니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 139.araṇavibhaṅga

139.araṇavibhaṅga

9. araṇavibhaṅgasuttaṃ (MN 139-평화의 분석 경)

1 72 2024.04.17 17:19
2 MN 139-평화의 분석 경araṇavibhaṅgasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.22

4. vibhaṅgavaggo, 9. araṇavibhaṅgasuttaṃ (MN 139-평화의 분석 경)


323. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “araṇavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desessāmi. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


• raṇa: war; battle; sin; fault. (nt.) 다툼

→ saraṇa2 (adj.) [sa+raṇa] concomitant with war 분쟁(紛爭)

→ araṇa2 (nt.) [a + raṇa] quietude, peace 무쟁(無諍). 평화


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 “비구들이여, 그대들에게 평화의 분석을 설할 것이다. 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 말하겠다.”라고 말했다. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


“na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogamanuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ. ete kho, bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyya. sukhavinicchayaṃ jaññā; sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyya. rahovādaṃ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe. ataramānova bhāseyya, no taramāno. janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāveyyāti — ayamuddeso araṇavibhaṅgassa.


“저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유의 즐거움을 실천하지 않아야 하고, 괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하지 않아야 한다. 비구들이여, 이런 양 끝을 가까이하지 않고서 여래가 깨달은 중도(中道)는 안(眼)을 만들고, 지(知)를 만들고, 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끈다. 칭찬을 알아야 하고 비난을 알아야 한다. 칭찬을 알고 비난을 알고서 칭찬도 하지 말고 비난도 하지 말고 법을 설해야 한다. 즐거움을 판단할 줄 알아야 한다. 즐거움을 판단하고서 내적인 즐거움을 실천해야 한다. 뒤에서 말하지 않아야 하고, 앞에서 찌르는 말도 하지 않아야 한다. 서둘지 말고, 차분하게 말해야 한다. 지역의 언어로 기울지 말고, 명칭의 한계를 넘지 않아야 한다. ― 이것이 평화의 분석을 위한 개요다.


324. “‘na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogamanuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitan’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyogo hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. yo attakilamathānuyogaṃ ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. ‘na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitan’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유의 즐거움을 실천하지 않아야 하고, 괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하지 않아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 


저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유의 사유와 연결되어 행복해하고 만족해하는 것은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유의 사유와 연결되어 행복해하고 만족해하지 않는 것은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 


괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하지 않는 것은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 


이것을 연하여 ‘저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유의 즐거움을 실천하지 않아야 하고, 괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하지 않아야 한다.’라고 말했다.


325. “‘ete kho ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. ‘ete kho ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. 


‘이런 양 끝을 가까이하지 않고서 여래가 깨달은 중도는 안을 만들고, 지를 만들고, 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끈다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 오직 이것, 정견-정사유-정어-정업-정명-정정진-정념-정정의 여덟 요소로 구성된 성스러운 도가 있다. 이것을 연하여 ‘이런 양 끝을 가까이하지 않고서 여래가 깨달은 중도는 안을 만들고, 지를 만들고, 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끈다.’라고 말했다.


326. “‘ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyyā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? kathañca, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā? ‘ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti — iti vadaṃ ittheke apasādeti.


• jānaṃ(jānanto) ― jānanta(pr.p. of jānāti)의 m.s.

• passaṃ(passanto) ― passanta(pt.p. of passati)의 m.s

→ vadaṃ(vadanto) ― vadanta(pr.p. of vadati)의 m.s


‘칭찬을 알아야 하고 비난을 알아야 한다. 칭찬을 알고 비난을 알고서 칭찬도 하지 말고 비난도 하지 말고 법을 설해야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 


그러면 비구들이여, 어떻게 칭찬과 비난은 하면서 법을 설하지 않는가? ‘저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유에 연결된 즐거움과 만족을 실천하는 자들은 모두 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천을 하는 자다.’라고 말하는 자는 세상에서 어떤 자들을 비난한다.


“‘ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti — iti vadaṃ ittheke ussādeti.


‘저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유에 연결된 즐거움과 만족을 실천하지 않는 자들은 모두 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 바른 실천을 하는 자다.’라고 말하는 자는 세상에서 어떤 자들을 칭찬한다.


