니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 148.chachakka

148.chachakka

5. saḷāyatanavaggo, 6. chachakkasuttaṃ (MN 148-육육(六六) 경)

0 185 2018.05.02 09:06
6 MN 148-육육 경chachakkasuttaṃ.hwp (96.0K)   2024.11.11

5. saḷāyatanavaggo, 6. chachakkasuttaṃ (MN 148-육육(六六) 경)


420. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmi, yadidaṃ — cha chakkāni. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 세존은 비구들을 불렀다. — “비구들이여.”라고. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 말했다. — “비구들이여, 그대들에게 뜻과 표현을 갖춘 시작도 좋고 중간에도 좋고 끝도 좋은 법을 설하고, 온전하고 청정한 범행을 드러낼 것이니 여섯의 여섯으로 구성된 조(組)[육육법(六六法)]이다. 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 설할 것이다.”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 말했다. —


“cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, cha vedanākāyā veditabbā, cha taṇhākāyā veditabbā.


“여섯 가지 안의 처(處)를 알아야 한다. 여섯 가지 밖의 처(處)를 알아야 한다. 여섯 가지 식(識)의 무리를 알아야 한다. 여섯 가지 촉(觸)의 무리를 알아야 한다. 여섯 가지 수(受)의 무리를 알아야 한다. 여섯 가지 애(愛)의 무리를 알아야 한다. 


421. “‘cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ. ‘cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. idaṃ paṭhamaṃ chakkaṃ.


‘여섯 가지 안의 처를 알아야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 이것을 말했는가? 안처(眼處), 이처(耳處), 비처(鼻處), 설처(舌處), 신처(身處), 의처(意處)이다. ‘여섯 가지 안의 처를 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 이것이 첫 번째 여섯으로 구성된 조이다.


“‘cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ. ‘cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. idaṃ dutiyaṃ chakkaṃ.


‘여섯 가지 밖의 처를 알아야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 이것을 말했는가? 색처(色處), 성처(聲處), 향처(香處), 미처(味處), 촉처(觸處), 법처(法處)이다. ‘여섯 가지 밖의 처를 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 이것이 두 번째 여섯으로 구성된 조이다.


“‘cha viññāṇakāyā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ, jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ, kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ, manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. ‘cha viññāṇakāyā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. idaṃ tatiyaṃ chakkaṃ.


‘여섯 가지 식의 무리를 알아야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 이것을 말했는가? 안과 색들을 조건으로 안식(眼識)이 생긴다. 이와 성들을 조건으로 이식(耳識)이 생긴다. 비와 향들을 조건으로 비식(鼻識)이 생긴다. 설과 미들을 조건으로 설식(舌識)이 생긴다. 신과 촉들을 조건으로 신식(身識)이 생긴다. 의와 법들을 조건으로 의식(意識)이 생긴다. ‘여섯 가지 식의 무리를 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 이것이 세 번째 여섯으로 구성된 조이다.


“‘cha phassakāyā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. ‘cha phassakāyā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. idaṃ catutthaṃ chakkaṃ.


‘여섯 가지 촉의 무리를 알아야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 이것을 말했는가? 안과 색들을 조건으로 안식이 생기고, 셋의 만남이 촉이다. 이와 성들을 조건으로 이식이 생기고, 셋의 만남이 촉이다. 비와 향들을 조건으로 비식이 생기고, 셋의 만남이 촉이다. 설과 미들을 조건으로 설식이 생기고, 셋의 만남이 촉이다. 신과 촉들을 조건으로 신식이 생기고, 셋의 만남이 촉이다. 의와 법들을 조건으로 의식이 생기고, 셋의 만남이 촉이다. ‘여섯 가지 촉의 무리를 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 이것이 네 번째 여섯으로 구성된 조이다.


“‘cha vedanākāyā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā. ‘cha vedanākāyā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. idaṃ pañcamaṃ chakkaṃ.


‘여섯 가지 수의 무리를 알아야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 이것을 말했는가? 안과 색들을 조건으로 안식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 수(受)가 있다. 이와 성들을 조건으로 이식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 수가 있다. 비와 향들을 조건으로 비식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 수가 있다. 설과 미들을 조건으로 설식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 수가 있다. 신과 촉들을 조건으로 신식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 수가 있다. 의와 법들을 조건으로 의식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 수가 있다. ‘여섯 가지 수의 무리를 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 이것이 다섯 번째 여섯으로 구성된 조이다.


“‘cha taṇhākāyā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ ... pe ... ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ... jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ... kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ... manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. ‘cha taṇhākāyā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. idaṃ chaṭṭhaṃ chakkaṃ.


