니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 8.sallekha

8.sallekha

sallekhasuttaṃ (MN 8-더 높은 삶 경)

6 501 2019.04.19 20:00
16 MN 8-더 높은 삶 경sallekhasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.18

1. mūlapariyāyavaggo, 8. sallekhasuttaṃ (MN 8-더 높은 삶 경)


81. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho āyasmā mahācundo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahācundo bhagavantaṃ etadavoca — “yā imā, bhante, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti — attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā — ādimeva nu kho, bhante, bhikkhuno manasikaroto evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hotī”ti?


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 저녁에 홀로 머묾에서 일어난 마하쭌다 존자가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 마하쭌다 존자는 세존에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 세상에는 아(我)에 대한 주장에 속하거나 세상에 대한 주장에 속한 어떤 다양한 견해들이 생깁니다. 대덕이시여, 이제 겨우 작의(作意)를 시작하는 비구에게도 이 견해들이 버려집니까, 이 견해들이 놓입니까?”라고.


82. “yā imā, cunda, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti — attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā — yattha cetā diṭṭhiyo uppajjanti yattha ca anusenti yattha ca samudācaranti taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā’ti — evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññā passato evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti.


“쭌다여, 세상에는 아(我)에 대한 주장에 속하거나 세상에 대한 주장에 속한 어떤 다양한 견해들이 생긴다. 그 견해들이 어디에서 생기고, 어디에서 잠재하고, 어디에서 함께하더라도 그것을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 이렇게 있는 그대로 바른 지혜로 보는 자에게 그 견해들이 버려지고, 그 견해들이 놓인다. 


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율(律)에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 지금여기의 행복한 머묾이라고 불린다.


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 지금여기의 행복한 머묾이라고 불린다.


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyya, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyya, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti — ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 지금여기의 행복한 머묾이라고 불린다.


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasuṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 지금여기의 행복한 머묾이라고 불린다.


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā, paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā, nānattasaññānaṃ amanasikārā, ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 완전하게 색상(色想)을 넘어서고, 저항의 상(想)이 줄어들고, 다양한 상(想)을 작의(作意)하지 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 평화로운 머묾이라고 불린다.


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 공무변처를 완전히 넘어서서 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 평화로운 머묾이라고 불린다.


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 식무변처를 완전히 넘어서서 ‘아무것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 평화로운 머묾이라고 불린다.


“ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. tassa evamassa — ‘sallekhena viharāmī’ti. na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.


쭌다여, 무소유처를 완전히 넘어서서 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여, 성자의 율에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율에서 이것들은 평화로운 머묾이라고 불린다.


83. “idha kho pana vo, cunda, sallekho karaṇīyo. ‘pare vihiṃsakā bhavissanti, mayamettha avihiṃsakā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare adinnādāyī bhavissanti, mayamettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare musāvādī bhavissanti, mayamettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare pisuṇavācā bhavissanti, mayamettha pisuṇāya vācāya paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare pharusavācā bhavissanti, mayamettha pharusāya vācāya paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare samphappalāpī bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare abhijjhālū bhavissanti, mayamettha anabhijjhālū bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchādiṭṭhī bhavissanti, mayamettha sammādiṭṭhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāsaṅkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaṅkappā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāājīvā bhavissanti, mayamettha sammāājīvā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāsatī bhavissanti, mayamettha sammāsatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāsamādhi bhavissanti, mayamettha sammāsamādhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāñāṇī bhavissanti, mayamettha sammāñāṇī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare micchāvimuttī bhavissanti, mayamettha sammāvimuttī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.


