니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

앙굿따라 니까야5~11모음

홈 > 앙굿따라 니까야5~11모음 > mahā

mahā

9. nibbedhikasuttaṃ (AN 6.63-꿰뚫음 경)

7 456 2018.11.29 23:27
11 AN 6.63-꿰뚫음 경nibbedhikasuttaṃ.hwp (96.0K)   2024.04.24

6. mahāvaggo, 9. nibbedhikasuttaṃ (AN 6.63-꿰뚫음 경)


63. “nibbedhikapariyāyaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desessāmi. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


“비구들이여, 꿰뚫음의 방법에 대한 법문을 설할 것이다. 듣고 잘 사고하라. 나는 말하겠다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. —


“katamo ca so, bhikkhave, nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo? kāmā, bhikkhave, veditabbā, kāmānaṃ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaṃ vemattatā veditabbā, kāmānaṃ vipāko veditabbo, kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbā.


“비구들이여, 무엇이 그 꿰뚫음의 방법에 대한 법문인가? 비구들이여, 소유의 사유들을 알아야 한다. 소유의 사유들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 소유의 사유들의 차별을 알아야 한다. 소유의 사유들의 보(報)를 알아야 한다. 소유의 사유들의 소멸을 알아야 한다. 소유의 사유들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.


“vedanā, bhikkhave, veditabbā, vedanānaṃ nidānasambhavo veditabbo, vedanānaṃ vemattatā veditabbā, vedanānaṃ vipāko veditabbo, vedanānirodho veditabbo, vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbā.


비구들이여, 경험[수(受)]을 알아야 한다. 경험들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 경험들의 차별을 알아야 한다. 경험들의 보(報)를 알아야 한다. 경험들의 소멸을 알아야 한다. 경험들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.


“saññā, bhikkhave, veditabbā, saññānaṃ nidānasambhavo veditabbo, saññānaṃ vemattatā veditabbā, saññānaṃ vipāko veditabbo, saññānirodho veditabbo, saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbā.


비구들이여, 경향[상(想)]을 알아야 한다. 경향들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 경향들의 차별을 알아야 한다. 경향들의 보(報)를 알아야 한다. 경향들의 소멸을 알아야 한다. 경향들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.


“āsavā, bhikkhave, veditabbā, āsavānaṃ nidānasambhavo veditabbo, āsavānaṃ vemattatā veditabbā, āsavānaṃ vipāko veditabbo, āsavanirodho veditabbo, āsavanirodhagāminī paṭipadā veditabbā.


비구들이여, 번뇌[루(漏)]들을 알아야 한다. 번뇌들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 번뇌들의 차별을 알아야 한다. 번뇌들의 보(報)를 알아야 한다. 번뇌들의 소멸을 알아야 한다. 번뇌들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.


“kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, kammānaṃ nidānasambhavo veditabbo, kammānaṃ vemattatā veditabbā, kammānaṃ vipāko veditabbo, kammanirodho veditabbo, kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbā.


비구들이여, 업(業)을 알아야 한다. 업들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 업들의 차별을 알아야 한다. 업들의 보(報)를 알아야 한다. 업들의 소멸을 알아야 한다. 업들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.


“dukkhaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbā.


비구들이여, 괴로움[고(苦)]을 알아야 한다. 괴로움의 인연이고 기원을 알아야 한다. 괴로움의 차별을 알아야 한다. 괴로움의 보(報)를 알아야 한다. 괴로움의 소멸을 알아야 한다. 괴로움의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.


“‘kāmā, bhikkhave, veditabbā, kāmānaṃ nidānasambhavo veditabbo, kāmānaṃ vemattatā veditabbā, kāmānaṃ vipāko veditabbo, kāmanirodho veditabbo, kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā — cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā... ghānaviññeyyā gandhā... jivhāviññeyyā rasā... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. api ca kho, bhikkhave, nete kāmā kāmaguṇā nāmete ariyassa vinaye vuccanti —


‘비구들이여, 소유의 사유들을 알아야 한다. 소유의 사유들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 소유의 사유들의 차별을 알아야 한다. 소유의 사유들의 보(報)를 알아야 한다. 소유의 사유들의 소멸을 알아야 한다. 소유의 사유들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 비구들이여, 다섯 가지 이런 소유의 사유에 묶인 것이 있다. 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 안(眼)으로 인식되는 색(色)들, … 이(耳)로 인식되는 성(聲)들, … 비(鼻)로 인식되는 향(香)들, … 설(舌)로 인식되는 미(味)들, … 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 신(身)으로 인식되는 촉(觸)들이다. 비구들이여, 이것들은 소유의 사유들이 아니다. 성자의 율(律)에서 이것들은 소유의 사유에 묶인 것들이라고 불린다. 


