니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

상윳따 니까야 1~4권

홈 > 상윳따 니까야 1~4권 > 22.khandha

22.khandha

khajjanīyasuttaṃ (SN 22.79-삼켜버림 경)

khajjanīya 9 432 2018.01.31 00:34
14 SN 22.79-삼켜버림 경khajjanīyasuttaṃ.hwp (96.0K)   2022.01.25

8. khajjanīyavaggo, 7. khajjanīyasuttaṃ (SN 22.79-삼켜버림 경)


sāvatthinidānaṃ. “ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaramānā anussaranti sabbete pañcupādānakkhandhe anussaranti etesaṃ vā aññataraṃ. katame pañca? ‘evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānan’ti — iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno rūpaṃyeva anussarati. ‘evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānan’ti — iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno vedanaṃyeva anussarati. ‘evaṃsañño ahosiṃ atītamaddhānan’ti... ‘evaṃsaṅkhāro ahosiṃ atītamaddhānan’ti... ‘evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānan’ti — iti vā hi, bhikkhave, anussaramāno viññāṇameva anussarati”.


사왓티에서 설해짐. “비구들이여, 다양한 전생의 삶들을 기억하고 있는 어떤 사문들이든 바라문들이든 모두 오취온(五取蘊)이나 그것 중에서 어떤 것을 기억하는 것이다. 무엇이 다섯인가? 비구들이여, ‘과거에 나는 이런 색(色)을 가진 자였다.’라고 기억하는 그가 색(色)을 기억한다. 비구들이여, ‘과거에 나는 이런 수(受)를 가진 자였다.’라고 기억하는 그가 수(受)를 기억한다. 비구들이여, ‘과거에 나는 이런 상(想)을 가진 자였다.’라고 기억하는 그가 상(想)을 기억한다. 비구들이여, ‘과거에 나는 이런 행(行)을 가진 자였다.’라고 기억하는 그가 행(行)들을 기억한다. 비구들이여, ‘과거에 나는 이런 식(識)을 가진 자였다.’라고 기억하는 그가 식(識)을 기억한다.


“kiñca, bhikkhave, rūpaṃ vadetha? ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati. kena ruppati? sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassenapi ruppati. ruppatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘rūpan’ti vuccati.


그러면 비구들이여, 그대들은 무엇을 색(色)이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 부딪힌다고 해서 색(色)이라고 불린다. 무엇에 의해서 부딪히는가? 차가움에 의해서도 부딪히고, 더움에 의해서도 부딪히고, 배고픔에 의해서도 부딪히고, 목마름에 의해서도 부딪히고, 파리, 모기, 바람, 햇빛, 파충류들의 닿음에 의해서도 부딪힌다. 비구들이여, 부딪힌다고 해서 색(色)이라고 불린다.


※ Ruppati ― to be vexed, oppressed hurt, molested 


vex 1. 성가시게 하다, 2. 난처하게 하다, 3. 화내다

oppressed 1. 억압된, 2. (복수 취급) 학대받고 있는 사람들, 3. 학대받는

molest 1. 외설한 짓을 하다, 2. 성적으로 희롱하다, 3. 괴롭히다


“kiñca, bhikkhave, vedanaṃ vadetha? vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati. kiñca vedayati? sukhampi vedayati, dukkhampi vedayati, adukkhamasukhampi vedayati. vedayatīti kho, bhikkhave, tasmā ‘vedanā’ti vuccati.


그러면 비구들이여, 그대들은 무엇을 수(受)라고 말해야 하는가? 비구들이여, 경험한다고 해서 수(受)라고 불린다. 무엇을 경험하는가? 즐거움[락(樂)]도 경험하고 괴로움[고(苦)]도 경험하고 괴롭지도 즐겁지도 않음[불고불락(不苦不樂)]도 경험한다. 비구들이여, 경험한다고 해서 수(受)라고 불린다.


“kiñca, bhikkhave, saññaṃ vadetha? sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati. kiñca sañjānāti? nīlampi sañjānāti, pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti. sañjānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saññā’ti vuccati.


