니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

앙굿따라 니까야5~11모음

홈 > 앙굿따라 니까야5~11모음 > dhammika

dhammika

12. dhammikasuttaṃ (AN 6.54-담미까 경) ㅡ 어떻게 사문의 법에 대해 확고합니까?

0 125 2019.09.01 15:28
3 AN 6.54-담미까 경dhammikasuttaṃ.hwp (112.0K)   2019.09.01

5. dhammikavaggo, 12. dhammikasuttaṃ (AN 6.54-담미까 경)

 

sunettasuttaṃ (AN 7.73-수넷따 경) 참조 ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya09_05_07&wr_id=2


54. ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. tena kho pana samayena āyasmā dhammiko jātibhūmiyaṃ āvāsiko hoti sabbaso jātibhūmiyaṃ sattasu āvāsesu. tatra sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ.


한때 세존은 라자가하에서 독수리봉 산에 머물렀다. 그때 담미까 존자는 모두 일곱 개의 거주처가 있는 고향에 살고 있었다. 거기서 담미까 존자는 객승(客僧)들을 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 했다. 그러자 담미까 존자가 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 한 그 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 하였다. 


atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi — “mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi — “ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmā”ti.


그러자 고향에 사는 재가자들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “우리는 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품으로 비구 상가를 섬겼다. 그런데 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 한다. 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 하는가?”라고. 그러자 고향에 사는 재가자들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “담미까 존자는 객승(客僧)들을 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 한다. 그러니 담미까 존자가 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 한 그 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 한다. 우리가 담미까 존자를 떠나게 하면 어떨까!”라고.


atha kho jātibhūmakā upāsakā yena āyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ — “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhā āvāsā; alaṃ te idha vāsenā”ti. atha kho āyasmā dhammiko tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ.


그래서 고향에 사는 재가자들은 담미까 존자에게 갔다. 가서는 담미까 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 담미까 존자께서는 이 거주처에서 떠나십시오. 존자는 이 거주처에 충분히 계셨습니다.”라고. 그러자 담미까 존자는 그 거주처로부터 다른 거주처로 갔다. 거기서도 담미까 존자는 객승(客僧)들을 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 했다. 그러자 담미까 존자가 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 한 그 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 하였다. 


atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi — “mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi — “ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmā”ti.


그러자 고향에 사는 재가자들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “우리는 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품으로 비구 상가를 섬겼다. 그런데 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 한다. 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 하는가?”라고. 그러자 고향에 사는 재가자들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “담미까 존자는 객승(客僧)들을 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 한다. 그러니 담미까 존자가 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 한 그 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 한다. 우리가 담미까 존자를 떠나게 하면 어떨까!”라고.


atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ — “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhāpi āvāsā; alaṃ te idha vāsenā”ti. atha kho āyasmā dhammiko tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ.


그래서 고향에 사는 재가자들은 담미까 존자에게 갔다. 가서는 담미까 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 담미까 존자께서는 이 거주처에서 떠나십시오. 존자는 이 거주처에 충분히 계셨습니다.”라고. 그러자 담미까 존자는 그 거주처로부터 다른 거주처로 갔다. 거기서도 담미까 존자는 객승(客僧)들을 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 했다. 그러자 담미까 존자가 욕하고, 혼내고, 해치고, 때리고, 말로써 화나게 한 그 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 하였다. 


atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi — “mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi — “ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati ... pe .... yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāma sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti. atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ — “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti. atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi — “pabbājito khomhi jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehi. kahaṃ nu kho dāni gacchāmī”ti? atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi — “yaṃnūnāhaṃ yena bhagavā tenupasaṅkameyyan”ti.