“saṅkapparāgo purisassa kāmo,
nete kāmā yāni citrāni loke.
saṅkapparāgo purisassa kāmo,
tiṭṭhanti citrāni tatheva loke.
athettha dhīrā vinayanti chandan”ti.


사람의 소유의 사유는 탐(貪)이 함께한 사유이다.

세상에 있는 다채로운 것들은 소유의 사유들이 아니다.

사람의 소유의 사유는 탐(貪)이 함께한 사유이다.

세상에 있는 다채로운 것들은 단지 사실로서 머물 뿐이고,

여기서 현명한 사람들은 관심을 제어한다.


“katamo ca, bhikkhave, kāmānaṃ nidānasambhavo? phasso, bhikkhave, kāmānaṃ nidānasambhavo.


그러면 비구들이여, 무엇이 소유의 사유들의 인연이고 기원인가? 비구들이여, 촉(觸)이 소유의 사유들의 인연이고 기원이다.


“katamā ca, bhikkhave, kāmānaṃ vemattatā? añño, bhikkhave, kāmo rūpesu, añño kāmo saddesu, añño kāmo gandhesu, añño kāmo rasesu, añño kāmo phoṭṭhabbesu. ayaṃ vuccati, bhikkhave, kāmānaṃ vemattatā.


그러면 비구들이여, 무엇이 소유의 사유들의 차별인가? 비구들이여, 색(色)들에 대한 소유의 사유가 다르고, 성(聲)들에 대한 소유의 사유가 다르고, 향(香)들에 대한 소유의 사유가 다르고, 미(味)들에 대한 소유의 사유가 다르고, 촉(觸)들에 대한 소유의 사유가 다르다. 비구들이여, 이것이 소유의 사유들의 차별이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, kāmānaṃ vipāko? yaṃ kho, bhikkhave, kāmayamāno tajjaṃ tajjaṃ attabhāvaṃ abhinibbatteti puññabhāgiyaṃ vā apuññabhāgiyaṃ vā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, kāmānaṃ vipāko.


비구들이여, 무엇이 소유의 사유들의 보(報)인가? 비구들이여, 소유의 사유를 하는 자가 그때마다 공덕과 연결되거나 악덕과 연결된 자기 존재를 생겨나게 하는 것, 비구들이여, 이것이 소유의 사유들의 보(報)라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, kāmanirodho? phassanirodho, bhikkhave, kāmanirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kāmanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.


비구들이여, 무엇이 소유의 사유들의 소멸인가? 비구들이여, 촉(觸)의 소멸이 소유의 사유의 소멸이다. 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이 소유의 사유들의 소멸로 이끄는 실천이다.


“yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ kāme pajānāti, evaṃ kāmānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ kāmānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ kāmānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ kāmanirodhaṃ pajānāti, evaṃ kāmanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti kāmanirodhaṃ. kāmā, bhikkhave, veditabbā ... pe ... kāmanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


비구들이여, 성스러운 제자가 소유의 사유를 이렇게 분명히 알고, 소유의 사유들의 인연이고 기원을 이렇게 분명히 알고, 소유의 사유들의 차별을 이렇게 분명히 알고, 소유의 사유들의 보(報)를 이렇게 분명히 알고, 소유의 사유들의 소멸을 이렇게 분명히 알고, 소유의 사유들의 소멸로 이끄는 실천을 이렇게 분명히 알 때, 그는 소유의 사유들을 소멸하는 꿰뚫음의 범행(梵行)을 분명히 안다. ‘소유의 사유들을 알아야 한다. 소유의 사유들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 소유의 사유들의 차별을 알아야 한다. 소유의 사유들의 보(報)를 알아야 한다. 소유의 사유들의 소멸을 알아야 한다. 소유의 사유들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“vedanā, bhikkhave, veditabbā ... pe ... vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? tisso imā, bhikkhave, vedanā — sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.


