니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 54.potaliya

54.potaliya

4. potaliyasuttaṃ (MN 54-뽀딸리야 경)

2 110 2022.04.27 15:13
4 MN 54-뽀딸리야 경potaliyasuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.08.24

1. gahapativaggo, 4. potaliyasuttaṃ (MN 54-뽀딸리야 경)


31. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi. āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvuraṇo chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. ekamantaṃ ṭhitaṃ kho potaliyaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca — “saṃvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. evaṃ vutte, potaliyo gahapati “gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano tuṇhī ahosi. dutiyampi kho bhagavā ... pe ... tatiyampi kho bhagavā potaliyaṃ gahapatiṃ etadavoca — “saṃvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. “evaṃ vutte, potaliyo gahapati gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratī”ti kupito anattamano bhagavantaṃ etadavoca — “tayidaṃ, bho gotama, nacchannaṃ, tayidaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ maṃ tvaṃ gahapativādena samudācarasī”ti. “te hi te, gahapati, ākārā, te liṅgā, te nimittā yathā taṃ gahapatissā”ti. “tathā hi pana me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti. “yathā kathaṃ pana te, gahapati, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti? “idha me, bho gotama, yaṃ ahosi dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbaṃ taṃ puttānaṃ dāyajjaṃ niyyātaṃ, tatthāhaṃ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi. evaṃ kho me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā”ti. “aññathā kho tvaṃ, gahapati, vohārasamucchedaṃ vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti. “yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti? sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī”ti. “tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.


이렇게 나는 들었다. 한때 세존은 앙굿따라빠에서 아빠나라는 앙굿따라빠들의 번화가에 머물렀다. 그때 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 아빠나로 들어갔다. 아빠나에서 탁발을 하여 공양을 마치고 탁발에서 돌아와 낮 동안의 머묾을 위해 밀림의 숲으로 갔다. 그 밀림의 숲에 들어간 뒤에 어떤 나무 밑에서 낮 동안을 앉아있었다. 옷을 잘 갖춰 입고 일산을 들고 신발을 신고 걸으며 뒤따라 움직이던 뽀딸리야 장자도 그 밀림의 숲으로 갔다. 가서는 그 밀림의 숲으로 들어간 뒤에 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 뽀딸리야 장자에게 세존은 이렇게 말했다. ― “장자여, 자리들이 있습니다. 원한다면 앉으십시오.”라고. 이렇게 말했을 때, 뽀딸리야 장자는 “사문 고따마는 장자라는 말로 나를 호칭한다.”라며 화나고 불쾌해서 침묵했다. 두 번째도 세존은 … 세 번째도 세존은 뽀딸리야 장자에게 이렇게 말했다. ― “장자여, 자리들이 있습니다. 원한다면 앉으십시오.”라고. 이렇게 말했을 때, 뽀딸리야 장자는 “사문 고따마는 장자라는 말로 나를 호칭한다.”라며 화나고 불쾌해서 세존에게 “고따마 존자여, 그대가 나에게 장자라는 말로 호칭하는 것은 적절하지 않고, 어울리지 않습니다.”라고 말했다. “장자여, 그대에게 그대의 모습과 그대의 특성과 그대의 인상은 장자의 것과 같습니다.” “그렇지만, 고따마 존자여, 나는 모든 업(業)을 중단하고, 모든 삶에서 물러났습니다.” “장자여, 그대는 어떻게 모든 업을 중단하고, 모든 삶에서 물러났습니까?” “여기, 고따마 존자여, 나는 나에게 있던 재산이거나 곡물이거나 은이거나 금이거나 모든 것을 아들들에게 주었습니다. 거기서 훈계하지 않고 충고하지 않는 나는 음식과 옷만으로 만족하며 삽니다. 이렇게, 고따마 존자여, 나는 모든 업을 중단하였고, 모든 삶에서 물러났습니다.” “장자여, 그대가 말하는 삶에서 물러남과 성스러운 율(律)에서의 삶에서 물러남은 다릅니다.” “대덕이시여, 그렇다면 성스러운 율에서의 삶에서 물러남은 어떻게 다릅니까? 대덕이시여, 저에게 성스러운 율에서의 삶에서 물러나는 법을 설해주시면 감사하겠습니다.” “그렇다면, 장자여, 듣고 잘 사고하십시오. 나는 말하겠습니다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 뽀딸리야 장자는 세존에게 대답했다.


