니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

앙굿따라 니까야5~11모음

홈 > 앙굿따라 니까야5~11모음 > mahā

mahā

10. tapussasuttaṃ (AN 9.41-따뿟사 경)

2 138 2020.01.25 16:15
6 AN 9.41-따뿟사 경tapussasuttaṃ.hwp (112.0K)   2021.05.17

4. mahāvaggo, 10. tapussasuttaṃ (AN 9.41-따뿟사 경)


ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu viharati uruvelakappaṃ nāma mallānaṃ nigamo. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya uruvelakappaṃ piṇḍāya pāvisi. uruvelakappe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “idheva tāva tvaṃ, ānanda, hohi, yāvāhaṃ mahāvanaṃ ajjhogāhāmi divāvihārāyā”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. atha kho bhagavā mahāvanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.


한때 세존은 말라에서 우루웰라깝빠라는 말라들의 번화가에 머물렀다. 그때 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 우루웰라깝빠로 들어갔다. 우루웰라깝빠에서 탁발을 위해 돌아다닌 뒤에 오후에 탁발에서 돌아온 세존은 아난다 존자에게 말했다. ㅡ "아난다여, 내가 낮 동안의 머묾을 위해 큰 숲으로 들어가 있는 동안 그대는 여기에 있어라." "알겠습니다, 대덕이시여."라고 아난다 존자는 세존에게 대답했다. 그러자 세존은 낮 동안을 머물기 위해 큰 숲으로 들어가서 어떤 나무 아래 앉았다. 


atha kho tapusso gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho tapusso gahapati āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca —


그때 따뿟사 장자가 아난다 존자에게 왔다. 와서는 아난다 존자에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 따뿟사 장자는 아난다 존자에게 이렇게 말했다. ㅡ


“mayaṃ, bhante ānanda, gihī kāmabhogino kāmārāmā kāmaratā kāmasammuditā. tesaṃ no, bhante, amhākaṃ gihīnaṃ kāmabhogīnaṃ kāmārāmānaṃ kāmaratānaṃ kāmasammuditānaṃ papāto viya khāyati, yadidaṃ nekkhammaṃ. sutaṃ metaṃ, bhante, ‘imasmiṃ dhammavinaye daharānaṃ daharānaṃ bhikkhūnaṃ nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato’. tayidaṃ, bhante, imasmiṃ dhammavinaye bhikkhūnaṃ bahunā janena visabhāgo, yadidaṃ nekkhamman”ti.


"아난다 존자시여, 저희는 소유의 사유를 즐기고, 소유의 사유를 좋아하고, 소유의 사유를 기뻐하는 소유하고자 하는 재가자입니다. 대덕이시여, 소유의 사유를 즐기고, 소유의 사유를 좋아하고, 소유의 사유를 기뻐하는, 소유하고자 하는 재가자인 저희에게 출리(出離)는 마치 절벽과도 같습니다. 대덕이시여, 저는 ‘이 법과 율에서 '이것은 평화롭다.'라고 보는 젊디젊은 비구들에게 심(心)은 출리를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다.’라고 들었습니다. 대덕이시여, 이렇게 출리(出離)는 이 법과 율에서 비구들 가운데 많은 사람에 의한 차이점입니다."

 

“atthi kho etaṃ, gahapati, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. āyāma, gahapati, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocessāma. yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā”ti.


"장자여, 이것은 세존께서 보셔야 하는 주제입니다. 장자여, 같이 세존에게 갑시다. 가서 이 문제를 세존께 말씀드립시다. 세존께서 우리에게 설명하시는 대로 명심합시다." 


“evaṃ, bhante”ti kho tapusso gahapati āyasmato ānandassa paccassosi. atha kho āyasmā ānando tapussena gahapatinā saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca —


"알겠습니다, 대덕이시여."라고 따뿟사 장자는 아난다 존자에게 대답했다. 그러자 아난다 존자는 따뿟사 장자와 함께 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 아난다 존자는 세존에게 이렇게 말했다.