‘여섯 가지 애의 무리를 알아야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 이것을 말했는가? 안과 색들을 조건으로 안식이 생기는데, 셋의 만남이 촉이며, 촉을 조건으로 수가 있고, 수를 조건으로 애가 있다. 이와 성들을 조건으로 이식이 생기는데, … 비와 향들을 조건으로 비식이 생기는데, … 설과 미들을 조건으로 설식이 생기는데, … 신과 촉들을 조건으로 신식이 생기는데, …의와 법들을 조건으로 의식이 생기는데, 셋의 만남이 촉이며, 촉을 조건으로 수가 있고, 수를 조건으로 애가 있다. ‘여섯 가지 애의 무리를 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다. 이것이 여섯 번째 여섯으로 구성된 조이다.


422. “‘cakkhu attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘cakkhu attā’ti yo vadeyya. iti cakkhu anattā.


‘안(眼)은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 안의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘안은 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 안(眼)은 무아(無我)다.


“‘rūpā attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. rūpānaṃ uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘rūpā attā’ti yo vadeyya. iti cakkhu anattā, rūpā anattā.


‘색(色)들은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 색들의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘색들은 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 안은 무아다. 색들은 무아다.


“‘cakkhuviññāṇaṃ attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. cakkhuviññāṇassa uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘cakkhuviññāṇaṃ attā’ti yo vadeyya. iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā.


‘안식(眼識)은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 안식의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘안식은 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 안은 무아다. 색들은 무아다. 안식은 무아다.


“‘cakkhusamphasso attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. cakkhusamphassassa uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘cakkhusamphasso attā’ti yo vadeyya. iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā, cakkhusamphasso anattā.


‘안촉(眼觸)은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 안촉의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘안촉은 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 안은 무아다. 색들은 무아다. 안식은 무아다. 안촉은 무아다.


“‘vedanā attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. vedanāya uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘vedanā attā’ti yo vadeyya. iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā, cakkhusamphasso anattā, vedanā anattā.


‘수(受)는 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 수의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘수는 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 안은 무아다. 색들은 무아다. 안식은 무아다. 안촉은 무아다. 수는 무아다.


“‘taṇhā attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. taṇhāya uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘taṇhā attā’ti yo vadeyya. iti cakkhu anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā, cakkhusamphasso anattā, vedanā anattā, taṇhā anattā.


‘애(愛)는 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 애의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘애는 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 안은 무아다. 색들은 무아다. 안식은 무아다. 안촉은 무아다. 수는 무아다. 애는 무아다.


423. “‘sotaṃ attā’ti yo vadeyya ... pe ... ‘ghānaṃ attā’ti yo vadeyya... ‘jivhā attā’ti yo vadeyya... ‘kāyo attā’ti yo vadeyya... ‘mano attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. manassa uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘mano attā’ti yo vadeyya. iti mano anattā.


‘이(耳)는 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 … ‘비(鼻)는 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 … ‘설(舌)은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 … ‘신(身)은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 … ‘의(意)는 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 의의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘의는 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 의는 무아다.


“‘dhammā attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. dhammānaṃ uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘dhammā attā’ti yo vadeyya. iti mano anattā, dhammā anattā.


‘법(法)들은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 법들의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘법들은 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 의는 무아다. 법들은 무아다.


“‘manoviññāṇaṃ attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. manoviññāṇassa uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘manoviññāṇaṃ attā’ti yo vadeyya. iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā.


‘의식(意識)은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 의식의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘의식은 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 의는 무아다. 법들은 무아다. 의식은 무아다.


“‘manosamphasso attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. manosamphassassa uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘manosamphasso attā’ti yo vadeyya. iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā.


‘의촉(意觸)은 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 의촉의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘의촉은 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 의는 무아다. 법들은 무아다. 의식은 무아다. 의촉은 무아다.


“‘vedanā attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. vedanāya uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘vedanā attā’ti yo vadeyya. iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā.


‘수(受)는 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 수의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘수는 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 의는 무아다. 법들은 무아다. 의식은 무아다. 의촉은 무아다. 수는 무아다.


“‘taṇhā attā’ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. taṇhāya uppādopi vayopi paññāyati. yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, ‘attā me uppajjati ca veti cā’ti iccassa evamāgataṃ hoti. tasmā taṃ na upapajjati — ‘taṇhā attā’ti yo vadeyya. iti mano anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā, taṇhā anattā.


