니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

상윳따 니까야 1~4권

홈 > 상윳따 니까야 1~4권 > 12.nidāna

12.nidāna

2. kaḷārasuttaṃ (SN 12.32-깔라라 경) ㅡ ‘경험된 것은 무엇이든지 고(苦)의 영역에 있다.’

kaḷārakhattiya 1 286 2018.08.30 23:24

4. kaḷārakhattiyavaggo, 2. kaḷārasuttaṃ (SN 12.32-깔라라 경)


32. sāvatthiyaṃ viharati. atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “moḷiyaphagguno, āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti. na hi nūna so āyasmā imasmiṃ dhammavinaye assāsamalatthāti. tena hāyasmā sāriputto imasmiṃ dhammavinaye assāsaṃ patto”ti?


사왓티에 머물다. 그때 깔라라캇띠야 비구가 사리뿟따 존자에게 갔다. 가서는 사리뿟따 존자와 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 깔라라캇띠야 비구가 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ “도반 사리뿟따여, 몰리야팍구나 비구가 공부를 포기하고 낮은 삶으로 돌아갔습니다.”라고. “참으로 그 존자는 이 법(法)과 율(律)에서 안식을 얻지 못했습니다.” “그렇다면 사리뿟따 존자께서는 이 법과 율에서 안식을 얻었습니까?”


“na khvāhaṃ, āvuso, kaṅkhāmī”ti. “āyatiṃ, panāvuso”ti?


“도반이여, 나는 의심하지 않습니다.” “미래에도 그렇습니까, 도반이여?”


“na khvāhaṃ, āvuso, vicikicchāmī”ti.


“도반이여, 나는 의심하지 않습니다.”


atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “āyasmatā, bhante, sāriputtena aññā byākatā — ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī”ti.


그러자 깔라라캇띠야 비구는 자리에서 일어나 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 깔라라캇띠야 비구는 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 사리뿟따 존자에 의해 무위(無爲)의 앎이 선언되었습니다. ㅡ ‘태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.’라고.”


atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena sāriputtaṃ āmantehi — ‘satthā taṃ, āvuso sāriputta, āmantetī’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “satthā taṃ, āvuso sāriputta, āmantetī”ti. “evaṃ, āvuso”ti kho āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca — “saccaṃ kira tayā, sāriputta, aññā byākatā — ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmī”ti? “na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho vutto”ti. “yena kenacipi, sāriputta, pariyāyena kulaputto aññaṃ byākaroti, atha kho byākataṃ byākatato daṭṭhabban”ti. “nanu ahampi, bhante, evaṃ vadāmi — ‘na kho, bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho vutto’”ti.


그러자 세존은 어떤 비구에게 말했다. ㅡ “오라, 비구여, 그대는 나의 말로써 사리뿟따를 불러라.ㅡ ‘도반 사리뿟따여, 스승께서 그대를 부릅니다.’”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구는 세존에게 대답한 뒤 사리뿟따 존자에게 갔다. 가서는 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ “도반 사리뿟따여, 스승께서 그대를 부릅니다.”라고. “알겠습니다, 도반이여.”라고 사리뿟따 존자는 그 비구에게 대답한 뒤 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다.  


한 곁에 앉은 사리뿟따 존자에게 세존은 이렇게 말했다. ㅡ “사리뿟따여, 참으로 그대에 의해 ‘태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.’라고 무위(無爲)의 앎이 선언되었는가?” “대덕이시여, 그런 구절과 그런 표현으로 뜻을 말하지 않았습니다.” “사리뿟따여, 어떤 방법에 의해서든 좋은 집안의 아들이 무위(無爲)의 앎을 선언했다면 그것에 의해 선언된 것을 선언됨으로부터 보아야한다.” “대덕이시여, 저도 이렇게 말하지 않았습니까? ㅡ ‘대덕이시여, 그런 구절과 그런 표현으로 뜻을 말하지 않았습니다.’”라고.


“sace taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ — ‘kathaṃ jānatā pana tayā, āvuso sāriputta, kathaṃ passatā aññā byākatā — khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti. evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti?


“사리뿟따여, 그대에게 ‘도반 사리뿟따여, 그대가 어떻게 알고 어떻게 볼 때 ‘태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.’라고 무위(無爲)의 앎을 선언합니까?’라고 이렇게 묻는다면, 사리뿟따여, 이런 질문을 받은 그대는 무엇이라고 설명하겠는가?”


“sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ — ‘kathaṃ jānatā pana tayā, āvuso sāriputta, kathaṃ passatā aññā byākatā — khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti; evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ — ‘yaṃnidānā, āvuso, jāti, tassa nidānassa khayā khīṇasmiṃ khīṇāmhīti viditaṃ. khīṇāmhīti viditvā — khīṇājāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti. evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.


