니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

상윳따 니까야 1~4권

홈 > 상윳따 니까야 1~4권 > 42.gāmaṇi

42.gāmaṇi

13. pāṭaliyasuttaṃ (SN 42.13-빠딸리야 경) ㅡ 1.요술을 아는 것과 요술쟁이는 다름

0 154 2019.01.13 21:41
3 SN 42.13-빠딸리야 경전체 pāṭaliyasuttaṃ.hwp (128.5K)   2021.01.29

8. gāmaṇisaṃyuttaṃ, 13. pāṭaliyasuttaṃ (SN 42.13-빠딸리야 경)


365. ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati uttaraṃ nāma koliyānaṃ nigamo. atha kho pāṭaliyo gāmaṇi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho pāṭaliyo gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca — “sutaṃ metaṃ, bhante — ‘samaṇo gotamo māyaṃ jānātī’ti. ye te, bhante, evamāhaṃsu — ‘samaṇo gotamo māyaṃ jānātī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati? anabbhācikkhitukāmā hi mayaṃ, bhante, bhagavantan”ti. “ye te, gāmaṇi, evamāhaṃsu — ‘samaṇo gotamo māyaṃ jānātī’ti, vuttavādino ceva me, te na ca maṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti, saccaṃyeva kira, bho, mayaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ na saddahāma — ‘samaṇo gotamo māyaṃ jānātīti, samaṇo khalu bho gotamo māyāvī’ti. yo nu kho, gāmaṇi, evaṃ vadeti — ‘ahaṃ māyaṃ jānāmī’ti, so evaṃ vadeti — ‘ahaṃ māyāvī’ti. tatheva taṃ bhagavā hoti, tatheva taṃ sugata hotī”ti. tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya, tathā taṃ byākareyyāsi —


한때 세존은 꼴리야에서 웃따라라는 이름의 꼴리야의 번화가에 머물렀다. 그때 빠딸리야 촌장이 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 빠딸리야 촌장은 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 저는 이렇게 들었습니다. ㅡ ‘사문 고따마는 요술을 안다.’라고. 대덕이시여, ‘사문 고따마는 요술을 안다.’라고 이렇게 말하는 사람들은 누구든지, 대덕이시여, 세존께서 말씀하신 것을 말하는 것이고, 세존을 거짓으로 비난하는 것이 아니고, 가르침에 일치하는 법을 설명하는 것이고, 이어서 말하는 동료수행자가 누구라도 낮은 상태로 오게 되지 않겠습니까? 대덕이시여, 참으로 저희는 세존을 비난하고 싶지 않습니다.”라고. 


“촌장이여, ‘사문 고따마는 요술을 안다.’라고 이렇게 말하는 사람들은 누구든지 내가 말한 것을 말하는 것이고, 나를 거짓으로 비난하는 것이 아니고, 가르침에 일치하는 법을 설명하는 것이고, 이어서 말하는 동료수행자가 누구라도 낮은 상태로 오게 되지 않습니다.”


“존자시여, 저희들은 ‘사문 고따마는 요술을 안다. 사문 고따마는 요술쟁이다.’라는 그 사문-바라문들의 진실을 믿지 않습니다.”


“촌장이여, ‘나는 요술을 안다.’라고 말하는 자는 ‘나는 요술쟁이다.’라고 말하는 것입니까?”


“바로 그것입니다, 세존이시여. 바로 그것입니다, 선서시여.”


“taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, jānāsi tvaṃ koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭe”ti? “jānāmahaṃ, bhante, koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭe”ti. “taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, kimatthiyā koliyānaṃ lambacūḷakā bhaṭā”ti? “ye ca, bhante, koliyānaṃ corā te ca paṭisedhetuṃ, yāni ca koliyānaṃ dūteyyāni tāni ca vahātuṃ, etadatthiyā, bhante, koliyānaṃ lambacūḷakā bhaṭā”ti. “taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, jānāsi tvaṃ koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭe sīlavante vā te dussīle vā”ti? “jānāmahaṃ, bhante, koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme; ye ca loke dussīlā pāpadhammā koliyānaṃ lambacūḷakā bhaṭā tesaṃ aññatarā”ti. “yo nu kho, gāmaṇi, evaṃ vadeyya — ‘pāṭaliyo gāmaṇi jānāti koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme, pāṭaliyopi gāmaṇi dussīlo pāpadhammo’ti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? “no hetaṃ, bhante! aññe, bhante, koliyānaṃ lambacūḷakā bhaṭā, aññohamasmi. aññathādhammā koliyānaṃ lambacūḷakā bhaṭā, aññathādhammohamasmī”ti. “tvañhi nāma, gāmaṇi, lacchasi — ‘pāṭaliyo gāmaṇi jānāti koliyānaṃ lambacūḷake bhaṭe dussīle pāpadhamme, na ca pāṭaliyo gāmaṇi dussīlo pāpadhammo’ti, kasmā tathāgato na lacchati — ‘tathāgato māyaṃ jānāti, na ca tathāgato māyāvī’ti? māyaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, māyāya ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca māyāvī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi”.


“촌장이여, 그것을 어떻게 생각합니까? 그대는 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들을 압니까?” “대덕이시여, 저는 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들을 압니다.” “촌장이여, 어떻게 생각합니까? 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들은 무엇을 위해 있습니까?” “대덕이시여, 꼴리야의 도둑들을 방지하기 위한 것, 꼴리야의 심부름들을 담당하기 위한 것, 이것을 위하여, 대덕이시여, 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들이 있습니다.” 


“촌장이여, 그것을 어떻게 생각합니까? 그대는 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들이 계를 중시하는지 아니면 계를 경시하는지에 대해 압니까?” “대덕이시여, 저는 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들에 대해 계를 경시하고 악한 성질을 가졌다고 압니다. 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들은 세상에서 계를 경시하고 악한 성질을 가진 자들의 일부입니다.” “촌장이여, ‘빠딸리야 촌장은 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들에 대해 계를 경시하고 악한 성질을 가졌다고 안다. 빠딸리야 촌장은 계를 경시하고 나쁜 성질을 가졌다.’라고 말하는 사람은 바르게 말하는 것입니까?” “아닙니다, 대덕이시여! 대덕이시여, 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들이 다르고, 제가 다릅니다. 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들의 성질이 다르고, 저의 성질이 다릅니다.” 


“촌장이여, 참으로 그대는 ‘빠딸리야 촌장은 꼴리야의 결발을 늘어뜨린 순경들에 대해 계를 경시하고 악한 성질을 가졌다고 안다. 그러나 빠딸리야 촌장은 계를 경시하지 않고 나쁜 성질을 가지지 않았다.’라는 것을 얻을 것입니다. 그런데 왜 여래는 ‘여래는 요술을 안다. 그러나 여래는 요술쟁이가 아니다.’라고 얻지 못할 것입니까? 촌장이여, 여래는 요술에 대해서 꿰뚫어 압니다. 요술의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 요술쟁이는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다.


“pāṇātipātaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, pāṇātipātassa ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca pāṇātipātī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. adinnādānaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, adinnādānassa ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca adinnādāyī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. kāmesumicchācāraṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, kāmesumicchācārassa ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca kāmesumicchācārī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. musāvādaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, musāvādassa ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca musāvādī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. pisuṇavācaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, pisuṇavācāya ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca pisuṇavāco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. pharusavācaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, pharusavācāya ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca pharusavāco kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. samphappalāpaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, samphappalāpassa ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca samphappalāpī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. abhijjhaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, abhijjhāya ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca abhijjhālu kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. byāpādapadosaṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, byāpādapadosassa ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca byāpannacitto kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi. micchādiṭṭhiṃ cāhaṃ, gāmaṇi, pajānāmi, micchādiṭṭhiyā ca vipākaṃ, yathāpaṭipanno ca micchādiṭṭhiko kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati tañca pajānāmi.