그러자 고향에 사는 재가자들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “우리는 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품으로 비구 상가를 섬겼다. 그런데 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 한다. 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 객승들은 거주처를 떠나고, 머물지 않고, 소홀히 하는가?”라고. 그러자 고향에 사는 재가자들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “담미까 존자는 객승(客僧)들을 욕하고, … 우리가 담미까 존자를 고향에 있는 일곱 개의 거주처 모두에서 떠나게 하면 어떨까!”라고. 그래서 고향에 사는 재가자들은 담미까 존자에게 갔다. 가서는 담미까 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 담미까 존자께서는 고향에 있는 일곱 개의 거주처 모두에서 떠나십시오.”라고. 그러자 담미까 존자에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “나는 고향에 있는 재가자들에 의해 고향에 있는 일곱 개의 거주처 모두에서 추방되었다. 이제 나는 어디로 가야 할까?”라고. 그리고 담미까 존자에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “나는 세존에게 가는 것이 어떨까?”라고.


atha kho āyasmā dhammiko pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. anupubbena yena rājagahaṃ gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ dhammikaṃ bhagavā etadavoca — “handa kuto nu tvaṃ, brāhmaṇa dhammika, āgacchasī”ti? “pabbājito ahaṃ, bhante, jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti. “alaṃ, brāhmaṇa dhammika, kiṃ te iminā, yaṃ taṃ tato tato pabbājenti, so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi”.


그래서 담미까 존자는 발우와 가사를 지니고서 라자가하로 떠났다. 서서히 라자가하의 독수리봉 산으로 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 담미까 존자에게 세존은 이렇게 말했다. ㅡ “담미까 바라문이여, 그대는 어디에서 왔는가?”라고. “대덕이시여, 저는 고향에 있는 재가자들에 의해 고향에 있는 일곱 개의 거주처 모두에서 추방되었습니다.” “그대가 이것에 대해 무엇을 말하든 충분하다[그만하라/되었다], 담미까 바라문이여, 여기저기에서 추방된 그대는 내 곁으로 왔다.


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, sāmuddikā vāṇijā tīradassiṃ sakuṇaṃ gahetvā nāvāya samuddaṃ ajjhogāhanti. te atīradakkhiṇiyā nāvāya tīradassiṃ sakuṇaṃ muñcanti. so gacchateva puratthimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati anudisaṃ. sace so samantā tīraṃ passati, tathāgatakova hoti. sace pana so samantā tīraṃ na passati tameva nāvaṃ paccāgacchati. evamevaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, yaṃ taṃ tato tato pabbājenti so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi.


예전에, 담미까 바라문이여, 바다를 건너 무역하는 상인들이 육지를 찾는 새를 가지고 배를 타고 바다로 나아갔다. 육지의 방향을 놓친 그들은 배에서 육지를 찾는 새를 풀어놓았다. 새는 동쪽으로 가고, 서쪽으로 가고, 북쪽으로 가고, 남쪽으로 가고, 위로 가고 중간방향으로 간다. 만약 새가 모든 방향으로부터 육지를 발견하면 그 방향의 길잡이가 된다. 그러나 만약 새가 모든 방향으로부터 육지를 발견하지 못하면 그 배로 되돌아온다. 이처럼, 담미까 바라문이여, 여기저기에서 추방된 그대는 내 곁으로 왔다.


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, rañño korabyassa suppatiṭṭho nāma nigrodharājā ahosi pañcasākho sītacchāyo manoramo. suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa dvādasayojanāni abhiniveso ahosi, pañca yojanāni mūlasantānakānaṃ. suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa tāva mahantāni phalāni ahesuṃ; seyyathāpi nāma āḷhakathālikā. evamassa sādūni phalāni ahesuṃ; seyyathāpi nāma khuddaṃ madhuṃ anelakaṃ. suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa ekaṃ khandhaṃ rājā paribhuñjati saddhiṃ itthāgārena, ekaṃ khandhaṃ balakāyo paribhuñjati, ekaṃ khandhaṃ negamajānapadā paribhuñjanti, ekaṃ khandhaṃ samaṇabrāhmaṇā paribhuñjanti, ekaṃ khandhaṃ migā paribhuñjanti. suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa na koci phalāni rakkhati, na ca sudaṃ aññamaññassa phalāni hiṃsanti.


