홈
> 상윳따 니까야 1~4권 > 21.bhikkhu
11. mahākappinasuttaṃ (SN 21.11-마하깝삐나 경)
10. bhikkhusaṃyuttaṃ, 11. mahākappinasuttaṃ (SN 21.11-마하깝삐나 경)
245. sāvatthiyaṃ viharati. atha kho āyasmā mahākappino yena bhagavā tenupasaṅkami. addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna bhikkhū āmantesi — “passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ āgacchantaṃ odātakaṃ tanukaṃ tuṅganāsikan”ti? “evaṃ, bhante”. “eso kho, bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā asamāpannapubbā. yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti.
사왓티에 머물다. 그때 마하깝삐나 존자가 세존에게 왔다. 세존은 멀리서 오고 있는 마하깝삐나 존자를 보았다. 보고서 비구들에게 “비구들이여, 그대들은 희고 갸름한 얼굴에 메부리코를 한 저 비구가 오는 것을 보는가?”라고 말했다. “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, 저 비구는 큰 신통력과 큰 장엄을 가졌다. 저 비구가 아직 성취하지 못한 증득은 찾기 어렵다. 좋은 가문의 아들들이 바르게 집에서 집 없는 곳으로 출가하는 목적인 그 위 없는 범행(梵行)의 완성을 지금‧여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다.”라고.
idamavoca bhagavā. idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —
세존은 이렇게 말했다. 스승인 선서(善逝)는 이것을 말한 뒤에 다시 이것을 말했다. ㅡ
“khattiyo seṭṭho janetasmiṃ, ye gottapaṭisārino.
vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse.
vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse.
“가문을 의지하는 사람들 가운데서는 끄샤뜨리야가 으뜸이고
신과 인간들 가운데서는 명행족(明行足), 그가 으뜸이다.
“divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.
sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo.
atha sabbamahorattiṃ, buddho tapati tejasā”ti. ekādasamaṃ.
sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo.
atha sabbamahorattiṃ, buddho tapati tejasā”ti. ekādasamaṃ.
태양은 낮에 빛나고, 달은 밤에 빛난다.
끄샤뜨리야는 무장했을 때 빛나고, 바라문은 선(禪)을 닦을 때 빛난다.
그러나 부처는 모든 밤낮 동안 영광으로 빛난다.”라고.