니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

앙굿따라 니까야1~4모음

홈 > 앙굿따라 니까야1~4모음 > mahā

mahā

10. uposathasuttaṃ (AN 3.71-포살(布薩) 경)

2 250 2018.05.06 20:57
10 AN 3.71uposathasuttaṃ[포살布薩 경].hwp (112.0K)   2022.11.18

2. mahāvaggo, 10. uposathasuttaṃ (AN 3.71-포살(布薩) 경)

[포살을 주제로 하는 몇 개의 경전 ⇒ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya09_06_05&wr_id=2]


71. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. atha kho visākhā migāramātā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca — “handa kuto nu tvaṃ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti? “uposathāhaṃ, bhante, ajja upavasāmī”ti.


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 동쪽 사원의 미가라마따 저택에 머물렀다. 그때 위사카 미가라마따가 포살일에 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 위사카 미가라마따에게 세존은 이렇게 말했다. — “위사카여, 그대는 한낮에 어디에서 오는가?”라고. “대덕이시여, 오늘 저는 포살(布薩)을 준수하고 있습니다.”


“tayo khome, visākhe, uposathā. katame tayo? gopālakuposatho, nigaṇṭhuposatho, ariyuposatho. kathañca, visākhe, gopālakuposatho hoti? seyyathāpi, visākhe, gopālako sāyanhasamaye sāmikānaṃ gāvo niyyātetvā iti paṭisañcikkhati — ‘ajja kho gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese cariṃsu, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni piviṃsu; sve dāni gāvo amukasmiñca amukasmiñca padese carissanti, amukasmiñca amukasmiñca padese pānīyāni pivissantī’ti; evamevaṃ kho, visākhe, idhekacco uposathiko iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khvajja idañcidañca khādanīyaṃ khādiṃ, idañcidañca bhojanīyaṃ bhuñjiṃ; sve dānāhaṃ idañcidañca khādanīyaṃ khādissāmi, idaṃ cidañca bhojanīyaṃ bhuñjissāmī’ti. so tena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṃ atināmeti. evaṃ kho visākhe, gopālakuposatho hoti. evaṃ upavuttho kho, visākhe, gopālakuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro.


“위사카여, 이런 세 가지 포살이 있다. 무엇이 셋인가? 소치는 사람의 포살, 니간타의 포살, 성스러운 포살이다. 위사카여, 어떻게 소치는 사람의 포살이 있는가? 위사카여, 예를 들면, 소치는 사람은 저녁때 주인들에게 소들이 돌아가고 난 뒤에 이렇게 숙고한다. — ‘오늘은 소들이 이런 장소들에서 움직였고 이런 장소들에서 물을 마셨다. 이제 내일은 소들이 이런 장소들에서 움직일 것이고 이런 장소들에서 물을 마실 것이다.’라고. 이처럼, 위사카여, 여기 포살을 준수하는 어떤 사람은 이렇게 숙고한다. — ‘오늘 나는 딱딱한 이런 음식들을 먹었다. 부드러운 이런 음식들을 먹었다. 이제 내일은 딱딱한 이런 음식들을 먹을 것이고, 부드러운 이런 음식들을 먹을 것이다.’라고. 그는 이런 간탐이 함께한 심(心)으로 하루를 보낼 것이다. 위사카여, 이렇게 소치는 사람의 포살이 있다. 위사카여, 이렇게 준수하는 소치는 사람의 포살은 큰 결실과 큰 이익과 큰 영광과 큰 충만이 없다.


