니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

상윳따 니까야 1~4권

홈 > 상윳따 니까야 1~4권 > 42.gāmaṇi

42.gāmaṇi

rāsiyasuttaṃ (SN 42.12-라시야 경) - 전체 번역

3 287 2019.05.28 08:48
5 SN 42.12-라시야 경rāsiyasuttaṃ.hwp (112.0K)   2023.06.01

8. gāmaṇisaṃyuttaṃ, 12. rāsiyasuttaṃ (SN 42.12-라시야 경)


364. atha kho rāsiyo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho rāsiyo gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca — “sutaṃ metaṃ, bhante, ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’ti. ye te, bhante, evamāhaṃsu — ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī”ti? “ye te, gāmaṇi, evamāhaṃsu — ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’ti, na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṃ te asatā tucchā abhūtena”.


그때 라시야 촌장이 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 라시야 촌장은 세존에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 저는 ‘사문 고따마는 모든 고행을 비난한다. 모든 고행자의 힘든 삶을 오로지 힐난하고 책망한다.’라고 들었습니다. 대덕이시여, ‘사문 고따마는 모든 고행을 비난한다. 모든 고행자의 힘든 삶을 일방적으로 힐난하고 책망한다.’라고 말하는 그들은 누구든지, 대덕이시여, 세존께서 말씀하신 것을 말하는 것이고, 세존을 거짓으로 비난하는 것이 아니고, 가르침에 일치하는 법을 설명하는 것이고, 이어서 말하는 동료수행자가 누구라도 낮은 상태로 오게 되지 않겠습니까?”라고. “촌장이여, ‘사문 고따마는 모든 고행을 비난한다. 모든 고행자의 힘든 삶을 오로지 힐난하고 책망한다.’라고 말하는 그들은 내가 말한 것을 말하는 것이 아니고, 나를 사실 아닌 거짓으로 비난하는 것입니다.


“dveme, gāmaṇi, antā pabbajitena na sevitabbā — yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito. ete te, gāmaṇi, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā — cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. katamā ca sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā — cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi. ayaṃ kho sā, gāmaṇi, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā — cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.


촌장이여, 출가자가 실천하지 않아야 하는 이런 두 가지 끝이 있습니다. — 소유의 삶에서 소유의 즐거움에 묶인 이런 실천은 저열하고 천박하고 범속하고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않습니다. 자신을 지치게 하는 이런 실천은 괴롭고 성스럽지 못하고 이익을 가져오지 않습니다. 촌장이여, 이런 양 끝을 가까이하지 않고서 여래가 깨달은 중도(中道)는 안(眼)을 만들고, 지(知)를 만들고, 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끕니다. 촌장이여, 그러면 무엇이 안(眼)을 만들고 지(知)를 만들고, 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는, 여래가 깨달은 중도(中道)입니까? 오직 이 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이니 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)입니다. 촌장이여, 이것이 안(眼)을 만들고 지(知)를 만들고, 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는, 여래가 깨달은 중도(中道)입니다.


“tayo kho me, gāmaṇi, kāmabhogino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. katame tayo? idha, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati, sāhasena adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti na pīṇeti na saṃvibhajati na puññāni karoti. idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati na puññāni karoti. idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti.


촌장이여, 세상에는 존재하는 있는 이런 세 가지 소유하고자 하는 자가 있습니다. 어떤 세 가지입니까? 여기, 촌장이여, 소유하고자 하는 어떤 자는 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못하고, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못합니다. 다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키지만, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못합니다. 다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만듭니다.


“idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi. dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati, sāhasenapi asāhasenapi. dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti.


다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못하고, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못합니다. 다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키지만, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못합니다. 다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만듭니다.


“idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. idha pana, gāmaṇi, ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.


다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못하고, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못합니다. 다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키지만, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못합니다. 다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만듭니다. 그러나 욕심내고 얼이 빠지고 묶이고 위험을 보지 못하고 해방을 위한 지혜가 없는 자로서 그 재물을 사용합니다. 다시, 촌장이여, 여기 소유하고자 하는 어떤 자는 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구합니다. 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만듭니다. 그리고 욕심내지 않고 얼이 빠지지 않고 묶이지 않고 위험을 보고 해방을 위한 지혜가 있는 자로서 그 재물을 사용합니다. 