그러면 비구들이여, 그대들은 무엇을 상(想)이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 함께 안다[상(想)한다]고 해서 상(想)이라고 불린다. 무엇을 함께 아는가? 파란색을 함께 알기도 하고, 노란색을 함께 알기도 하고, 빨간색을 함께 알기도 하고, 하얀색을 함께 알기도 한다. 비구들이여, 함께 안다[상(想)한다]고 해서 상(想)이라고 불린다.


“kiñca, bhikkhave, saṅkhāre vadetha? saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati. kiñca saṅkhatamabhisaṅkharonti? rūpaṃ rūpattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, vedanaṃ vedanattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saññaṃ saññattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, saṅkhāre saṅkhārattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti, viññāṇaṃ viññāṇattāya saṅkhatamabhisaṅkharonti. saṅkhatamabhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā ‘saṅkhārā’ti vuccati.


그러면 비구들이여, 그대들은 무엇을 행(行)들이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 유위(有爲)에서 형성한다고 해서 행(行)들이라고 불린다. 무엇을 유위(有爲)에서 형성하는가? 색(色)을 색(色)의 속성을 위해 유위(有爲-saṅkhata)에서 형성한다(abhisaṅkharoti). 수(受)를 수(受)의 속성을 위해 유위(有爲)에서 형성한다. 상(想)을 상(想)의 속성을 위해 유위(有爲)에서 형성한다. 행(行)들을 행(行)의 속성을 위해 유위(有爲)에서 형성한다. 식(識)을 식(識)의 속성을 위해 유위(有爲)에서 형성한다. 비구들이여, 유위(有爲)에서 형성한다고 해서 행(行)들이라고 불린다.


“kiñca, bhikkhave, viññāṇaṃ vadetha? vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati. kiñca vijānāti? ambilampi vijānāti, tittakampi vijānāti, kaṭukampi vijānāti, madhurampi vijānāti, khārikampi vijānāti, akhārikampi vijānāti, loṇikampi vijānāti, aloṇikampi vijānāti. vijānātīti kho, bhikkhave, tasmā ‘viññāṇan’ti vuccati.


그러면 비구들이여, 그대들은 무엇을 식(識)이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 인식(認識)한다(분별해서 안다)고 해서 식(識)이라고 불린다. 무엇을 인식하는가? 신맛을 인식하기도 하고 쓴맛을 인식하기도 하고 매운맛을 인식하기도 하고 단맛을 인식하기도 하고 떫은맛을 인식하기도 하고 떫지 않은 맛을 인식하기도 하고 짠맛을 인식하기도 하고 짜지 않은 맛을 인식하기도 한다. 비구들이여, 인식한다고 해서 식(識)이라고 불린다.


 • 인식(認識)

1. 사물을 분별하고 판단하여 앎.

2. <심리> [같은 말] 인지8(認知)(3. 자극을 받아들이고, 저장하고, 인출하는 일련의 정신 과정).

3. <철학> 일반적으로 사람이 사물에 대하여 가지는, 그것이 진(眞)이라고 하는 것을 요구할 수 있는 개념. 또는 그것을 얻는 과정.


“tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ kho etarahi rūpena khajjāmi. atītampāhaṃ addhānaṃ evameva rūpena khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmi. ahañceva kho pana anāgataṃ rūpaṃ abhinandeyyaṃ, anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva rūpena khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena rūpena khajjāmī’ti. so iti paṭisaṅkhāya atītasmiṃ rūpasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ rūpaṃ nābhinandati; paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.


거기서, 비구들이여, 잘 배운 성스러운 제자는 이렇게 숙고한다. ― ‘색(色)이 지금 나를 삼키고 있다. 현재의 색이 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 과거의 색도 나를 삼켰다. 만약 내가 미래의 색을 기뻐하면, 현재의 색이 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 미래의 색도 나를 삼킬 것이다.’라고. 그는 이렇게 숙고하면서 과거의 색에 대해 갈망하지 않고, 미래의 색을 기뻐하지 않고, 현재의 색을 염오하고 이탐하고 소멸하기 위해 실천한다.