‘애(愛)는 아(我)다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 애의 생겨남도 무너짐도 알려진다. 그러면 생겨남도 무너짐도 알려지는 것에게 ‘나의 아는 생겨나기도 하고 무너지기도 한다.’라고 다가간 것이 된다. 그러므로 ‘애는 아다!’라고 말할 수 있는 것은 생겨나지 않는다. 이렇게 의는 무아다. 법들은 무아다. 의식은 무아다. 의촉은 무아다. 수는 무아다. 애는 무아다.


424. “ayaṃ kho pana, bhikkhave, sakkāyasamudayagāminī paṭipadā — cakkhuṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; rūpe ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; cakkhuviññāṇaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; cakkhusamphassaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; vedanaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; taṇhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; sotaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati ... pe ... ghānaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati ... pe ... jivhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati ... pe ... kāyaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati ... pe ... manaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, dhamme ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, manoviññāṇaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, manosamphassaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, vedanaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, taṇhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati.


그리고 비구들이여, 이것이 유신(有身)의 집(集)으로 이끄는 실천이다. — 안을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 색들을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 안식을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 안촉을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 수를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 애를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 이를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. … 비를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. … 설을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. … 신을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. … 의를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 법들을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 의식을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 의촉을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 수를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다. 애를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰한다.


“ayaṃ kho pana, bhikkhave, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā — cakkhuṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. rūpe ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. cakkhuviññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. cakkhusamphassaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. vedanaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. taṇhaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. sotaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati ... pe ... ghānaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati... jivhaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati... kāyaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati... manaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. manoviññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. manosamphassaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. vedanaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. taṇhaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati.


그리고 비구들이여, 이것이 유신(有身)의 멸(滅)로 이끄는 실천이다. — 안을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 색들을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 안식을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 안촉을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 수를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 애를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 이를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. … 비를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. … 설을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. … 신을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. … 의를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 법들을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 의식을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 의촉을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 수를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다. 애를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 관찰한다.


425. “cakkhuñca, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. tassa rāgānusayo anuseti. dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. tassa paṭighānusayo anuseti. adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. tassa avijjānusayo anuseti. so vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati.


비구들이여, 안과 색들을 조건으로 안식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이 생긴다. 그 즐거운 느낌에 닿아있는 자는 기뻐하고 드러내고 묶여 머문다. 그에게 탐(貪)의 잠재성향이 잠재한다. 괴로운 느낌에 닿아있는 자는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 그에게 저항의 잠재성향이 잠재한다. 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 닿아있는 자는 그 느낌의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 꿰뚫어 알지 못한다. 그에게 무명(無明)의 잠재성향이 잠재한다. 비구들이여, 참으로 그가 즐거운 느낌에 대한 탐의 잠재성향을 버리지 못하고, 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향을 제거하지 못하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명의 잠재성향을 뿌리 뽑지 못하고, 무명을 버리지 못하고 명(明)을 일으키지 못한 채 지금여기에서 괴로움의 끝을 만들 것이라는 경우는 없다.


“sotañca, bhikkhave, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ ... pe ... ghānañca, bhikkhave, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ ... pe ... jivhañca, bhikkhave, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ ... pe ... kāyañca, bhikkhave, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ ... pe ... manañca, bhikkhave, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. tassa rāgānusayo anuseti. dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. tassa paṭighānusayo anuseti. adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. tassa avijjānusayo anuseti. so vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati.


비구들이여, 이와 성들을 조건으로 이식이 생기며, … 비구들이여, 비와 향들을 조건으로 비식이 생기며, … 비구들이여, 설과 미들을 조건으로 설식이 생기며, … 비구들이여, 신과 촉들을 조건으로 설식이 생기며, … 비구들이여, 의와 법들을 조건으로 의식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이 생긴다. 그 즐거운 느낌에 닿아있는 자는 기뻐하고 드러내고 묶여 머문다. 그에게 탐의 잠재성향이 잠재한다. 괴로운 느낌에 닿아있는 자는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 그에게 저항의 잠재성향이 잠재한다. 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 닿아있는 자는 그 느낌의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 꿰뚫어 알지 못한다. 그에게 무명의 잠재성향이 잠재한다. 비구들이여, 참으로 그가 즐거운 느낌에 대한 탐의 잠재성향을 버리지 못하고, 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향을 제거하지 못하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명의 잠재성향을 뿌리 뽑지 못하고, 무명을 버리지 못하고 명을 일으키지 못한 채 지금여기에서 괴로움의 끝을 만들 것이라는 경우는 없다.