‘비구들이여, 경험[수(受)]을 알아야 한다. 경험들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 경험들의 차별을 알아야 한다. 경험들의 보(報)를 알아야 한다. 경험들의 소멸을 알아야 한다. 경험들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 비구들이여, 즐거움의 경험, 괴로움의 경험, 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험의 이런 세 가지 경험이 있다.


“katamo ca, bhikkhave, vedanānaṃ nidānasambhavo? phasso, bhikkhave, vedanānaṃ nidānasambhavo.


비구들이여, 무엇이 경험들의 인연이고 기원인가? 비구들이여, 촉(觸)이 경험들의 인연이고 기원이다.


“katamā ca, bhikkhave, vedanānaṃ vemattatā? atthi, bhikkhave, sāmisā sukhā vedanā, atthi nirāmisā sukhā vedanā, atthi sāmisā dukkhā vedanā, atthi nirāmisā dukkhā vedanā, atthi sāmisā adukkhamasukhā vedanā, atthi nirāmisā adukkhamasukhā vedanā. ayaṃ vuccati, bhikkhave, vedanānaṃ vemattatā.


비구들이여, 무엇이 경험들의 차별인가? 비구들이여, 개발되지 않은 즐거움의 경험이 있고, 개발된 즐거움의 경험이 있다. 개발되지 않은 괴로움의 경험이 있고, 개발된 괴로움의 경험이 있다. 개발되지 않은 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험이 있고, 개발된 괴롭지도 즐겁지도 않음의 경험이 있다. 비구들이여, 이것이 경험들의 차별이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, vedanānaṃ vipāko? yaṃ kho, bhikkhave, vediyamāno tajjaṃ tajjaṃ attabhāvaṃ abhinibbatteti puññabhāgiyaṃ vā apuññabhāgiyaṃ vā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, vedanānaṃ vipāko.


비구들이여, 무엇이 경험들의 보(報)인가? 비구들이여, 경험하는 자가 그때마다 공덕과 연결되거나 악덕과 연결된 자기 존재를 생겨나게 하는 것, 비구들이여, 이것이 경험들의 보(報)라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, vedanānirodho? phassanirodho, bhikkhave, vedanānirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi.


비구들이여, 무엇이 경험들의 소멸인가? 비구들이여, 촉(觸)의 소멸이 경험들의 소멸이다. 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이 경험들의 소멸로 이끄는 실천이다.


“yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ vedanaṃ pajānāti, evaṃ vedanānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ vedanānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ vedanānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti vedanānirodhaṃ. vedanā, bhikkhave, veditabbā ... pe ... vedanānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


비구들이여, 성스러운 제자가 경험을 이렇게 분명히 알고, 경험들의 인연이고 기원을 이렇게 분명히 알고, 경험들의 차별을 이렇게 분명히 알고, 경험들의 보(報)를 이렇게 분명히 알고, 경험들의 소멸을 이렇게 분명히 알고, 경험들의 소멸로 이끄는 실천을 이렇게 분명히 알 때, 그는 경험들을 소멸하는 꿰뚫음의 범행(梵行)을 분명히 안다. ‘비구들이여, 경험[수(受)]을 알아야 한다. 경험들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 경험들의 차별을 알아야 한다. 경험들의 보(報)를 알아야 한다. 경험들의 소멸을 알아야 한다. 경험들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“saññā, bhikkhave, veditabbā ... pe ... saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? chayimā, bhikkhave, saññā — rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.


‘비구들이여, 경향[상(想)]을 알아야 한다. 경향들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 경향들의 차별을 알아야 한다. 경향들의 보(報)를 알아야 한다. 경향들의 소멸을 알아야 한다. 경향들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 비구들이여, 색상(色想), 성상(聲想), 향상(香想), 미상(味想), 촉상(觸想), 법상(法想)의 여섯 가지 상(想)이 있다.


