니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

쿳다까 니까야

홈 > 쿳다까 니까야 > 3.mahāvaggo

3.mahāvaggo

12. dvayatānupassanāsuttaṃ (KN 5.38-두 가지 관찰 경)

1 197 2019.03.06 11:53
7 KN 5.38-두 가지 관찰 경dvayatānupassanāsuttaṃ.hwp (112.0K)   2023.05.14

3. mahāvaggo, 12. dvayatānupassanāsuttaṃ (KN 5.38-두 가지 관찰 경)


evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi —


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓띠에서 동쪽 사원의 미기리미뚜 강당에 머물렀다. 그때 세존은 보름 포살일 밤에 비구 상가에 둘러싸여 열린 장소에 앉아있었다. 그때 세존은 침묵하고 또 침묵하고 있는 비구 상가를 바라보면서 비구들에게 말했다. —


“‘ye te, bhikkhave, kusalā dhammā ariyā niyyānikā sambodhagāmino, tesaṃ vo, bhikkhave, kusalānaṃ dhammānaṃ ariyānaṃ niyyānikānaṃ sambodhagāmīnaṃ kā upanisā savanāyā’ti iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu, te evamassu vacanīyā — ‘yāvadeva dvayatānaṃ dhammānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāyā’ti. kiñca dvayataṃ vadetha?


“비구들이여, 어떤 성스럽고 구원으로 이끌고 깨달음으로 이끄는 선법(善法)들이 있다. 비구들이여, ‘그대들이 그 성스럽고 구원으로 이끌고 깨달음으로 이끄는 선법(善法)들을 따르는 데에는 어떤 이유가 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, 그들에게 이렇게 말해야 한다. — ‘두 가지 법들에 대한 있는 그대로의 앎을 위해서입니다.’라고. ‘그러면 그대들이 말하는 그 두 가지는 무엇입니까?’


(1) “idaṃ dukkhaṃ, ayaṃ dukkhasamudayoti ayamekānupassanā. ayaṃ dukkhanirodho, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ — diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. 


‘이것이 고(苦)다. 이것이 고집(苦集)이다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘이것이 고멸(苦滅)이다. 이것이 고멸(苦滅)로 이끄는 실천이다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


idamavoca bhagavā. idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —


세존은 이렇게 말했다. 이렇게 말한 뒤에 스승이신 선서(善逝)께서는 다시 이렇게 말했다. —


729. “ye dukkhaṃ nappajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ.

yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati.

tañca maggaṃ na jānanti, dukkhūpasamagāminaṃ.


730. “cetovimuttihīnā te, atho paññāvimuttiyā.

abhabbā te antakiriyāya, te ve jātijarūpagā.


731. “ye ca dukkhaṃ pajānanti, atho dukkhassa sambhavaṃ.

yattha ca sabbaso dukkhaṃ, asesaṃ uparujjhati.

tañca maggaṃ pajānanti, dukkhūpasamagāminaṃ.


732. “cetovimuttisampannā, atho paññāvimuttiyā.

bhabbā te antakiriyāya, na te jātijarūpagā”ti.


(2) “‘siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ upadhipaccayāti, ayamekānupassanā. upadhīnaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 모두 재생의 조건을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 재생의 조건의 남김 없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


733. “upadhinidānā pabhavanti dukkhā, ye keci lokasmimanekarūpā.

yo ve avidvā upadhiṃ karoti, punappunaṃ dukkhamupeti mando.

tasmā pajānaṃ upadhiṃ na kayirā, dukkhassa jātippabhavānupassī”ti.


(3) “‘siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ avijjāpaccayāti, ayamekānupassanā. avijjāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 무명(無明)을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 무명(無明)의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


734. “jātimaraṇasaṃsāraṃ, ye vajanti punappunaṃ.

itthabhāvaññathābhāvaṃ, avijjāyeva sā gati.


735. “avijjā hāyaṃ mahāmoho, yenidaṃ saṃsitaṃ ciraṃ.

vijjāgatā ca ye sattā, na te gacchanti punabbhavan”ti.


(4) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ saṅkhārapaccayāti, ayamekānupassanā. saṅkhārānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 행(行)들을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 행(行)들의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


736. “yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ saṅkhārapaccayā.

saṅkhārānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.


737. “etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ saṅkhārapaccayā.

sabbasaṅkhārasamathā, saññānaṃ uparodhanā.

evaṃ dukkhakkhayo hoti, etaṃ ñatvā yathātathaṃ.