예전에, 담미까 바라문이여, 꼬라브야 왕에게 다섯 개의 가지가 있고, 시원한 그늘이 있고, 마음에 드는 숩빠띳타라는 이름을 가진 큰 니그로다 나무가 있었다. 담미까 바라문이여, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타는 12요자나를 덮고, 뿌리는 5요자나에 뻗쳐있었다. 담미까 바라문이여, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타는 그만큼 큰 열매를 맺었는데, 예를 들면, 작은 양동이만 했다. 그렇게 달콤한 열매를 맺었는데, 예를 들면, 작고 깨끗한 벌집 같았다. 담미까 바라문이여, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타의 가지 하나는 왕이 따르는 여인들과 함께 먹었고, 가지 하나는 군인들이 먹었고, 가지 하나는 나라의 번화가의 사람들이 먹었고, 가지 하나는 사문-바라문들이 먹었고, 가지 하나는 짐승들이 먹었다. 담미까 바라문이여, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타는 어떤 열매도 보호하지 않았고, 그들은 서로 간에 열매를 해치지 않았다.


“atha kho, brāhmaṇa dhammika, aññataro puriso suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkāmi. atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthāya devatāya etadahosi — ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! yāva pāpo manusso, yatra hi nāma suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkamissati, yaṃnūna suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṃ phalaṃ na dadeyyā’ti. atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṃ phalaṃ na adāsi.


그런데 담미까 바라문이여, 어떤 사람이 큰 니그로다 나무 숩빠띳타의 열매를 원하는 만큼 먹고서 가지를 꺾어 버린 뒤 떠났다. 그러자 담미까 바라문이여, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타에 사는 신에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘존자여, 참으로 놀랍습니다. 존자여, 참으로 신기합니다. 악한 사람이, 참으로, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타의 열매를 원하는 만큼 먹고서 가지를 꺾어 버린 뒤 떠날 것이라면, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타는 앞으로 열매를 맺지 않는 것이 좋겠다.’라고. 그래서 담미까 바라문이여, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타는 그 뒤로 열매를 맺지 않았다.


“atha kho, brāhmaṇa dhammika, rājā korabyo yena sakko devānamindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca — ‘yagghe, mārisa, jāneyyāsi suppatiṭṭho nigrodharājā phalaṃ na detī’ti? atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ pavattesi ummūlamakāsi. atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ aṭṭhāsi.


그러자 담미까 바라문이여, 꼬라브야 왕은 신들의 왕 삭까에게 갔다. 가서는 신들의 왕 삭까에게 이렇게 말했다. ㅡ ‘존자여, 그대는 아십니까? 큰 니그로다 나무 숩빠띳타가 열매를 맺지 않습니다.’라고. 신들의 왕 삭까는 강한 바람을 동반한 비를 뿌려 큰 니그로다 나무 숩빠띳타를 움직이게 하고 뿌리를 뽑아 버리는 신통을 부렸다. 그러자 담미까 바라문이여, 큰 니그로다 나무 숩빠띳타에 사는 신은 괴롭고 슬프고 눈물 젖은 얼굴로 울면서 한 곁에 서 있었다.


“atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo yena suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthaṃ devataṃ etadavoca — ‘kiṃ nu tvaṃ, devate, dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ ṭhitā’ti? ‘tathā hi pana me, mārisa, bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī’ti. ‘api nu tvaṃ, devate, rukkhadhamme ṭhitāya bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī’ti? ‘kathaṃ pana, mārisa, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī’ti? ‘idha, devate, rukkhassa mūlaṃ mūlatthikā haranti, tacaṃ tacatthikā haranti, pattaṃ pattatthikā haranti, pupphaṃ pupphatthikā haranti, phalaṃ phalatthikā haranti. na ca tena devatāya anattamanatā vā anabhinandi vā karaṇīyā. evaṃ kho, devate, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī’ti. ‘aṭṭhitāyeva kho me, mārisa, rukkhadhamme bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī’ti. ‘sace kho tvaṃ, devate, rukkhadhamme tiṭṭheyyāsi, siyā te bhavanaṃ yathāpure’ti? ‘ṭhassāmahaṃ, mārisa, rukkhadhamme, hotu me bhavanaṃ yathāpure’”ti.