“kathañca, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti? atthi, visākhe, nigaṇṭhā nāma samaṇajātikā. te sāvakaṃ evaṃ samādapenti — ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, ye puratthimāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi; ye pacchimāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi; ye uttarāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhi; ye dakkhiṇāya disāya pāṇā paraṃ yojanasataṃ tesu daṇḍaṃ nikkhipāhī’ti. iti ekaccānaṃ pāṇānaṃ anuddayāya anukampāya samādapenti, ekaccānaṃ pāṇānaṃ nānuddayāya nānukampāya samādapenti. te tadahuposathe sāvakaṃ evaṃ samādapenti — ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, sabbacelāni nikkhipitvā evaṃ vadehi — nāhaṃ kvacani kassaci kiñcanatasmiṃ, na ca mama kvacani katthaci kiñcanatatthī’ti. jānanti kho panassa mātāpitaro — ‘ayaṃ amhākaṃ putto’ti; sopi jānāti — ‘ime mayhaṃ mātāpitaro’ti. jānāti kho panassa puttadāro — ‘ayaṃ mayhaṃ bhattā’ti; sopi jānāti — ‘ayaṃ mayhaṃ puttadāro’ti. jānanti kho panassa dāsakammakaraporisā — ‘ayaṃ amhākaṃ ayyo’ti; sopi jānāti — ‘ime mayhaṃ dāsakammakaraporisā’ti. iti yasmiṃ samaye sacce samādapetabbā musāvāde tasmiṃ samaye samādapenti. idaṃ tassa musāvādasmiṃ vadāmi. so tassā rattiyā accayena bhoge adinnaṃyeva paribhuñjati. idaṃ tassa adinnādānasmiṃ vadāmi. evaṃ kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho hoti. evaṃ upavuttho kho, visākhe, nigaṇṭhuposatho na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro.


위사카여, 그러면 어떻게 니간타의 포살이 있는가? 위사카여, 니간타란 이름의 사문 집단이 있다. 그들은 제자들에게 이렇게 부추긴다. — ‘자! 오라. 그대는 동쪽으로 백 요자나 밖의 생명에 대해서는 몽둥이를 내려놓아라. 서쪽으로 백 요자나 밖의 생명에 대해서는 몽둥이를 내려놓아라. 북쪽으로 백 요자나 밖의 생명에 대해서는 몽둥이를 내려놓아라. 남쪽으로 백 요자나 밖의 생명에 대해서는 몽둥이를 내려놓아라.’라고. 이렇게 일부의 생명을 위한 연민과 동정을 부추긴다. 일부의 생명을 위한 연민과 동정은 부추기지 않는다. 그들은 포살일에 제자들에게 이렇게 부추긴다. — ‘자! 오라. 그대는 모든 옷을 벗은 뒤에 이렇게 말하라. — 어디에도 누구에게도 어떤 것에도 나는 없다. 어디에도 어떤 목적으로도 어떤 것으로도 나의 것은 없다.’라고. 그러나 그의 부모는 안다. — ‘이 사람은 우리의 아들이다.’라고. 그도 안다. — ‘이들은 나의 부모님이다.’라고. 또한, 그의 아들과 아내는 안다. — ‘이 사람은 나의 부양자이다.’라고. 그도 안다. — ‘이 사람은 나의 아들과 아내이다.’라고. 또한, 그의 하인과 직원들은 안다. — ‘이 사람은 우리의 주인이다.’라고. 그도 안다. — ‘이들은 나의 하인과 직원들이다.’라고. 이렇게 진실에 대해 부추겨져야 하는 때에 그들은 거짓을 부추긴다. 이런 것은 그의 거짓말 위에 있다고 나는 말한다. 그는 그 밤이 지나면 주어지지 않은 재물들을 사용한다. 이런 것은 그에게 주어지지 않은 것 위에 있다고 나는 말한다. 위사키여, 이렇게 준수하는 니간타의 포살은 큰 결실과 큰 이익과 큰 영광과 큰 충만이 없다.


“kathañca, visākhe, ariyuposatho hoti? upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati — ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati. ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 그러면 어떻게 성스러운 포살이 있는가? 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 여래(如來)를 계속해서 기억한다. — ‘이렇게 그분 세존(世尊)께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 모든 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고. 여래를 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 예를 들면, 위사카여, 더러운 머리에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti? kakkañca paṭicca mattikañca paṭicca udakañca paṭicca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca, evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa sīsassa upakkamena pariyodapanā hoti. evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


그러면 위사카여, 어떻게 더러운 머리에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 반죽과 진흙과 물 그리고 섞은 것에 의한 사람의 애씀을 조건으로, 위사카여, 이렇게 더러운 머리에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati — ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. tassa tathāgataṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. ayaṃ vuccati, visākhe — ‘ariyasāvako brahmuposathaṃ upavasati, brahmunā saddhiṃ saṃvasati, brahmañcassa VAR ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 여래(如來)를 계속해서 기억한다. — ‘이렇게 그분 세존(世尊)께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 모든 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고. 여래를 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 이것이 위사카여, ‘성스러운 제자는 범천(梵天)의 포살을 준수한다. 범천과 함께 산다. 범천을 시작으로 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다.’라고 불린다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṃ anussarati — ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 법(法)을 계속해서 기억한다. — '세존(世尊)에 의해 잘 설해진 법은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이들이 개별적으로 알아야 하는 것이다.’라고. 법을 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 예를 들면, 위사카여, 더러운 몸에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti? sottiñca paṭicca, cuṇṇañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa kāyassa upakkamena pariyodapanā hoti. evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


