니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

앙굿따라 니까야5~11모음

홈 > 앙굿따라 니까야5~11모음 > mahā

mahā

8. purisindriyañāṇasuttaṃ (AN 6.62-사람의 기능에 대한 앎 경)

1 60 2022.11.12 15:44
3 AN 6.62-사람의 기능에 대한 앎 경purisindriyañāṇasuttaṃ.hwp (112.0K)   2022.11.12

6. mahāvaggo, 8. purisindriyañāṇasuttaṃ (AN 6.62-사람의 기능에 대한 앎 경)


62. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena daṇḍakappakaṃ nāma kosalānaṃ nigamo tadavasari. atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. te ca bhikkhū daṇḍakappakaṃ pavisiṃsu āvasathaṃ pariyesituṃ.


이렇게 나는 들었다. 한때 큰 비구 상가와 함께 돌아다니면서 살던 세존은 꼬살라에서 단다깝빠까라는 꼬살라들의 번화가에 도착했다. 세존은 길에서 벗어나 어떤 나무 밑에 준비된 자리에 앉았다. 그리고 그 비구들은 머물 곳을 찾기 위해 단다깝빠까에 들어갔다. 


atha kho āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena aciravatī nadī tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca — “kiṃ nu kho, āvuso ānanda, sabbaṃ cetaso samannāharitvā nu kho devadatto bhagavatā byākato — ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti, udāhu kenacideva pariyāyenā’ti? “evaṃ kho panetaṃ, āvuso, bhagavatā byākatan”ti.


그때 아난다 존자가 많은 비구와 함께 몸을 씻기 위해 아찌라와띠 강으로 왔다. 아찌라와띠 강에서 몸을 씻고 나와서 가사 하나만 입고 몸을 동쪽을 향하여 서 있었다. 그때 어떤 비구가 아난다 존자에게 왔다. 와서는 아난다 존자에게 이렇게 말했다. ― “도반 아난다여, 세존은 데와닷따에 대해 ‘데와닷따는 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 지옥에 태어나 일 겁을 머물 것이고, 용서받을 수 없다.’라고 심(心)을 완전히 집중하여서 설명했습니까 아니면 어떤 신의 소리를 듣고 설명했습니까?” “도반이여, 세존께서는 이렇게 이것을 설명하셨습니다.”


atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “idhāhaṃ, bhante, sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena aciravatī nadī tenupasaṅkamiṃ gattāni parisiñcituṃ. aciravatiyā nadiyā gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. atha kho, bhante, aññataro bhikkhu yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca — ‘kiṃ nu kho, āvuso, ānanda sabbaṃ cetaso samannāharitvā nu kho devadatto bhagavatā byākato — āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekicchoti, udāhu kenacideva pariyāyenā’ti? evaṃ vutte ahaṃ, bhante, taṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ — ‘evaṃ kho panetaṃ, āvuso, bhagavatā byākatan’”ti.


그러자 아난다 존자는 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 아난다 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ― “여기 저는, 대덕이시여, 많은 비구와 함께 몸을 씻기 위해 아찌라와띠 강으로 갔습니다. 아찌라와띠 강에서 몸을 씻고 나와서 가사 하나만 입고 몸을 동쪽을 향하여 서 있었습니다. 그때 어떤 비구가 저에게 왔습니다. 와서는 저에게 이렇게 말했습니다. ― ‘도반 아난다여, 세존은 데와닷따에 대해 ‘데와닷따는 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 지옥에 태어나 일 겁을 머물 것이고, 용서받을 수 없다.’라고 심(心)을 완전히 집중하여서 설명했습니까 아니면 어떤 신의 소리를 듣고 설명했습니까?’라고. 이렇게 말했을 때 저는, 대덕이시여, 그 비구에게 ‘도반이여, 세존께서는 이렇게 이것을 설명하셨습니다.’라고 말했습니다.”


“so vā kho, ānanda, bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto. kathañhi nāma yaṃ mayā ekaṃsena byākataṃ tattha dvejjhaṃ āpajjissati! nāhaṃ, ānanda, aññaṃ ekapuggalampi samanupassāmi, yo evaṃ mayā sabbaṃ cetaso samannāharitvā byākato, yathayidaṃ devadatto. yāvakīvañcāhaṃ, ānanda, devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṃ addasaṃ; neva tāvāhaṃ devadattaṃ byākāsiṃ — ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti. yato ca kho ahaṃ, ānanda, devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṃ na addasaṃ; athāhaṃ devadattaṃ byākāsiṃ — ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti.


