니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 143.anāthapiṇḍikovāda

143.anāthapiṇḍikovāda

1. anāthapiṇḍikovādasuttaṃ (MN 143-아나타삔디까를 위한 가르침 경)

2 83 2024.05.12 22:38
2 MN 143-아나타삔디까를 위한 가르침 경anāthapiṇḍikovādasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.26

5. saḷāyatanavaggo, 1. anāthapiṇḍikovādasuttaṃ (MN 143-아나타삔디까를 위한 가르침 경)


383. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, ambho purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi — ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi — ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. evañca vadehi — ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 아나타삔디까 장자는 고통스럽고 큰 병을 앓고 있었다. 아나타삔디까 장자가 어떤 사람에게 말했다. ― “오라, 이 사람아, 그대는 세존에게 가라. 가서는 내 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표하라. ― ‘대덕이시여, 아나타삔디까 장자가 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 사리뿟따 존자에게 가라. 가서는 내 이름으로 사리뿟따 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표하라. ― ‘대덕이시여, 아나타삔디까 장자가 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 사리뿟따 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 이렇게 말하라. ― ‘대덕이시여, 사리뿟따 존자께서는 연민하셔서 아나타삔디까 장자의 집으로 와주시면 감사하겠습니다.’”라고


“evaṃ, bhante”ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca — “anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati; evañca vadeti — ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’”ti. adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.


“알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 사람은 아나타삔디까 장자에게 대답한 뒤 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 사람은 세존에게 이렇게 말했다. ― ‘대덕이시여, 아나타삔디까 장자가 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 사리뿟따 존자에게 갔다. 가서는 사리뿟따 존자에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 사람은 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했다. ― ‘대덕이시여, 아나타삔디까 장자가 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 사리뿟따 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 이렇게 말합니다. ― ‘대덕이시여, 사리뿟따 존자께서는 연민하셔서 아나타삔디까 장자의 집으로 와주시면 감사하겠습니다.’“라고. 사리뿟따 존자는 침묵으로 동의했다.


384. atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca — “kacci te, gahapati, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo”ti?


사리뿟따 존자는 옷차림을 바르게 한 뒤 발우와 가사를 지니고, 아난다 존자를 뒤따르는 사문으로 하여 아나타삔디까 장자의 집으로 갔다. 가서는 준비된 자리에 앉았다. 앉아서 사리뿟따 존자는 아나타삔디까 장자에게 이렇게 말했다. ― “장자여, 그대는 참을만합니까, 회복될 것 같습니까? 괴로운 느낌이 더 커지지 않고 작아집니까? 더 심해지지 않고 낫고 있다고 알겠습니까?”라고.


“na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bhante sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyy; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti. na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bhante sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bhante sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bhante sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ, samparitāpeyyuṃ; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimatto kāyasmiṃ ḍāho. na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo”ti.


“대덕 사리뿟따시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 대덕 사리뿟따시여, 힘센 사람이 예리한 칼로 머리를 쪼갤 것입니다. 이처럼, 대덕 사리뿟따시여, 저에게 엄청난 바람이 머리를 흔듭니다. 대덕 사리뿟따시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 대덕 사리뿟따시여, 힘센 사람이 강한 가죽끈으로 머리를 감아쥘 것입니다. 이처럼, 대덕 사리뿟따시여, 저에게 머리에 심한 두통이 있습니다. 대덕 사리뿟따시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 대덕 사리뿟따시여, 능숙한 백정이나 백정의 제자가 날카로운 소 잡는 칼로 배를 가를 것입니다. 이처럼, 대덕 사리뿟따시여, 저에게 엄청난 바람이 배를 휘젓습니다. 대덕 사리뿟따시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 대덕 사리뿟따시여, 두 명의 힘센 사람이 약한 사람을 양팔을 잡고서 숯불 구덩이에서 그대로 태울 것이고 뜨겁게 할 것입니다. 이처럼, 대덕 사리뿟따시여, 저에게 몸에서 엄청난 열이 납니다. 대덕 사리뿟따시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다.” 


385. “tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na cakkhuṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


“그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 안(眼)을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 안을 의지한 식(識)이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다.


