니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

앙굿따라 니까야5~11모음

홈 > 앙굿따라 니까야5~11모음 > gahapati

gahapati

10. anuruddhamahāvitakkasuttaṃ (AN 8.30-아누룻다 대인의 생각 경)

3 463 2019.07.31 22:25
3 AN 8.30-아누룻다 대인의 생각 경anuruddhamahāvitakkasuttaṃ.hwp (112.0K)   2019.07.31

3. gahapativaggo, 10. anuruddhamahāvitakkasuttaṃ (AN 8.30-아누룻다 대인의 생각 경)


30. ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye. tena kho pana samayena āyasmā anuruddho cetīsu viharati pācīnavaṃsadāye. atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi — “appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā”ti.


한때 세존은 박가에서 숨수마라기리의 베사깔라 숲에 있는 녹야원에 머물렀다. 그때 아누룻다 존자는 쩨띠에서 빠찌나왕사 녹야원에 머물렀다. 그때 외딴 곳에서 홀로 머무는 아누룻다 존자에게 이런 심(心)의 온전한 생각이 떠올랐다. ㅡ “①이 법은 원하는 것이 적은 사람을 위한 것이다. 이 법은 원하는 것이 많은 사람을 위한 것이 아니다. ②이 법은 만족한 사람을 위한 것이다. 이 법은 만족하지 않은 사람을 위한 것이 아니다. ③이 법은 홀로 머무는 사람을 위한 것이다. 이 법은 함께 머무는 것을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다. ④이 법은 열심히 정진하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 게으른 사람을 위한 것이 아니다. ⑤이 법은 사띠를 확립한 사람을 위한 것이다. 이 법은 사띠를 잃은 사람을 위한 것이 아니다. ⑥이 법은 삼매를 닦는 사람을 위한 것이다. 이 법은 삼매를 닦지 않는 사람을 위한 것이 아니다. ⑦이 법은 지혜를 가진 사람을 위한 것이다. 이 법은 지혜가 없는 사람을 위한 것이 아니다. 


atha kho bhagavā āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya — seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evamevaṃ — bhaggesu suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye antarahito cetīsu pācīnavaṃsadāye āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. nisīdi bhagavā paññatte āsane. āyasmāpi kho anuruddho bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca —


그때 세존은 심(心)에 의해 아누룻다 존자의 심(心)의 온전한 생각을 안 뒤에 ㅡ 예를 들면 힘센 사람이 접은 팔을 펴거나 편 팔을 접을 것이다. 그와 같이 ㅡ 박가에서 숨수마라기리의 베사깔라 숲에 있는 녹야원에서 사라져 쩨띠의 빠찌나왕사 녹야원에 있는 아누룻다 존자의 앞에 나타났다. 세존은 준비된 자리에 앉았다. 아누룻다 존자도 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 아누룻다 존자에게 세존은 이렇게 말했다. ㅡ


“sādhu sādhu, anuruddha! sādhu kho tvaṃ, anuruddha, (yaṃ taṃ mahāpurisavitakkaṃ) vitakkesi [P.T.S-sādhu kho tvaɱ Anuruddha, satta mahāpurisa-vitakkaɱ vitakkesi] — ‘appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā’ti. tena hi tvaṃ, anuruddha, imampi aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ vitakkehi — ‘nippapañcārāmassāyaṃ dhammo nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’”ti.


“훌륭하고 훌륭하다, 아누룻다여! 아누룻다여, 그대가 ‘①이 법은 원하는 것이 적은 사람을 위한 것이다. 이 법은 원하는 것이 많은 사람을 위한 것이 아니다. ②이 법은 만족한 사람을 위한 것이다. 이 법은 만족하지 않은 사람을 위한 것이 아니다. ③이 법은 홀로 머무는 사람을 위한 것이다. 이 법은 함께 머무는 것을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다. ④이 법은 열심히 정진하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 게으른 사람을 위한 것이 아니다. ⑤이 법은 사띠를 확립한 사람을 위한 것이다. 이 법은 사띠를 잃은 사람을 위한 것이 아니다. ⑥이 법은 삼매를 닦는 사람을 위한 것이다. 이 법은 삼매를 닦지 않는 사람을 위한 것이 아니다. ⑦이 법은 지혜를 가진 사람을 위한 것이다. 이 법은 지혜가 없는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 대인(大人)의 생각을 떠올리다니, 훌륭하다[P.T.S-아누룻다여, 그대가 일곱 가지 대인(大人)의 생각을 떠올린 것은 훌륭하다]. 그렇다면, 아누룻다여, 그대는 이 여덟 번째 대인(大人)의 생각도 떠올려야 한다. ㅡ ‘이 법은 희론 없음을 즐기고 희론 없음을 좋아하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 희론을 즐기고 희론을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다.’라고.