촌장이여, 생명을 해치는 행위에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 생명을 해치는 행위의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 생명을 해치는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 주지 않는 것을 가지는 행위에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 주지 않는 것을 가지는 행위의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 주지 않는 것을 가지는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 음행(淫行)에 대한 삿된 행위에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 음행(淫行)에 대한 삿된 행위의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 음행(淫行)에 대한 삿된 행위를 하는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 거짓을 말하는 행위에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 거짓을 말하는 행위의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 거짓을 말하는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 험담하는 행위에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 험담하는 행위의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 험담하는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 거칠게 말하는 행위에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 거칠게 말하는 행위의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 거칠게 말하는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 쓸모없고 흐트러지게 말하는 행위에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 쓸모없고 흐트러지게 말하는 행위의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 쓸모없고 흐트러지게 말하는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 간탐(慳貪)에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 간탐의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 간탐하는 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 진에(瞋恚)의 결점에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 진에의 결점의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 분노하는 심(心)을 가진 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


촌장이여, 삿된 견해에 대해서 나는 꿰뚫어 압니다. 삿된 견해의 보(報)에 대해서도, 그렇게 실천하는 삿된 견해를 가진 자는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다는 것에 대해서도 꿰뚫어 압니다. 


“santi hi, gāmaṇi, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. yo koci adinnaṃ ādiyati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. yo koci musā bhaṇati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayatī’”ti.


촌장이여, 이렇게 말하고, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있습니다. ㅡ ‘생명을 해치는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다. 주지 않는 것을 가지는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다. 음행(淫行)에 대한 삿된 행위를 하는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다. 거짓을 말하는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다.’라고.


“dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricārento. tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso rañño paccatthikaṃ pasayha jīvitā voropesi. tassa rājā attamano abhihāramadāsi. tenāyaṃ puriso mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu, itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.


촌장이여, 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 이 사람은 어떤 일을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 왕의 적을 공격하여 목숨을 빼앗았습니다. 아주 기쁜 왕이 그에게 선물을 주었습니다. 그래서 이 사람은 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받습니다.’라고.


“dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā, dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chijjamāno. tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi, daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindatī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso rājaverī itthiṃ vā purisaṃ vā jīvitā voropesi, tena naṃ rājāno gahetvā evarūpaṃ kammakāraṇaṃ kārentī’”ti.


촌장이여, 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 이 사람은 무엇을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 왕이 좋아하는 여인이나 남자의 목숨을 빼앗았습니다. 그래서 왕이 그를 붙잡아 체벌하는 것입니다.’라고.


“taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā”ti? “diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayatī’ti, saccaṃ vā te āhaṃsu musā vā”ti? “musā, bhante”. “ye pana te tucchaṃ musā vilapanti, sīlavanto vā te dussīlā vā”ti? “dussīlā, bhante”. “ye pana te dussīlā pāpadhammā micchāpaṭipannā vā te sammāpaṭipannā vā”ti? “micchāpaṭipannā, bhante”. “ye pana te micchāpaṭipannā micchādiṭṭhikā vā te sammādiṭṭhikā vā”ti? “micchādiṭṭhikā, bhante”. “ye pana te micchādiṭṭhikā kallaṃ nu tesu pasīditun”ti? “no hetaṃ, bhante”.


촌장이여, 그것을 어떻게 생각합니까? 그대는 이런 것을 보았거나 들은 적이 있습니까?” “대덕이시여, 보았고, 들었고, 또한, 들을 것입니다.” “거기서, 촌장이여, ‘생명을 해치는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다.’라고 이렇게 말하고, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들은 사실을 말하는 것입니까 아니면 거짓을 말하는 것입니까?” “거짓입니다, 대덕이시여.” “그러면 공허한 거짓을 말하는 그들은 계를 중시하는 자입니까, 계를 경시하는 자입니까?” “계를 경시하는 자입니다, 대덕이시여.” “계를 경시하고 악한 성질을 가진 그들은 삿된 실천을 하는 자입니까, 바른 실천을 하는 자입니까?” “삿된 실천을 하는 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 실천을 하는 그들은 삿된 견해를 가진 자입니까, 바른 견해를 가진 자입니까?” “삿된 견해를 가진 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 견해를 가진 그들에 대해 믿음을 가지는 것은 타당합니까?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī ... pe ... itthikāmehi rājā maññe paricārento. tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi mālī kuṇḍalī ... pe ... itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso rañño paccatthikassa pasayha ratanaṃ ahāsi. tassa rājā attamano abhihāramadāsi. tenāyaṃ puriso mālī kuṇḍalī ... pe ... itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.