”아난다여, 그는 출가한 지 오래지 않은 신진 비구거나 배우지 못한 어리석은 장로일 것이다. 어떻게 내가 확실하게 설명한 것을 의심할 수 있단 말인가! 아난다여, 나는 이 데와닷따처럼 심(心)을 완전히 집중해서 설명한 다른 한 사람도 보지 못한다. 아난다여, 나는 데와닷따에게서 머리카락을 꿸 만큼이라도 좋은 법을 본 때까지는 데와닷따에 대해 ‘데와닷따는 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 지옥에 태어나 일 겁을 머물 것이고, 용서받을 수 없다.’라고 설명하지 않았다. 그러나 아난다여, 내가 데와닷따에게서 머리카락을 꿸 만큼이라도 좋은 법을 보지 못했을 때 데와닷따에 대해 ‘데와닷따는 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 지옥에 태어나 일 겁을 머물 것이고, 용서받을 수 없다.’라고 설명했다.


“seyyathāpi, ānanda, gūthakūpo sādhikaporiso pūro gūthassa samatittiko. tatra puriso sasīsako nimuggo assa. tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo tamhā gūthakūpā uddharitukāmo. so taṃ gūthakūpaṃ samantānuparigacchanto neva passeyya tassa purisassa vālaggakoṭinittudanamattampi gūthena amakkhitaṃ, yattha taṃ gahetvā uddhareyya. evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, yato devadattassa vālaggakoṭinittudanamattampi sukkadhammaṃ na addasaṃ; athāhaṃ devadattaṃ byākāsiṃ — ‘āpāyiko devadatto nerayiko kappaṭṭho atekiccho’ti. sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa purisindriyañāṇāni vibhajissāmī”ti?


예를 들면, 아난다여, 사람 키를 넘는 깊이를 채우고 넘치는 똥구덩이가 있다. 거기에 어떤 사람이 머리까지 빠질 것이다. 그의 번영을 바라고 이익을 바라고 유가안온을 바라고 그를 똥구덩이에서 꺼내주려 하는 어떤 사람이 있을 것이다. 그가 그 똥구덩이에 완전히 빠졌을 때, 그 사람에게서 그를 붙잡고 꺼낼 똥에 얼룩지지 않은 곳을 머리카락을 꿸 만큼이라도 보지 못할 것이다. 이처럼, 아난다여, 나는 데와닷따에게서 머리카락을 꿸 만큼이라도 좋은 법을 보지 못했기 때문에 데와닷따에 대해 ‘데와닷따는 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 지옥에 태어나 일 겁을 머물 것이고, 용서받을 수 없다.’라고 설명했다. 아난다여, 그대들은 여래가 사람의 기능에 대한 앎을 분석할 것이라고 들은 적이 있는가?”


“etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā purisindriyañāṇāni vibhajeyya. bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —


“세존께서 사람의 기능에 대한 앎을 분석하실 적절한 때입니다, 세존이시여, 적절한 때입니다, 선서시여. 세존에게서 듣고서 비구들은 명심할 것입니다.” “아난다여, 그렇다면 듣고 잘 사고하라. 나는 말할 것이다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 아난다 존자는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


“idhāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa kusalā kusalaṃ pātubhavissati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. seyyathāpi, ānanda, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, imāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “evaṃ, bhante”. “evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa kusalā kusalaṃ pātubhavissati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.


아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 선법들은 사라지고 불선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 선근(善根)이 있다. 그 선 때문에 그에게 선이 나타날 것이다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하지 않는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 예를 들면, 아난다여, 깨지지 않았고 썩지 않았고 바람과 열기에 상하지 않았고 씨눈이 잘 유지되었고 안전하게 잘 보관된 씨앗들이 비옥하여 잘 준비된 땅에 심어졌다. 그러면 아난다여, 그대는 그 씨앗들이 자라나고 늘어나고 충만하게 될 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “이처럼, 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 선법들은 사라지고 불선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 선근(善根)이 있다. 그 선 때문에 그에게 선이 나타날 것이다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하지 않는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람의 기능에 대한 앎에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 미래의 법의 생겨남에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 


“idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa akusalā akusalaṃ pātubhavissati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. seyyathāpi, ānanda, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni puthusilāya nikkhittāni. jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “evaṃ, bhante”. “evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tamhā tassa akusalā akusalaṃ pātubhavissati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.