“‘ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti — iti vadaṃ ittheke apasādeti.


‘괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하는 자들은 모두 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천을 하는 자다.’라고 말하는 자는 세상에서 어떤 자들을 비난한다.


“‘ye attakilamathānuyogaṃ ananuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti — iti vadaṃ ittheke ussādeti.


‘괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하지 않는 자들은 모두 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 바른 실천을 하는 자다.’라고 말하는 자는 세상에서 어떤 자들을 칭찬한다.


“‘yesaṃ kesañci bhavasaṃyojanaṃ appahīnaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti — iti vadaṃ ittheke apasādeti.


‘존재의 족쇄를 버리지 못했다면 누구든지 모두 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천을 하는 자다.’라고 말하는 자는 세상에서 어떤 자들을 비난한다.


“‘yesaṃ kesañci bhavasaṃyojanaṃ pahīnaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti — iti vadaṃ ittheke ussādeti. evaṃ kho, bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā.


‘존재의 족쇄를 버렸다면 누구든지 모두 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 바른 실천을 하는 자다.’라고 말하는 자는 세상에서 어떤 자들을 칭찬한다. 이렇게, 비구들이여, 칭찬과 비난은 하면서 법을 설하지 않는다.


327. “kathañca, bhikkhave, nevussādanā hoti na apasādanā, dhammadesanā ca ? ‘ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti — na evamāha. ‘anuyogo ca kho, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā’ti — iti vadaṃ dhammameva deseti.


그러면 비구들이여, 어떻게 칭찬과 비난은 하지 않으면서 법을 설하는가? ‘저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유에 연결된 즐거움과 만족을 실천하는 자들은 모두 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천을 하는 자다.’라고 말하지 않는다. 또한, ‘이 법을 실천하여 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 것은 삿된 실천이다.’라고 말하는 자는 오직 법을 설한다. 


“‘ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti — na evamāha. ‘ananuyogo ca kho, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā’ti — iti vadaṃ dhammameva deseti.


‘저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유에 연결된 즐거움과 만족을 실천하지 않는 자들은 모두 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 바른 실천을 하는 자다.’라고 말하지 않는다. 또한, ‘이 법을 실천하지 않아 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 것이 바른 실천이다.’라고 말하는 자는 오직 법을 설한다. 


“‘ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti — na evamāha. ‘anuyogo ca kho, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā’ti — iti vadaṃ dhammameva deseti.


‘괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하는 자들은 모두 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천을 하는 자다.’라고 말하지 않는다. 또한, ‘이 법을 실천하여 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 것은 삿된 실천이다.’라고 말하는 자는 오직 법을 설한다. 


“‘ye attakilamathānuyogaṃ ananuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti — na evamāha. ‘ananuyogo ca kho, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā’ti — iti vadaṃ dhammameva deseti.


‘괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하지 않는 자들은 모두 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 바른 실천을 하는 자다.’라고 말하지 않는다. 또한, ‘이 법을 실천하지 않아 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 것이 바른 실천이다.’라고 말하는 자는 오직 법을 설한다. 


“‘yesaṃ kesañci bhavasaṃyojanaṃ appahīnaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā’ti — na evamāha. ‘bhavasaṃyojane ca kho appahīne bhavopi appahīno hotī’ti — iti vadaṃ dhammameva deseti.


‘존재의 족쇄를 버리지 못했다면 누구든지 모두 괴로움과 함께하고 충격과 함께하고 절망과 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천을 하는 자다.’라고 말하지 않는다. ‘존재의 족쇄가 버려지지 않을 때 존재도 버려지지 않는다.’라고 말하는 자는 오직 법을 설한다.


“‘yesaṃ kesañci bhavasaṃyojanaṃ pahīnaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā’ti — na evamāha. ‘bhavasaṃyojane ca kho pahīne bhavopi pahīno hotī’ti — iti vadaṃ dhammameva deseti. evaṃ kho, bhikkhave, nevussādanā hoti na apasādanā, dhammadesanā ca. ‘ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā; ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā nevussādeyya, na apasādeyya, dhammameva deseyyā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘존재의 족쇄를 버렸다면 누구든지 모두 괴로움이 없고 충격이 없고 절망이 없고 열기가 없는 바른 실천을 하는 자다.’라고 말하지 않는다. ‘존재의 족쇄가 버려질 때 존재도 버려진다.’라고 말하는 자는 오직 법을 설한다. 이렇게, 비구들이여, 칭찬과 비난은 하지 않으면서 법을 설한다. ‘칭찬을 알아야 하고 비난을 알아야 한다. 칭찬을 알고 비난을 알고서 칭찬도 하지 말고 비난도 하지 말고 법을 설해야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다.