그러면 위사카여, 어떻게 더러운 몸에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 때 미는 돌과 비누와 물 그리고 섞은 것에 의한 사람의 애씀을 조건으로, 위사카여, 이렇게 더러운 몸에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako dhammaṃ anussarati — ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. tassa dhammaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako dhammuposathaṃ upavasati, dhammena saddhiṃ saṃvasati, dhammañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 법(法)을 계속해서 기억한다. — '세존(世尊)에 의해 잘 설해진 법은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끌고, 지혜로운 이들이 개별적으로 알아야 하는 것이다.’라고. 법을 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 이것이, 위사카여, ‘성스러운 제자는 법(法)의 포살을 준수한다. 법과 함께 산다. 법을 시작으로 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다.’라고 불린다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati — ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 승(僧)을 계속해서 기억한다. — ‘진지하게 수행하는 세존의 제자들인 상가, 정확하게 수행하는 세존의 제자들인 상가, 올바르게 수행하는 세존의 제자들인 상가, 여법하게 수행하는 세존의 제자들인 상가가 있다. 네 쌍의 대장부요, 여덟 무리의 성자들인 이분들이 세존의 제자들인 상가이니, 공양받을만한 분들, 환영받을만한 분들, 보시받을만한 분들, 합장 받을만한 분들이며, 이 세상의 위없는 복전(福田)이시다.’라고. 승을 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 예를 들면, 위사카여, 더러운 옷에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti? usmañca paṭicca, khārañca paṭicca, gomayañca paṭicca, udakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa vatthassa upakkamena pariyodapanā hoti. evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


그러면 위사카여, 어떻게 더러운 옷에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 열과 잿물과 소똥과 물 그리고 섞은 것에 의한 사람의 애씀을 조건으로, 위사카여, 이렇게 더러운 옷에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati — ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ... pe ... anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. tassa saṅghaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako saṅghuposathaṃ upavasati, saṅghena saddhiṃ saṃvasati, saṅghañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 승(僧)을 계속해서 기억한다. — ‘진지하게 수행하는 세존(世尊)의 제자들인 상가, … 이 세상의 위없는 복전(福田)이시다.’라고. 승을 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 이것이, 위사카여, ‘성스러운 제자는 승(僧))의 포살을 준수한다. 승과 함께 산다. 승을 시작으로 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다.’라고 불린다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 ‘깨지지 않고, 끊어지지 않고, 결점이 없고, 얼룩지지 않고, 구속되지 않고, 지자들이 칭찬하고, 움켜쥐지 않고, 삼매로 이끄는' 자신의 계를 계속해서 기억한다. 계(戒)를 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 예를 들면, 위사카여, 더러운 거울에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti? telañca paṭicca, chārikañca paṭicca, vālaṇḍupakañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa ādāsassa upakkamena pariyodapanā hoti. evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


