니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

상윳따 니까야 5권

홈 > 상윳따 니까야 5권 > pāsādakampana

pāsādakampana

10. vibhaṅgasuttaṃ (SN 51.20-분석 경)

0 139 2019.05.06 22:04
4 SN 51.20-분석 경vibhaṅgasuttaṃ.hwp (96.0K)   2021.11.29

2. pāsādakampanavaggo, 10. vibhaṅgasuttaṃ (SN 51.20-분석 경)


832. “cattārome, bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā”.


비구들이여, 이런 사여의족(四如意足)을 닦고 많이 행할 때 커다란 결실과 커다란 이익이 있다. 


“kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā? idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti — ‘iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atippaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati’. pacchāpuresaññī ca viharati — ‘yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā’. iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. vīriyasamādhi ... pe ... cittasamādhi ... pe ... vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti — ‘iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atippaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati’. pacchāpuresaññī ca viharati — ‘yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure; yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho; yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā’. iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.


그러면 비구들이여, 사여의족(四如意足)을 어떻게 닦고 어떻게 많이 행할 때 커다란 결실과 커다란 이익이 있는가? 여기, 비구들이여, 비구는 관심의 삼매와 노력의 행(行)들을 갖춘 여의족을 닦는다. — 이렇게 나의 관심은 지나치게 움츠러들지도 않을 것이고, 지나치게 뻗치지도 않을 것이다. 안으로 수축하지도 않을 것이고, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다. ‘먼저처럼 나중을, 나중처럼 먼저를.’이라며 선후(先後)의 상(想)을 가진 자로 머문다. ‘아래처럼 위로, 위처럼 아래로.’라며 머물고, ‘낮처럼 밤을, 밤처럼 낮을.’이라며 머문다. 이렇게 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛나는 심(心)을 닦는다. 정진의 삼매 … 심(心)의 삼매 … 관찰의 삼매와 노력의 행(行)들을 갖춘 여의족을 닦는다. — 이렇게 나의 관찰은 지나치게 움츠러들지도 않을 것이고, 지나치게 뻗치지도 않을 것이다. 안으로 수축하지도 않을 것이고, 밖으로 흩어지지도 않을 것이다. ‘먼저처럼 나중을, 나중처럼 먼저를.’이라며 선후(先後)의 상(想)을 가진 자로 머문다. ‘아래처럼 위로, 위처럼 아래로.’라며 머물고, ‘낮처럼 밤을, 밤처럼 낮을.’이라며 머문다. 이렇게 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛나는 심(心)을 닦는다. 


(*) 이 번역은 (AN 4.41-삼매수행(三昧修行) 경)을 연결한 해석입니다. ‘ca’의 연결횟수에 의하면 ‘먼저처럼 나중을, 나중처럼 먼저를.’과 ‘아래처럼 위로, 위처럼 아래로’와 ‘낮처럼 밤에도, 밤처럼 낮에도’가 ‘선후(先後)의 상(想)을 가진 자로 머묾’을 구성하는 것으로 이해할 수 있지만, (SN 51.20-분석 경)은 ‘선후(先後)의 상(想)을 가진 자로 머묾’과 ‘아래처럼 위로, 위처럼 아래로 머묾’ 그리고 ‘낮처럼 밤에도, 밤처럼 낮에도 머묾’의 세 가지 머묾으로 구분하여 설명합니다. 또한, (AN 4.41-삼매수행(三昧修行) 경)은 「광명상(光明想)을 작의(作意)하고, ‘낮처럼 밤에도, 밤처럼 낮에도’ 낮의 상(想)을 확립한다. 이렇게 열려있고 덮이지 않은 심(心)으로 빛을 가진 심(心)을 닦는다.」라고 하는데, (SN 51.20-분석 경)의 「광명(光明)의 상(想)을 잘 붙잡고, 낮의 상(想)을 잘 확립한다.」와 연결됩니다. 이 구문은 (SN 51.11)/(SN 51.12)/(SN 51.14)/(SN 51.21)/(SN 51.31)/(SN 51.32)에 반복됩니다.


“katamo ca, bhikkhave, atilīno chando? yo, bhikkhave, chando kosajjasahagato kosajjasampayutto — ayaṃ vuccati, bhikkhave, atilīno chando.


비구들이여, 무엇이 지나치게 움츠러든 관심인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 연결된 관심 — 이것이, 비구들이여, 지나치게 움츠러든 관심이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, atippaggahito chando? yo, bhikkhave, chando uddhaccasahagato uddhaccasampayutto — ayaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahito chando.


비구들이여, 무엇이 지나치게 뻗친 관심인가? 비구들이여, 들뜸과 함께하고 들뜸과 연결된 관심 — 이것이, 비구들이여, 지나치게 뻗친 관심이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhitto chando? yo, bhikkhave, chando thinamiddhasahagato thinamiddhasampayutto — ayaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhitto chando.