328. “‘sukhavinicchayaṃ jaññā; sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā... ghānaviññeyyā gandhā... jivhāviññeyyā rasā... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā — ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ. ‘na āsevitabbaṃ, na bhāvetabbaṃ, na bahulīkātabbaṃ, bhāyitabbaṃ etassa sukhassā’ti — vadāmi. idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati ... pe ... tatiyaṃ jhānaṃ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. idaṃ vuccati nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ. ‘āsevitabbaṃ, bhāvetabbaṃ, bahulīkātabbaṃ, na bhāyitabbaṃ etassa sukhassā’ti — vadāmi. ‘sukhavinicchayaṃ jaññā; sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘즐거움을 판단할 줄 알아야 한다. 즐거움을 판단하고서 내적인 즐거움을 실천해야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 비구들이여, 이런 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것이 있다. 어떤 다섯 가지인가? 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 안(眼)으로 인식해야 하는 색(色)들 … 이(耳)로 인식해야 하는 성(聲)들 … 비(鼻)로 인식해야 하는 향(香)들 … 설(舌)로 인식해야 하는 미(味)들 … 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 신(身)으로 인식해야 하는 촉(觸)들 ― 이것이, 비구들이여, 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것이다. 비구들이여, 이런 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것을 연하여 생기는 즐거움과 만족이 소유의 즐거움, 불결한 즐거움, 평범한 즐거움, 성스럽지 못한 즐거움이라고 불린다. ‘그 즐거움은 실천하지 않아야 하고, 닦지 않아야 하고, 많이 행하지 않아야 하고, 두려워해야 한다.’라고 나는 말한다. 비구들이여, 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선을 성취하여 머문다. 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제2선을 성취하여 머문다. 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 ‘평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자’라고 말하는 제3선을 성취하여 머문다. 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 사라짐으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠의 제4선을 성취하여 머문다. 이것이 출리의 즐거움, 여읨의 즐거움, 가라앉음의 즐거움, 깨달음의 즐거움이라고 불린다. ‘그 즐거움은 실천해야 하고, 닦아야 하고, 많이 행해야 하고, 두려워해야 하는 것이 아니다.’라고 나는 말한다. ‘즐거움을 판단할 줄 알아야 한다. 즐거움을 판단하고서 내적인 즐거움을 실천해야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 


329. “‘rahovādaṃ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? tatra, bhikkhave, yaṃ jaññā rahovādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sasakkaṃ taṃ rahovādaṃ na bhāseyya. yampi jaññā rahovādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tassapi sikkheyya avacanāya. yañca kho jaññā rahovādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū assa tassa rahovādassa vacanāya. tatra, bhikkhave, yaṃ jaññā sammukhā khīṇavādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sasakkaṃ taṃ sammukhā khīṇavādaṃ na bhāseyya. yampi jaññā sammukhā khīṇavādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ tassapi sikkheyya avacanāya. yañca kho jaññā sammukhā khīṇavādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ tatra kālaññū assa tassa sammukhā khīṇavādassa vacanāya. ‘rahovādaṃ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘뒤에서 말하지 않아야 하고, 앞에서 찌르는 말도 하지 않아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 거기서, 비구들이여, 사실이 아니고 정당하지 않고 이익으로 이끌지 않는다고 안다면 뒤에서 하는 말을 절대 하지 않아야 한다. 사실이고 정당하지만, 이익으로 이끌지 않는다고 안다면 뒤에서 하는 말을 하지 않도록 애써야 한다. 사실이고 정당하고 이익으로 이끈다고 안다면 그 뒤에서 하는 말을 하기에 적절한 때를 알아야 한다. 거기서, 비구들이여, 사실이 아니고 정당하지 않고 이익으로 이끌지 않는다고 안다면 앞에서 찌르는 말을 절대 하지 않아야 한다. 사실이고 정당하지만, 이익으로 이끌지 않는다고 안다면 앞에서 찌르는 말을 하지 않도록 애써야 한다. 사실이고 정당하고 이익으로 이끈다고 안다면 그 앞에서 찌르는 말을 하기에 적절한 때를 알아야 한다. ‘뒤에서 말하지 않아야 하고, 앞에서 찌르는 말도 하지 않아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 


