홈
> 상윳따 니까야 5권 > nālanda
1. mahāpurisasuttaṃ (SN 47.11-대인(大人) 경)
2. nālandavaggo, 1. mahāpurisasuttaṃ (SN 47.11-대인(大人) 경)
377. sāvatthinidānaṃ. atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca — “‘mahāpuriso, mahāpuriso’ti, bhante, vuccati. kittāvatā nu kho, bhante, mahāpuriso hotī”ti? “vimuttacittattā khvāhaṃ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. avimuttacittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmi”.
사왓티에서 설해짐. 그때 사리뿟따 존자가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 사리뿟따 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, ‘대인(大人), 대인’이라고 불립니다. 대덕이시여, 어떤 점에서 대인입니까?”라고. “사리뿟따여, 해탈된 심(心)의 속성 때문에 대인(代人)이라고 나는 말한다. 해탈되지 않은 심(心)의 속성 때문에 대인이 아니라고 나는 말한다.
“kathañca, sāriputta, vimuttacitto hoti? idha, sāriputta, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. vedanāsu ... pe ... citte ... pe ... dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṃ virajjati, vimuccati anupādāya āsavehi. evaṃ kho, sāriputta, vimuttacitto hoti. vimuttacittattā khvāhaṃ, sāriputta, ‘mahāpuriso’ti vadāmi. avimuttacittattā ‘no mahāpuriso’ti vadāmī”ti. paṭhamaṃ.
사리뿟따여, 어떻게 해탈된 심을 가진 자가 되는가? 여기, 사리뿟따여, 비구는 신(身)을 이어 보면서 신에 머문다. 알아차리고, 옳고 그름을 판단하고, 옳음의 유지-향상을 위해 노력하는 자는 세상에서 간탐과 고뇌를 제거한다. 신에서 신을 이어 보면서 머무는 그에게 심은 바래고 집착이 없어져서 번뇌들로부터 해탈한다. 수(受)를 … 심(心)을 … 법을 이어 보면서 법(法)에 머문다. 알아차리고, 옳고 그름을 판단하고, 옳음의 유지-향상을 위해 노력하는 자는 세상에서 간탐과 고뇌를 제거한다. 법을 이어 보면서 법에 머무는 그에게 심은 바래고 집착이 없어져서 번뇌들로부터 해탈한다. 이렇게, 사리뿟따여, 해탈된 심을 가진 자가 된다. 사리뿟따여, 해탈된 심의 속성 때문에 대인이라고 나는 말한다. 해탈되지 않은 심의 속성 때문에 대인이 아니라고 나는 말한다.”