• khajjati: 1. is eaten; 2. is itchy; 3. is consumed. (khaj + ya (pass. of khādati.)) 


• khādati: to chew, bite, eat devour; to destroy


“‘ahaṃ kho etarahi vedanāya khajjāmi. atītampāhaṃ addhānaṃ evameva vedanāya khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmi. ahañceva kho pana anāgataṃ vedanaṃ abhinandeyyaṃ; anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva vedanāya khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannāya vedanāya khajjāmī’ti. so iti paṭisaṅkhāya atītāya vedanāya anapekkho hoti; anāgataṃ vedanaṃ nābhinandati; paccuppannāya vedanāya nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.


‘수(受)가 지금 나를 삼키고 있다. 현재의 수가 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 과거의 수도 나를 삼켰다. 만약 내가 미래의 수를 기뻐하면, 현재의 수가 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 미래의 수도 나를 삼킬 것이다.’라고. 그는 이렇게 숙고하면서 과거의 수에 대해 갈망하지 않고, 미래의 수를 기뻐하지 않고, 현재의 수를 염오하고 이탐하고 소멸하기 위해 실천한다.


“‘ahaṃ kho etarahi saññāya khajjāmi ... pe ... ahaṃ kho etarahi saṅkhārehi khajjāmi. atītampāhaṃ addhānaṃ evameva saṅkhārehi khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmīti. ahañceva kho pana anāgate saṅkhāre abhinandeyyaṃ; anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva saṅkhārehi khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannehi saṅkhārehi khajjāmī’ti. so iti paṭisaṅkhāya atītesu saṅkhāresu anapekkho hoti; anāgate saṅkhāre nābhinandati; paccuppannānaṃ saṅkhārānaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.


‘상(想)이 지금 나를 삼키고 있다 … ‘행(行)들이 지금 나를 삼키고 있다. 현재의 행들이 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 과거의 행들도 나를 삼켰다. 만약 내가 미래의 행들을 기뻐하면, 현재의 행들이 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 미래의 행들도 나를 삼킬 것이다.’라고. 그는 이렇게 숙고하면서 과거의 행들에 대해 갈망하지 않고, 미래의 행들을 기뻐하지 않고, 현재의 행들을 염오하고 이탐하고 소멸하기 위해 실천한다.


“‘ahaṃ kho etarahi viññāṇena khajjāmi. atītampi addhānaṃ evameva viññāṇena khajjiṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmi. ahañceva kho pana anāgataṃ viññāṇaṃ abhinandeyyaṃ; anāgatampāhaṃ addhānaṃ evameva viññāṇena khajjeyyaṃ, seyyathāpi etarahi paccuppannena viññāṇena khajjāmī’ti. so iti paṭisaṅkhāya atītasmiṃ viññāṇasmiṃ anapekkho hoti; anāgataṃ viññāṇaṃ nābhinandati; paccuppannassa viññāṇassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.


‘식(識)이 지금 나를 삼키고 있다. 현재의 식이 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 과거의 식도 나를 삼켰다. 만약 내가 미래의 식을 기뻐하면, 현재의 식이 지금 나를 삼키듯이, 이처럼 미래의 식도 나를 삼킬 것이다.’라고. 그는 이렇게 숙고하면서 과거의 식에 대해 갈망하지 않고, 미래의 식을 기뻐하지 않고, 현재의 식을 염오하고 이탐하고 소멸하기 위해 실천한다.


“taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “aniccaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “dukkhaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ — ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “no hetaṃ, bhante”. “vedanā ... saññā... saṅkhārā... viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “aniccaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “dukkhaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ — ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ — ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. yā kāci vedanā... yā kāci saññā... ye keci saṅkhārā... yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ... pe ... yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ — ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ”.


