니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

앙굿따라 니까야5~11모음

홈 > 앙굿따라 니까야5~11모음 > mahā

mahā

2. sīhasuttaṃ (AN 8.12-시하 경)

1 144 2018.10.20 23:06
3 AN 8.12-시하 경sīhasuttaṃ.hwp (31.0K)   2018.10.20

2. mahāvaggo, 2. sīhasuttaṃ (AN 8.12-시하 경)


12. ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti.


한때 세존은 웨살리에서 큰 숲의 뾰족지붕 강당에 머물렀다. 그때 잘 알려진 많은 릿차위들이 토론장에 모여앉아서 다양한 방법으로 불(佛)을 찬탄하고, 법(法)을 찬탄하고, 승(僧)을 찬탄하였다.


tena kho pana samayena sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. atha kho sīhassa senāpatissa etadahosi — “nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. yaṃnūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddhan”ti. atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “icchāmahaṃ, bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitun”ti.


그때 니간타의 제자인 시하 장군이 그 모임 안에 앉아있었다. 그 시하 장군에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “의심할 바 없이 그는 세존(世尊)-아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)일 것이다. 그래서 이 잘 알려진 많은 릿차위들이 토론장에 모여앉아서 다양한 방법으로 불(佛)을 찬탄하고, 법(法)을 찬탄하고, 승(僧)을 찬탄한다. 그렇다면 나는 그분 세존-아라한-정등각을 뵈러 가야겠다.”라고. 그러자 시하 장군은 니간타 나따뿟따에게 갔다. 가서는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 저는 사문 고따마를 만나러 가기를 원합니다.”라고.


“kiṃ pana tvaṃ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. atha kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaṅkhāro bhagavantaṃ dassanāya, so paṭippassambhi.


“시하여, 결실 있음을 말하는 그대가 결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마를 만나기 위해 간다고 하는가? 시하여, 결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 없음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.”라고. 그러자 시하 장군에게 세존을 뵙기 위해 가고자 하던 행(行)[형성 작용 = 마음의 작용]은 진정되었다.


dutiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa ... pe ... dhammassa ... pe ... saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. dutiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi — “nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa ... pe ... saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. yaṃnūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddhan”ti. atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “icchāmahaṃ, bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitun”ti.


두 번째도 잘 알려진 많은 릿차위들이 토론장에 모여앉아서 다양한 방법으로 불(佛)의 … 법(法)의 … 승(僧)을 찬탄하였다. 두 번째도 시하 장군에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “의심할 바 없이 그는 세존(世尊)-아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)일 것이다. 그래서 이 잘 알려진 많은 릿차위들이 토론장에 모여앉아서 다양한 방법으로 불(佛)을 찬탄하고, 법(法)을 … 승(僧)을 찬탄한다. 그러므로 나는 그분 세존-아라한-정등각을 뵈러 가야겠다.”라고. 그러자 시하 장군은 니간타 나따뿟따에게 갔다. 가서는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 저는 사문 고따마를 만나러 가기를 원합니다.”라고.


“kiṃ pana tvaṃ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī”ti. dutiyampi kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaṅkhāro bhagavantaṃ dassanāya, so paṭippassambhi.


“시하여, 결실 있음을 말하는 그대가 결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마를 만나기 위해 간다고 하는가? 시하여, 결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 없음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.”라고. 그러자 시하 장군에게 세존을 뵙기 위해 가고자 하던 행(行)은 진정되었다.


tatiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa ... pe ... dhammassa ... pe ... saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. tatiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi — “nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. kiṃ hime karissanti nigaṇṭhā apalokitā vā anapalokitā vā? yaṃnūnāhaṃ anapaloketvāva nigaṇṭhe taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddhan”ti.


세 번째도 잘 알려진 많은 릿차위들이 토론장에 모여앉아서 다양한 방법으로 불(佛)을 … 법(法)을 … 승(僧)을 찬탄하였다. 두 번째도 시하 장군에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “의심할 바 없이 그는 세존(世尊)-아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)일 것이다. 그래서 이 잘 알려진 많은 릿차위들이 토론장에 모여앉아서 다양한 방법으로 불(佛)을 찬탄하고, 법(法)을 찬탄하고, 승(僧)을 찬탄한다. 허락을 얻던 얻지 않던 이 니간타들이 어떻게 할 것인가? 그렇다면 나는 니간타들에게 허락을 받지 않고서 그분 세존-아라한-정등각을 뵈러 가야겠다.”라고.


atha kho sīho senāpati pañcamattehi rathasatehi divādivassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaṃ dassanāya. yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova agamāsi. atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca —


시하 장군은 세존을 뵙기 위해 오백의 마차와 함께 이른 아침에 웨살리를 나왔다. 마차가 갈 수 있는 만큼 마차를 타고 간 뒤에는 마차에서 내린 뒤 걸어서 갔다. 그렇게 시하 장군은 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 시하 장군은 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ


“sutaṃ metaṃ, bhante — ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. ye te, bhante, evamāhaṃsu — ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti dhammassa cānudhammaṃ byākaronti na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati? anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ, bhante, bhagavantan”ti.