촌장이여, 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 이 사람은 어떤 일을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 왕의 적을 공격하여 보물을 빼앗았습니다. 아주 기쁜 왕이 그에게 선물을 주었습니다. 그래서 이 사람은 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받습니다.’라고.


“dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā ... pe ... dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chijjamāno tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi daḷhāya rajjuyā ... pe ... dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindatī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. tena naṃ rājāno gahetvā evarūpaṃ kammakāraṇaṃ kārentī’ti. taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā”ti? “diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘yo koci adinnaṃ ādiyati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayatī’ti, saccaṃ vā te āhaṃsu musā vāti ... pe ... kallaṃ nu tesu pasīditun”ti? “no hetaṃ, bhante”.


촌장이여, 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 이 사람은 무엇을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 마을이나 숲에서 도둑질이라고 불리는 주지 않는 것을 가졌습니다. 그래서 왕이 그를 붙잡아 체벌하는 것입니다.’라고.


촌장이여, 그것을 어떻게 생각합니까? 그대는 이런 것을 보았거나 들은 적이 있습니까?” “대덕이시여, 보았고, 들었고, 또한, 들을 것입니다.” “거기서, 촌장이여, ‘주지 않는 것을 가지는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다.’라고 이렇게 말하고, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들은 사실을 말하는 것입니까 아니면 거짓을 말하는 것입니까?” “거짓입니다, 대덕이시여.” “그러면 공허한 거짓을 말하는 그들은 계를 중시하는 자입니까, 계를 경시하는 자입니까?” “계를 경시하는 자입니다, 대덕이시여.” “계를 경시하고 악한 성질을 가진 그들은 삿된 실천을 하는 자입니까, 바른 실천을 하는 자입니까?” “삿된 실천을 하는 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 실천을 하는 그들은 삿된 견해를 가진 자입니까, 바른 견해를 가진 자입니까?” “삿된 견해를 가진 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 견해를 가진 그들에 대해 믿음을 가지는 것은 타당합니까?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī ... pe ... itthikāmehi rājā maññe paricārento. tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi mālī kuṇḍalī ... pe ... itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso rañño paccatthikassa dāresu cārittaṃ āpajji. tassa rājā attamano abhihāramadāsi. tenāyaṃ puriso mālī kuṇḍalī ... pe ... itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.


촌장이여, 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 이 사람은 어떤 일을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 왕의 적의 아내에 대한 행위를 저질렀습니다. 아주 기쁜 왕이 그에게 선물을 주었습니다. 그래서 이 사람은 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받습니다.’라고.


“dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā ... pe ... dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chijjamāno. tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi daḷhāya rajjuyā ... pe ... dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindatī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kulitthīsu kulakumārīsu cārittaṃ āpajji, tena naṃ rājāno gahetvā evarūpaṃ kammakāraṇaṃ kārentī’ti. taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā”ti? “diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘yo koci kāmesu micchā carati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayatī’ti, saccaṃ vā te āhaṃsu musā vāti ... pe ... kallaṃ nu tesu pasīditun”ti? “no hetaṃ, bhante”.


촌장이여, 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 이 사람은 무엇을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 가족이 있는 여인과 가족이 있는 소녀에 대한 행위를 저질렀습니다. 그래서 왕이 그를 붙잡아 체벌하는 것입니다.’라고.


촌장이여, 그것을 어떻게 생각합니까? 그대는 이런 것을 보았거나 들은 적이 있습니까?” “대덕이시여, 보았고, 들었고, 또한, 들을 것입니다.” “거기서, 촌장이여, ‘음행(淫行)에 대한 삿된 행위를 하는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다.’라고 이렇게 말하고, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들은 사실을 말하는 것입니까 아니면 거짓을 말하는 것입니까?” “거짓입니다, 대덕이시여.” “그러면 공허한 거짓을 말하는 그들은 계를 중시하는 자입니까, 계를 경시하는 자입니까?” “계를 경시하는 자입니다, 대덕이시여.” “계를 경시하고 악한 성질을 가진 그들은 삿된 실천을 하는 자입니까, 바른 실천을 하는 자입니까?” “삿된 실천을 하는 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 실천을 하는 그들은 삿된 견해를 가진 자입니까, 바른 견해를 가진 자입니까?” “삿된 견해를 가진 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 견해를 가진 그들에 대해 믿음을 가지는 것은 타당합니까?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“dissati kho pana, gāmaṇi, idhekacco mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricārento. tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso rājānaṃ musāvādena hāsesi. tassa rājā attamano abhihāramadāsi. tenāyaṃ puriso mālī kuṇḍalī sunhāto suvilitto kappitakesamassu itthikāmehi rājā maññe paricāretī’”ti.


