홈
> 상윳따 니까야 1~4권 > 4.māra > paṭhama
10. dutiyāayusuttaṃ (SN 4.10-수명 경2)
1. paṭhamavaggo 10. dutiyāayusuttaṃ (SN 4.10-수명 경2)
146. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tatra kho bhagavā ... pe ... etadavoca —
이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 라자가하에서 웰루와나의 다람쥐 기르는 곳에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―
“appamidaṃ, bhikkhave, manussānaṃ āyu. gamanīyo samparāyo, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ. natthi jātassa amaraṇaṃ. yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo”ti.
“비구들이여, 인간들에게 수명은 짧고, 다음 생으로 가야 하니, 유익을 행해야 하고, 범행을 실천해야 한다. 태어난 자에게 불사(不死)는 없다. 비구들이여, 길게 사는 사람도 백 년의 안팎이다.”라고.
atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi —
그때 마라 빠삐만뜨가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 게송을 말했다. ―
“nāccayanti ahorattā, jīvitaṃ nūparujjhati.
āyu anupariyāyati, maccānaṃ nemīva rathakubbaran”ti.
āyu anupariyāyati, maccānaṃ nemīva rathakubbaran”ti.
밤과 낮은 무너지지 않고, 삶의 기간은 멈추지 않는다.
인간들의 수명은 돌고 돈다. 마차의 바큇살이 테를 따라 돌 듯이.
“accayanti ahorattā, jīvitaṃ uparujjhati.
āyu khīyati maccānaṃ, kunnadīnaṃva odakan”ti.
āyu khīyati maccānaṃ, kunnadīnaṃva odakan”ti.
밤과 낮은 무너지고, 삶의 기간은 멈춘다.
인간들의 수명은 다한다. 개울물처럼.
atha kho māro pāpimā “jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato”ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
그러자 마라 빠삐만뜨는 “세존이 나를 알았다. 선서가 나를 알았다.”라고 괴로워하고 슬퍼하면서 거기에서 사라졌다.