“대덕이시여, 저에게 ‘도반 사리뿟따여, 그대가 어떻게 알고 어떻게 볼 때 ‘태어남[생(生)]은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.’라고 무위(無爲)의 앎을 선언합니까?’라고 이렇게 묻는다면, 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 ‘도반이여, 태어남을 있게 하는 원인의 부숨으로부터 그 원인이 다함에 대해 나는 원인이 다했다고 압니다. 나는 원인이 다했다고 안 뒤에 ‘태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 압니다.’라고 이렇게 설명할 것입니다. 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 이렇게 설명할 것입니다.” 


“sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ — ‘jāti panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti? evaṃ puṭṭho taṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ — ‘jāti panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti? evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ — ‘jāti kho, āvuso, bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā’ti. evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.


“사리뿟따여, 그대에게 ‘도반 사리뿟따여, 생(生)은 무엇이 원인이고, 무엇이 일어남이고, 무엇이 생김이고, 무엇이 근원입니까?’라고 이렇게 묻는다면, 사리뿟따여, 이런 질문을 받은 그대는 무엇이라고 설명하겠는가?” 


“대덕이시여, 저에게 ‘도반 사리뿟따여, 생(生)은 무엇이 원인이고, 무엇이 일어남이고, 무엇이 생김이고, 무엇이 근원입니까?’라고 이렇게 묻는다면, 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 ‘도반이여, 생(生)은 유(有)가 원인이고, 유(有)가 일어남이고, 유(有)가 생김이고, 유(有)가 근원입니다.’라고 이렇게 설명할 것입니다. 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 이렇게 설명할 것입니다.” 


“sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ — ‘bhavo panāvuso sāriputta, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti? evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ — ‘bhavo panāvuso sāriputta, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo’ti? evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ — ‘bhavo kho, āvuso, upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavo’ti. evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.


“사리뿟따여, 그대에게 ‘도반 사리뿟따여, 유(有)는 무엇이 원인이고, 무엇이 일어남이고, 무엇이 생김이고, 무엇이 근원입니까?’라고 이렇게 묻는다면, 사리뿟따여, 이런 질문을 받은 그대는 무엇이라고 설명하겠는가?” 


“대덕이시여, 저에게 ‘도반 사리뿟따여, 유(有)는 무엇이 원인이고, 무엇이 일어남이고, 무엇이 생김이고, 무엇이 근원입니까?’라고 이렇게 묻는다면, 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 ‘도반이여, 유(有)는 취(取))가 원인이고, 취(取)가 일어남이고, 취(取)가 생김이고, 취(取)가 근원입니다.’라고 이렇게 설명할 것입니다. 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 이렇게 설명할 것입니다.” 


“sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ — ‘upādānaṃ panāvuso ... pe ... sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ — taṇhā panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti? evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ — taṇhā panāvuso sāriputta, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā’ti? evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ — ‘taṇhā kho, āvuso, vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā’ti. evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.


“사리뿟따여, 그대에게 ‘도반 사리뿟따여, 취(取)는 … 사리뿟따여, 그대에게 ‘도반 사리뿟따여, 애(愛)는 무엇이 원인이고, 무엇이 일어남이고, 무엇이 생김이고, 무엇이 근원입니까?’라고 이렇게 묻는다면, 사리뿟따여, 이런 질문을 받은 그대는 무엇이라고 설명하겠는가?” 


“대덕이시여, 저에게 ‘도반 사리뿟따여, 애(愛)는 무엇이 원인이고, 무엇이 일어남이고, 무엇이 생김이고, 무엇이 근원입니까?’라고 이렇게 묻는다면, 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 ‘도반이여, 애(愛)는 수(受)가 원인이고, 수(受)가 일어남이고, 수(受)가 생김이고, 수(受)가 근원입니다.’라고 이렇게 설명할 것입니다. 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 이렇게 설명할 것입니다.”


“sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ — ‘kathaṃ jānato pana te, āvuso sāriputta, kathaṃ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti. evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ — ‘kathaṃ jānato pana te, āvuso sāriputta, kathaṃ passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ — ‘tisso kho imā, āvuso, vedanā. katamā tisso? sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. imā kho, āvuso, tisso vedanā aniccā. yadaniccaṃ taṃ dukkhanti viditaṃ, yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī’ti. evaṃ, puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.


“사리뿟따여, 그대에게 ‘도반 사리뿟따여, 그대가 어떻게 알고 어떻게 볼 때 수(受)들에 대한 난디가 서지 않습니까?’라고 이렇게 묻는다면, 사리뿟따여, 이런 질문을 받은 그대는 무엇이라고 설명하겠는가?” 


“대덕이시여, 저에게 ‘도반 사리뿟따여, 그대가 어떻게 알고 어떻게 볼 때 수(受)들에 대한 난디가 서지 않습니까?’라고 이렇게 묻는다면, 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 ‘도반이여, 세 가지 수(受)가 있습니다. 어떤 셋입니까? 즐거움의 경험, 괴로움의 경험, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험입니다. 도반이여, 이 세 가지 경험은 무상(無常)합니다. ‘무상(無常)한 것은 고(苦)다.’라고 알면 수(受)들에 대한 난디가 서지 않습니다.’라고 이렇게 설명할 것입니다. 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 이렇게 설명할 것입니다.”