비구들이여, 무엇이 안으로 수축한 관심인가? 비구들이여, 해태-혼침과 함께하고 해태-혼침과 연결된 관심 — 이것이, 비구들이여, 안으로 수축한 관심이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando? yo, bhikkhave, chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo — ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando.


비구들이여, 무엇이 밖으로 흩어진 관심인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대해 계속해서 흩어지고 계속해서 확산한 관심 — 이것이, 비구들이여, 밖으로 흩어진 관심이라고 불린다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati — yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure? idha, bhikkhave, bhikkhuno pacchāpuresaññā suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī ca viharati — yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure.


비구들이여, 어떻게 비구는 ‘먼저처럼 나중을, 나중처럼 먼저를.’이라며 선후(先後)의 상(想)을 가진 자로 머무는가? 여기, 비구들이여, 비구는 선후(先後)의 상(想)을 지혜로써 잘 붙잡고, 잘 작의(作意)하고, 잘 이해하고, 잘 꿰뚫는다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 ‘먼저처럼 나중을, 나중처럼 먼저를.’이라며 선후(先後)의 상(想)을 가진 자로 머문다.

 

“kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho viharati? idha, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati — ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho viharati.


비구들이여, 어떻게 비구는 아래처럼 위로, 위처럼 아래로 머무는가? 여기, 비구들이여, 비구는 발바닥으로부터 올라가며, 머리카락으로부터 내려가며, 이 몸에 대해 피부의 경계를 채우는 여러 가지 부정(不淨)한 것들을 관찰한다. — ‘이 몸에는 머리카락-털-손발톱-이-피부-살-힘줄-뼈-골수-신장-심장-간-흉막-지라-허파-창자-장간막-위[위 속의 소화되지 않은 음식]-똥-쓸개즙-가래-고름-피-땀-지방-눈물-기름-침-콧물-관절액-오줌이 있다.’라고. 이렇게, 비구들이여, 비구는 아래처럼 위로, 위처럼 아래로 머문다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā viharati? idha, bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti; yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā viharati.


비구들이여, 어떻게 비구는 낮처럼 밤에도, 밤처럼 낮에도 머무는가? 여기, 비구들이여, 비구는 낮 동안 어떤 상태, 어떤 특성, 어떤 상(相)에 의해 관심의 삼매와 노력의 행(行)들을 갖춘 여의족(如意足)을 닦는다. 그는 밤 동안 그런 상태, 그런 특성, 그런 상(相)에 의해 관심의 삼매와 노력의 행(行)들을 갖춘 여의족(如意足)을 닦는다. 또는, 밤 동안 어떤 상태, 어떤 특성, 어떤 상(相)에 의해 관심의 삼매와 노력의 행(行)들을 갖춘 여의족(如意足)을 닦는다. 그는 낮 동안 그런 상태, 그런 특성, 그런 상(相)에 의해 관심의 삼매와 노력의 행(行)들을 갖춘 여의족(如意足)을 닦는다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 낮처럼 밤에도, 밤처럼 낮에도 머문다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti? idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.


비구들이여, 어떻게 비구는 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛나는 심(心)을 닦는가? 여기, 비구들이여, 비구는 광명(光明)의 상(想)을 잘 붙잡고, 낮의 상(想)을 잘 확립한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛을 가진 심(心)을 닦는다. 


“katamañca, bhikkhave, atilīnaṃ vīriyaṃ? yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnaṃ vīriyaṃ.


비구들이여, 무엇이 지나치게 움츠러든 정진인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 연결된 정진 — 이것이, 비구들이여, 지나치게 움츠러든 정진이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṃ vīriyaṃ? yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṃ vīriyaṃ.


비구들이여, 무엇이 지나치게 뻗친 정진인가? 비구들이여, 들뜸과 함께하고 들뜸과 연결된 정진 — 이것이, 비구들이여, 지나치게 뻗친 정진이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vīriyaṃ? yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ thinamiddhasahagataṃ thinamiddhasampayuttaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ vīriyaṃ.


비구들이여, 무엇이 안으로 수축한 정진인가? 비구들이여, 해태-혼침과 함께하고 해태-혼침과 연결된 정진 — 이것이, 비구들이여, 안으로 수축한 정진이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ? yaṃ, bhikkhave, vīriyaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ vīriyaṃ ... pe ....


비구들이여, 무엇이 밖으로 흩어진 정진인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대해 계속해서 흩어지고 계속해서 확산한 정진 — 이것이, 비구들이여, 밖으로 흩어진 정진이라고 불린다. …


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti? idha, bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.