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올릴 때, 아누룻다여, 그대는 바라는 만큼 소유의 삶으로부터 벗어나고, 불선법(不善法)들로부터 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머물 것이다. 


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올릴 때, 아누룻다여, 그대는 바라는 만큼 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머물 것이다. 


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharissasi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedissasi yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti — ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올릴 때, 아누룻다여, 그대는 바라는 만큼 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠-삼빠자나 하면서, 몸으로 즐거움을 경험한다. 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머물 것이다. 


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ, anuruddha, yāvadeva ākaṅkhissasi, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올릴 때, 아누룻다여, 그대는 바라는 만큼 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머물 것이다. 


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro; evamevaṃ te paṃsukūlacīvaraṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올리고, 또한, 높은 심(心)에 속하고 지금여기의 행복한 머묾인 사선(四禪)을 원하는 대로 얻고, 어렵지 않게 얻고, 고통스럽지 않게 얻을 때, 아누룻다여, 그대에게, 예를 들면, 장자나 장자의 아들에게 여러 색깔의 옷들이 가득 담긴 상자가 있다, 그와 같이 그대에게 분소의(糞掃衣)는 만족한 머묾을 위한, 기쁨을 위한, 동요하지 않음을 위한, 편히 머묾을 위한, 열반으로 들어가기 위한 것으로 보일 것이다.


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā sālīnaṃ odano vicitakāḷako anekasūpo anekabyañjano; evamevaṃ te piṇḍiyālopabhojanaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올리고, 또한, 높은 심(心)에 속하고 지금여기의 행복한 머묾인 사선(四禪)을 원하는 대로 얻고, 어렵지 않게 얻고, 고통스럽지 않게 얻을 때, 아누룻다여, 그대에게, 예를 들면, 장자나 장자의 아들에게 피가 섞이지 않은 좋은 쌀로 만든 쌀밥과 여러 가지 스프와 여러 가지 카레가 있다, 그와 같이 그대에게 탁발 음식은 만족한 머묾을 위한, 기쁨을 위한, 동요하지 않음을 위한, 편히 머묾을 위한, 열반으로 들어가기 위한 것으로 보일 것이다.


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phusitaggaḷaṃ pihitavātapānaṃ; evamevaṃ te rukkhamūlasenāsanaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올리고, 또한, 높은 심(心)에 속하고 지금여기의 행복한 머묾인 사선(四禪)을 원하는 대로 얻고, 어렵지 않게 얻고, 고통스럽지 않게 얻을 때, 아누룻다여, 그대에게, 예를 들면, 장자나 장자의 아들에게 석회로 칠해지고 바람이 차단되고 빗장이 채워지고 창문이 닫힌 뾰족지붕의 저택이 있다, 그와 같이 그대에게 나무 밑 거처는 만족한 머묾을 위한, 기쁨을 위한, 동요하지 않음을 위한, 편히 머묾을 위한, 열반으로 들어가기 위한 것으로 보일 것이다.


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohitakūpadhāno; evamevaṃ te tiṇasanthārakasayanāsanaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올리고, 또한, 높은 심(心)에 속하고 지금여기의 행복한 머묾인 사선(四禪)을 원하는 대로 얻고, 어렵지 않게 얻고, 고통스럽지 않게 얻을 때, 아누룻다여, 그대에게, 예를 들면, 장자나 장자의 아들에게 소파, 모직 양탄자, 흰색의 모직 양탄자, 꽃무늬 양탄자, 까달리 사슴 가죽으로 만든 최상의 모포, 차양, 양면이 붉은 베개가 있다, 그와 같이 그대에게 풀을 펼쳐 만든 침상과 자리는 만족한 머묾을 위한, 기쁨을 위한, 동요하지 않음을 위한, 편히 머묾을 위한, 열반으로 들어가기 위한 것으로 보일 것이다.