그러면 위사카여, 어떻게 더러운 거울에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 기름과 재와 말꼬리로 만든 솔 그리고 섞은 것에 의한 사람의 애씀을 조건으로, 위사카여, 이렇게 더러운 거울에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni ... pe ... samādhisaṃvattanikāni. tassa sīlaṃ anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako sīluposathaṃ upavasati, sīlena saddhiṃ saṃvasati, sīlañcassa ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 ‘깨지지 않고, … 삼매로 이끄는' 자신의 계를 계속해서 기억한다. 계(戒)를 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다.  이것이, 위사카여,‘성스러운 제자는 계(戒)의 포살을 준수한다. 계와 함께 산다. 계를 시작으로 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다.’라고 불린다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“upakkiliṭṭhassa, visākhe, cittassa upakkamena pariyodapanā hoti. kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha visākhe, ariyasāvako devatā anussarati — ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. tassa attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti, seyyathāpi, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 '사대왕천의 신들이 있고, 삼십삼천의 신들이 있고, 야마천의 신들이 있고, 도솔천의 신들이 있고, 화락천의 신들이 있고, 타화자재천의 신들이 있고, 범신천의 신들이 있고, 그보다 높은 천의 신들이 있다. 이런 신들은 믿음을 갖추어 여기서 죽은 뒤 그곳에 태어났다. 나에게도 그런 믿음이 있다. 이런 신들은 계를 갖추어 여기서 죽은 뒤 그곳에 태어났다. 나에게도 그런 계가 있다. 이런 신들은 배움을 갖추어 여기서 죽은 뒤 그곳에 태어났다. 나에게도 그런 배움이 있다. 이런 신들은 보시를 갖추어 여기서 죽은 뒤 그곳에 태어났다. 나에게도 그런 보시가 있다. 이런 신들은 지혜를 갖추어 여기서 죽은 뒤 그곳에 태어났다. 나에게도 그런 지혜가 있다.’라고 천신(天神)을 계속해서 기억한다. 자기와 그 신들의 믿음과 계와 배움과 보시와 지혜를 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 예를 들면, 위사카여, 더러운 금에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti? ukkañca paṭicca, loṇañca paṭicca, gerukañca paṭicca, nāḷikasaṇḍāsañca paṭicca, purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa jātarūpassa upakkamena pariyodapanā hoti. evamevaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


그러면 위사카여, 어떻게 더러운 금에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 불꽃과 소금과 붉은 흙과 집게 그리고 섞은 것에 의한 사람의 애씀을 조건으로, 위사카여, 이렇게 더러운 금에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“kathañca, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti? idha, visākhe, ariyasāvako devatā anussarati — ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṃsā ... pe ... santi devā tatuttari. yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. yathārūpena sīlena ... pe ... sutena ... pe ... cāgena ... pe ... paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tatthupapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. tassa attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarato cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti. ayaṃ vuccati, visākhe, ‘ariyasāvako devatuposathaṃ upavasati, devatāhi saddhiṃ saṃvasati, devatā ārabbha cittaṃ pasīdati, pāmojjaṃ uppajjati, ye cittassa upakkilesā te pahīyanti’. evaṃ kho, visākhe, upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena pariyodapanā hoti.


위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다. 위사카여, 어떻게 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있는가? 위사카여, 여기 성스러운 제자는 '사대왕천의 신들이 있고, 삼십삼천의 신들이 있고, … 그보다 높은 천의 신들이 있다. 이런 신들은 믿음을 갖추어 여기서 죽은 뒤 그곳에 태어났다. 나에게도 그런 믿음이 있다. 이런 신들은 계를 갖추어 … 배움을 … 보시를 … 이런 신들은 지혜를 갖추어 여기서 죽은 뒤 그곳에 태어났다. 나에게도 그런 지혜가 있다.’라고 천신(天神)을 계속해서 기억한다. 자기와 그 신들의 믿음과 계와 배움과 보시와 지혜를 계속해서 기억하는 그에게 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다. 이것이, 위사카여, ‘성스러운 제자는 천신(天神)의 포살을 준수한다. 천신과 함께 산다. 천신을 시작으로 심(心)은 청정해지고 환희가 생기고, 심(心)의 오염원들은 버려진다.’라고 불린다. 이렇게, 위사카여, 오염된 심(心)에 대한 방책에 의한 정화가 있다.


“sa kho so, visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharanti; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.


위사카여, 여기 성스러운 제자는 이렇게 숙고한다. — ‘아라한들은, 죽을 때까지, 생명을 해치는 행위를 버렸기 때문에 생명을 해치는 행위로부터 피한 자이다. 몽둥이를 내려놓았고, 칼을 내려놓았고, 겸손하고, 연민하고, 모든 생명에게 우정과 동정으로 머문다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 생명을 해치는 행위를 버렸기 때문에 생명을 해치는 행위로부터 피한 자이다. 몽둥이를 내려놓았고, 칼을 내려놓았고, 겸손하고, 연민하고, 모든 생명에게 우정과 동정으로 머문다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.


“yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharanti; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharāmi. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.