다시 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 불선법들은 사라지고 선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 불선근(不善根)이 있다. 그 불선 때문에 그에게 불선이 나타날 것이다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 예를 들면, 아난다여, 깨지지 않았고 썩지 않았고 바람과 열기에 상하지 않았고 씨눈이 잘 유지되었고 안전하게 잘 보관된 씨앗들이 넓은 바위에 놓였다. 그러면 아난다여, 그대는 그 씨앗들이 자라나고 늘어나고 충만하게 되지 못할 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “이처럼, 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 불선법들은 사라지고 선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 불선근(不善根)이 있다. 그 불선 때문에 그에게 불선이 나타날 것이다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람의 기능에 대한 앎에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 미래의 법의 생겨남에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 


“idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi sukko dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī’ti. seyyathāpi, ānanda, bījāni khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “evaṃ, bhante”. “evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi sukko dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatī’ti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hotī”ti.


다시 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 좋은 법은 머리카락을 꿸 만큼도 없고, 온전하게 나쁜 불선법들을 갖춘 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 예를 들면, 아난다여, 깨지고 썩고 바람과 열기에 상한 씨앗이 비옥하여 잘 준비된 땅에 심어졌다. 그러면 아난다여, 그대는 그 씨앗들이 자라나고 늘어나고 충만하게 되지 못할 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “이처럼, 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 좋은 법은 머리카락을 꿸 만큼도 없고, 온전하게 나쁜 불선법들을 갖춘 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람의 기능에 대한 앎에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 미래의 법의 생겨남에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 


evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “sakkā nu kho, bhante, imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ aparepi tayo puggalā sappaṭibhāgā paññāpetun”ti? “sakkā, ānandā”ti bhagavā avoca — “idhāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni puthusilāya nikkhittāni. jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni aṅgārāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “evaṃ, bhante”. “seyyathāpi vā pana, ānanda, sāyanhasamayaṃ sūriye ogacchante, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, āloko antaradhāyissati andhakāro pātubhavissatī”ti? “evaṃ, bhante”. “seyyathāpi vā, panānanda, abhido addharattaṃ bhattakālasamaye, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, āloko antarahito andhakāro pātubhūto”ti? “evaṃ, bhante”. “evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa kusalā dhammā antarahitā, akusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa kusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ parihānadhammo bhavissatī’ti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.


이렇게 말했을 때, 아난다 존자가 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 이런 세 부류의 사람들과 다르게도 대응하는 세 부류의 사람을 선언할 수 있습니까?” “가능하다, 아난다여.”라고 세존은 말했다. ― “아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)들도 불선법(不善法)들도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 선법들은 사라지고 불선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 선근(善根)이 있다. 그에게 그것도 완전하게 뿌리뽑힌다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 예를 들면, 아난다여, 화염으로 이글거리며 불타는 숯불이 넓은 바위에 놓여있다. 아난다여, 그대는 이 숯불이 자라나고 늘어나고 충만하게 되지 못할 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “예를 들면, 아난다여, 저녁에 태양이 질 때, 아난다여, 광명은 사라지고 어둠이 나타날 것이라고 그대는 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “예를 들면, 아난다여, 밤의 중간 녘 식사 시간일 때, 아난다여, 광명은 사라지고 어둠이 나타날 것이라고 그대는 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “이처럼, 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)들도 불선법(不善法)들도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 선법들은 사라지고 불선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 선근(善根)이 있다. 그에게 그것도 완전하게 뿌리뽑힌다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람의 기능에 대한 앎에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 미래의 법의 생겨남에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 


“idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni ādittāni sampajjalitāni sajotibhūtāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni. jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, imāni aṅgārāni vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “evaṃ, bhante”. “seyyathāpi vā panānanda, rattiyā paccūsasamayaṃ sūriye uggacchante, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, andhakāro antaradhāyissati, āloko pātubhavissatī”ti? “evaṃ, bhante”. “seyyathāpi vā panānanda, abhido majjhanhike bhattakālasamaye, jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, andhakāro antarahito āloko pātubhūto”ti? “evaṃ, bhante”. “evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa akusalā dhammā antarahitā, kusalā dhammā sammukhībhūtā. atthi ca khvassa akusalamūlaṃ asamucchinnaṃ, tampi sabbena sabbaṃ samugghātaṃ gacchati. evamayaṃ puggalo āyatiṃ aparihānadhammo bhavissatī’ti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.