촌장이여, 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받는 이 사람은 어떤 일을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 왕을 거짓말에 의해 기쁘게 했습니다. 아주 기쁜 왕이 그에게 선물을 주었습니다. 그래서 이 사람은 화환을 두르고, 귀걸이를 하고, 깨끗이 목욕을 하고, 좋은 향수를 뿌리고, 머리와 수염을 단정히 하고, 생각건대 왕인 양 여인들의 봉사를 받습니다.’라고.


“dissati kho, gāmaṇi, idhekacco daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chijjamāno. tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso kiṃ akāsi daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā, dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā, dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindatī’ti? tamenaṃ evamāhaṃsu — ‘ambho! ayaṃ puriso gahapatissa vā gahapatiputtassa vā musāvādena atthaṃ bhañji, tena naṃ rājāno gahetvā evarūpaṃ kammakāraṇaṃ kārentī’ti. taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu te evarūpaṃ diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā”ti? “diṭṭhañca no, bhante, sutañca suyyissati cā”ti. “tatra, gāmaṇi, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘yo koci musā bhaṇati, sabbo so diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayatī’ti, saccaṃ vā te āhaṃsu musā vā”ti? “musā, bhante”. “ye pana te tucchaṃ musā vilapanti sīlavanto vā te dussīlā vā”ti? “dussīlā, bhante”. “ye pana te dussīlā pāpadhammā micchāpaṭipannā vā te sammāpaṭipannā vā”ti? “micchāpaṭipannā, bhante”. “ye pana te micchāpaṭipannā micchādiṭṭhikā vā te sammādiṭṭhikā vā”ti? “micchādiṭṭhikā, bhante”. “ye pana te micchādiṭṭhikā kallaṃ nu tesu pasīditun”ti? “no hetaṃ, bhante”.


촌장이여, 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 어떤 사람을 볼 것입니다. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 강한 줄로 손을 뒤로 묶이고, 강한 밧줄로 묶인 채 머리를 깎이고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌려 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 머리를 잘리는 이 사람은 무엇을 행한 것인가?’라고. 그에 대해서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘여보게! 이 사람은 장자나 장자의 아들에게 거짓말에 의해 손해를 끼쳤습니다. 그래서 왕이 그를 붙잡아 체벌하는 것입니다.’라고.


촌장이여, 그것을 어떻게 생각합니까? 그대는 이런 것을 보았거나 들은 적이 있습니까?” “대덕이시여, 보았고, 들었고, 또한, 들을 것입니다.” “거기서, 촌장이여, ‘거짓을 말하는 자는 누구든지 모두 지금여기에서 괴로움과 고뇌를 경험한다.’라고 이렇게 말하고, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들은 사실을 말하는 것입니까 아니면 거짓을 말하는 것입니까?” “거짓입니다, 대덕이시여.” “그러면 공허한 거짓을 말하는 그들은 계를 중시하는 자입니까, 계를 경시하는 자입니까?” “계를 경시하는 자입니다, 대덕이시여.” “계를 경시하고 악한 성질을 가진 그들은 삿된 실천을 하는 자입니까, 바른 실천을 하는 자입니까?” “삿된 실천을 하는 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 실천을 하는 그들은 삿된 견해를 가진 자입니까, 바른 견해를 가진 자입니까?” “삿된 견해를 가진 자입니다, 대덕이시여.” “삿된 견해를 가진 그들에 대해 믿음을 가지는 것은 타당합니까?” “아닙니다, 대덕이시여.” 

 

[다음 글로 계속됩니다] 

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close