“yato kho tvaṃ, anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ, anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānābhesajjāni, seyyathidaṃ — sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ; evamevaṃ te pūtimuttabhesajjaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. tena hi tvaṃ, anuruddha, āyatikampi vassāvāsaṃ idheva cetīsu pācīnavaṃsadāye vihareyyāsī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā anuruddho bhagavato paccassosi.


아누룻다여, 그대가 이 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 떠올리고, 또한, 높은 심(心)에 속하고 지금여기의 행복한 머묾인 사선(四禪)을 원하는 대로 얻고, 어렵지 않게 얻고, 고통스럽지 않게 얻을 때, 아누룻다여, 그대에게, 예를 들면, 장자나 장자의 아들에게 버터기름, 신선한 버터, 기름, 꿀, 당밀 등 여러 가지 약들이 있다, 그와 같이 그대에게 쇠오줌으로 만든 약은 만족한 머묾을 위한, 기쁨을 위한, 동요하지 않음을 위한, 편히 머묾을 위한, 열반으로 들어가기 위한 것으로 보일 것이다. 그러면 아누룻다여, 그대는 다가오는 우안거(雨安居)를 여기 쩨띠의 빠찌나왕사 녹야원에서 머물려고 하는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.”라고 아누룻다 존자는 세존에게 대답했다.


atha kho bhagavā āyasmantaṃ anuruddhaṃ iminā ovādena ovaditvā — seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ — cetīsu pācīnavaṃsadāye antarahito bhaggesu suṃsumāragire bhesakaḷāvane migadāye pāturahosīti. nisīdi bhagavā paññatte āsane. nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “aṭṭha kho, bhikkhave, mahāpurisavitakke desessāmi, taṃ suṇātha ... pe ... katame ca, bhikkhave, aṭṭha mahāpurisavitakkā? appicchassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa; āraddhavīriyassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa; upaṭṭhitassatissāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa; samāhitassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa; paññavato ayaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassa; nippapañcārāmassāyaṃ, bhikkhave, dhammo nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino”.


세존은 아누룻다 존자에게 이렇게 조언한 뒤에 ㅡ 예를 들면 힘센 사람이 접은 팔을 펴거나 편 팔을 접을 것이다. 그와 같이 ㅡ 쩨띠의 빠찌나왕사 녹야원에서 사라져 박가의 숨수마라기리의 베사깔라 숲에 있는 녹야원에 나타났다. 세존은 준비된 자리에 앉았다. 앉은 뒤에 세존은 비구들에게 말했다. ㅡ “비구들이여, 여덟 가지 대인(大人)의 생각을 설할 것이다. 그것을 들어라. … 그러면 비구들이여, 무엇이 여덟 가지 대인(大人)의 생각인가? ①비구들이여, 이 법은 원하는 것이 적은 사람을 위한 것이다. 이 법은 원하는 것이 많은 사람을 위한 것이 아니다. ②비구들이여, 이 법은 만족한 사람을 위한 것이다. 이 법은 만족하지 않은 사람을 위한 것이 아니다. ③비구들이여, 이 법은 홀로 머무는 사람을 위한 것이다. 이 법은 함께 머무는 것을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다. ④비구들이여, 이 법은 열심히 정진하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 게으른 사람을 위한 것이 아니다. ⑤비구들이여, 이 법은 사띠를 확립한 사람을 위한 것이다. 이 법은 사띠를 잃은 사람을 위한 것이 아니다. ⑥비구들이여, 이 법은 삼매를 닦는 사람을 위한 것이다. 이 법은 삼매를 닦지 않는 사람을 위한 것이 아니다. ⑦비구들이여, 이 법은 지혜를 가진 사람을 위한 것이다. 이 법은 지혜가 없는 사람을 위한 것이 아니다. ⑧비구들이여, 이 법은 희론 없음을 즐기고 희론 없음을 좋아하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 희론을 즐기고 희론을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다.