그때 담미까 바라문이여, 신들의 왕 삭까는 큰 니그로다 나무 숩빠띳타에 사는 신에게 다가갔다. 가서는 큰 니그로다 나무 숩빠띳타에 사는 신에게 이렇게 말했다. ㅡ ‘신이여, 그대는 왜 괴롭고 슬프고 눈물 젖은 얼굴로 울면서 한 곁에 서 있는가?’라고. ‘존자여, 그러하게 강한 바람을 동반한 비가 와서 저의 거주처를 움직이게 하고 뿌리를 뽑아 버렸습니다.’ ‘신이여, 그대가 나무의 법에 대해 확고한 데도 강한 바람을 동반한 비가 와서 거주처를 움직이게 하고 뿌리를 뽑아 버렸는가?’ ‘존자여, 어떻게 나무의 법에 대해 확고합니까?’ ‘여기, 신이여, 나무의 뿌리를 원하는 자들은 뿌리를 가져가고, 껍질을 원하는 자들은 껍질을 가져가고, 잎사귀를 원하는 자들은 잎사귀를 가져가고, 꽃을 원하는 자들은 꽃을 가져가고, 열매를 원하는 자들은 열매를 가져간다. 그러나 그 신은 마음에 들지 않거나 불쾌해하지 않는다. 이렇게, 신이여, 나무의 법에 대해 확고하다.’ ‘존자여, 제가 나무의 법에 대해 확고하지 못해서 강한 바람을 동반한 비가 와서 저의 거주처를 움직이게 하고 뿌리를 뽑아 버렸습니다.’ ‘만약, 신이여, 그대의 거주처가 예전처럼 된다면, 그대는 나무의 법에 대해 확고하겠는가?’ ‘존자여, 저는 나무의 법에 대해 확고하겠습니다. 저의 거주처를 예전처럼 되게 해주십시오.’


“atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ ussāpesi, sacchavīni mūlāni ahesuṃ. evamevaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, api nu taṃ samaṇadhamme ṭhitaṃ jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti? “kathaṃ pana, bhante, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī”ti? “idha, brāhmaṇa dhammika, samaṇo akkosantaṃ na paccakkosati, rosantaṃ na paṭirosati, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. evaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī”ti. “aṭṭhitaṃyeva maṃ, bhante, samaṇadhamme jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti.


그러자 담미까 바라문이여, 신들의 왕 삭까는 강한 바람을 동반한 비를 뿌려 큰 니그로다 나무 숩빠띳타를 일으켜 세우고 다시 땅에 뿌리내리게 하는 신통을 부렸다. 이처럼, 담미까 바라문이여, 사문의 법에 대해 확고한 그대를 고향에 사는 재가자들이 고향에 있는 일곱 개의 거주처 모두에서 떠나게 했는가?” “그런데 대덕이시여, 어떻게 사문의 법에 대해 확고합니까?” “여기, 담미까 바라문이여, 사문은 욕하는 자에게 욕을 되돌려주지 않고, 화내는 자에게 화를 되돌려주지 않고, 다투는 자에게 다툼을 되돌려주지 않는다. 이렇게, 담미까 바라문이여, 사문은 사문의 법에 대해 확고하다.” “대덕이시여, 제가 사문의 법에 대해 확고하지 못해서 고향에 사는 재가자들이 고향에 있는 일곱 개의 거주처 모두에서 저를 추방했습니다.”


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. sunettassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. sunetto satthā sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desesi. ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.