“katamo ca, bhikkhave, saññānaṃ nidānasambhavo? phasso, bhikkhave, saññānaṃ nidānasambhavo.


비구들이여, 무엇이 경향들의 인연이고 기원인가? 비구들이여, 촉(觸)이 경향들의 인연이고 기원이다.


“katamā ca, bhikkhave, saññānaṃ vemattatā? aññā, bhikkhave, saññā rūpesu, aññā saññā saddesu, aññā saññā gandhesu, aññā saññā rasesu, aññā saññā phoṭṭhabbesu, aññā saññā dhammesu. ayaṃ vuccati, bhikkhave, saññānaṃ vemattatā.


비구들이여, 무엇이 경향들의 차별인가? 비구들이여, 색(色)들에 대한 경향이 다르고, 성(聲)들에 대한 경향이 다르고, 향(香)들에 대한 경향이 다르고, 미(味)들에 대한 경향이 다르고, 촉(觸)들에 대한 경향이 다르고, 법(法)들에 대한 경향이 다르다. 비구들이여, 이것이 경향들의 차별이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, saññānaṃ vipāko? vohāravepakkaṃ, bhikkhave, saññaṃ vadāmi. yathā yathā naṃ sañjānāti tathā tathā voharati, evaṃ saññī ahosinti. ayaṃ vuccati, bhikkhave, saññānaṃ vipāko.


비구들이여, 무엇이 경향들의 보(報)인가? 비구들이여, ‘경향은 삶을 익게 하는 것이다. 그것을 거듭 상(想)하는 대로 거듭 그렇게 삶을 산다, 이렇게 경향을 가진 자가 있다.’라고 나는 말한다. 비구들이여, 이것이 경향들의 보(報)라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, saññānirodho? phassanirodho, bhikkhave, saññānirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saññānirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi.


비구들이여, 무엇이 경향들의 소멸인가? 비구들이여, 촉(觸)의 소멸이 경향들의 소멸이다. 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이 경향들의 소멸로 이끄는 실천이다.


“yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ saññaṃ pajānāti, evaṃ saññānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ saññānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ saññānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ saññānirodhaṃ pajānāti, evaṃ saññānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti saññānirodhaṃ. saññā, bhikkhave, veditabbā ... pe ... saññānirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


비구들이여, 성스러운 제자가 경향을 이렇게 분명히 알고, 경향들의 인연이고 기원을 이렇게 분명히 알고, 경향들의 차별을 이렇게 분명히 알고, 경향들의 보(報)를 이렇게 분명히 알고, 경향들의 소멸을 이렇게 분명히 알고, 경향들의 소멸로 이끄는 실천을 이렇게 분명히 알 때, 그는 경향들을 소멸하는 꿰뚫음의 범행(梵行)을 분명히 안다. ‘비구들이여, 경향[상(想)]을 알아야 한다. 경향들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 경향들의 차별을 알아야 한다. 경향들의 보(報)를 알아야 한다. 경향들의 소멸을 알아야 한다. 경향들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다


“āsavā, bhikkhave, veditabbā ... pe ... āsavanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? tayome, bhikkhave, āsavā — kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.


‘비구들이여, 번뇌[루(漏)]들을 알아야 한다. 번뇌들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 번뇌들의 차별을 알아야 한다. 번뇌들의 보(報)를 알아야 한다. 번뇌들의 소멸을 알아야 한다. 번뇌들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 비구들이여, 소유의 번뇌[욕루(慾漏)], 존재의 번뇌[유루(有漏)], 무명의 번뇌[무명루(無明漏)]의 세 가지 번뇌가 있다.


“katamo ca, bhikkhave, āsavānaṃ nidānasambhavo? avijjā, bhikkhave, āsavānaṃ nidānasambhavo.


비구들이여, 무엇이 번뇌들의 인연이고 기원인가? 비구들이여, 무명(無明)이 번뇌들의 인연이고 기원이다.


“katamā ca, bhikkhave, āsavānaṃ vemattatā? atthi, bhikkhave, āsavā nirayagamanīyā, atthi āsavā tiracchānayonigamanīyā, atthi āsavā pettivisayagamanīyā, atthi āsavā manussalokagamanīyā, atthi āsavā devalokagamanīyā. ayaṃ vuccati, bhikkhave, āsavānaṃ vemattatā.