738. “sammaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā.

abhibhuyya mārasaṃyogaṃ, na gacchanti punabbhavan”ti.


(5) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ viññāṇapaccayāti, ayamekānupassanā. viññāṇassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 식(識)을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 식(識)의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


739. “yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ viññāṇapaccayā.

viññāṇassa nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.


740. “etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ viññāṇapaccayā.

viññāṇūpasamā bhikkhu, nicchāto parinibbuto”ti.


(6) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ phassapaccayāti, ayamekānupassanā. phassassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 촉(觸)을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 촉(觸)의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


741. “tesaṃ phassaparetānaṃ, bhavasotānusārinaṃ.

kummaggapaṭipannānaṃ, ārā saṃyojanakkhayo.


742. “ye ca phassaṃ pariññāya, aññāyupasame ratā.

te ve phassābhisamayā, nicchātā parinibbutā”ti.


(7) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ vedanāpaccayāti, ayamekānupassanā. vedanānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 수(受)들을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 수(受)들의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


743. “sukhaṃ vā yadi vā dukkhaṃ, adukkhamasukhaṃ saha.

ajjhattañca bahiddhā ca, yaṃ kiñci atthi veditaṃ.


744. “etaṃ dukkhanti ñatvāna, mosadhammaṃ palokinaṃ.

phussa phussa vayaṃ passaṃ, evaṃ tattha vijānati.

vedanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto”ti.


(8) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ taṇhāpaccayāti, ayamekānupassanā. taṇhāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 애(愛)를 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 애(愛)의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


745. “taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ.

itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.


746. “etamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ.

vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti.


(9) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ upādānapaccayāti, ayamekānupassanā. upādānānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 취(取)를 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 취(取)의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


747. “upādānapaccayā bhavo, bhūto dukkhaṃ nigacchati.

jātassa maraṇaṃ hoti, eso dukkhassa sambhavo.


748. “tasmā upādānakkhayā, sammadaññāya paṇḍitā.

jātikkhayaṃ abhiññāya, na gacchanti punabbhavan”ti.


(10) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ ārambhapaccayāti, ayamekānupassanā. ārambhānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 시도를 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 시도의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


749. “yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ ārambhapaccayā.

ārambhānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.


750. “etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ ārambhapaccayā.

sabbārambhaṃ paṭinissajja, anārambhe vimuttino.


751. “ucchinnabhavataṇhassa, santacittassa bhikkhuno.

vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo”ti.


(11) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ āhārapaccayāti, ayamekānupassanā. āhārānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 자량(資糧)들을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 자량(資糧)들의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


752. “yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ āhārapaccayā.

āhārānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.


753. “etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ āhārapaccayā.

sabbāhāraṃ pariññāya, sabbāhāramanissito.


754. “ārogyaṃ sammadaññāya, āsavānaṃ parikkhayā.

saṅkhāya sevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū”ti.


(12) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ iñjitapaccayāti, ayamekānupassanā. iñjitānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘고(苦)를 생기게 하는 것은 무엇이든지 흔들림을 조건으로 한다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 흔들림의 남김없이 바랜 소멸로부터 고(苦)는 생기지 않는다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


755. “yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti, sabbaṃ iñjitapaccayā.

iñjitānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo.


756. “etamādīnavaṃ ñatvā, dukkhaṃ iñjitapaccayā.

tasmā hi ejaṃ vossajja, saṅkhāre uparundhiya.

anejo anupādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti.


(13) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? nissitassa calitaṃ hotīti, ayamekānupassanā. anissito na calatīti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘의지하는 자에게 떨림이 있다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘그러나 의지하지 않는 자에게 떨림이 없다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


757. “anissito na calati, nissito ca upādiyaṃ.

itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.


758. “etamādīnavaṃ ñatvā, nissayesu mahabbhayaṃ.

anissito anupādāno, sato bhikkhu paribbaje”ti.


(14) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? rūpehi, bhikkhave, arūpā santatarāti, ayamekānupassanā. arūpehi nirodho santataroti, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? ‘색(色)보다 무색(無色)은 더 평화롭다.’라는 이것이 한 가지 관찰이고, ‘무색(無色)보다 멸(滅)이 더 평화롭다.’라는 이것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


759. “ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino.

nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavaṃ.


760. “ye ca rūpe pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā.

nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino”ti.