”예전에, 담미까 바라문이여, 교단의 창시자이고 소유에 대한 탐(貪)에서 벗어난 수넷따라는 스승이 있었다. 그리고 담미까 바라문이여, 수넷따 스승에게 수백 명의 제자가 있었다. 수넷따 스승은 제자들에게 범천(梵天)의 세상의 동료가 되는 법을 설했다. 담미까 바라문이여, 범천(梵天)의 세상의 동료가 되는 법을 설하는 수넷따 스승에게 심(心)이 믿음을 갖지 못한 자들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어났다. 그러나 담미까 바라문이여, 범천(梵天)의 세상의 동료가 되는 법을 설하는 수넷따 스승에게 심(心)이 믿음을 가진 자들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어났다.


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, mūgapakkho nāma satthā ahosi ... pe ... aranemi nāma satthā ahosi... kuddālako nāma satthā ahosi... hatthipālo nāma satthā ahosi... jotipālo nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. jotipālassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. jotipālo satthā sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desesi. ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.


예전에, 담미까 바라문이여, 교단의 창시자이고, 소유에 대한 탐(貪)에서 벗어난 무가빡카라는 스승이 있었다. … 아라네미라는 스승이 있었다. … 꿋달라까라는 스승이 있었다. … 핫티빨라라는 스승이 있었다. … 조띠빨라라는 스승이 있었다. 그리고 담미까 바라문이여, 조띠빨라 스승에게 수백 명의 제자가 있었다. 조띠빨라 스승은 제자들에게 범천(梵天)의 세상의 동료가 되는 법을 설했다. 담미까 바라문이여, 범천(梵天)의 세상의 동료가 되는 법을 설하는 조띠빨라 스승에게 심(心)이 믿음을 갖지 못한 자들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어났다. 그러나 담미까 바라문이여, 범천(梵天)의 세상의 동료가 되는 법을 설하는 조띠빨라 스승에게 심(心)이 믿음을 가진 자들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어났다.


“taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa dhammika, yo ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge, anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyyā”ti? “evaṃ, bhante”. “yo kho, brāhmaṇa dhammika, ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyya. yo ekaṃ diṭṭhisampannaṃ puggalaṃ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṃ tato bahutaraṃ apuññaṃ pasavati. taṃ kissa hetu? nāhaṃ, brāhmaṇa dhammika, ito bahiddhā evarūpiṃ khantiṃ vadāmi, yathāmaṃ sabrahmacārīsu. tasmātiha, brāhmaṇa dhammika, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na no samasabrahmacārīsu cittāni paduṭṭhāni bhavissantī’”ti. evañhi te, brāhmaṇa dhammika, sikkhitabbanti.


그것을 어떻게 생각하는가, 담미까 바라문이여, 교단의 창시자이고, 소유에 대한 탐(貪)에서 벗어났고, 수백 명의 따르는 자들이 있고, 제자들의 상가가 있는 이 여섯 스승을 욕하고, 혼낼 것인 거친 심(心)을 가진 자는 많은 악덕(惡德)을 쌓을 것인가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “담미까 바라문이여, 교단의 창시자이고, 소유에 대한 탐(貪)에서 벗어났고, 수백 명의 따르는 자들이 있고, 제자들의 상가가 있는 이 여섯 스승을 욕하고, 혼낼 것인 거친 심(心)을 가진 자는 많은 악덕(惡德)을 쌓을 것이다. 한 명의 견해를 갖춘 사람을 욕하고, 혼내는 거친 심(心)을 가진 자는 그것 때문에 더 많은 악덕(惡德)을 쌓는다. 그것의 원인은 무엇인가? 나는 여기의 바깥으로부터 동료수행자들 가운데 나에게 하는 것 같은 인내를 말하지 않는다[외도들에 대해 인내하지 못한 것보다 동료들에 대해 인내하지 못한 것이 더 큰 것 → 동료수행자들에 대해서 더욱 인내해야 함]. 그러므로 담미까 바라문이여, 이렇게 공부해야 한다. ㅡ ‘우리 동료수행자들에 대해 거친 심(心)을 가진 자가 되지 않을 것이다.’라고. 담미까 바라문이여, 이렇게 공부해야 한다.”


