13. mahābyūhasuttaṃ (KN 5.51-큰 정렬 경)
suttanipātapāḷi, 4. aṭṭhakavaggo, 13. mahābyūhasuttaṃ (KN 5.51-큰 정렬 경)
sabbeva te nindamanvānayanti, atho pasaṃsampi labhanti tattha.
누구든지 ‘이것만이 진실이다.’라고 다투는 이런 견해들에서 머무는 사람들은
모두 비난을 받습니까 아니면 거기서 칭찬을 받기도 합니까?
etampi disvā na vivādayetha, khemābhipassaṃ avivādabhūmiṃ.
그것은 참으로 작고, 고요함을 위해 충분하지 못합니다. 다툼에는 두 가지 결과가 있다고 나는 말합니다. 또한, 그것을 보아서 다투지 않는 경지에서 안온을 보는 자는 다투지 않아야 합니다.
anūpayo so upayaṃ kimeyya, diṭṭhe sute khantimakubbamāno.
범부의 일반적인 견해라면 어떤 것이든, 현명한 사람은 그것 모두에게 다가가지 않습니다. 본 것과 들은 것을 견디어 행위하지 않는, 집착하지 않는 그가 무엇을 집착하겠습니까?
idheva sikkhema athassa suddhiṃ, bhavūpanītā kusalā vadānā.
계(戒)의 위없음에 연결된 청정을 말하고, 실천의 길을 수용하여 확고히 하는
‘이것만을 공부하자 그러면 청정해질 것이다.’라고 존재로 이끌리는 선(善)을 말하는 사람
pajappatī patthayatī ca suddhiṃ, satthāva hīno pavasaṃ gharamhā.
만약 계와 실천의 길에서 떨어지면 일을 놓치고 동요합니다.
집을 잃고 집에서 떠난 자처럼, 청정을 동경하고 갈망합니다.
suddhiṃ asuddhinti apatthayāno, virato care santimanuggahāya.
계와 실천의 길을 버리고, 결점이 있고 결점이 없는 모든 업을 버린 뒤에
청정(淸淨)을 부정(不淨)이라고 갈망하지 않고 삼가는 자는 평화를 유지하며 유행해야 합니다.
907. tamūpanissāya jigucchitaṃ vā, athavāpi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā.
uddhaṃsarā suddhimanutthunanti, avītataṇhāse bhavābhavesu.
908. patthayamānassa hi jappitāni, pavedhitaṃ vāpi pakappitesu.
cutūpapāto idha yassa natthi, sa kena vedheyya kuhiṃva jappe.
909. yamāhu dhammaṃ paramanti eke, tameva hīnanti panāhu aññe.
sacco nu vādo katamo imesaṃ, sabbeva hīme kusalā vadānā.
910. sakañhi dhammaṃ paripuṇṇamāhu, aññassa dhammaṃ pana hīnamāhu.
evampi viggayha vivādayanti, sakaṃ sakaṃ sammutimāhu saccaṃ.
911. parassa ce vambhayitena hīno, na koci dhammesu visesi assa.
puthū hi aññassa vadanti dhammaṃ, nihīnato samhi daḷhaṃ vadānā.
912. saddhammapūjāpi nesaṃ tatheva, yathā pasaṃsanti sakāyanāni.
sabbeva vādā VAR tathiyā bhaveyyuṃ, suddhī hi nesaṃ paccattameva.
913. na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.
tasmā vivādāni upātivatto, na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṃ.
914. jānāmi passāmi tatheva etaṃ, diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṃ.
addakkhi ce kiñhi tumassa tena, atisitvā aññena vadanti suddhiṃ.
915. passaṃ naro dakkhati nāmarūpaṃ, disvāna vā ñassati tānimeva.
kāmaṃ bahuṃ passatu appakaṃ vā, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.
916. nivissavādī na hi subbināyo, pakappitaṃ diṭṭhi purekkharāno.
yaṃ nissito tattha subhaṃ vadāno, suddhiṃvado tattha tathaddasā so.
917. na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā, na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu.
ñatvā ca so sammutiyo puthujjā, upekkhatī uggahaṇanti maññe.
918. vissajja ganthāni munīdha loke, vivādajātesu na vaggasārī.
santo asantesu upekkhako so, anuggaho uggahaṇanti maññe.
919. pubbāsave hitvā nave akubbaṃ, na chandagū nopi nivissavādī.
sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro, na limpati loke anattagarahī.
920. sa sabbadhammesu visenibhūto, yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā.
sa pannabhāro muni vippamutto, na kappiyo nūparato na patthiyoti.
mahābyūhasuttaṃ terasamaṃ niṭṭhitaṃ.