비구들이여, 무엇이 번뇌들의 차별인가? 비구들이여, 지옥으로 이끄는 번뇌들이 있고. 축생의 모태로 이끄는 번뇌들이 있고, 아귀의 영역으로 이끄는 번뇌들이 있고, 인간 세상으로 이끄는 번뇌들이 있고, 하늘 세상으로 이끄는 번뇌들이 있다. 비구들이여, 이것이 번뇌들의 차별이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, āsavānaṃ vipāko? yaṃ kho, bhikkhave, avijjāgato tajjaṃ tajjaṃ attabhāvaṃ abhinibbatteti puññabhāgiyaṃ vā apuññabhāgiyaṃ vā, ayaṃ vuccati, bhikkhave, āsavānaṃ vipāko.


비구들이여, 무엇이 번뇌들의 보(報)인가? 비구들이여, 무명(無明)이 스민 자가 그때마다 공덕과 연결되거나 악덕과 연결된 자기 존재를 생겨나게 하는 것, 비구들이여, 이것이 번뇌들의 보(報)라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, āsavanirodho? avijjānirodho, bhikkhave, āsavanirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āsavanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi.


비구들이여, 무엇이 번뇌의 소멸인가? 비구들이여, 무명(無明)의 소멸이 번뇌들의 소멸이다. 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이 번뇌들의 소멸로 이끄는 실천이다.


“yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ āsave pajānāti, evaṃ āsavānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ nirodhaṃ pajānāti, evaṃ āsavānaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti āsavanirodhaṃ. āsavā, bhikkhave, veditabbā ... pe ... āsavanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


비구들이여, 성스러운 제자가 번뇌를 이렇게 분명히 알고, 번뇌들의 인연이고 기원을 이렇게 분명히 알고, 번뇌들의 차별을 이렇게 분명히 알고, 번뇌들의 보(報)를 이렇게 분명히 알고, 번뇌들의 소멸을 이렇게 분명히 알고, 번뇌들의 소멸로 이끄는 실천을 이렇게 분명히 알 때, 그는 번뇌를 소멸하는 꿰뚫음의 범행(梵行)을 분명히 안다. ‘비구들이여, 번뇌들을 알아야 한다. 번뇌들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 번뇌들의 차별을 알아야 한다. 번뇌들의 보(報)를 알아야 한다. 번뇌들의 소멸을 알아야 한다. 번뇌들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ ... pe ... kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cetanāhaṃ, bhikkhave, kammaṃ vadāmi. cetayitvā kammaṃ karoti — kāyena vācāya manasā.


‘비구들이여, 업(業)을 알아야 한다. 업들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 업들의 차별을 알아야 한다. 업들의 보(報)를 알아야 한다. 업들의 소멸을 알아야 한다. 업들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 비구들이여, 의도가 업(業)이라고 나는 말한다. 의도한 뒤에[의도하면서] 몸에 의해, 말에 의해, 의(意)에 의해 업(業)을 짓는다.


“katamo ca, bhikkhave, kammānaṃ nidānasambhavo? phasso, bhikkhave, kammānaṃ nidānasambhavo.


비구들이여, 무엇이 업들의 인연이고 기원인가? 비구들이여, 촉(觸)이 업들의 인연이고 기원이다.


“katamā ca, bhikkhave, kammānaṃ vemattatā? atthi, bhikkhave, kammaṃ nirayavedanīyaṃ, atthi kammaṃ tiracchānayonivedanīyaṃ, atthi kammaṃ pettivisayavedanīyaṃ, atthi kammaṃ manussalokavedanīyaṃ, atthi kammaṃ devalokavedanīyaṃ. ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammānaṃ vemattatā.


비구들이여, 무엇이 업들의 차별인가? 비구들이여, 지옥이 경험될 업이 있고. 축생의 모태가 경험될 업이 있고, 아귀의 영역이 경험될 업이 있고, 인간 세상이 경험될 업이 있고, 하늘 세상이 경험될 업이 있다. 비구들이여, 이것이 업들의 차별이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, kammānaṃ vipāko? tividhāhaṃ, bhikkhave, kammānaṃ vipākaṃ vadāmi — diṭṭheva dhamme, upapajje vā, apare vā pariyāye. ayaṃ vuccati, bhikkhave, kammānaṃ vipāko.