“‘appicchassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu appiccho samāno ‘appicchoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, santuṭṭho samāno ‘santuṭṭhoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, pavivitto samāno ‘pavivittoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, āraddhavīriyo samāno ‘āraddhavīriyoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, upaṭṭhitassati samāno ‘upaṭṭhitassatīti maṃ jāneyyun’ti na icchati, samāhito samāno ‘samāhitoti maṃ jāneyyun’ti na icchati, paññavā samāno ‘paññavāti maṃ jāneyyun’ti na icchati, nippapañcārāmo samāno ‘nippapañcārāmoti maṃ jāneyyun’ti na icchati. ‘appicchassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비구들이여, 이 법은 원하는 것이 적은 사람을 위한 것이다. 이 법은 원하는 것이 많은 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, ①원하는 것이 적은 비구는 ‘나를 ‘원하는 것이 적은 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ②만족한 사람은 ‘나를 ‘만족한 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ③홀로 머무는 사람은 ‘나를 ‘홀로 머무는 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ④열심히 정진하는 사람은 ‘나를 ‘열심히 정진하는 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ⑤사띠를 확립한 사람은 ‘나를 ‘사띠를 확립한 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ⑥삼매를 닦는 사람은 ‘나를 ‘삼매를 닦는 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ⑦지혜를 가진 사람은 ‘나를 ‘지혜를 가진 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ⑧희론 없음을 즐기는 사람은 ‘나를 ‘희론 없음을 즐기는 사람’이라고 알기를!’이라고 원하지 않는다. ‘비구들이여, 이 법은 원하는 것이 적은 사람을 위한 것이다. 이 법은 원하는 것이 많은 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“‘santuṭṭhassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. 
‘santuṭṭhassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비구들이여, 이 법은 만족한 사람을 위한 것이다. 이 법은 만족하지 않은 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, 비구는 어떤 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품에 의해서도 만족한다. ‘비구들이여, 이 법은 만족한 사람을 위한 것이다. 이 법은 만족하지 않은 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“‘pavivittassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato bhavanti upasaṅkamitāro bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. tatra bhikkhu vivekaninnena cittena vivekapoṇena vivekapabbhārena vivekaṭṭhena nekkhammābhiratena aññadatthu uyyojanikapaṭisaṃyuttaṃyeva kathaṃ kattā hoti. ‘pavivittassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비구들이여, 이 법은 홀로 머무는 사람을 위한 것이다. 이 법은 함께 머무는 것을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, 홀로 머무는 비구에게 비구들, 비구니들, 남신자들, 여신자들, 왕들, 왕의 대신들, 외도들, 외도의 제자들이 찾아온다. 거기서 비구는 떨침으로 굽어 있고, 떨침으로 경사져 있고, 떨침으로 이끌리고, 떨침을 위하고, 출리(出離)를 좋아하는 심(心)으로 확실하게 간곡한 권유와 연결된 이야기를 한다. ‘비구들이여, 이 법은 홀로 머무는 사람을 위한 것이다. 이 법은 함께 머무는 것을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“‘āraddhavīriyassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. ‘āraddhavīriyassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비구들이여, 이 법은 열심히 정진하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 게으른 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, 비구는 불선법(不善法)들의 버림을 위해, 선법(善法)들의 성취를 위해 열심히 정진하면서 머문다. 선법들에 대해 열정적이고 책임을 포기하지 않는 강한 자이다. ‘비구들이여, 이 법은 열심히 정진하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 게으른 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“‘upaṭṭhitassatissāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. ‘upaṭṭhitassatissāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo, muṭṭhassatissā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비구들이여, 이 법은 사띠를 확립한 사람을 위한 것이다. 이 법은 사띠를 잃은 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, 비구는 사띠를 가졌다. 최상의 사띠와 신중함을 갖추어 오래전에 행한 것에게도, 오래전에 말한 것에게도 다가가서 기억한다. ‘비구들이여, 이 법은 사띠를 확립한 사람을 위한 것이다. 이 법은 사띠를 잃은 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“‘samāhitassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi ... pe ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ‘samāhitassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비구들이여, 이 법은 삼매를 닦는 사람을 위한 것이다. 이 법은 삼매를 닦지 않는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, 비구는 소유의 삶으로부터 벗어나고, 불선법(不善法)들로부터 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머문다. 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머문다. 기쁨의 빛바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠-삼빠자나 하면서, 몸으로 즐거움을 경험한다. 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머문다. 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 사라짐으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머문다. ‘비구들이여, 이 법은 삼매를 닦는 사람을 위한 것이다. 이 법은 삼매를 닦지 않는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“‘paññavato ayaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. ‘paññavato ayaṃ, bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비구들이여, 이 법은 지혜를 가진 사람을 위한 것이다. 이 법은 지혜가 없는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, 비구는 지혜를 가졌다. 자라남-줄어듦으로 이끌고, 성스러운 꿰뚫음에 의해 괴로움의 부서짐으로 바르게 이끄는 지혜를 갖추었다. ‘비구들이여, 이 법은 지혜를 가진 사람을 위한 것이다. 이 법은 지혜가 없는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.