“비구들이여, 어떻게 생각하는가? 색(色)은 상(常)한가, 무상(無常)한가?” “무상(無常)합니다, 대덕이시여.” “그러면 무상(無常)한 것은 고(苦)인가, 락(樂)인가?” “고(苦)입니다, 대덕이시여.” “그렇다면 무상(無常)하고 고(苦)이고 변하는 것을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰하는 것이 타당한가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “수(受) … 상(想) … 행(行)들 … 식(識)은 상(常)한가, 무상(無常)한가?” “무상(無常)합니다, 대덕이시여.” “그러면 무상(無常)한 것은 고(苦)인가, 락(樂)인가?” “고(苦)입니다, 대덕이시여.” “그렇다면 무상(無常)하고 고(苦)이고 변하는 것을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰하는 것이 타당한가?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“그러므로 비구들이여, 안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 색(色)에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 색에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 보아야 한다. 안의 것이든 밖의 것이든, … 어떤 수(受)에 대해서도 … 어떤 상(想)에 대해서도 … 어떤 행(行)들에 대해서도 … 안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 식(識)에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 식에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 보아야 한다. 


“ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako apacināti, no ācināti; pajahati, na upādiyati; visineti, na ussineti; vidhūpeti, na sandhūpeti. kiñca apacināti, no ācināti? rūpaṃ apacināti, no ācināti; vedanaṃ ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ apacināti, no ācināti. kiñca pajahati, na upādiyati? rūpaṃ pajahati, na upādiyati; vedanaṃ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ pajahati, na upādiyati. kiñca visineti, na ussineti? rūpaṃ visineti, na ussineti; vedanaṃ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ visineti, na ussineti. kiñca vidhūpeti, na sandhūpeti? rūpaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti; vedanaṃ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ vidhūpeti, na sandhūpeti.


“비구들이여, 이것이 ‘성스러운 제자는 허물지 쌓지 않는다. 버리지 붙잡지 않는다, 풀지 묶지 않는다, 맛을 떠나지 맛을 즐기지 않는다.’라고 불린다. 그러면 무엇을 허물지 쌓지 않는가? 색(色)을 허물지 쌓지 않는다. 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 식(識)을 허물지 쌓지 않는다. 무엇을 버리지 붙잡지 않는가? 색(色)을 버리지 붙잡지 않는다. 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 식(識)을 버리지 붙잡지 않는다. 무엇을 풀지 묶지 않는가? 색(色)을 흩어버리지 묶지 않는다, 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 식(識)을 흩어버리지 묶지 않는다, 어떤 맛을 떠나지 즐기지 않는가? 색(色)의 맛을 떠나지 즐기지 않는다, 수(受)의 … 상(想)의 … 행(行)들의 … 식(識)의 맛을 떠나지 즐기지 않는다,


“evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi... saññāyapi... saṅkhāresupi... viññāṇasmimpi nibbindati. nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati. vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.


비구들이여, 이렇게 보는 잘 배운 성스러운 제자는 색(色)에 대해서도 염오(厭惡)한다. 수(受)에 대해서도 … 상(想)에 대해서도 … 행(行)들에 대해서도 … 식(識)에 대해서도 염오한다. 염오(厭惡)하는 자는 이탐(離貪)한다. 이탐(離貪)으로부터 해탈(解脫)한다. 해탈(解脫)했을 때 ‘나는 해탈했다.’라는 앎이 있다. '태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다. 


“ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito neva visineti na ussineti, visinetvā ṭhito neva vidhūpeti na sandhūpeti. vidhūpetvā ṭhito kiñca nevācināti na apacināti? apacinitvā ṭhito rūpaṃ nevācināti na apacināti; apacinitvā ṭhito vedanaṃ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ nevācināti na apacināti. apacinitvā ṭhito kiñca neva pajahati na upādiyati? pajahitvā ṭhito rūpaṃ neva pajahati na upādiyati; pajahitvā ṭhito vedanaṃ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ neva pajahati na upādiyati. pajahitvā ṭhito kiñca neva visineti na ussineti? visinetvā ṭhito rūpaṃ neva visineti na ussineti; visinetvā ṭhito vedanaṃ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ neva visineti na ussineti. visinetvā ṭhito kiñca neva vidhūpeti na sandhūpeti? vidhūpetvā ṭhito rūpaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti; vidhūpetvā ṭhito vedanaṃ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ neva vidhūpeti na sandhūpeti. vidhūpetvā ṭhito evaṃvimuttacittaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva namassanti —


“namo te purisājañña, namo te purisuttama.

yassa te nābhijānāma, yampi nissāya jhāyasī”ti.