“대덕이시여, 저는 이렇게 들었습니다. ㅡ ‘결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 없음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고. 대덕이시여, ‘결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 없음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 말하는 그들은, 대덕이시여, 세존께서 말씀하신 것을 말하는 것이고, 세존을 거짓으로 비난하는 것이 아니고, 가르침에 일치하는 법을 설명하는 것이고, 이어서 말하는 동료수행자가 누구라도 낮은 상태로 오게 되지 않겠습니까? 대덕이시여, 참으로 저희들은 세존을 비방하고 싶지 않습니다.”라고. 


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


“시하여, 바르게 말하는 자가 ‘결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 없음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘결실 있음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 있음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘단멸(斷滅)을 말하는 자인 사문 고따마는 단멸을 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘혐오하는 자인 사문 고따마는 혐오에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘허무주의자인 사문 고따마는 제거하기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘고행자인 사문 고따마는 태우기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘더 이상 모태에 들지 않는 자인 사문 고따마는 더 이상 모태에 들지 않기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘assāsako samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘위안을 주는 자인 사문 고따마는 위안을 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 어떤 방법이 있습니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? ahañhi, sīha, akiriyaṃ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 없음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위의 얻을 바 없음을 말하고, 다양한 악한 불선법들의 얻을 바 없음을 나는 말합니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘결실 없음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 없음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? ahañhi, sīha, kiriyaṃ vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa; anekavihitānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ kiriyaṃ vadāmi. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘결실 있음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 있음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 몸의 좋은 행위, 말의 좋은 행위, 의(意)의 좋은 행위의 얻을 바 있음을 말하고, 다양한 선법들의 얻을 바 있음을 나는 말합니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘결실 있음을 말하는 자인 사문 고따마는 결실 있음에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? ahañhi, sīha, ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘단멸을 말하는 자인 사문 고따마는 단멸을 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 나는 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)의 단멸을 말하고, 다양한 악한 불선법들의 단멸을 말합니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘단멸을 말하는 자인 사문 고따마는 단멸을 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? ahañhi, sīha, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena; jigucchāmi anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘혐오하는 자인 사문 고따마는 혐오에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위에 의해 나는 혐오하고, 다양한 악한 불선법들의 달성을 나는 혐오합니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘혐오하는 자인 사문 고따마는 혐오에 의한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? ahañhi, sīha, vinayāya dhammaṃ desemi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ desemi. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘허무주의자인 사문 고따마는 제거하기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 나는 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)를 제거하기 위한 법을 설하고, 다양한 악한 불선법들을 제거하기 위한 법을 설합니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘허무주의자인 사문 고따마는 제거하기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? tapanīyāhaṃ, sīha, pāpake akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. yassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ ‘tapassī’ti vadāmi. tathāgatassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘고행자인 사문 고따마는 태우기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 나는 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위, 악한 불선법들에게 태워져야 함을 말합니다. 시하여, 어떤 자에게 불태워져야하는 악한 불선법들이 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 된 것을 나는 고행자라고 말합니다. 시하여, 여래(如來)에게 불태워져야하는 악한 불선법들은 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘고행자인 사문 고따마는 태우기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? yassa kho, sīha, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ ‘apagabbho’ti vadāmi. tathāgatassa kho, sīha, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘더 이상 모태에 들지 않는 자인 사문 고따마는 더 이상 모태에 들지 않기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 어떤 자에게 미래에 자궁 속의 태아로서 다시 존재가 되어 태어남이 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 된 것을 나는 더 이상 모태에 들지 않는 자라고 말합니다. 시하여, 여래(如來)에게 미래에 자궁 속의 태아로서 다시 존재가 되어 태어남은 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘고행자인 사문 고따마는 태우기 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.


“katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘assāsako samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti? ahañhi, sīha, assāsako paramena assāsena, assāsāya dhammaṃ desemi, tena ca sāvake vinemi. ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya — ‘assāsako samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’”ti.