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho. katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. na attānaṃ sukheti na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho.


거기서, 촌장이여, 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구하고, 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못하고, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못하는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 세 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 세 가지 이유로 비난받습니까? ‘법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 비난받습니다. ‘자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못한다.’라는 이 두 번째 이유로 비난받습니다. ‘나누지 못하고, 공덕을 만들지 못한다.’라는 이 세 번째 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 세 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṃso. katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso.


거기서, 촌장이여, 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구하고, 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키지만, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못하는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 두 가지 이유로 비난받고, 한 가지 이유로 칭찬받습니다. 어떤 두 가지 이유로 비난받습니까? ‘법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 비난받습니다. ‘나누지 못하고, 공덕을 만들지 못한다.’라는 이 두 번째 이유로 비난받습니다. 어떤 한 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘자신을 행복하게 하고, 만족시킨다.’라는 이 한 가지 이유로 칭찬받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 두 가지 이유로 비난받고, 이런 한 가지 이유로 칭찬받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. katamena ekena ṭhānena gārayho? adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā ekena ṭhānena gārayho. katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī, iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso.


거기서, 촌장이여, 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구하고, 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만드는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 한 가지 이유로 비난받고, 두 가지 이유로 칭찬받습니다. 어떤 한 가지 이유로 비난받습니까? ‘법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 한 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 두 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘자신을 행복하게 하고, 만족시킨다.’라는 이 첫 번째 이유로 칭찬받습니다. ‘나누고, 공덕을 만든다.’라는 이 두 번째 이유로 칭찬받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 한 가지 이유로 비난받고, 이런 두 가지 이유로 칭찬받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṃso, tīhi ṭhānehi gārayho. katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. na attānaṃ sukheti, na pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, imehi tīhi ṭhānehi gārayho.


거기서, 촌장이여, 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구하고, 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못하고, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못하는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 한 가지 이유로 칭찬받고, 세 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 한 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘법답고 비폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 한 가지 이유로 칭찬받습니다. 어떤 세 가지 이유로 비난받습니까? ‘법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 비난받습니다. ‘자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못한다.’라는 이 두 번째 이유로 비난받습니다. ‘나누지 못하고, 공덕을 만들지 못한다.’라는 이 세 번째 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 한 가지 이유로 칭찬받고, 이런 세 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, dvīhi ṭhānehi gārayho. katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.


거기서, 촌장이여, 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구하고, 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키지만, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못하는 소유하고자 하는  자는, 촌장이여, 두 가지 이유로 칭찬받고, 두 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 두 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘법답고 비폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 칭찬받고, ‘자신을 행복하게 하고, 만족시킨다.’라는 이 두 번째 이유로 칭찬받습니다. 어떤 두 가지 이유로 비난받습니까? 법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 비난받습니다. ‘나누지 못하고, 공덕을 만들지 못한다.’라는 이 두 번째 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 두 가지 이유로 칭찬받고, 이런 두 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasenapi asāhasenapi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasenapi asāhasenapi attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena gārayho. katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso? dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso. katamena ekena ṭhānena gārayho? adhammena bhoge pariyesati sāhasenāti, iminā ekena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso, iminā ekena ṭhānena gārayho.


거기서, 촌장이여, 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구하고, 법답거나 법답지 않음과 폭력이나 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만드는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 세 가지 이유로 칭찬받고, 한 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 세 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘법답고 비폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 칭찬받고, ‘자신을 행복하게 하고, 만족시킨다.’라는 이 두 번째 이유로 칭찬받고, ‘나누고, 공덕을 만든다.’라는 이 세 번째 이유로 칭찬받습니다. 어떤 한 가지 이유로 비난받습니까? ‘법답지 않음과 폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 한 가지 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 세 가지 이유로 칭찬받고, 이런 한 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena, na attānaṃ sukheti, na pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṃso, dvīhi ṭhānehi gārayho. katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? na attānaṃ sukheti, na pīṇetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.