“아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)들도 불선법(不善法)들도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 불선법들은 사라지고 선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 불선근이 있다. 그에게 그것도 완전하게 뿌리뽑힌다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하지 않는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 예를 들면, 아난다여, 화염으로 이글거리며 불타는 숯불이 마른 풀 무더기나 장작무더기에 놓여있다. 아난다여, 그대는 이 숯불이 자라나고 늘어나고 충만하게 될 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “예를 들면, 아난다여, 밤이 지나고 새벽에 태양이 떠오를 때, 아난다여, 그대는 어둠은 사라지고 광명이 나타날 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “예를 들면, 아난다여, 정오 녘 식사 시간일 때, 아난다여, 그대는 어둠은 사라지고 광명이 나타날 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “이처럼, 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)들도 불선법(不善法)들도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 불선법들은 사라지고 선법들이 표면에 있다. 그러나 뿌리뽑히지 않은 불선근이 있다. 그에게 그것도 완전하게 뿌리뽑힌다. 이렇게 이 사람은 미래에 퇴보하지 않는 존재가 될 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람의 기능에 대한 앎에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 미래의 법의 생겨남에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 


“idha panāhaṃ, ānanda, ekaccaṃ puggalaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi akusalo dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī’ti. seyyathāpi, ānanda, aṅgārāni sītāni nibbutāni sukkhe tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nikkhittāni. jāneyyāsi tvaṃ, ānanda, nayimāni aṅgārāni vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī”ti? “evaṃ, bhante”. “evamevaṃ kho ahaṃ, ānanda, idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘imassa kho puggalassa vijjamānā kusalāpi dhammā akusalāpi dhammā’ti. tamenaṃ aparena samayena evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi — ‘natthi imassa puggalassa vālaggakoṭinittudanamattopi akusalo dhammo, samannāgatoyaṃ puggalo ekantasukkehi anavajjehi dhammehi, diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī’ti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisapuggalo cetasā ceto paricca vidito hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa purisindriyañāṇaṃ cetasā ceto paricca viditaṃ hoti. evampi kho, ānanda, tathāgatassa āyatiṃ dhammasamuppādo cetasā ceto paricca vidito hoti.


다시 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 불선법은 머리카락을 꿸 만큼도 없고, 온전하게 좋고 결점이 없는 법들을 갖춘 이 사람은 지금여기에서 완전히 꺼질 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 예를 들면, 아난다여, 꺼져서 식은 숯불이 마른 풀 무더기나 장작무더기에 놓여있다. 그러면 아난다여, 그대는 그 숯불이 자라나고 늘어나고 충만하게 되지 못할 것이라고 알 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “이처럼, 아난다여, 나는 여기 어떤 사람에 대해 ‘이 사람에게 선법(善法)도 불선법(不善法)도 있다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 나중에 그에 대해 ‘이 사람에게 불선법은 머리카락을 꿸 만큼도 없고, 온전하게 좋고 결점이 없는 법들을 갖춘 이 사람은 지금여기에서 완전히 꺼질 것이다.’라고 심(心)을 심(心)으로 분별하여 분명히 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 사람의 기능에 대한 앎에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 이렇게도 아난다여, 여래는 미래의 법의 생겨남에 대해 심(心)을 심(心)으로 분별하여 안다. 


“tatrānanda, ye te purimā tayo puggalā tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ eko aparihānadhammo, eko parihānadhammo, eko āpāyiko nerayiko. tatrānanda, yeme pacchimā tayo puggalā imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ eko parihānadhammo, eko aparihānadhammo, eko parinibbānadhammo”ti. aṭṭhamaṃ.


여기서 아난다여, 앞의 세 부류의 사람 가운데 한 사람은 퇴보하지 않는 존재고, 한 사람은 퇴보하는 존재고, 한 사람은 상실과 비탄의 상태, 지옥에 태어날 존재다. 여기서 아난다여, 뒤의 세 부류의 사람 가운데 한 사람은 퇴보하는 존재고, 한 삶은 퇴보하지 않는 존재고, 한 사람은 완전히 꺼진 존재다.”

Comments

청화 2022.11.18 02:21
여기서 아난다여, 앞의 세 부류의 사람 가운데 한 사람은 퇴보하지 않는 존재고, 한 사람은 퇴보하는 존재고, 한 사람은 상실과 비탄의 상태, 지옥에 태어날 존재다. 여기서 아난다여, 뒤의 세 부류의 사람 가운데 한 사람은 퇴보하는 존재고, 한 삶은 퇴보하지 않는 존재고, 한 사람은 완전히 꺼진 존재다.”

마지막 부분에서 '삶' 은 사람이 맞는 것 같습니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close