“sādhu sādhu, sāriputta. ayampi kho, sāriputta, pariyāyo, etasseva atthassa saṃkhittena veyyākaraṇāya — ‘yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmin’”ti.


“훌륭하고 훌륭하다, 사리뿟따여. 사리뿟따여, 또한, 이 방법은 요약해서 그것의 의미를 설명하면 ‘경험된 것은 무엇이든지 고(苦)의 영역에 있다.’이다.”  


※ dukkhasmin(고(苦)의 영역)(MN 136-업 분석의 큰 경)/(SN 12.32-깔랄라 경)/(SN 36.11-한적한 곳에 감 경) ↔ sukhasmiṃ(락(樂)의 영역)(MN 59-많은 경험 경)/(SN 36.19-빤짜깡가 경))/(SN 36.20-비구 경)/(DN 26-전륜성왕 경)


“sace pana taṃ, sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ — ‘kathaṃ vimokkhā pana tayā, āvuso sāriputta, aññā byākatā — khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti? evaṃ puṭṭho tvaṃ, sāriputta, kinti byākareyyāsī”ti? “sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyyuṃ — ‘kathaṃ vimokkhā pana tayā, āvuso sāriputta, aññā byākatā — khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī’ti. evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ — ‘ajjhattaṃ vimokkhā khvāhaṃ, āvuso, sabbupādānakkhayā tathā sato viharāmi yathā sataṃ viharantaṃ āsavā nānussavanti, attānañca nāvajānāmī’ti. evaṃ puṭṭhohaṃ, bhante, evaṃ byākareyyan”ti.


“사리뿟따여, 그대에게 ‘도반 사리뿟따여, 그대는 어떤 해탈로부터 ‘태어남[생(生)]은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.’라고 무위(無爲)의 앎을 선언합니까?’라고 이렇게 묻는다면, 사리뿟따여, 이런 질문을 받은 그대는 무엇이라고 설명하겠는가?” 


“대덕이시여, 저에게 ‘도반 사리뿟따여, 그대는 어떤 해탈로부터 ‘태어남[생(生)]은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.’라고 무위(無爲)의 앎을 선언합니까?’라고 이렇게 묻는다면, 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 ‘도반이여, 내적인 해탈로부터 나는 모든 집착을 부수었습니다. 사띠하며 머무는 자에게 번뇌들이 이어 흐르지 않는 그런 사띠하는 자로 머뭅니다. 그리고 나는 나를 경멸하지 않습니다.’라고 이렇게 설명할 것입니다. 대덕이시여, 이런 질문을 받은 저는 이렇게 설명할 것입니다.”


“sādhu sādhu, sāriputta. ayampi kho sāriputta, pariyāyo etasseva atthassa saṃkhittena veyyākaraṇāya — ye āsavā samaṇena vuttā tesvāhaṃ na kaṅkhāmi, te me pahīnāti na vicikicchāmī”ti. idamavoca bhagavā. idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.


“훌륭하고 훌륭하다, 사리뿟따여. 사리뿟따여, 또한, 이 방법은 요약해서 그것의 의미를 설명하면 ‘사문에 의해 말해진 번뇌들에 대해 나는 의심하지 않는다. ‘그것들은 나에게서 버려졌다.’라고 나는 의심하지 않는다.’이다.” 


세존은 이렇게 말했다. 이것을 말한 뒤에 선서(善逝)는 자리에서 일어나 거처로 들어갔다.

 

 


tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi — “pubbe appaṭisaṃviditaṃ maṃ, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṃ. yato ca kho me, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi, tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi — divasaṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. rattiṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. rattindivaṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattindivampāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... pe ... dve rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... pe ... tīṇi rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... pe ... tīṇi rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... pe ... cattāri rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... pe ... cattāri rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... pe ... pañca rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... pe ... pañca rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... pe ... cha rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya ... pe ... cha rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ ... pe ... satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti.




♦ atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “āyasmatā, bhante, sāriputtena sīhanādo nadito — pubbe appaṭisaṃviditaṃ maṃ, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi, tassa me ahosi dandhāyitattaṃ. yato ca kho me, āvuso, bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi, tassa mayhaṃ, āvuso, etadahosi — divasaṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi; rattiṃ cepi ... pe ... rattindivaṃ cepi maṃ bhagavā ... pe ... dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā ... pe ... tīṇi... cattāri... pañca... cha... satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipāhaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti.


♦ “sā hi, bhikkhu, sāriputtassa dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā divasaṃ cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, divasampi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi. rattiṃ cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, rattimpi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya ... pe ... rattindivaṃ cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, rattindivampi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya... dve rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, dve rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya... tīṇi rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, tīṇi rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya... cattāri rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, cattāri rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya... pañca rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, pañca rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya... cha rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ, cha rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya... satta rattindivāni cepāhaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī”ti. dutiyaṃ. 


Comments

보인 2020.06.09 22:55
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close