거기서, 촌장이여, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구하고, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못하고, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못하는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 한 가지 이유로 칭찬받고, 두 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 한 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘법답고 비폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 한 가지 이유로 칭찬받습니다. 어떤 두 가지 이유로 비난받습니까? ‘자신을 행복하게 하지 못하고, 만족시키지 못한다.’라는 이 첫 번째 이유로 비난받고, ‘나누지 못하고, 공덕을 만들지 못한다.’라는 이 두 번째 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 한 가지 이유로 칭찬받고, 이런 두 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena gārayho. katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. katamena ekena ṭhānena gārayho? na saṃvibhajati, na puññāni karotīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, iminā ekena ṭhānena gārayho.


거기서, 촌장이여, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구하고, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누지 못하고, 공덕을 만들지 못하는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 두 가지 이유로 칭찬받고, 한 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 두 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘법답고 비폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 칭찬받고, ‘자신을 행복하게 하고, 만족시킨다.’라는 이 두 번째 이유로 칭찬받습니다. 어떤 한 가지 이유로 비난받습니까? ‘나누지 못하고, 공덕을 만들지 못한다.’라는 이 한 가지 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 두 가지 이유로 칭찬받고, 이런 한 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena gārayho. katamehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso? dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso. katamena ekena ṭhānena gārayho? te ca bhoge gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso, iminā ekena ṭhānena gārayho.


거기서, 촌장이여, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구하고, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만들지만, 욕심내고 얼이 빠지고 묶이고 위험을 보지 못하고 해방을 위한 지혜가 없는 자로서 그 재물을 사용하는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 세 가지 이유로 칭찬받고, 한 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 세 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘법답고 비폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 칭찬받고, ‘자신을 행복하게 하고, 만족시킨다.’라는 이 두 번째 이유로 칭찬받고, ‘나누고, 공덕을 만든다.’라는 이 세 번째 이유로 칭찬받습니다. 어떤 한 가지 이유로 비난받습니까? ‘욕심내고 얼이 빠지고 묶이고 위험을 보지 못하고 해방을 위한 지혜가 없는 자로서 그 재물을 사용한다.’라는 이 한 가지 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 세 가지 이유로 칭찬받고, 이런 한 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīṇeti saṃvibhajati puññāni karoti. te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaṃso. katamehi catūhi ṭhānehi pāsaṃso? dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. attānaṃ sukheti pīṇetīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. saṃvibhajati puññāni karotīti, iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso. te ca bhoge agadhito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatīti, iminā catutthena ṭhānena pāsaṃso. ayaṃ, gāmaṇi, kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaṃso.


거기서, 촌장이여, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구하고, 법다움과 비폭력에 의해 재물을 추구한 뒤에 자신을 행복하게 하고, 만족시키고, 나누고, 공덕을 만들고, 욕심내지 않고 얼이 빠지지 않고 묶이지 않고 위험을 보고 해방을 위한 지혜가 있는 자로서 그 재물을 사용하는 소유하고자 하는 자는, 촌장이여, 네 가지 이유로 칭찬받습니다. 어떤 네 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘법답고 비폭력에 의해 재물을 추구한다.’라는 이 첫 번째 이유로 칭찬받습니다. ‘자신을 행복하게 하고, 만족시킨다.’라는 이 두 번째 이유로 칭찬받습니다. ‘나누고, 공덕을 만든다.’라는 이 세 번째 이유로 칭찬받습니다. ‘욕심내지 않고 얼이 빠지지 않고 묶이지 않고 위험을 보고 해방을 위한 지혜가 있는 자로서 그 재물을 사용한다.’라는 이 네 번째 이유로 칭찬받습니다. 촌장이여, 이런 소유하고자 하는 자는 이런 네 가지 이유로 칭찬받습니다.


“tayome, gāmaṇi, tapassino lūkhajīvino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. katame tayo? idha, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyyan’ti. so attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti.