426. “cakkhuñca, bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. tassa rāgānusayo nānuseti. dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. tassa paṭighānusayo nānuseti. adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. tassa avijjānusayo nānuseti. so vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti — ṭhānametaṃ vijjati.


비구들이여, 안과 색들을 조건으로 안식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이 생긴다. 그 즐거운 느낌에 닿은 자는 기뻐하지 않고 드러내지 않고 묶여 머물지 않는다. 그에게 탐의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 괴로운 느낌에 닿은 자는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 그에게 저항의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 닿은 자는 그 경험의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 꿰뚫어 안다. 그에게 무명의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 비구들이여, 참으로 그가 즐거운 느낌에 대한 탐의 잠재성향을 버리고, 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향을 제거하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명의 잠재성향을 뿌리 뽑고, 무명을 버리고 명을 일으킨 뒤에 지금여기에서 괴로움의 끝을 만들 것이라는 경우는 있다.


“sotañca, bhikkhave, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ ... pe ....


비구들이여, 이와 성들을 조건으로 이식이 생기며, … 


“ghānañca, bhikkhave, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ ... pe ....


비구들이여, 비와 향들을 조건으로 비식이 생기며, … 


“jivhañca, bhikkhave, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ ... pe ....


비구들이여, 설과 미들을 조건으로 설식이 생기며, … 


“kāyañca, bhikkhave, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ ... pe ....


비구들이여, 신과 촉들을 조건으로 설식이 생기며, … 


“manañca, bhikkhave, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. so sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. tassa rāgānusayo nānuseti. dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. tassa paṭighānusayo nānuseti. adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. tassa avijjānusayo nānuseti. so vata, bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti — ṭhānametaṃ vijjati.


비구들이여, 의와 법들을 조건으로 의식이 생기며, 셋의 만남이 촉이고, 촉을 조건으로 즐겁거나 괴롭거나 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌이 생긴다. 그 즐거운 느낌에 닿은 자는 기뻐하지 않고 드러내지 않고 묶여 머물지 않는다. 그에게 탐의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 괴로운 느낌에 닿은 자는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 그에게 저항의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 닿은 자는 그 경험의 자라남과 줄어듦과 매력과 위험과 해방을 꿰뚫어 안다. 그에게 무명의 잠재성향이 잠재하지 않는다. 비구들이여, 참으로 그가 즐거운 느낌에 대한 탐의 잠재성향을 버리고, 괴로운 느낌에 대한 저항의 잠재성향을 제거하고, 괴롭지도 즐겁지도 않은 느낌에 대한 무명의 잠재성향을 뿌리 뽑고, 무명을 버리고 명을 생겨나게 한 뒤에 지금여기에서 괴로움의 끝을 만들 것이라는 경우는 있다.


427. “evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmiṃ nibbindati, rūpesu nibbindati, cakkhuviññāṇe nibbindati, cakkhusamphasse nibbindati, vedanāya nibbindati, taṇhāya nibbindati. sotasmiṃ nibbindati, saddesu nibbindati ... pe ... ghānasmiṃ nibbindati, gandhesu nibbindati... jivhāya nibbindati, rasesu nibbindati... kāyasmiṃ nibbindati, phoṭṭhabbesu nibbindati... manasmiṃ nibbindati, dhammesu nibbindati, manoviññāṇe nibbindati, manosamphasse nibbindati, vedanāya nibbindati, taṇhāya nibbindati. nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati. vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti.


비구들이여, 이렇게 보는 잘 배운 성스러운 제자는 안에 대해 염오하고, 색들에 대해 염오하고, 안식에 대해 염오하고, 안촉에 대해 염오하고, 수에 대해 염오하고, 애에 대해 염오한다. 이에 대해 염오하고, 성들에 대해 염오하고 … 비에 대해 염오하고 향들에 대해 염오하고 …설에 대해 염오하고 미들에 대해 염오하고 … 신에 대해 염오하고 촉들에 대해 염오하고 … 의에 대해 염오하고, 법들에 대해 염오하고, 의식에 대해 염오하고, 의촉에 대해 염오하고, 수에 대해 염오하고, 애에 대해 염오한다. 염오하면 이탐한다. 이탐으로부터 해탈한다. 해탈에서 ‘나는 해탈했다.’라는 앎이 있다. '태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.”


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. imasmiṃ kho pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. 


세존은 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다. 이 가르침이 설해졌을 때 육십 명의 비구들의 심(心)은 집착에서 벗어나 번뇌들로부터 해탈하였다.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close