아라한들은, 죽을 때까지, 주지 않는 것을 가지는 행위를 버렸기 때문에 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피한 자이다. 주어진 것을 가지는 자이고 주어진 것을 바라는 자이다. 그럼으로써 스스로 깨끗한 존재로 머문다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 주지 않는 것을 가지는 행위를 버렸기 때문에 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피한 자이다. 주어진 것을 가지는 자이고 주어진 것을 바라는 자이다. 그럼으로써 스스로 깨끗한 존재로 머문다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.


“yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī ārācārī viratā methunā gāmadhammā; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī ārācārī virato methunā gāmadhammā. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.


아라한들은, 죽을 때까지, 음행(淫行)을 버렸기 때문에 범행(梵行)을 실천하는 자이다. 성행위를 멀리하고 삼간다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 음행(淫行)을 버렸기 때문에 범행(梵行)을 실천하는 자이다. 성행위를 멀리하고 삼간다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.


“yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.


아라한들은, 죽을 때까지, 거짓을 말하는 행위를 버렸기 때문에 거짓을 말하는 행위로부터 피한 자이다. 진실을 말하는 자여서 믿을 수 있고, 믿을만하고, 신뢰할만하고, 세상을 위해 사실을 말하는 자이다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 거짓을 말하는 행위를 버렸기 때문에 거짓을 말하는 행위로부터 피한 자이다. 진실을 말하는 자여서 믿을 수 있고, 믿을만하고, 신뢰할만하고, 세상을 위해 사실을 말하는 자이다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.


“yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.


아라한들은, 죽을 때까지, 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾을 버렸기 때문에 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾으로부터 피한 자이다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾을 버렸기 때문에, 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾으로부터 피한 자이다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.


“yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.


아라한들은, 죽을 때까지, 하루에 한 끼만 먹는 자여서 밤에 먹지 않고, 때아닌 때에 먹는 것을 삼간다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 하루에 한 끼만 먹는 자여서 밤에 먹지 않고, 규정되지 않은 때에 먹는 것을 삼간다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.


“yāvajīvaṃ arahanto naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭiviratā; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissati.


아라한들은, 죽을 때까지, 춤-노래-음악-관람-화환-향-화장품-몸에 지니는 것-장식품-꾸민 상태를 버렸기 때문에 춤-노래-음악-관람-화환-향-화장품-몸에 지니는 것-장식품-꾸민 상태로부터 피한 자이다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 춤-노래-음악-관람-화환-향-화장품-몸에 지니는 것-장식품-꾸민 상태를 버렸기 때문에 춤-노래-음악-관람-화환-향-화장품-몸에 지니는 것-장식품-꾸민 상태로부터 피한 자이다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.


“yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā; ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. imināpi aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatī”ti.


아라한들은, 죽을 때까지, 높고 큰 침상을 버렸기 때문에 높고 큰 침상으로부터 피한 자이다. 작은 침상이나 풀로 만든 자리 같은 소박한 침상을 사용한다. 나도 오늘, 이 밤과 낮 동안 높고 큰 침상을 버렸기 때문에 높고 큰 침상으로부터 피한 자이다. 작은 침상이나 풀로 만든 자리 같은 소박한 침상을 사용한다. 이런 요소에 의해 나는 아라한을 뒤따른다. 나는 포살을 준수할 것이다.’라고.


“evaṃ kho, visākhe, ariyuposatho hoti. evaṃ upavuttho kho, visākhe, ariyuposatho mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro”.


위사카여, 이런 성자의 포살이 있다. 위사카여, 이런 성자의 포살을 준수하면 큰 결실과 큰 이익과 큰 영광과 큰 충만이 있다.


“kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṃso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro”? “seyyathāpi, visākhe, yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtarattaratanānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreyya, seyyathidaṃ — aṅgānaṃ, magadhānaṃ, kāsīnaṃ, kosalānaṃ, vajjīnaṃ, mallānaṃ, cetīnaṃ, vaṅgānaṃ, kurūnaṃ, pañcālānaṃ, macchānaṃ, sūrasenānaṃ, assakānaṃ, avantīnaṃ, gandhārānaṃ, kambojānaṃ, aṭṭhaṅgasamannāgatassa uposathassa etaṃ kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. taṃ kissa hetu? kapaṇaṃ, visākhe, mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya”.