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na sotaṃ upādiyissāmi, na ca me sotanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na ghānaṃ upādiyissāmi, na ca me ghānanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na jivhaṃ upādiyissāmi, na ca me jivhānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na kāyaṃ upādiyissāmi, na ca me kāyanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na manaṃ upādiyissāmi, na ca me manonissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 이(耳)를 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 이를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 비(鼻)를 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 비를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 설(舌)을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 설을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 신(身)을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 신을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 의(意)를 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 의를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다.


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na rūpaṃ upādiyissāmi, na ca me rūpanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na saddaṃ upādiyissāmi ... pe ... na gandhaṃ upādiyissāmi... na rasaṃ upādiyissāmi... na phoṭṭhabbaṃ upādiyissāmi... na dhammaṃ upādiyissāmi na ca me dhammanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 색(色)을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 색을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 성(聲)을 의지하지 않을 것이다 … 향(香)을 의지하지 않을 것이다 … 미(味)를 의지하지 않을 것이다 … 촉(觸)을 의지하지 않을 것이다 … 법(法)을 의지하지 않을 것이다. 그러면 나에게 법을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na cakkhuviññāṇaṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhuviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na sotaviññāṇaṃ upādiyissāmi... na ghānaviññāṇaṃ upādiyissāmi... na jivhāviññāṇaṃ upādiyissāmi... na kāyaviññāṇaṃ upādiyissāmi... na manoviññāṇaṃ upādiyissāmi na ca me manoviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 안식(眼識)을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 안식을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 이식(耳識)을 의지하지 않을 것이다 … 비식(鼻識)을 의지하지 않을 것이다 … 설식(舌識)을 의지하지 않을 것이다 … 신식(身識)을 의지하지 않을 것이다 … 의식(意識)을 의지하지 않을 것이다. 그러면 나에게 의식을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na cakkhusamphassaṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na sotasamphassaṃ upādiyissāmi... na ghānasamphassaṃ upādiyissāmi... na jivhāsamphassaṃ upādiyissāmi... na kāyasamphassaṃ upādiyissāmi... na manosamphassaṃ upādiyissāmi, na ca me manosamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 안촉(眼觸)을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 안촉을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 이촉(耳觸)을 의지하지 않을 것이다 … 비촉(鼻觸)을 의지하지 않을 것이다 … 설촉(舌觸)을 의지하지 않을 것이다 … 신촉(身觸)을 의지하지 않을 것이다 … 의촉(意觸)을 의지하지 않을 것이다. 그러면 나에게 의촉을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassajāvedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na sotasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi... na ghānasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi... na jivhāsamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi... na kāyasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi... na manosamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi, na ca me manosamphassajāvedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 안촉(眼觸)에서 생긴 수(受)를 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 안촉에서 생긴 수를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 이촉(耳觸)에서 생긴 수(受)를 의지하지 않을 것이다 … 비촉(鼻觸)에서 생긴 수(受)를 의지하지 않을 것이다 … 설촉(舌觸)에서 생긴 수(受)를 의지하지 않을 것이다 … 신촉(身觸)에서 생긴 수(受)를 의지하지 않을 것이다 … 의촉(意觸)에서 생긴 수(受)를 의지하지 않을 것이다. 그러면 나에게 의촉에서 생긴 수를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


386. “tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na pathavīdhātuṃ upādiyissāmi, na ca me pathavīdhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na āpodhātuṃ upādiyissāmi... na tejodhātuṃ upādiyissāmi... na vāyodhātuṃ upādiyissāmi... na ākāsadhātuṃ upādiyissāmi... na viññāṇadhātuṃ upādiyissāmi, na ca me viññāṇadhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 땅의 요소를 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 땅의 요소를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 물의 요소를 의지하지 않을 것이다 … 불의 요소를 의지하지 않을 것이다 … 바람의 요소를 의지하지 않을 것이다 … 공간의 요소를 의지하지 않을 것이다 … 식의 요소를 의지하지 않을 것이다. 그러면 나에게 식의 요소를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na rūpaṃ upādiyissāmi, na ca me rūpanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na vedanaṃ upādiyissāmi... na saññaṃ upādiyissāmi... na saṅkhāre upādiyissāmi... na viññāṇaṃ upādiyissāmi, na ca me viññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 색(色)을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 색(色)을 의지한 식(識)이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 수(受)를 의지하지 않을 것이다 … 상(想)을 의지하지 않을 것이다 … 행(行)들을 의지하지 않을 것이다 … 식(識)을 의지하지 않을 것이다. 그러면 나에게 식을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na ākāsānañcāyatanaṃ upādiyissāmi, na ca me ākāsānañcāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na viññāṇañcāyatanaṃ upādiyissāmi... na ākiñcaññāyatanaṃ upādiyissāmi... na nevasaññānāsaññāyatanaṃ upādiyissāmi na ca me nevasaññānāsaññāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 공무변처를 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 공무변처를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 식무변처를 의지하지 않을 것이다 … 무소유처를 의지하지 않을 것이다 … 비상비비상처를 의지하지 않을 것이다. 그러면 나에게 비상비비상처를 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


“tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na idhalokaṃ upādiyissāmi, na ca me idhalokanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na paralokaṃ upādiyissāmi, na ca me paralokanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘yampi me diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anupariyesitaṃ anucaritaṃ manasā tampi na upādiyissāmi, na ca me taṃnissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. evañhi te, gahapati, sikkhitabban”ti.


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 이 세상을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 이 세상을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 저세상을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 저세상을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. 


그러므로 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다. ― ‘나는 본 것-들은 것-닿아 안 것-인식한 것-얻은 것-조사한 것-이어서 조사한 것-의로 접근한 것을 집착하지 않을 것이다. 그러면 나에게 그것을 의지한 식이 있지 않을 것이다.’라고. 장자여, 그대는 이렇게 공부해야 합니다.”라고.


387. evaṃ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati parodi, assūni pavattesi. atha kho āyasmā ānando anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca — “olīyasi kho tvaṃ, gahapati, saṃsīdasi kho tvaṃ, gahapatī”ti? “nāhaṃ, bhante ānanda, olīyāmi, napi saṃsīdāmi; api ca me dīgharattaṃ satthā payirupāsito manobhāvanīyā ca bhikkhū; na ca me evarūpī dhammī kathā sutapubbā”ti. “na kho, gahapati, gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpī dhammī kathā paṭibhāti; pabbajitānaṃ kho, gahapati, evarūpī dhammī kathā paṭibhātī”ti. “tena hi, bhante sāriputta, gihīnampi odātavasanānaṃ evarūpī dhammī kathā paṭibhātu. santi hi, bhante, kulaputtā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti; bhavissanti dhammassa aññātāro”ti.


이렇게 말했을 때, 아나타삔디까 장자는 울면서 눈물을 흘렸다. 그러자 아난다 존자가 아나타삔디까 장자에게 이렇게 말했다. ― “장자여, 그대는 움츠러듭니까, 장자여, 그대는 낙담합니까?”라고. “대덕 아난다시여, 저는 움츠러들지 않고, 낙담하지도 않습니다. 저는 오랫동안 스승과 의를 닦는 비구들을 섬겼지만, 이런 법의 말씀을 이전에는 듣지 못했습니다.” “장자여, 흰옷을 입은 재가자들에게 이런 법의 말씀을 설하지 않습니다. 장자여, 출가자들에게 이런 법의 말씀을 설합니다.” “그렇다면 대덕 사리뿟따여, 재가자들에게도 이런 법의 말씀을 설해주십시오. 참으로 대덕이시여, 태어날 때부터 더러움이 적은 좋은 가문의 아들들이 있습니다. 그들은 법을 듣지 않으면 쇠퇴할 것입니다. 법을 이해하는 자들이 있을 것입니다.”라고.


atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca ānande, kālamakāsi tusitaṃ kāyaṃ upapajji. atha kho anāthapiṇḍiko devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. ekamantaṃ jṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi —


사리뿟따 존자와 아난다 존자는 아나타삔디까 장자에게 이런 가르침을 주고 자리에서 일어나 돌아갔다. 사리뿟따 존자와 아난다 존자가 돌아간 뒤 오래지 않아서 아나타삔디까 장자는 죽어서 도솔천의 무리에 태어났다. 


신의 아들 아나타삔디까가 밤이 지날 무렵에 아름다운 모습으로 제따와나의 거의 전부를 빛나게 하면서 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 신의 아들 아나타삔디까가 세존의 곁에서 이런 게송들을 말했다. ―


“idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ.
āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.


”여기가 바로 선인의 모임이 의지하는 제따 숲

법왕(法王)이 사는 곳, 나에게 기쁨이 생겨나는 곳


“kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ.
etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.