시하여, 바르게 말하는 자가 ‘위안을 주는 자인 사문 고따마는 위안을 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 방법은 무엇입니까? 시하여, 나는 최상의 위안에 의해 위안을 주는 자이고, 위안을 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끕니다. 시하여, 이것이 바르게 말하는 자가 ‘위안을 주는 자인 사문 고따마는 위안을 위한 법을 설하고, 그것으로 제자들을 이끈다.’라고 나를 말할 수 있는 그 방법입니다.”


evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante ... pe ... upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


이렇게 말하자 시하 장군은 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “정말 기쁩니다, 대덕이시여, 정말 기쁩니다. 대덕이시여! … 대덕이시여, 세존께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 남신자로 받아 주십시오."


“anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi. anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī”ti. “imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha — ‘anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi. anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṃ labhitvā kevalakappaṃ vesāliṃ paṭākaṃ parihareyyuṃ — ‘sīho amhākaṃ senāpati sāvakattaṃ upagato’ti. atha ca pana bhagavā evamāha — ‘anuviccakāraṃ, sīha, karohi. anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. esāhaṃ, bhante, dutiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


“시하여, 잘 알고 나서 행해야 합니다. 그대 같이 잘 알려진 사람은 잘 알고 나서 행하는 것이 좋습니다.” “대덕이시여, ‘시하여, 잘 알고 나서 행해야 합니다. 그대 같이 잘 알려진 사람은 잘 알고 나서 행하는 것이 좋습니다.’라고 저에게 말씀하신 것에 의해 저는 세존께 더 많이 기쁘고 만족합니다. 대덕이시여, 외도들은 저를 제자로 얻으면 ‘시하 장군이 우리의 제자가 되었다.’라며 웨살리 전체에 깃발을 들고 나를 것입니다. 그런데 세존께서는 이렇게 말했습니다. ㅡ ‘시하여, 잘 알고 나서 행해야 합니다. 그대 같이 잘 알려진 사람은 잘 알고 나서 행하는 것이 좋습니다.’라고. 대덕이시여, 이런 저는 두 번째도 세존께 귀의하고, 법과 비구상가에 귀의합니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 남신자로 받아 주십시오.”


“dīgharattaṃ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī”ti. “imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha — ‘dīgharattaṃ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī’ti. sutaṃ metaṃ, bhante — ‘samaṇo gotamo evamāha — mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dātabbaṃ; mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ; mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalan’ti, atha ca pana maṃ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. api ca, bhante, mayamettha kālaṃ jānissāma. esāhaṃ, bhante, tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


“시하여, 오랫동안 그대의 가문은 니간타들에게 원하는 것을 채워주는 샘이었다. 찾아오는 그들에게 그대의 가문에 의해 공양물이 주어져야 함을 생각해야 한다.” “대덕이시여, ‘시하여, 오랫동안 그대의 가문은 니간타들에게 원하는 것을 채워주는 샘이었다. 찾아오는 그들에게 그대의 가문에 의해 공양물이 주어져야 함을 생각해야 한다.’라고 저에게 말씀하신 것에 의해 저는 세존께 더 많이 기쁘고 만족합니다. 대덕이시여, 저는 ‘사문 고따마는 ‘오직 나에게만 공양물이 주어지고, 오직 나의 제자들에게만 공양물이 주어져야 한다. 오직 나에게 주어진 것이 큰 결실이 있고 다른 곳에 주어진 것에는 큰 결실이 없다. 오직 나의 제자들에게 주어진 것이 큰 결실이 있고, 다른 제자들에게 주어진 것에는 큰 결실이 없다.’라고 말한다.’라고 들었습니다. 그러나 세존께서는 저에게 니간타들에 대한 보시도 권유합니다. 대덕이시여, 그러니 저희는 여기에서 적당한 때를 알 것입니다. 대덕이시여, 그런 저는 세 번째도 세존께 귀의하고, 법과 비구상가에 귀의합니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 남신자로 받아 주십시오.”


atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ — dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. yadā bhagavā aññāsi sīhaṃ senāpatiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi — dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya; evamevaṃ sīhassa senāpatissa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi — “yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti.


그러자 세존은 시하 장군에게 순차적인 말씀을 말했다[차제설법(次第說法)]. 즉 보시(報施)에 대한 말씀, 계(戒)에 대한 말씀, 천상(天上)에 대한 말씀, 소유의 삶의 위험과 저열함과 오염 그리고 출리(出離)에 대한 이익을 설명했다. 세존은 시하 장군이 심(心)이 준비되고, 부드러워지고, 장애를 벗어나고, 환희하고, 분명해진 것을 알았을 때 부처님들의 칭찬받는 법의 가르침인 고(苦), 집(集), 멸(滅), 도(道)를 설명했다. 예를 들면, 얼룩이 없는 깨끗한 천이 색을 잘 받아들일 것이다. 이렇게 시하 장군에게 그 자리에서 때 없고 얼룩 없는 법안(法眼)이 생겼다. ㅡ “일어남의 법은 무엇이든지 모두 소멸의 법이다.”라고.


atha kho sīho senāpati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca — “adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā”ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.