얼마나 큰 결실과 큰 이익과 큰 영광과 큰 충만이 있는가? 예를 들면, 위사카여, 앙가, 마가다, 까시, 꼬살라, 왓지, 말라, 쩨띠, 왕가, 꾸루, 빤짤라, 맛차, 수라세나, 앗사까, 아완띠, 간다라, 깜보자 등 빛나는 보석으로 가득한 이 열여섯의 큰 나라에 대한 총괄적 지배력의 왕권(王權)을 가졌다고 가정하자. 그러나 이것은 여덟 요소를 갖춘 포살(布薩)의 십육 분의 일의 가치도 없다. 그 원인은 무엇인가? 위사카여, 인간의 왕권(王權)은 신의 행복과 견주면 하잘것없는 것이다.


“yāni, visākhe, mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. tena saṃvaccharena dibbāni pañca vassasatāni cātumahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ — ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.


위사카여, 사대왕천(四大王天)의 신들에게는 인간의 오십 년이 하루 밤낮이다. 그 밤으로 삼십 밤을 가진 것이 한 달이다. 그달에 의해 열두 달이 일 년(年)이다. 그 년(年)으로 신들의 오백 년이 사대왕천의 신들의 수명의 기준이 된다. 그리고 위사카여, 어떤 여자나 남자가 여덟 요소를 갖춘 포살을 준수한 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 사대왕천의 신들의 일원으로 태어날 것이라는 경우는 있다. 위사카여, 이것은 ‘인간의 왕권(王權)은 신의 행복과 견주면 하잘것없는 것이다.’라는 것과 관련해서 말한 것이다. 


“yaṃ, visākhe, mānusakaṃ vassasataṃ, tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ — ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.


위사카여, 삼십삼천(三十三天)의 신들에게는 인간의 백 년이 하루 밤낮이다. 그 밤으로 삼십 밤을 가진 것이 한 달이다. 그달에 의해 열두 달이 일 년(年)이다. 그 년(年)으로 신들의 천 년이 삼십삼천의 신들의 수명의 기준이 된다. 그리고 위사카여, 어떤 여자나 남자가 여덟 요소를 갖춘 포살을 준수한 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 삼십삼천의 신들의 일원으로 태어날 것이라는 경우는 있다. 위사카여, 이것은 ‘인간의 왕권(王權)은 신의 행복과 견주면 하잘것없는 것이다.’라는 것과 관련해서 말한 것이다. 


“yāni, visākhe, mānusakāni dve vassasatāni, yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. tena saṃvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ — ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.


위사카여, 야마천(夜摩天)의 신들에게는 인간의 이백 년이 하루 밤낮이다. 그 밤으로 삼십 밤을 가진 것이 한 달이다. 그달에 의해 열두 달이 일 년(年)이다. 그 년(年)으로 신들의 이천 년이 야마천의 신들의 수명의 기준이 된다. 그리고 위사카여, 어떤 여자나 남자가 여덟 요소를 갖춘 포살을 준수한 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 야마천의 신들의 일원으로 태어날 것이라는 경우는 있다. 위사카여, 이것은 ‘인간의 왕권(王權)은 신의 행복과 견주면 하잘것없는 것이다.’라는 것과 관련해서 말한 것이다. 


“yāni, visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni, tusitānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. tena saṃvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ — ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.


위사카여, 도솔천(兜率天)의 신들에게는 인간의 사백 년이 하루 밤낮이다. 그 밤으로 삼십 밤을 가진 것이 한 달이다. 그달에 의해 열두 달이 일 년(年)이다. 그 년(年)으로 신들의 사천 년이 도솔천의 신들의 수명의 기준이 된다. 그리고 위사카여, 어떤 여자나 남자가 여덟 요소를 갖춘 포살을 준수한 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 도솔천의 신들의 일원으로 태어날 것이라는 경우는 있다. 위사카여, 이것은 ‘인간의 왕권(王權)은 신의 행복과 견주면 하잘것없는 것이다.’라는 것과 관련해서 말한 것이다. 


“yāni, visākhe, mānusakāni aṭṭha vassasatāni, nimmānaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. tena saṃvaccharena dibbāni aṭṭha vassasahassāni nimmānaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ — ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya’”.