여기, 쭌다여, 그대들은 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 폭력적일지라도 우리는 여기서 폭력적이지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 생명을 해칠지라도 우리는 여기서 생명을 해치는 행위로부터 피할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 주지 않는 것을 가질지라도 우리는 여기서 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 범행(梵行) 아닌 것을 행할지라도 우리는 여기서 범행을 실천할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 거짓을 말할지라도 우리는 여기서 거짓을 말하는 행위로부터 피할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 험담할지라도 우리는 여기서 험담하는 행위로부터 피할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 거친 말을 할지라도 우리는 여기서 거칠게 말하는 행위로부터 피할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 쓸모없고 허튼 말을 할지라도 우리는 여기서 쓸모없고 허튼 말하는 행위로부터 피할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 간탐 할지라도 우리는 여기서 간탐 하지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 거슬린 심(心)을 가질지라도 우리는 여기서 거슬리지 않은 심을 가질 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 견해를 가질지라도 우리는 여기서 바른 견해를 가질 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 사유를 할지라도 우리는 여기서 바른 사유를 할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 말을 할지라도 우리는 여기서 바른말을 할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 행위를 할지라도 우리는 여기서 바른 행위를 할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 생활을 할지라도 우리는 여기서 바른 생활을 할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 정진을 할지라도 우리는 여기서 바른 정진을 할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 사띠를 할지라도 우리는 여기서 바른 사띠를 할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 삼매를 닦을지라도 우리는 여기서 바른 삼매를 닦을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 앎을 가질지라도 우리는 여기서 바른 앎을 가질 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 삿된 해탈을 실현할지라도 우리는 여기서 바른 해탈을 실현할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. 


“‘pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, mayamettha vigatathīnamiddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare vicikicchī bhavissanti, mayamettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare upanāhī bhavissanti, mayamettha anupanāhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare makkhī bhavissanti, mayamettha amakkhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare paḷāsī bhavissanti, mayamettha apaḷāsī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare issukī bhavissanti, mayamettha anissukī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare maccharī bhavissanti, mayamettha amaccharī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare saṭhā bhavissanti, mayamettha asaṭhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare māyāvī bhavissanti, mayamettha amāyāvī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare atimānī bhavissanti, mayamettha anatimānī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare dubbacā bhavissanti, mayamettha suvacā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāṇamittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare assaddhā bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare anottāpī bhavissanti, mayamettha ottāpī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare appassutā bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare kusītā bhavissanti, mayamettha āraddhavīriyā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare muṭṭhassatī bhavissanti, mayamettha upaṭṭhitassatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare duppaññā bhavissanti, mayamettha paññāsampannā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.


‘남들은 해태-혼침이 스며들지라도 우리는 여기서 해태-혼침으로부터 벗어날 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 들뜰지라도 우리는 여기서 들뜨지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 의심할지라도 우리는 여기서 의심을 건널 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 화낼지라도 우리는 여기서 화내지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 원한을 품을지라도 우리는 여기서 원한을 품지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 위선적일지라도 우리는 여기서 위선적이지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 악의를 품을지라도 우리는 여기서 악의를 품지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 질투할지라도 우리는 여기서 질투하지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 인색할지라도 우리는 여기서 인색하지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 교활할지라도 우리는 여기서 교활하지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 사기 치더라도 우리는 여기서 사기 치지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 고집부리더라도 우리는 여기서 고집부리지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 오만할지라도 우리는 여기서 오만하지 않을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 완고할지라도 우리는 여기서 유연할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 나쁜 친구와 함께할지라도 우리는 여기서 좋은 친구와 함께할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 방일(放逸)할지라도 우리는 여기서 불방일(不放逸)할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 믿음이 없을지라도 우리는 여기서 믿음을 가질 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 자책(自責)의 두려움이 없을지라도 우리는 여기서 자책의 두려움을 가질 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 타책(他責)의 두려움이 없을지라도 우리는 여기서 타책의 두려움을 가질 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 적게 배울지라도 우리는 여기서 많이 배울 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 게으를지라도 우리는 여기서 열심히 정진할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 사띠를 잊더라도 우리는 여기서 사띠를 확립할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 어리석을지라도 우리는 여기서 지혜를 갖출 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 세속적인 것에 오염되고, 고치기 힘들고, 놓기 어렵더라도 우리는 여기서 세속적인 것에 오염되지 않고, 고치기 쉽고, 잘 놓을 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다. 