“sunetto mūgapakkho ca, aranemi ca brāhmaṇo.

kuddālako ahu satthā, hatthipālo ca māṇavo.


수넷따와 무가빡카와 아라네미 바라문,

스승인 꿋달라까와 제자인 핫티빨라가 있었다.


“jotipālo ca govindo, ahu sattapurohito.

ahiṃsakā atītaṃse, cha satthāro yasassino.


조띠빨라 고윈다는 일곱 왕의 종교 고문이었고,

이들 유명한 여섯 스승들은 과거에 비폭력을 실천했다.


“nirāmagandhā karuṇedhimuttā, kāmasaṃyojanātigā.

kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahuṃ.


건강한 냄새를 가졌고, 비(悲)로 해탈하였으며, 소유[욕(慾)]의 족쇄를 극복한 그들은 

욕탐(慾貪)을 바래게 한 뒤에 범천의 세상에 태어났다.


“ahesuṃ sāvakā tesaṃ, anekāni satānipi.

nirāmagandhā karuṇedhimuttā, kāmasaṃyojanātigā.

kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahuṃ.


그들에게 수백 명의 제자가 있었다.

건강한 냄새를 가졌고, 비(悲)로 해탈하였으며, 소유[욕(慾)]의 족쇄를 극복한 그들은 

욕탐(慾貪)을 바래게 한 뒤에 범천의 세상에 태어났다.


“yete isī bāhirake, vītarāge samāhite.

paduṭṭhamanasaṅkappo, yo naro paribhāsati.

bahuñca so pasavati, apuññaṃ tādiso naro.


탐(貪)에서 벗어나고 삼매에 든 그들 외도의 스승들에 대해

의(意)의 거친 사유로써 비난하는 사람

그런 사람은 많은 악덕(惡德)을 쌓는다.


“yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ, bhikkhuṃ buddhassa sāvakaṃ.

paduṭṭhamanasaṅkappo, yo naro paribhāsati.

ayaṃ tato bahutaraṃ, apuññaṃ pasave naro.


만약 부처님의 제자인 견해를 갖춘 비구를 

의(意)의 거친 사유로써 비난하는 사람

그 사람은 그것보다 더 많은 악덕(惡德)을 쌓는다.


“na sādhurūpaṃ āsīde, diṭṭhiṭṭhānappahāyinaṃ.

sattamo puggalo eso, ariyasaṅghassa vuccati.


좋은 성품을 가지고, 견해의 토대를 버린 사람을 공격하지 말라.

그는 성스러운 상가의 일곱 번째 사람(*)이라고 불린다. 


(*) ①아라한과-②아라한도-③불환과-④불환도-⑤일래과-⑥일래도-⑦예류과-⑧예류도 ㅡ 그러므로 견해를 갖춘 자는 예류과(豫流果)를 성취한 자 즉 예류자(預流者)인 것을 알 수 있습니다.


“avītarāgo kāmesu, yassa pañcindriyā mudū.

saddhā sati ca vīriyaṃ, samatho ca vipassanā.


소유에 대한 탐(貪)에서 벗어나지 못하고, 다섯 가지 기능들이 약한,

그러나 믿음과 사띠와 정진 그리고 사마타와 위빳사나가 있는


“tādisaṃ bhikkhumāsajja, pubbeva upahaññati.

attānaṃ upahantvāna, pacchā aññaṃ vihiṃsati.


그런 비구를 공격하면 먼저 해침당한다. 

자신을 해치고 나서 나중에 남을 해친다. 


“yo ca rakkhati attānaṃ, rakkhito tassa bāhiro.

tasmā rakkheyya attānaṃ, akkhato paṇḍito sadā”ti. dvādasamaṃ. 


자신을 보호하는 사람에게 밖도 보호된다.

그래서 해침 당하지 않은 현명한 사람은 언제나 자신을 보호해야 한다. 

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close