)]이거나 그 후에 오는 생(生)에서 보(報)를 경험한다.

스님, '...삿된 견해를 가진 그의'  이 부분이 주어인데, [그의]는  그는 으로 돼야 문맥이 통하는 것 같습니다.
아니면 바로 윗 문장에서  [거기서 아난다여, 세상에서 생명을 해치는 것을 삼가는 자이고, 주어지지 않은 것을 가지는 것을 삼가는 자이고, … 바른 견해를 가진 이 사람이 ] 로 나와 있으므로
'이 사람이' 를 넣어서
 [… 삿된 견해를 가진 이 사람이 그의 지금여기[금생(今生)]이거나 걸어서 닿는 곳[내생(來生)]이거나 그 후에 오는 생(生)에서 보(報)를 경험한다.]
로 하면 정확히 이해가 되네요.

아래 단락 포함해서  총 4군데가 나타납니다.
2023.01.11 21:52
수정했습니다, 법우님. 수고하셨어요.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close