84. “cittuppādampi kho ahaṃ, cunda, kusalesu dhammesu bahukāraṃ vadāmi, ko pana vādo kāyena vācāya anuvidhīyanāsu! tasmātiha, cunda, ‘pare vihiṃsakā bhavissanti, mayamettha avihiṃsakā bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ. ‘pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ...‘pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ.


쭌다여, 나는 선법(善法)들에서 심(心)이 일어나는 것도 매우 유용하다고 말한다. 그러니 몸과 말로써 따라 행하는 것은 말해 무엇 하겠는가! 그러므로 쭌다여, ‘남들은 폭력적일지라도 우리는 여기서 폭력적이지 않을 것이다.’라고 심(心)을 일으켜야 한다. ‘남들은 생명을 해칠지라도 우리는 여기서 생명을 해치는 행위로부터 피할 것이다.’라고 심을 일으켜야 한다. … 남들은 세속적인 것에 오염되고, 고치기 힘들고, 놓기 어렵더라도 우리는 여기서 세속적인 것에 오염되지 않고, 고치기 쉽고, 잘 놓을 것이다.’라고 심을 일으켜야 한다. 


85. “seyyathāpi, cunda, visamo maggo assa, tassa añño samo maggo parikkamanāya; seyyathā vā pana, cunda, visamaṃ titthaṃ assa, tassa aññaṃ samaṃ titthaṃ parikkamanāya; evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parikkamanāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya, adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parikkamanāya, abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parikkamanāya, musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parikkamanāya, pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parikkamanāya, abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya, byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parikkamanāya, micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parikkamanāya, micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parikkamanāya, micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parikkamanāya, micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parikkamanāya, micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parikkamanāya, micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya, micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya, micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parikkamanāya, micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti parikkamanāya, micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya.


예를 들면, 쭌다여, 평탄치 못한 길과 그것을 피하기 위한 다른 평탄한 길이 있을 것이다. 예를 들면, 평탄치 못한 선착장과 그것을 피하기 위한 다른 평탄한 선착장이 있을 것이다. 이처럼, 쭌다여, 폭력적인 사람에게 피함을 위해 비폭력이 있다. 생명을 해치는 사람에게 피함을 위해 생명을 해치는 행위를 삼감이 있다. 주지 않는 것을 가지는 사람에게 피함을 위해 주지 않는 것을 가지는 행위를 삼감이 있다. 범행 아닌 것을 행하는 사람에게 피함을 위해 범행 아닌 것을 삼감이 있다. 거짓을 말하는 사람에게 피함을 위해 거짓을 말하는 행위를 삼감이 있다. 험담하는 자에게 피함을 위해 험담하는 행위를 삼감이 있다. 거친 말을 하는 사람에게 피함을 위해 거친 말을 하는 행위를 삼감이 있다. 쓸모없고 허튼 말을 하는 사람에게 피함을 위해 쓸모없고 허튼 말하는 행위를 삼감이 있다. 간탐 하는 사람에게 피함을 위해 불간탐이 있다. 거슬린 심(心)을 가진 사람에게 피함을 위해 부진에가 있다. 삿된 견해를 가진 사람에게 피함을 위해 바른 견해가 있다. 삿된 사유를 하는 사람에게 피함을 위해 바른 사유가 있다. 삿된 말을 하는 사람에게 피함을 위해 바른말이 있다. 삿된 행위를 하는 사람에게 피함을 위해 바른 행위가 있다. 삿된 생활을 하는 사람에게 피함을 위해 바른 생활이 있다. 삿된 정진을 하는 사람에게 피함을 위해 바른 정진이 있다. 삿된 사띠를 하는 사람에게 피함을 위해 바른 사띠가 있다. 삿된 삼매를 닦는 사람에게 피함을 위해 바른 삼매가 있다. 삿된 앎을 가진 사람에게 피함을 위해 바른 앎이 있다. 삿된 해탈을 실현한 사람에게 피함을 위해 바른 해탈이 있다.


“thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parikkamanāya, uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parikkamanāya, vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya, kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parikkamanāya, upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya, makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya, paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parikkamanāya, issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parikkamanāya, maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parikkamanāya, saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parikkamanāya, māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya, thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parikkamanāya, atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya, dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parikkamanāya, pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya, pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya, assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parikkamanāya, ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parikkamanāya, anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parikkamanāya, appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parikkamanāya, kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parikkamanāya, muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parikkamanāya, duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya, sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhi-suppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya.


해태-혼침이 스며든 사람에게 피함을 위해 해태-혼침으로부터 벗어남이 있다. 들뜬 사람에게 피함을 위해 들뜨지 않음이 있다. 의심하는 사람에게 피함을 위해 의심을 건넘이 있다. 화내는 사람에게 피함을 위해 화내지 않음이 있다. 원한을 품은 사람에게 피함을 위해 원한을 품지 않음이 있다. 위선적인 사람에게 피함을 위해 위선적이지 않음이 있다. 악의를 품은 사람에게 피함을 위해 악의를 품지 않음이 있다. 질투하는 사람에게 피함을 위해 질투하지 않음이 있다. 인색한 사람에게 피함을 위해 인색하지 않음이 있다. 교활한 사람에게 피함을 위해 교활하지 않음이 있다. 사기 치는 사람에게 피함을 위해 사기 치지 않음이 있다. 고집부리는 사람에게 피함을 위해 고집부리지 않음이 있다. 오만한 사람에게 피함을 위해 오만하지 않음이 있다. 완고한 사람에게 피함을 위해 유연함이 있다. 나쁜 친구와 함께하는 사람에게 피함을 위해 좋은 친구가 있다. 방일한 사람에게 피함을 위해 불방일이 있다. 믿음이 없는 사람에게 피함을 위해 믿음이 있다. 자책에 대한 두려움이 없는 사람에게 피함을 위해 자책에 대한 두려움이 있다. 남의 책망에 대한 두려움이 없는 사람에게 피함을 위해 남의 책망에 대한 두려움이 있다. 적게 배운 사람에게 피함을 위해 많이 배움이 있다. 게으른 사람에게 피함을 위해 정진의 유지가 있다. 사띠를 잊은 사람에게 피함을 위해 사띠의 확립이 있다. 어리석은 사람에게 피함을 위해 지혜를 갖춤이 있다. 세속적인 것에 오염되고, 고치기 힘들고, 놓기 어려운 사람에게 피함을 위해 세속적인 것에 오염되지 않고, 고치기 쉽고, 잘 놓음이 있다. 


86. “seyyathāpi, cunda, ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāgaṅgamanīyā, ye keci kusalā dhammā sabbe te uparibhāgaṅgamanīyā, evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti uparibhāgāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāgāya ... pe ... sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānaggāhi-suppaṭinissaggitā hoti uparibhāgāya.


예를 들면, 쭌다여, 불선법(不善法)이라면 무엇이든지 모두 낮은 상태로 이끌고, 선법(善法)이라면 무엇이든지 모두 높은 상태로 이끈다. 이처럼, 쭌다여, 폭력적인 사람에게 높은 상태를 위해 비폭력이 있다. 생명을 해치는 사람에게 높은 상태를 위해 생명을 해치는 행위를 삼감이 있다. … 세속적인 것에 오염되고, 고치기 힘들고, 놓기 어려운 사람에게 높은 상태를 위해 세속적인 것에 오염되지 않고, 고치기 쉽고, 잘 놓음이 있다. 