비구들이여, 어떻게 비구는 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛나는 심(心)을 닦는가? 여기, 비구들이여, 비구는 광명(光明)의 상(想)을 잘 붙잡고, 낮의 상(想)을 잘 확립한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛을 가진 심(心)을 닦는다.


“katamañca, bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ? yaṃ, bhikkhave, cittaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ.


비구들이여, 무엇이 지나치게 움츠러든 심(心)인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 연결된 심(心) — 이것이, 비구들이여, 지나치게 움츠러든 심(心)이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, atippaggahitaṃ cittaṃ? yaṃ, bhikkhave, cittaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitaṃ cittaṃ.


비구들이여, 무엇이 지나치게 뻗친 심(心)인가? 비구들이여, 들뜸과 함께하고 들뜸과 연결된 심(心) — 이것이, 비구들이여, 지나치게 뻗친 심(心)이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ cittaṃ? yaṃ, bhikkhave, cittaṃ thinamiddhasahagataṃ thinamiddhasampayuttaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittaṃ cittaṃ.


비구들이여, 무엇이 안으로 수축한 심(心)인가? 비구들이여, 해태-혼침과 함께하고 해태-혼침과 연결된 심(心) — 이것이, 비구들이여, 안으로 수축한 심(心)이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ? yaṃ, bhikkhave, cittaṃ bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ — idaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ ... pe ... evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.


비구들이여, 무엇이 밖으로 흩어진 심(心)인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대해 계속해서 흩어지고 계속해서 확산한 심(心) — 이것이, 비구들이여, 밖으로 흩어진 심(心)이라고 불린다. … 이렇게, 비구들이여, 비구는 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛을 가진 심(心)을 닦는다.


“katamā ca, bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā? yā, bhikkhave, vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā — ayaṃ vuccati, bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā.


비구들이여, 무엇이 지나치게 움츠러든 관찰인가? 비구들이여, 게으름과 함께하고 게으름과 연결된 관찰 — 이것이, 비구들이여, 지나치게 움츠러든 관찰이라고 불린다.


“katamā ca, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṃsā? yā, bhikkhave, vīmaṃsā uddhaccasahagatā uddhaccasampayuttā — ayaṃ vuccati, bhikkhave, atippaggahitā vīmaṃsā.


비구들이여, 무엇이 지나치게 뻗친 관찰인가? 비구들이여, 들뜸과 함께하고 들뜸과 연결된 관찰 — 이것이, 비구들이여, 지나치게 뻗친 관찰이라고 불린다.


“katamā ca, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittā vīmaṃsā? yā, bhikkhave, vīmaṃsā thinamiddhasahagatā thinamiddhasampayuttā — ayaṃ vuccati, bhikkhave, ajjhattaṃ saṃkhittā vīmaṃsā.


비구들이여, 무엇이 안으로 수축한 관찰인가? 비구들이여, 해태-혼침과 함께하고 해태-혼침과 연결된 관찰 — 이것이, 비구들이여, 안으로 수축한 관찰이라고 불린다.


“katamā ca, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā? yā, bhikkhave, vīmaṃsā bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhittā anuvisaṭā — ayaṃ vuccati, bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā ... pe ... evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā.


비구들이여, 무엇이 밖으로 흩어진 관찰인가? 비구들이여, 밖으로 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대해 계속해서 흩어지고 계속해서 확산한 관찰 — 이것이, 비구들이여, 밖으로 흩어진 관찰이라고 불린다. … 이렇게, 비구들이여, 비구는 열려있고 덮여있지 않은 심(心)으로 빛을 가진 심(心)을 닦는다. 비구들이여, 이렇게 닦고 이렇게 많이 행한 사여의족(四如意足)은 커다란 결실과 커다란 이익이 있다. 


“evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti — ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti ... pe ... yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. evaṃ bhāvitesu kho, bhikkhave, bhikkhu catūsu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. dasamaṃ. 


사여의족(四如意足)을 이렇게 닦고 이렇게 많이 행할 때 비구는 여러 가지 종류의 신통을 실행한다. — 하나였다가 여럿이 되기도 하고, 여럿이었다가 하나가 되기도 한다. 드러내기도 하고 숨기도 하고, 분말과 성벽과 산을 가로지르기를 허공에서처럼 닿지 않고 간다. 땅에서도 물에서처럼 떠오르고 들어간다. 물에서도 땅에서처럼 빠지지 않고 간다. 허공에서도 가부좌하고 날개 달린 새처럼 간다. 이렇게 강력하고 웅장한 저 달과 해를 손으로 닿아 쓰다듬는다. 범천의 세상까지도 몸으로 나아간다. … 사여의족(四如意足)을 이렇게 닦고 이렇게 많이 행할 때 비구는 번뇌들이 부서졌기 때문에 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close