홈
> 상윳따 니까야 5권 > pabbata
5. bhikkhusuttaṃ (SN 46.5-비구 경) ㅡ 칠각지 : 깨달음으로 이끔
1. pabbatavaggo, 5. bhikkhusuttaṃ (SN 46.5-비구 경)
186. sāvatthinidānaṃ. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami ... pe ... ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “‘bojjhaṅgā, bojjhaṅgā’ti, bhante, vuccanti. kittāvatā nu kho, bhante, ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti? “bodhāya saṃvattantīti kho, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccanti. idha, bhikkhu, satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ ... pe ... upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. tassime satta bojjhaṅge bhāvayato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. bodhāya saṃvattantīti, bhikkhu, tasmā ‘bojjhaṅgā’ti vuccantī”ti. pañcamaṃ.
사왓티에서 설해짐. 그때 어떤 비구가 세존에게 왔다. … 한 곁에 앉은 그 비구는 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 각지(覺支)[깨달음의 요소], 각지‘라고 불립니다. 대덕이시여, 어떤 점에서 각지(覺支)라고 불립니까?” “비구여, ‘깨달음으로 이끈다.’라고 하여 각지(覺支)라고 불린다. 여기 비구는 떨침의 과정이고 이탐(離貪)의 과정이고 소멸(消滅)의 과정이고 놓음으로 귀결되는 염각지(念覺支)를 닦는다. … 떨침의 과정이고 이탐(離貪)의 과정이고 소멸(消滅)의 과정이고 놓음으로 귀결되는 사각지(捨覺支)를 닦는다. 이런 칠각지(七覺支)를 닦는 그에게 소유의 번뇌[욕루(慾漏)]로부터도 심(心)이 해탈하고, 존재의 번뇌[유루(有漏)]로부터도 심(心)이 해탈하고, 무명(無明)의 번뇌[무명루(無明漏)]로부터도 심(心)이 해탈한다. 해탈했을 때 ‘나는 해탈했다.’라는 앎이 있다. '태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다. 비구여, ‘깨달음으로 이끈다.’라고 하여 각지(覺支)라고 불린다.”