87. “so vata, cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. so vata, cunda, attanā apalipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti ṭhānametaṃ vijjati. so vata, cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. so vata, cunda, attanā danto vinīto parinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parinibbānāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya. adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya. abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya. musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya. pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parinibbānāya. abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya. byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya. micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parinibbānāya. micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parinibbānāya. micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parinibbānāya. micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parinibbānāya. micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parinibbānāya. micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya. micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya. micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parinibbānāya. micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti parinibbānāya. micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya.


쭌다여, 참으로 자신이 늪에 빠진 사람이 늪에 빠진 다른 사람을 끌어낼 것이라는 경우는 없다. 쭌다여, 자신이 늪에 빠지지 않은 사람이 늪에 빠진 다른 사람을 끌어낼 것이라는 경우는 있다. 쭌다여, 자신이 길들지 않고 제어되지 않고 완전히 꺼지지 않은 사람이 다른 사람을 길들이고 제어하고 완전히 꺼지게 할 것이라는 경우는 없다. 쭌다여, 자신이 길들고 제어되고 완전히 꺼진 사람이 다른 사람을 길들이고 제어하고 완전히 꺼지게 할 것이라는 경우는 있다. 이처럼, 쭌다여, 폭력적인 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 비폭력이 있다. 생명을 해치는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 생명을 해치는 행위를 삼감이 있다. 주지 않는 것을 가지는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 주지 않는 것을 가지는 행위를 삼감이 있다. 범행 아닌 것을 행하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 범행 아닌 것을 삼감이 있다. 거짓을 말하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 거짓을 말하는 행위를 삼감이 있다. 험담하는 자에게 완전한 꺼짐을 위해 험담하는 행위를 삼감이 있다. 거친 말을 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 거친 말을 하는 행위를 삼감이 있다. 쓸모없고 허튼 말을 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 쓸모없고 허튼 말하는 행위를 삼감이 있다. 간탐하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 불간탐이 있다. 거슬린 심(心)을 가진 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 부진에가 있다. 삿된 견해를 가진 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 견해가 있다. 삿된 사유를 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 사유가 있다. 삿된 말을 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 말이 있다. 삿된 행위를 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 행위가 있다. 삿된 생활을 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 생활이 있다. 삿된 정진을 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 정진이 있다. 삿된 사띠를 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 사띠가 있다. 삿된 삼매를 닦는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 삼매가 있다. 삿된 앎을 가진 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 앎이 있다. 삿된 해탈을 실현한 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 바른 해탈이 있다.


“thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parinibbānāya. uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parinibbānāya. vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya. kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parinibbānāya. upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya. makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya. paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parinibbānāya. issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parinibbānāya. maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parinibbānāya. saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parinibbānāya. māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya. thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parinibbānāya. atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya. dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parinibbānāya. pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya. pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya. assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parinibbānāya. ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parinibbānāya. anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parinibbānāya. appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parinibbānāya. kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parinibbānāya. muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parinibbānāya. duppaññassa purisapuggalass paññāsampadā hoti parinibbānāya. sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānaggāhi-suppaṭinissaggitā hoti parinibbānāya.


해태-혼침이 스며든 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 해태-혼침으로부터 벗어남이 있다. 들뜬 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 들뜨지 않음이 있다. 의심하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 의심을 건넘이 있다. 화내는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 화내지 않음이 있다. 원한을 품은 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 원한을 품지 않음이 있다. 위선적인 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 위선적이지 않음이 있다. 악의를 품은 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 악의를 품지 않음이 있다. 질투하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 질투하지 않음이 있다. 인색한 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 인색하지 않음이 있다. 교활한 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 교활하지 않음이 있다. 사기 치는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 사기 치지 않음이 있다. 고집부리는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 고집부리지 않음이 있다. 오만한 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 오만하지 않음이 있다. 완고한 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 유연함이 있다. 나쁜 친구와 함께하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 좋은 친구가 있다. 방일한 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 불방일이 있다. 믿음이 없는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 믿음이 있다. 자책에 대한 두려움이 없는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 자책에 대한 두려움이 있다. 남의 책망에 대한 두려움이 없는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 남의 책망에 대한 두려움이 있다. 적게 배운 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 많이 배움이 있다. 게으른 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 정진의 유지가 있다. 사띠를 잊은 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 사띠의 확립이 있다. 어리석은 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 지혜를 갖춤이 있다. 세속적인 것에 오염되고, 고치기 힘들고, 놓기 어려운 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 세속적인 것에 오염되지 않고, 고치기 쉽고, 잘 놓음이 있다. 