비구들이여, 이것이 ‘비구는 쌓지도 않고 허물지도 않고 허문 뒤에 서 있다, 버리지도 않고 붙잡지도 않고 버린 뒤에 서 있다, 풀지도 않고 묶지도 않고 푼 뒤에 서 있다, 맛을 떠나지도 않고 맛을 즐기지도 않고 맛을 떠난 뒤에 서 있다.’라고 불린다.


무엇을 쌓지도 않고 허물지도 않고 허문 뒤에 서 있는가? 색(色)을 쌓지도 않고 허물지도 않고 허문 뒤에 서 있다. 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 식(識)을 쌓지도 않고 허물지도 않고 허문 뒤에 서 있다. 무엇을 버리지도 않고 붙잡지도 않고 버린 뒤에 서 있는가? 색(色)을 버리지도 않고 붙잡지도 않고 버린 뒤에 서 있다. 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 식(識)을 버리지도 않고 붙잡지도 않고 버린 뒤에 서 있다. 무엇을 풀지도 않고 묶지도 않고 푼 뒤에 서 있는가? 색(色)을 풀지도 않고 묶지도 않고 푼 뒤에 서있다. 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 식(識)을 풀지도 않고 묶지도 않고 푼 뒤에 서 있다. 어떤 맛을 떠나지도 않고 즐기지도 않고 떠난 뒤에 서 있는가? 색(色)의 맛을 떠나지도 않고 즐기지도 않고 떠난 뒤에 서 있다. 수(受)의 … 상(想)의 … 행(行)들의 … 식(識)의 맛을 떠나지도 않고 즐기지도 않고 떠난 뒤에 서 있다. 


비구들이여, 이렇게 해탈된 심(心)을 가진 비구에게 인드라와 함께하고 범천과 함께하고 빠자빠띠와 함께하는 신들은 멀리서도 공경할 것이다. ―


‘놀라운 분이여, 그대에게 귀의합니다. 최상의 분이여, 그대에게 귀의합니다.

그대는 어떤 것을 의지하여 선(禪)을 닦는데, 우리는 그것을 실답게 알지 못합니다.’라고.

Comments

보인 2021.12.10 09:53
감사합니다.
대원행 2022.04.20 22:47
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_05_03&wr_id=8 참조 (의식의 이끌림 - 무색계)
대원행 2022.04.20 22:55
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_05_03&wr_id=7&page=2 참조 (오온 ㅡ 위치-쌓인 것-성질)
대원행 2022.04.30 20:20
http://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_04&wr_id=8&&#c_19 참조 (특강) 집착의 양상 경의 세 가지 주제[잘 실천하는 자-떨침-촉과 수상사]
대원행 2022.05.12 22:01
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy06_08&wr_id=7 참조 (존재를 중심에 둔 오온[색-수-상-행-식의 정의]
대원행 2022.10.17 22:25
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_02_07&wr_id=3 참조 (법구경 강의 7. 아라한 품, 게송(91-92)[머물지 않는 아라한의 갈 곳]
대원행 2023.06.22 22:27
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_13&wr_id=281 침조 (초기불교 백일법문(독송 및 개론) - (4-9)bhaddekarattasuttaṃ (MN 131-상서로운 하룻밤 경)[과거-미래-현재])
대원행 2024.02.14 15:08
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_02&wr_id=33 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 2.5-다말리 경)[바라문 - 생사의 끝에 도달해 더 이상 해야 할 일이 없음]
대원행 2024.03.08 21:19
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy08_02no&wr_id=78 참조 ([불교의 요점 시리즈 - 아침독송(240307)] ― (SN 22.5-삼매 경)[오온의 자라남-줄어듦]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close