그러자 법을 보고, 법을 얻고, 법을 알고, 법을 관통하고, 의심을 건너고, 불확실에서 벗어나고, 자기 확신을 얻고, 스승의 가르침에서 다른 스승을 의지 하지 않게 된 시하 장군은 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 세존께서는 비구승가와 함께 내일의 식사를 저에게 허락해 주십시오.”라고. 세존은 침묵으로 동의했다.


atha kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho sīho senāpati aññataraṃ purisaṃ āmantesi — “gaccha tvaṃ, ambho purisa, pavattamaṃsaṃ jānāhī”ti. atha kho sīho senāpati tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi — “kālo, bhante! niṭṭhitaṃ bhattan”ti.


그러자 시하 장군은 세존의 동의를 알고서 자리에서 일어나 세존에게 절하고, 오른쪽으로 돈 뒤에 돌아갔다. 그때 시하 장군은 어떤 사람에게 말했다. ㅡ “여보게, 그대는 가서 신선한 고기를 알아보게.”라고. 그리고 시하 장군은 그 밤이 지나자 자기의 집에 맛있고 먹기 좋은 음식을 준비하고서 세존에게 시간을 알리게 했다. ㅡ “시간이 되었습니다, 대덕이시여, 음식이 준비되었습니다.”라고.


atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sīhassa senāpatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti — “ajja sīhena senāpatinā thūlaṃ pasuṃ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ. taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamman”ti.


그래서 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 시하 장군의 집으로 갔다. 가서는 비구승가와 함께 준비된 자리에 앉았다. 그런데 그때 많은 니간타들이 웨살리에서 거리에서 거리로, 사거리에서 사거리로 다니면서 팔을 흔들며 외쳤다. ㅡ “오늘 시하 장군이 큰 짐승을 죽인 뒤에 사문 고따마를 위해 음식을 만들었다. 사문 고따마는 그것을 알면서 자기에게 주어진 [살생(殺生)의] 업(業)을 연(緣)한 고기를 먹는다.”라고.


atha kho aññataro puriso yena sīho senāpati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sīhassa senāpatissa upakaṇṇake ārocesi — “yagghe, bhante, jāneyyāsi! ete sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti — ‘ajja sīhena senāpatinā thūlaṃ pasuṃ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ. taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamman’ti. alaṃ ayyo dīgharattañhi te āyasmanto avaṇṇakāmā buddhassa avaṇṇakāmā dhammassa avaṇṇakāmā saṅghassa. na ca panete āyasmanto jiridanti[PTS jīranti] taṃ bhagavantaṃ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhituṃ; na ca mayaṃ jīvitahetupi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyāmā”ti.


그러자 어떤 사람이 시하 장군에게 왔다. 와서는 시하 장군에게 비밀스럽게 알렸다. ㅡ “대덕이시여, 아셔야 합니다! 그들 많은 니간타들이 웨살리에서 거리에서 거리로, 사거리에서 사거리로 다니면서 팔을 흔들며 외칩니다. ㅡ ‘오늘 시하 장군이 큰 짐승을 죽인 뒤에 사문 고따마를 위해 음식을 만들었다. 사문 고따마는 그것을 알면서 자기에게 주어진 [살생(殺生)의] 업(業)을 연(緣)한 고기를 먹는다.’”라고. “그만하시오, 존자여. 그 존자들은 오랫동안 불(佛)을 비방하기를 원하고, 법(法)을 비방하기를 원하고, 승(僧)을 비방하기를 원하는 사람들이오. 그러나 그 존자들이 사실 아니고, 헛되고, 거짓말로, 사실과 다르게 비방하는 것으로는 세존을 해치지 못합니다. 우리는 [우리의] 생명을 원인으로 고의로 살아있는 것의 생명을 빼앗지 않는다오.”


atha kho sīho senāpati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. atha kho sīho senāpati bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho sīhaṃ senāpatiṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. dutiyaṃ. 


그리고 시하 장군은 부처님을 으뜸으로 하는 비구승가에게 맛있고 먹기 좋은 음식에 의해 손을 가지고 만족하게 하고, 받아들이게 했다. 시하 장군은 식사를 마친 세존이 발우에서 손을 떼자 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 시하 장군에게 세존은 법의 말씀으로 설명하고 격려하고 열정을 채우고 만족하게 한 뒤에 자리에서 일어나 돌아갔다.

Comments

대원행 2022.05.14 22:57
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_06_06&wr_id=4 참조 [개종시키는 요술쟁이 & 나는 누구의 제자인가]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close