330. “‘ataramānova bhāseyya no taramāno’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? tatra, bhikkhave, taramānassa bhāsato kāyopi kilamati, cittampi upahaññati, kaṇṭhopi āturīyati, avisaṭṭhampi hoti aviññeyyaṃ taramānassa bhāsitaṃ. tatra, bhikkhave, ataramānassa bhāsato kāyopi na kilamati, cittampi na upahaññati, saropi na upahaññati, kaṇṭhopi na āturīyati, visaṭṭhampi hoti viññeyyaṃ ataramānassa bhāsitaṃ. ‘ataramānova bhāseyya, no taramāno’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘서둘지 말고, 차분하게 말해야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 거기서, 비구들이여, 서둘러 말하는 사람에게 몸도 피곤하고 심(心)도 불편하고 소리도 불편하고 목도 아프다. 서둘러 말하는 사람의 말은 뚜렷하지 못하고 이해되지 않는다. 거기서, 비구들이여, 서둘러 말하지 않는 사람에게 몸도 피곤하지 않고 심도 불편하지 않고 소리도 불편하지 않고 목도 아프지 않다. 서둘러 말하지 않는 사람의 말은 뚜렷하고 이해된다. ‘서둘지 말고, 차분하게 말해야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 


331. “‘janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāveyyā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? kathañca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro? idha, bhikkhave, tadevekaccesu janapadesu ‘pātī’ti sañjānanti, ‘pattan’ti sañjānanti, ‘vittan’ti sañjānanti, ‘sarāvan’ti sañjānanti ‘dhāropan’ti sañjānanti, ‘poṇan’ti sañjānanti, ‘pisīlavan’ti sañjānanti. iti yathā yathā naṃ tesu tesu janapadesu sañjānanti tathā tathā thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti. evaṃ kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro.


‘지역의 언어로 기울지 말고, 명칭의 한계를 넘지 않아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 그러면 비구들이여, 어떻게 지역의 언어로 기울고 명칭의 한계를 넘는가? 여기 비구들이여, 그것을 어떤 지역에서는 접시라고 부르고, 발우라고 부르고, 사발이라고 부르고, 컵이라고 부르고, 냄비라고 부르고, 단지라고 부르고, 잔이라고 부르고, 그릇이라고 부른다. 이렇게 그 지역대로 부르는 대로 강하게 집착된 기움에 의해 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 말한다. 이렇게, 비구들이여, 지역의 언어로 기울고 명칭의 한계를 넘는다. 


332. “kathañca, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti samaññāya ca anatisāro? idha, bhikkhave, tadevekaccesu janapadesu ‘pātī’ti sañjānanti, ‘pattan’ti sañjānanti, ‘vittan’ti sañjānanti, ‘sarāvan’ti sañjānanti, ‘dhāropan’ti sañjānanti, ‘poṇan’ti sañjānanti, ‘pisīlavan’ti sañjānanti. iti yathā yathā naṃ tesu tesu janapadesu sañjānanti ‘idaṃ kira me āyasmanto sandhāya voharantī’ti tathā tathā voharati aparāmasaṃ. evaṃ kho, bhikkhave, janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti, samaññāya ca anatisāro. ‘janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya samaññaṃ nātidhāveyyā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


그러면 비구들이여, 어떻게 지역의 언어로 기울지 않고, 명칭의 한계를 넘지 않는가? 여기 비구들이여, 그것을 어떤 지역에서는 접시라고 부르고, 발우라고 부르고, 사발이라고 부르고, 컵이라고 부르고, 냄비라고 부르고, 단지라고 부르고, 잔이라고 부르고, 그릇이라고 부른다. 이렇게 그 지역대로 부르는 대로 ‘참으로 존자들은 이것과 관련해서 나에게 말한다.’라고 집착하지 않고 말한다. 이렇게, 비구들이여, 지역의 언어로 기울지 않고 명칭의 한계를 넘지 않는다. ‘지역의 언어로 기울지 말고, 명칭의 한계를 넘지 않아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 