비구들이여, 무엇이 업들의 보(報)인가? 비구들이여, 지금여기[금생(今生)]이거나 걸어서 닿는 곳[내생(來生)]이거나 그 후에 오는 생(生)의 세 겹의 업들의 보(報)를 나는 말한다. 비구들이여, 이것이 업들의 보(報)라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, kammanirodho? phassanirodho, bhikkhave, kammanirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo kammanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi.


비구들이여, 무엇이 업들의 소멸인가? 비구들이여, 촉(觸)의 소멸이 업들의 소멸이다. 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이 업들의 소멸로 이끄는 실천이다.


“yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ kammaṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ vemattataṃ pajānāti, evaṃ kammānaṃ vipākaṃ pajānāti, evaṃ kammanirodhaṃ pajānāti, evaṃ kammanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti kammanirodhaṃ. kammaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ ... pe ... kammanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


비구들이여, 성스러운 제자가 업을 이렇게 분명히 알고, 업들의 인연이고 기원을 이렇게 분명히 알고, 업들의 차별을 이렇게 분명히 알고, 업들의 보(報)를 이렇게 분명히 알고, 업들의 소멸을 이렇게 분명히 알고, 업들의 소멸로 이끄는 실천을 이렇게 분명히 알 때, 그는 업을 소멸하는 꿰뚫음의 범행(梵行)을 분명히 안다. ‘비구들이여, 업(業)을 알아야 한다. 업들의 인연이고 기원을 알아야 한다. 업들의 차별을 알아야 한다. 업들의 보(報)를 알아야 한다. 업들의 소멸을 알아야 한다. 업들의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“dukkhaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.


‘비구들이여, 괴로움[고(苦)]을 알아야 한다. 괴로움의 인연이고 기원을 알아야 한다. 괴로움의 차별을 알아야 한다. 괴로움의 보(報)를 알아야 한다. 괴로움의 소멸을 알아야 한다. 괴로움의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 태어남[생(生)]도 괴로움이고, 늙음[노(老)]도 괴로움이고, 병듦[병(病)]도 괴로움이고, 죽음[사(死)]도 괴로움이다. 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망[수비고우뇌(愁悲苦憂惱)]도 괴로움이다. 구하는 것을 얻지 못하는 것도 괴로움[구부득고(求不得苦)]이다. 간략히 말하면, 오취온(五取蘊)이 괴로움이다[오취온고(五取蘊苦)].


“katamo ca, bhikkhave, dukkhassa nidānasambhavo? taṇhā, bhikkhave, dukkhassa nidānasambhavo.


비구들이여, 무엇이 괴로움의 인연이고 기원인가? 비구들이여, 애(愛)가 괴로움의 인연이고 기원이다.


“katamā ca, bhikkhave, dukkhassa vemattatā? atthi, bhikkhave, dukkhaṃ adhimattaṃ, atthi parittaṃ, atthi dandhavirāgi, atthi khippavirāgi. ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhassa vemattatā.


비구들이여, 무엇이 괴로움의 차별인가? 비구들이여, 괴로움은 감당하기 어려운 것이 있고, 감당할 수 있는 것이 있고. 느리게 바래는 것이 있고, 빠르게 바래는 것이 있다. 비구들이여, 이것이 괴로움의 차별이라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, dukkhassa vipāko? idha, bhikkhave, ekacco yena dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati, yena vā pana dukkhena abhibhūto pariyādinnacitto bahiddhā pariyeṭṭhiṃ āpajjati — ‘ko ekapadaṃ dvipadaṃ jānāti imassa dukkhassa nirodhāyā’ti? sammohavepakkaṃ vāhaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ vadāmi pariyeṭṭhivepakkaṃ vā. ayaṃ vuccati, bhikkhave, dukkhassa vipāko.