촌장이여, 세상에는 존재하고 있는 이런 세 가지 힘든 삶을 사는 고행자들이 있습니다. 어떤 세 가지입니까? 여기, 촌장이여, 여기 어떤 힘든 삶을 사는 고행자는 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가합니다. — ‘나는 유익한 법을 얻을 수 있을 것이다. 나는 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 실현할 수 있을 것이다.’라며. 그는 자신에게 고통을 주고 괴롭힙니다. 유익한 법도 얻지 못하고, 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)도 실현하지 못합니다.


“idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyyan’ti. so attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṃ adhigacchati, uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti.


다시, 촌장이여, 여기 어떤 힘든 삶을 사는 고행자는 믿음으로 집으로부터 집 없는 곳으로 출가합니다. — ‘나는 유익한 법을 얻을 수 있을 것이다. 나는 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 실현할 수 있을 것이다.’라며. 그는 자신에게 고통을 주고 괴롭힙니다. 유익한 법을 얻지만, 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 실현하지 못합니다.


“idha pana, gāmaṇi, ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyyan’ti. so attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikaroti.


다시, 촌장이여, 여기 어떤 힘든 삶을 사는 고행자는 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가합니다. — ‘나는 유익한 법을 얻을 수 있을 것이다. 나는 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 실현할 수 있을 것이다.’라며. 그는 자신에게 고통을 주고 괴롭힙니다. 유익한 법도 얻고, 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)도 실현합니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ tapassī lūkhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti. ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī tīhi ṭhānehi gārayho. katamehi tīhi ṭhānehi gārayho? attānaṃ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. kusalañca dhammaṃ nādhigacchatīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikarotīti, iminā tatiyena ṭhānena gārayho. ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī, imehi tīhi ṭhānehi gārayho.


거기서, 촌장이여, 자신을 고통을 주고 괴롭히지만 유익한 법도 얻지 못하고, 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)도 실현하지 못하는 힘든 삶을 사는 고행자는, 촌장이여, 세 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 세 가지 이유로 비난받습니까? ‘자신에게 고통을 주고 괴롭힌다.’라는 이 첫 번째 이유로 비난받습니다. ‘유익한 법을 얻지 못한다.’라는 이 두 번째 이유로 비난받습니다. ‘인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 실현하지 못한다.’라는 이 세 번째 이유로 비난받습니다. 촌장이여, 힘든 삶을 사는 이 고행자는 이런 세 가지 이유로 비난받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ tapassī lūkhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañhi kho dhammaṃ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikaroti. ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṃso. katamehi dvīhi ṭhānehi gārayho? attānaṃ ātāpeti paritāpetīti, iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena gārayho. katamena ekena ṭhānena pāsaṃso? kusalañhi kho dhammaṃ adhigacchatīti, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho, iminā ekena ṭhānena pāsaṃso.


거기서, 촌장이여, 자신에게 고통을 주고 괴롭히고, 유익한 법은 얻지만, 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)은 실현하지 못하는 힘든 삶을 사는 고행자는, 촌장이여, 두 가지 이유로 비난받고, 한 가지 이유로 칭찬받습니다. 어떤 두 가지 이유로 비난받습니까? ‘자신에게 고통을 주고 괴롭힌다.’라는 이 첫 번째 이유로 비난받습니다. ‘인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 실현하지 못한다.’라는 이 두 번째 이유로 비난받습니다. 어떤 한 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘유익한 법을 얻는다.’라는 이 한 가지 이유로 칭찬받습니다. 촌장이여, 힘든 삶을 사는 이 고행자는 이런 두 가지 이유로 비난받고, 이런 한 가지 이유로 칭찬받습니다.


“tatra, gāmaṇi, yvāyaṃ tapassī lūkhajīvī attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ adhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikaroti. ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. katamena ekena ṭhānena gārayho? attānaṃ ātāpeti paritāpetīti, iminā ekena ṭhānena gārayho. katamehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso? kusalañca dhammaṃ adhigacchatīti, iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikarotīti, iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. ayaṃ, gāmaṇi, tapassī lūkhajīvī iminā ekena ṭhānena gārayho, imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso.