88. “iti kho, cunda, desito mayā sallekhapariyāyo, desito cittuppādapariyāyo, desito parikkamanapariyāyo, desito uparibhāgapariyāyo, desito parinibbānapariyāyo. yaṃ kho, cunda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. ‘etāni, cunda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyatha, cunda, mā pamādattha, mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha’ — ayaṃ kho amhākaṃ anusāsanī”ti.


이렇게, 쭌다여, 나는 더 높은 삶을 위한 방법을 설했고, 심(心)의 일어남의 방법을 설했고, 피함의 방법을 설했고, 높은 상태를 위한 방법을 설했고, 완전한 꺼짐을 위한 방법을 설했다. 쭌다여, 제자들을 위해 베푸는 자인 스승이 행해야 하는 것을, 연민하기 때문에, 나는 그대들을 위해서 했다. 쭌다여, 나무 밑이 있고, 빈집이 있다. 쭌다여, 선(禪)을 하라. 방일(放逸)하지 마라. 나중에 뉘우침이 있게 하지 마라. 이것이 우리의 이어지는 가르침[가르침의 근본-교본(敎本)]이다.”


idamavoca bhagavā. attamano āyasmā mahācundo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.


세존은 이렇게 말했다. 마하쭌다 존자는 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

Comments

보인 2020.07.23 19:48
감사합니다.
대원행 2022.04.29 21:46
http://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_10&wr_id=39&page=2 참조 ( 맛지마니까야 관통법회 - 8.더 높은 삶 경[더 높은 삶을 구성하는 44개 항목]
대원행 2022.11.18 23:09
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_02_12&wr_id=3 참조 (법구경 강의 11. 아(我) 품, 게송(158)[먼저 준비된 사람이 남을 이끌 수 있음]
윗자가또 2023.08.17 19:23
82번, 쭌다여, 공무변처를 완전히 초월하고 ‘무한한 식(識)’ 이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머무는 여기 어떤 비구에게 ‘나는 더 높은 삶으로 머문다.’ 라는 생각이 드는 경우가 있다. 그러나 쭌다여,성자의 율(律)에서 이것들은 더 높은 삶이라고 불리지 않는다. 성자의 율(律)에서 이것들은 평화로움 머묾이라고 불린다.
에서 평화로움은 평화로운 으로

83번 여기, 쭌다여, 그대들은 더 높은 삶을 살아내야 한다. ‘남들은 폭력적일지라도 ~ 우리는 여기서 바른 해탈을 실현할 것이다.’라고 더 높은 삶을 살아내야 한다.

이 부분 중간쯤에,  ‘남들은 거슬림 심(心)을 가질지라도 우리는 여기서 거슬리지 않은 심(心)을 가질 것이다.’라고

거슬림은 '거슬린' 으로,

87번, 거침 말을 하는 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 거친 말을 하는 행위를 삼감이 있다.
거침은 거친

그리고 88번 바로 위 '시띠를 잊은 사람에게 완전한 꺼짐을 위해 사띠의 확립이 있다.'
시띠는 사띠로 수정해야 되는 것 같습니다.
2023.08.20 08:36
수정했습니다, 법우님. 수고하셨어요.
대원행 2024.11.29 23:38
https://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_01_08&wr_id=1 참조 ([맛지마 니까야 관통법회 완성 후 회향법회 in 스리랑카] 찬팅2. (MN 8-더 높은 삶 경)
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close