(15) “siyā aññenapi ... pe ... kathañca siyā? yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṃ saccanti upanijjhāyitaṃ tadamariyānaṃ etaṃ musāti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayamekānupassanā. yaṃ, bhikkhave, sadevakassa ... pe ... sadevamanussāya idaṃ musāti upanijjhāyitaṃ, tadamariyānaṃ etaṃ saccanti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā ... pe ... athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? 신과 마라와 범천과 함께하는 세상, 사문-바라문과 신과 사람을 포함한 존재를 위해 ‘이것은 진실이다.’라고 보는 것을 제어된 성자들이 ‘이것은 거짓이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 보는 것이 한 가지 관찰이고, 신과 마라와 범천과 함께하는 세상, 사문-바라문과 신과 사람을 포함한 존재를 위해 ‘이것은 거짓이다.’라고 보는 것을 길들인 성자들이 ‘이것은 진실이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 보는 것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


761. “anattani attamāniṃ, passa lokaṃ sadevakaṃ.

niviṭṭhaṃ nāmarūpasmiṃ, idaṃ saccanti maññati.


762. “yena yena hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā.

tañhi tassa musā hoti, mosadhammañhi ittaraṃ.


763. “amosadhammaṃ nibbānaṃ, tadariyā saccato vidū.

te ve saccābhisamayā, nicchātā parinibbutā”ti.


(16) “‘siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; ‘siyā’tissu vacanīyā. kathañca siyā? yaṃ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṃ sukhanti upanijjhāyitaṃ, tadamariyānaṃ etaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayamekānupassanā. yaṃ, bhikkhave, sadevakassa ... pe ... sadevamanussāya idaṃ dukkhanti upanijjhāyitaṃ tadamariyānaṃ etaṃ sukhanti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, ayaṃ dutiyānupassanā. evaṃ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ — diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. idamavoca bhagavā. idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —


‘다른 방법으로도 바른 두 가지 관찰이 있습니까?’라고, 비구들이여, 만약 이렇게 묻는 사람이 있다면, ‘있습니다.’라고 말해야 한다. 어떻게 있는가? 신과 마라와 범천과 함께하는 세상, 사문-바라문과 신과 사람을 포함한 존재를 위해 ‘이것은 락(樂)이다.’라고 보는 것을 제어된 성자들이 ‘이것은 고(苦)다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 보는 것이 한 가지 관찰이고, 신과 마라와 범천과 함께하는 세상, 사문-바라문과 신과 사람을 포함한 존재를 위해 ‘이것은 고(苦)다.’라고 보는 것을 길들인 성자들이 ‘이것은 락(樂)이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 보는 것이 두 번째 관찰이다. 비구들이여, 이렇게 바르게 두 가지로 관찰하며, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 비구에게 지금여기에서의 무위(無爲)의 앎의 실현 또는 집착이 남아있으면 불환자의 상태라는 두 가지 결과 중 하나의 결과가 예상된다. 


764. “rūpā saddā rasā gandhā, phassā dhammā ca kevalā.

iṭṭhā kantā manāpā ca, yāvatatthīti vuccati.


765. “sadevakassa lokassa, ete vo sukhasammatā.

yattha cete nirujjhanti, taṃ nesaṃ dukkhasammataṃ.


766. “sukhanti diṭṭhamariyehi, sakkāyassuparodhanaṃ.

paccanīkamidaṃ hoti, sabbalokena passataṃ.


767. “yaṃ pare sukhato āhu, tadariyā āhu dukkhato.

yaṃ pare dukkhato āhu, tadariyā sukhato vidū.


768. “passa dhammaṃ durājānaṃ, sampamūḷhetthaviddasu.

nivutānaṃ tamo hoti, andhakāro apassataṃ.


769. “satañca vivaṭaṃ hoti, āloko passatāmiva.

santike na vijānanti, maggā dhammassa kovidā.


770. “bhavarāgaparetehi, bhavasotānusāribhi.

māradheyyānupannehi, nāyaṃ dhammo susambudho.


771. “ko nu aññatramariyehi, padaṃ sambuddhumarahati.

yaṃ padaṃ sammadaññāya, parinibbanti anāsavā”ti.


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. imasmiṃ ca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다. 그리고 이런 설명이 말해졌을 때 육십 명의 비구들은 집착에서 벗어나 번뇌들로부터 심(心)이 해탈하였다.

Comments

대원행 2023.05.15 23:25
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_13&wr_id=232 참조 (초기불교 독송 및 개론 - (2-7)paṭiccasamuppādasuttaṃ (SN 12.1-연기 경)[삶의 메커니즘으로 이해하는 연기]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close