333. “tatra, bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyogo hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유에 연결된 즐거움과 만족을 실천하는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않는 소유에 연결된 즐거움과 만족을 실천하지 않는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


334. “tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yo attakilamathānuyogaṃ ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않고 자신을 지치게 하는 실천을 하지 않는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


335. “tatra, bhikkhave, yāyaṃ majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā, cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 안(眼)을 만들고, 지(知)를 만들고, 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는 여래가 깨달은 중도(中道), 이 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


336. “tatra, bhikkhave, yāyaṃ ussādanā ca apasādanā ca no ca dhammadesanā, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yāyaṃ nevussādanā ca na apasādanā ca dhammadesanā ca, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 칭찬과 비난은 하면서 법을 설하지 않는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 칭찬과 비난은 하지 않으면서 법을 설하는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


337. “tatra, bhikkhave, yamidaṃ kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ pothujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yamidaṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 소유의 즐거움, 불결한 즐거움, 평범한 즐거움, 성스럽지 못한 즐거움이 있는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 출리의 즐거움, 여읨의 즐거움, 가라앉음의 즐거움, 깨달음의 즐거움이 있는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


338. “tatra, bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo abhūto ataccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo bhūto taccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo bhūto taccho atthasaṃhito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 사실이 아니고 정당하지 않고 이익으로 이끌지 않는, 뒤에서 하는 말이 있는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 사실이고 정당하지만, 이익으로 이끌지 않는, 뒤에서 하는 말이 있는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 사실이고 정당하고 이익으로 이끄는, 뒤에서 하는 말이 있는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


339. “tatra, bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā khīṇavādo abhūto ataccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā khīṇavādo bhūto taccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā khīṇavādo bhūto taccho atthasaṃhito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 사실이 아니고 정당하지 않고 이익으로 이끌지 않는, 앞에서 찌르는 말이 있는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 사실이고 정당하지만, 이익으로 이끌지 않는, 앞에서 찌르는 말이 있는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 사실이고 정당하고 이익으로 이끄는, 앞에서 찌르는 말이 있는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


340. “tatra, bhikkhave, yamidaṃ taramānassa bhāsitaṃ, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra, bhikkhave, yamidaṃ ataramānassa bhāsitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 서둘러 말하는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 서둘러 말하지 않는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


341. “tatra, bhikkhave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca abhiniveso samaññāya ca atisāro, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho; micchāpaṭipadā. tasmā eso dhammo saraṇo. tatra bhikkhave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca anabhiniveso samaññāya ca anatisāro, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho; sammāpaṭipadā. tasmā eso dhammo araṇo.


거기서 비구들이여, 지역의 언어로 기울고 명칭의 한계를 넘는 법은 괴로움이 함께하고 충격이 함께하고 절망이 함께하고 열기가 함께하는 삿된 실천이다. 그러므로 이것은 분쟁의 법이다. 거기서 비구들이여, 지역의 언어로 기울지 않고, 명칭의 한계를 넘지 않는 법은 괴로움과 고통과 절망과 열기가 없는 바른 실천이다. 그러므로 이것은 평화의 법이다. 


“tasmātiha, bhikkhave, ‘saraṇañca dhammaṃ jānissāma, araṇañca dhammaṃ jānissāma; saraṇañca dhammaṃ ñatvā araṇañca dhammaṃ ñatvā araṇapaṭipadaṃ paṭipajjissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. subhūti ca pana, bhikkhave, kulaputto araṇapaṭipadaṃ paṭipanno”ti.


그러므로 비구들이여, ‘우리는 분쟁의 법을 알고, 평화의 법을 알 것이다. 분쟁의 법을 알고 평화의 법을 알아서 평화를 실천할 것이다.’라고, 비구들이여, 그대들은 공부해야 한다. 그런데 비구들이여, 수부띠라는 좋은 가문의 아들은 평화를 실천한다.”라고. 


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.


araṇavibhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.

Comments

보인 03.02 23:24
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close