명(明)과 법(法)의 업(業), 계(戒)를 갖춘 최상의 삶

이것으로 사람들은 청정해집니다. 가문이나 재산 때문이 아닙니다.


“tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano.
yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.


그러므로 자신의 이익을 보는 현명한 사람은

사실에 들어맞게 법을 조사해야 합니다. 이렇게 거기에서 청정해집니다.


“sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca.
yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti.


지혜와 계와 가라앉음을 갖춘 사리뿟따가 있으니

저편에 건넌 비구라 해도 오직 그가 최상일 것입니다.”라고.


idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. samanuñño satthā ahosi. atha kho anāthapiṇḍiko devaputto — “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.


신의 아들 아나타삔디까는 이렇게 말했고, 스승은 동의했다. 그러자 신의 아들 아나타삔디까는 “스승께서 내 말에 동의하셨다.”라며 세존에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤에 거기에서 사라졌다.


388. atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi — “imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. ekamantaṃ ṭhito kho so devaputto maṃ gāthāhi ajjhabhāsi —


그 밤이 지나자 세존이 비구들에게 말했다. ― “비구들이여, 지난밤에 어떤 신의 아들이 밤이 지날 무렵에 아름다운 모습으로 제따와나의 거의 전부를 빛나게 하면서 나에게 왔다. 와서는 나에게 절한 뒤 한 곁에 섰다. 비구들이여, 한 곁에 선 그 신의 아들이 나의 곁에서 이런 게송을 말했다. ―


“idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ.
āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.


”여기가 바로 선인의 모임이 의지하는 제따 숲

법왕(法王)이 사는 곳, 나에게 기쁨이 생겨나는 곳


“kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ.
etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.


명(明)과 법(法)의 업(業), 계(戒)를 갖춘 최상의 삶

이것으로 사람들은 청정해집니다. 가문이나 재산 때문이 아닙니다.


“tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano.
yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.


그러므로 자신의 이익을 보는 현명한 사람은

사실에 들어맞게 법을 조사해야 합니다. 이렇게 거기에서 청정해집니다.


“sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca.
yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā”ti.


지혜와 계와 가라앉음을 갖춘 사리뿟따가 있으니

저편에 건넌 비구라 해도 오직 그가 최상일 것입니다.”라고.


“idamavoca, bhikkhave, so devaputto. ‘samanuñño me satthā’ti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī”ti.


이렇게 말한 뒤, 비구들이여, 그 신의 아들은 “스승께서 내 말에 동의하셨다.”라며 나에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤에 거기에서 사라졌다.”라고.


evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “so hi nūna so, bhante, anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosī”ti. “sādhu, sādhu, ānanda! yāvatakaṃ kho, ānanda, takkāya pattabbaṃ, anuppattaṃ taṃ tayā. anāthapiṇḍiko so, ānanda, devaputto”ti.


이렇게 말했을 때, 아난다 존자가 세존에게 이렇게 말했다. ― “참으로 대덕이시여, 그는 신의 아들 아나타삔디까일 것입니다. 아나타삔디까 장자는 사리뿟따 존자에 대해 믿음을 가졌었습니다.”라고. “훌륭하고 훌륭하다, 아난다여. 아난다여, takka에게 얻어져야 하는 만큼(*)이 그대에 의해서 얻어졌다. 참으로 아난다여, 그 신의 아들이 아나타삔디까이다.”


(*) 이 신이 누구인지 아는 것은 takka와 관련한 어떤 경지에 든 수행자에게 얻어지는 것인데 아난다 존자가 알았기 때문에 훌륭하다고 칭찬하는 것.


; 초기불전연구원 ― 아난다여, 그대가 추론하는 것이 옳다.

; 한국빠알리성전협회 ― 아난다여, 훌륭하다. 네 생각이 바로 맞았다.

; bhikkhu bodhi ― You have drawn the right inference by reasoning 바르게 추론하였다.


; takka: thought; reasoning; logic. (nt.), butter-milk. (m.)


• takkāya ― takka의 여격 = takka에게/ takka를 위해


idamavoca bhagavā. attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.


세존은 이렇게 말했다. 아난다 존자는 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.


Comments

대원행 2024.05.18 22:11
www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_11&wr_id=368 참조 (diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ의 용례
보인 2024.05.20 16:52
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close