“ayaṃ, bhante, tapusso gahapati evamāha — ‘mayaṃ, bhante ānanda, gihī kāmabhogino kāmārāmā kāmaratā kāmasammuditā, tesaṃ no bhante, amhākaṃ gihīnaṃ kāmabhogīnaṃ kāmārāmānaṃ kāmaratānaṃ kāmasammuditānaṃ papāto viya khāyati, yadidaṃ nekkhammaṃ’. sutaṃ metaṃ, bhante, ‘imasmiṃ dhammavinaye daharānaṃ daharānaṃ bhikkhūnaṃ nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. tayidaṃ, bhante, imasmiṃ dhammavinaye bhikkhūnaṃ bahunā janena visabhāgo yadidaṃ nekkhamman’”ti.


"대덕이시여, 따뿟사 장자가 이렇게 말했습니다. ㅡ ‘아난다 존자시여, 저희는 소유의 사유를 즐기고, 소유의 사유를 좋아하고, 소유의 사유를 기뻐하는, 소유하고자 하는 재가자입니다. 대덕이시여, 소유의 사유를 즐기고, 소유의 사유를 좋아하고, 소유의 사유를 기뻐하는, 소유하고자 하는 재가자인 저희에게 출리(出離)는 마치 절벽과도 같습니다. 대덕이시여, 저는 ‘이 법과 율에서 '이것은 고요하다.'라고 보는 젊디젊은 비구들에게 심(心)은 출리를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다.’라고 들었습니다. 대덕이시여, 이렇게 출리(出離)는 이 법과 율에서 비구들 가운데 많은 사람에 의한 차이점입니다.’라고."

 

“evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda! mayhampi kho, ānanda, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi — ‘sādhu nekkhammaṃ, sādhu paviveko’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, nekkhamme cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nekkhamme cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? 


참으로 그러하다, 아난다여. 참으로 그러하다, 아난다여. 아난다여, 깨달음 이전, 깨닫지 못한 보살이었던 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '출리는 좋은 것이다. 멀리 여읨은 좋은 것이다.'라고. 아난다여, '이것은 고요하다.'라고 보는 그런 나에게 심(心)은 출리를 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 출리를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘kāmesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nekkhamme ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me nekkhamme cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 소유의 삶에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 출리에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 출리를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ kāmesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me nekkhamme cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 소유의 삶에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 출리에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 출리를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena kāmesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato.


아난다여, 그런 나는 나중에 소유의 삶에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 출리에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 출리를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