거기서, 촌장이여, 자신에게 고통을 주고 괴롭히고, 유익한 법도 얻고, 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)도 실현하는 힘든 삶을 사는 고행자는, 촌장이여, 한 가지 이유로 비난받고, 두 가지 이유로 칭찬받습니다. 어떤 한 가지 이유로 비난받습니까? ‘자신에게 고통을 주고 괴롭힌다.’라는 이 한 가지 이유로 비난받습니다. 어떤 두 가지 이유로 칭찬받습니까? ‘유익한 법을 얻는다.’라는 이 첫 번째 이유로 칭찬받습니다. ‘인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 실현한다.’라는 이 두 번째 이유로 칭찬받습니다. 촌장이여, 힘든 삶을 사는 이 고행자는 이런 한 가지 이유로 비난받고, 이런 두 가지 이유로 칭찬받습니다.


“tisso imā, gāmaṇi, sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. katamā tisso? yaṃ ratto rāgādhikaraṇaṃ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. rāge pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. yaṃ duṭṭho dosādhikaraṇaṃ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. dose pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. yaṃ mūḷho mohādhikaraṇaṃ attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. mohe pahīne nevattabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhi. imā kho, gāmaṇi, tisso sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṃ veditabbā viññūhī”ti.


촌장이여, 이런 세 가지 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다. 어떤 셋입니까? 좋아하는 자는 탐(貪) 때문에 자신을 해치는 의도도 하고, 남을 해치는 의도도 하고, 둘 모두를 해치는 의도도 합니다. 탐(貪)이 버려질 때 그는 자신을 해치는 의도도 하지 않고, 남을 해치는 의도도 하지 않고, 둘 모두를 해치는 의도도 하지 않습니다. 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다. 싫어하는 자는 진(嗔) 때문에 자신을 해치는 의도도 하고, 남을 해치는 의도도 하고, 둘 모두를 해치는 의도도 합니다. 진(嗔)이 버려질 때 그는 자신을 해치는 의도도 하지 않고, 남을 해치는 의도도 하지 않고, 둘 모두를 해치는 의도도 하지 않습니다. 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다. 모르는 자는 치(癡) 때문에 자신을 해치는 의도도 하고, 남을 해치는 의도도 하고, 둘 모두를 해치는 의도도 합니다. 치(癡)가 버려질 때 그는 자신을 해치는 의도도 하지 않고, 남을 해치는 의도도 하지 않고, 둘 모두를 해치는 의도도 하지 않습니다. 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다. 촌장이여, 이런 세 가지 퇴보로부터의 벗어남은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것입니다.


evaṃ vutte, rāsiyo gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bhante ... pe ... upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. dvādasamaṃ. 


이렇게 말했을 때, 라시야 촌장은 세존에게 이렇게 말했다. — “정말 기쁩니다, 대덕시여. 정말 기쁩니다, 대덕이시여! 예를 들면, 대덕시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼 고따마 존자에 의해서 여러 가지 방법으로 설해진 법이 있습니다. 저는 고따마 존자를 의지처로 삼아 나아가고, 법과 비구 상가를 의지처로 삼아 나아가겠습니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 남신자로 받아 주십시오.”

Comments

대원행 2022.04.29 15:09
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_02&wr_id=21&page=5 참조 (소유하고자 하는 자의 용례 4)[칭찬-비난받는 소유의 삶 & 중도(中道)의 의미]
대원행 2023.01.25 22:36
http://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy07_01&wr_id=91&&#c_153 참조 (스승께서 버려야 한다고 하신 것들 = 심(心)의 오염원(cittassa upakkilesā)
대원행 2023.06.06 21:39
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_13&wr_id=256 참조 (초기불교 백일법문(독송 및 개론) - (3-7)dhammavādīpañhāsutta(SN 38.3-법을 설파한 자에 대한 질문 경)[탐진치의 버림 – 치=무명+번뇌]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close