“‘nippapañcārāmassāyaṃ, bhikkhave, dhammo nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’ti, iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, bhikkhave, bhikkhuno papañcanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. ‘nippapañcārāmassāyaṃ, bhikkhave, dhammo, nippapañcaratino, nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino’ti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttan”ti.


‘비구들이여, 이 법은 희론 없음을 즐기고 희론 없음을 좋아하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 희론을 즐기고 희론을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 무엇을 연(緣)하여 이것을 말했는가? 여기, 비구들이여, 비구의 심(心)은 희론의 소멸에 대해 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다. ‘비구들이여, 이 법은 희론 없음을 즐기고 희론 없음을 좋아하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 희론을 즐기고 희론을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다.’라고 이렇게 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했다.”라고.


atha kho āyasmā anuruddho āyatikampi vassāvāsaṃ tattheva cetīsu pācīnavaṃsadāye vihāsi. atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṃ ahosīti. atha kho āyasmā anuruddho arahattappatto tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi —


그때 아누룻다 존자는 다가오는 우안거(雨安居)를 거기 쩨띠의 빠찌나왕사 녹야원에서 머물렀다. 홀로 외딴곳에서 방일하지 않고 노력하고 단호한 의지를 가지고 머문 아누룻다 존자는 오래지 않아 좋은 가문의 아들들이 집으로부터 집 없는 곳으로 출가한 목적인 위 없는 범행(梵行)의 완성을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물렀다. “태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.”라고 실답게 알았다. 아누룻다 존자는 아라한들 중의 한 분이 되었다. 그리고 아라한 됨을 성취한 아누룻다 존자는 그때 이런 게송들을 읊었다. ㅡ


“mama saṅkappamaññāya, satthā loke anuttaro.

manomayena kāyena, iddhiyā upasaṅkami.


나의 사유를 아신 뒤에 세상의 위 없는 스승은

의성신(意成身)에 의해, 신통(神通)으로 오셨다.


“yathā me ahu saṅkappo, tato uttari desayi.

nippapañcarato buddho, nippapañcaṃ adesayi.


나에게 있었던 사유와 관련해서 그것을 넘어선 것을 말씀하셨다. 

희론 없음을 좋아하는 부처님은 희론 없음을 말씀하셨다.


“tassāhaṃ dhammamaññāya, vihāsiṃ sāsane rato.

tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanan”ti. dasamaṃ. 


그런 나는 법(法)을 안 뒤에 가르침에 대해 기뻐하면서 머물렀다.

삼명(三明)을 성취하였고, 부처님의 가르침을 완성하였다.

Comments

보인 2019.11.08 13:34
감사합니다.
대원행 2024.01.30 14:12
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=251 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 1.79-여행의 준비물 경)[믿음-명예-원함(구부득고 & 원하는 것이 적은 사람)]
대원행 2024.07.14 19:31
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_15_09&wr_id=2 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 ― 151. 탁발 음식의 청정 경[보시의 청정 & 공(空)한 머묾으로 머무는 방법]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close