so kho ahaṃ, ānanda, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법(不善法)들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 소유의 사유가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 소유의 사유가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamā ... pe ... dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, avitakke cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me avitakke cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘vitakkesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, avitakke ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me avitakke cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ vitakkesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, avitakke ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me avitakke cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena vitakkesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, avitakke ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, avitakke cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ... pe ... dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 위딱까 없음을 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 위딱까 없음을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 위딱까에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 위딱까 없음에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 위딱까 없음을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못한다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 위딱까에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 위딱까 없음에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 위딱까 없음을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 위딱까에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 위딱까 없음에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 위딱까 없음을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 위딱까가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 위딱까가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṃ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyyaṃ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti — upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, nippītike cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nippītike cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘pītiyā kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nippītike ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me nippītike cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ pītiyā ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, nippītike ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me nippītike cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena pītiyā ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, nippītike ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, nippītike cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, pītiyā ca virāgā ... pe ... tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠-삼빠자나 하면서, 몸으로 즐거움을 경험한다. 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 기쁨 없음을 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 기쁨 없음을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 기쁨에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 기쁨 없음에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 기쁨 없음을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 기쁨에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 기쁨 없음에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 기쁨 없음을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 기쁨에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 기쁨 없음에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 기쁨 없음을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠-삼빠자나 하면서, 몸으로 즐거움을 경험한다. 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 기쁨이 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 기쁨이 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, adukkhamasukhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me adukkhamasukhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘upekkhāsukhe kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, adukkhamasukhe ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me adukkhamasukhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ upekkhāsukhe ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, adukkhamasukhe ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me adukkhamasukhe cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena upekkhāsukhe ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ adukkhamasukhe ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, adukkhamasukhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, sukhassa ca pahānā ... pe ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 괴로움도 즐거움도 없음을 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 괴로움도 즐거움도 없음을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 평정이 함께하는 행복에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 괴로움도 즐거움도 없음에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 괴로움도 즐거움도 없음을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 평정이 함께하는 행복에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 괴로움도 즐거움도 없음에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 기쁨 없음을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 평정이 함께하는 행복에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 괴로움도 즐거움도 없음에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 괴로움도 즐거움도 없음을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 평정이 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 평정이 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā “ananto ākāso”ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, ākāsānañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me ākāsānañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘rūpesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca abahulīkato, ākāsānañcāyatane ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me ākāsānañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ rūpesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, ākāsānañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ākāsānañcāyatane cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena rūpesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, ākāsānañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, ākāsānañcāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 색상(色想)들의 완전한 초월로부터, 저항의 상(想)들의 줄어듦으로부터, 다양함의 상(想)들을 작의 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 공무변처를 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 공무변처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 색(色)에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 공무변처에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 공무변처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 색(色)에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 공무변처에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 공무변처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 색(色)에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 공무변처에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 공무변처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 색상(色想)들의 완전한 초월로부터, 저항의 상(想)들의 줄어듦으로부터, 다양함의 상(想)들을 작의 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 색(色)이 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 색(色)이 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma “anantaṃ viññāṇan”ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, viññāṇañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me viññāṇañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ākāsānañcāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca abahulīkato, viññāṇañcāyatane ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me viññāṇañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ ākāsānañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, viññāṇañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me viññāṇañcāyatane cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena ākāsānañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, viññāṇañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, viññāṇañcāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 공무변처를 완전히 초월하고 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 공무변처를 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 식무변처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 공무변처에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 식무변처에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 식무변처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 공무변처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 식무변처에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 식무변처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 공무변처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 식무변처에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 식무변처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 공무변처를 완전히 초월하고 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 공무변처가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 공무변처가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, ākiñcaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me ākiñcaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘viññāṇañcāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, ākiñcaññāyatane ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me ākiñcaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ viññāṇañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, ākiñcaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ākiñcaññāyatane cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena viññāṇañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, ākiñcaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, ākiñcaññāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 식무변처를 완전히 초월하고 ‘아무 것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 무소유처를 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 무소유처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 식무변처에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 무소유처에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 무소유처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 식무변처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 무소유처에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 무소유처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 식무변처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 무소유처에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 무소유처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 식무변처를 완전히 초월하고 ‘아무 것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 식무변처가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 식무변처가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ākiñcaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nevasaññānāsaññāyatane ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ ākiñcaññāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, nevasaññānāsaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena ākiñcaññāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, nevasaññānāsaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. tassa mayhaṃ, ānanda, iminā vihārena viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho. seyyathāpi, ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya; evamevassa me ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. svassa me hoti ābādho.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 무소유처를 완전히 초월하고 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 비상비비상처를 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 비상비비상처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 무소유처에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 비상비비상처에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 비상비비상처를 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 무소유처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 비상비비상처에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 비상비비상처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 무소유처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 비상비비상처에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 비상비비상처를 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 무소유처를 완전히 초월하고 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머물렀다. 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그런 나에게 무소유처가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다. 예를 들면, 아난다여, 행복한 자에게 병이 날만큼의 괴로움이 생겨날 수 있다. 이처럼 나에게 무소유처가 함께하는 상(想)과 작의(作意)가 발생했고, 그것은 나에게 병이었다.


“tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja vihareyyan’ti. tassa mayhaṃ, ānanda, saññāvedayitanirodhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me saññāvedayitanirodhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’? tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘nevasaññānāsaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato, saññāvedayitanirodhe ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. tasmā me saññāvedayitanirodhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ santanti passato’. tassa mayhaṃ, ānanda, etadahosi — ‘sace kho ahaṃ nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulaṃ kareyyaṃ, saññāvedayitanirodhe ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me saññāvedayitanirodhe cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ santanti passato’. so kho ahaṃ, ānanda, aparena samayena nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ, saññāvedayitanirodhe ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. tassa mayhaṃ, ānanda, saññāvedayitanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato. so kho ahaṃ, ānanda, sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi, paññāya ca me disvā āsavā parikkhayaṃ agamaṃsu.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘내가 비상비비상처를 완전히 초월하고 상수멸(想受滅)을 성취하여 머물면 어떨까?’라고. 아난다여, 그런 나에게 심(心)은 상수멸을 향해서 다가가지 못했고 순일해지지 못했고 안정되지 못했고 해탈하지 못했다. 아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '무슨 원인과 무슨 조건 때문에 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 상수멸을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못하는가?'라고. 


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '나는 비상비비상처에 대한 위험을 보지 못했고 그것을 많이 행하지 못했다. 상수멸에서 이익을 얻지 못했고 그것을 실천하지 못했다. 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 상수멸을 향해서 다가가지 못하고 순일해지지 못하고 안정되지 못하고 해탈하지 못했다.'라고.


아난다여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ '만약 내가 비상비비상처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 상수멸에서 이익을 얻고 그것을 실천하면, '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 상수멸을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈하는 그런 경우가 있다. 


아난다여, 그런 나는 나중에 비상비비상처에 대한 위험을 보고 그것을 많이 행하고, 상수멸에서 이익을 얻고 그것을 실천했다, 아난다여, 그래서 '이것은 고요하다.'라고 보는 나에게 심(心)은 상수멸을 향해서 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈했다.'


아난다여, 그런 나는 비상비비상처를 완전히 초월하고 상수멸(想受滅)을 성취하여 머물렀다. 그리고 나에게 지혜로써 보면서 번뇌들이 완전히 부서졌다. 


“yāvakīvañcāhaṃ, ānanda, imā nava anupubbavihārasamāpattiyo na evaṃ anulomapaṭilomaṃ samāpajjimpi vuṭṭhahimpi, neva tāvāhaṃ, ānanda, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. yato ca kho ahaṃ, ānanda, imā nava anupubbavihārasamāpattiyo evaṃ anulomapaṭilomaṃ samāpajjimpi vuṭṭhahimpi, athāhaṃ, ānanda, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi — ‘akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’”ti.


아난다여, 내가 이러한 아홉 가지 차례로 머묾의 증득을 이렇게 순서대로 그리고 역의 순으로 증득하고 일어나지 못했을 때까지는, 아난다여, 나는 신과 마라와 범천과 함께하는 세상에서, 사문-바라문과 신과 사람을 포함한 존재를 위해 위없는 바른 깨달음을 깨달았다고 선언하지 않았다. 아난다여, 그러나 나는 이 아홉 가지 차례로 머묾의 증득을 이렇게 순서대로 그리고 역의 순으로 증득하고 일어났기 때문에 나는 신과 마라와 범천과 함께하는 세상에서, 사문-바라문과 신과 사람을 포함한 존재를 위해 위없는 바른 깨달음을 깨달았다고 선언했다. 그리고 나에게 지(知)와 견(見)이 생겼다. ㅡ ‘나의 심(心)의 해탈은 흔들리지 않는다[부동(不動)의 심해탈(心解脫)]. 이것이 태어남의 끝이다. 이제 다시 존재로 이끌리지 않는다.’라고. 

Comments

보인 2020.03.15 15:06
감사합니다.
대원행 2024.02.03 20:35
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_13_05&wr_id=4 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 - 125. 길들임의 단계 경[단계적 길들임 - 여래의 더 나아가는 훈련]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close