위사카여, 화락천(化樂天)의 신들에게는 인간의 팔백 년이 하루 밤낮이다. 그 밤으로 삼십 밤을 가진 것이 한 달이다. 그달에 의해 열두 달이 일 년(年)이다. 그 년(年)으로 신들의 팔천 년이 화락천의 신들의 수명의 기준이 된다. 그리고 위사카여, 어떤 여자나 남자가 여덟 요소를 갖춘 포살을 준수한 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 화락천의 신들의 일원으로 태어날 것이라는 경우는 있다. 위사카여, 이것은 ‘인간의 왕권(王權)은 신의 행복과 견주면 하잘것없는 것이다.’라는 것과 관련해서 말한 것이다. 


“yāni, visākhe, mānusakāni soḷasa vassasatāni, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo. tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso. tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. tena saṃvaccharena dibbāni soḷasa vassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. ṭhānaṃ kho panetaṃ, visākhe, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. idaṃ kho panetaṃ, visākhe, sandhāya bhāsitaṃ — ‘kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāyā’”ti.


위사카여, 타화자재천(他化自在天)의 신들에게는 인간의 천육백 년이 하루 밤낮이다. 그 밤으로 삼십 밤을 가진 것이 한 달이다. 그달에 의해 열두 달이 일 년(年)이다. 그 년(年)으로 신들의 일만 육천 년이 타화자재천의 신들의 수명의 기준이 된다. 그리고 위사카여, 어떤 여자나 남자가 여덟 요소를 갖춘 포살을 준수한 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 타화자재천의 신들의 일원으로 태어날 것이라는 경우는 있다. 위사카여, 이것은 ‘인간의 왕권(王權)은 신의 행복과 견주면 하잘것없는 것이다.’라는 것과 관련해서 말한 것이다. 


“pāṇaṃ na haññe na cadinnamādiye,
musā na bhāse na ca majjapo siyā.
abrahmacariyā virameyya methunā,
rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.


생명을 해치지 않고, 또 주어지지 않은 것을 가지지 않고

거짓을 말하지 않고, 또 술을 마시지 않아야 한다.

음행(淫行)을, 성행위를 멀리해야 하고

밤에, 때 아닌 때에 먹지 않아야 한다.


“mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare,
mañce chamāyaṃ va sayetha santhate.
etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ,
buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.


화환을 걸지 말고 향을 뿌리지 말고

땅에 놓인 작은 침상이나 자리에서 잠을 잔다.

참으로 이것 여덟 요소를 가진 큰 포살이

부처님에 의해 괴로움의 끝을 위한 것으로 알려졌다.


“cando ca suriyo ca ubho sudassanā,
obhāsayaṃ anupariyanti yāvatā.
tamonudā te pana antalikkhagā,
nabhe pabhāsanti disāvirocanā.


달도 태양도 둘 모두 아름다운 것이니

그 움직임이 미치는 곳까지 비춘다.

그들은 어둠을 거두고 허공을 가니

구름을, 모든 방향을 비춘다.


“etasmiṃ yaṃ vijjati antare dhanaṃ,
muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṃ.
siṅgīsuvaṇṇaṃ atha vāpi kañcanaṃ,
yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati.


세상에는 보석 중에 

진주, 수정, 행운의 청금석, 

그리고 색깔이 좋은 금이거나 금이 있고, 

하따까 금이라고 불린다.


“aṭṭhaṅgupetassa uposathassa,
kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ.
candappabhā tāragaṇā ca sabbe.


그러나 그것은 여덟 요소를 가진 포살의 

십육 분의 일에도 미치지 못하니

모든 별 무리가 달빛의 십육 분의 일에 미치지 못하는 것과 같다.


“tasmā hi nārī ca naro ca sīlavā,
aṭṭhaṅgupetaṃ upavassuposathaṃ.
puññāni katvāna sukhudrayāni,
aninditā saggamupenti ṭhānan”ti. dasamaṃ. 


그러니 참으로 계(戒)를 중시하는 여자와 남자는 

여덟 요소를 가진 포살을 준수한다.

공덕을 지어 행복을 열매 맺고

결점 없는 하늘에 태어나 머문다. 

Comments

대원행 2022.04.30 20:10
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya09_06_05&wr_id=2&&#c_14 참조 (AN 8.42-상세한 포살(布薩) 경)
대원행 2022.11.18 23:03
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya08_05_07&wr_id=2 참조 ( 앙굿따라 니까야 관통 법회 3 - (71)[목동의 포살-니간타의 포살-성스러운 포살]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close