비구들이여, 무엇이 괴로움의 보(報)인가? 여기, 비구들이여, 어떤 괴로움에 의해 사로잡히고, 소진된 심(心)을 가진 어떤 사람은 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 어떤 괴로움에 의해 사로잡히고, 소진딘 심(心)을 가진 어떤 사람은 ‘누가 이 괴로움의 소멸을 위한 한 구절이나 두 구절을 아는가?’라고 밖에서 찾는다. 비구들이여, 당황함을 익게 하거나 찾음을 익게 하는 괴로움을 나는 말한다. 비구들이여, 이것이 괴로움의 보(報)라고 불린다.


“katamo ca, bhikkhave, dukkhanirodho? taṇhānirodho, bhikkhave, dukkhanirodho. ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo dukkhassa nirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi ... pe ... sammāsamādhi.


비구들이여, 무엇이 괴로움의 소멸인가? 비구들이여, 애(愛)의 소멸이 괴로움의 소멸이다. 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 길[팔정도(八正道)]이 괴로움의 소멸로 이끄는 실천이다.


“yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṃ dukkhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhassa nidānasambhavaṃ pajānāti, evaṃ dukkhassa vemattataṃ pajānāti, evaṃ dukkhassa vipākaṃ pajānāti, evaṃ dukkhanirodhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so imaṃ nibbedhikaṃ brahmacariyaṃ pajānāti dukkhanirodhaṃ. dukkhaṃ, bhikkhave, veditabbaṃ, dukkhassa nidānasambhavo veditabbo, dukkhassa vemattatā veditabbā, dukkhassa vipāko veditabbo, dukkhanirodho veditabbo, dukkhanirodhagāminī paṭipadā veditabbāti. iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


비구들이여, 성스러운 제자가 괴로움을 이렇게 분명히 알고, 괴로움의 인연이고 기원을 이렇게 분명히 알고, 괴로움의 차별을 이렇게 분명히 알고, 괴로움의 보(報)를 이렇게 분명히 알고, 괴로움의 소멸을 이렇게 분명히 알고, 괴로움의 소멸로 이끄는 실천을 이렇게 분명히 알 때, 그는 괴로움을 소멸하는 꿰뚫음의 범행(梵行)을 분명히 안다. ‘비구들이여, 괴로움[고(苦)]을 알아야 한다. 괴로움의 인연이고 기원을 알아야 한다. 괴로움의 차별을 알아야 한다. 괴로움의 보(報)를 알아야 한다. 괴로움의 소멸을 알아야 한다. 괴로움의 소멸로 이끄는 실천을 알아야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“ayaṃ kho so, bhikkhave, nibbedhikapariyāyo dhammapariyāyo”ti. navamaṃ. 


비구들이여, 이것이 그 꿰뚫음의 방법에 대한 법문이다.”

Comments

대원행 2022.04.29 15:22
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_02&wr_id=29&page=4 참조 (불교, 한마디로 말하면 행위입니다)
대원행 2022.10.28 23:06
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_02_09&wr_id=2 참조 (법구경 강의 9. 악 품, 게송(116-120)[행위의 제어에 관심을 가질 것 & 업이 익을 때까지는]
대원행 2023.11.24 21:13
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=119 참조 ( 상윳따 니까야 제1권 ― (SN 1.34-있는 것이 아님 경)[소유의 사유-세상에 있는 것들 & 공경과 칭찬])
대원행 2023.11.29 21:48
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_06&wr_id=121 참조 (나는 불교를 믿는다(231128) - 제3장 가르침[업-과-보(업장소멸) & 십악업과 십선업])
대원행 2024.02.22 20:05
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy08_02no&wr_id=68 참조 ([불교의 요점 시리즈 - 아침독송(240222)] ― (SN 22.28-매력 경3)[(매력-위험-해방) - 세상에 대한 '나'의 대응 - 위험을 보는 자]
대원행 2024.04.24 14:55
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_03&wr_id=53 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 3.12-다섯 왕 경)[소유의 대상 가운데 으뜸 = 가장 마음에 드는 것]
대원행 05.07 22:13
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_10&wr_id=15 참고 (윤회책 강의 250506) (제1부 제1장) Ⅰ. 윤회는 무엇입니까④[윤회 정리③ 윤회 이후 & (DN 11-께왓따 경)의 게송(명색의 멈춤 ↔ 식의 소멸)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close