32. bhagavā etadavoca — “aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. katame aṭṭha? apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo; dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabbaṃ; saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo; apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā; agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo; anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo; akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo; anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo. ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattantī”ti. “ye me, bhante, bhagavatā aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti, sādhu me, bhante, bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyā”ti. “tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —


세존은 이렇게 말했다. ― “장자여, 이런 여덟 가지 법들이 성스러운 율에서의 삶에서 물러남으로 이끕니다. 어떤 여덟입니까? 생명을 해치지 않음에 의지하여 생명을 해침을 버려야 합니다. 주어진 것을 가짐에 의지하여 주지 않는 것을 가짐을 버려야 합니다. 진실을 말함에 의지하여 거짓을 말함을 버려야 합니다. 험담하지 않음에 의지하여 험담하는 말을 버려야 합니다. 애착과 망(望) 없음에 의지하여 애착과 망(望)을 버려야 합니다. 비난과 다툼 없음에 의지하여 비난과 다툼을 버려야 합니다. 화와 절망 없음에 의지하여 화와 절망을 버려야 합니다. 오만하지 않음에 의지하여 오만을 버려야 합니다. 이것이, 장자여, 상세한 분석 없이 간략하게 말한, 성스러운 율에서의 삶에서 물러남으로 이끄는 여덟 가지 법입니다.” “대덕이시여, 세존에 의해 저에게 상세한 설명 없이 간략하게 말해진, 성스러운 율에서의 삶에서 물러남으로 이끄는 이 여덟 가지 법들을 연민을 일으켜 상세히 분석해 주시면 고맙겠습니다.” “그렇다면, 장자여, 듣고 잘 사고하십시오. 나는 말하겠습니다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 뽀딸리야 장자는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


33. “‘apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pāṇātipātī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pāṇātipāto. ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


“‘생명을 해치지 않음에 의지하여 생명을 해침을 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연(緣)하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 생명을 해치는 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 생명을 해치는 자라면 생명을 해침을 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 생명을 해침을 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 생명을 해침을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 생명을 해침은 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 생명을 해침을 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘생명을 해치지 않음에 의지하여 생명을 해침을 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연(緣)하여 말했습니다.


34. “‘dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabban’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu adinnādāyī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana adinnādāyī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ adinnādānaṃ. ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā adinnādānā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabban’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘주어진 것을 가짐에 의지하여 주지 않는 것을 가짐을 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 주지 않는 것을 가지는 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 주지 않는 것을 가지는 자라면 주지 않는 것을 가짐을 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 주지 않는 것을 가짐을 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 주지 않는 것을 가짐을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 주지 않는 것을 가짐은 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 주지 않는 것을 가짐을 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘주어진 것을 가짐에 의지하여 주지 않는 것을 가짐을 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했습니다.


35. “‘saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu musāvādī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana musāvādī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ musāvādo. ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘진실을 말함에 의지하여 거짓을 말함을 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 거짓을 말하는 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 거짓을 말하는 자라면 거짓을 말함을 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 거짓을 말함을 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 거짓을 말함을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 거짓을 말함은 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 거짓을 말함을 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘진실을 말함에 의지하여 거짓을 말함을 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했습니다.


36. “‘apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pisuṇavāco assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana pisuṇavāco assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya pisuṇavācāpaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ pisuṇavācāpaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācāpaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pisuṇā vācā. ye ca pisuṇavācāpaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘험담하지 않음에 의지하여 험담하는 행위를 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 험담하는 행위를 하는 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 험담하는 행위를 하는 자라면 험담하는 행위를 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 험담하는 행위를 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 험담하는 행위를 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 험담하는 행위는 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 험담하는 행위를 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘험담하지 않음에 의지하여 험담하는 행위를 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했습니다.


37. “‘agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu giddhilobhī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana giddhilobhī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ giddhilobho. ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘애착과 망(望) 없음에 의지하여 애착과 망을 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 애착과 망을 가진 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 애착과 망을 가진 자라면 애착과 망을 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 애착과 망을 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 애착과 망을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 애착과 망은 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 애착과 망을 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘애착과 망 없음에 의지하여 애착과 망을 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했습니다.


38. “‘anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu nindārosī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana nindārosī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ nindāroso. ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘비난과 다툼 없음에 의지하여 비난과 다툼을 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 비난과 다툼을 가진 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 비난과 다툼을 가진 자라면 비난과 다툼을 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 비난과 다툼을 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 비난과 다툼을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 비난과 다툼은 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 비난과 다툼을 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘비난과 다툼 없음에 의지하여 비난과 다툼을 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했습니다.


39. “‘akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu kodhūpāyāsī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ kodhūpāyāso. ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘화와 절망 없음에 의지하여 화와 절망을 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 화와 절망을 가진 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 화와 절망을 가진 자라면 화와 절망을 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 화와 절망을 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 화와 절망을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 화와 절망은 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 화와 절망을 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘화와 절망 없음에 의지하여 화와 절망을 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했습니다.


40. “‘anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu atimānī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. ahañceva kho pana atimānī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ atimānapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ atimāno. ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo’ti — iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘오만하지 않음에 의지하여 오만을 버려야 한다.’라고 말한 것은 무엇을 연하여 말했습니까? 여기, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘어떤 족쇄들을 원인으로 나는 오만한 자가 될 것이다. 나는 그 족쇄들을 버린 뒤에 물러남을 위해 실천한다. 내가 만약 오만한 자라면 오만을 조건으로 나 자신도 나를 비난할 것이고, 오만을 조건으로 나를 알고 있는 현명한 자들도 나를 비난할 것이다. 오만을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 비참한 존재가 예상된다. 오만은 족쇄이고 장애이다. 그러나 이렇게 번뇌와 걱정과 열기를 생기게 하는 조건인 오만을 피한 자에게는 번뇌와 걱정과 열기가 없다.’라고. ‘오만하지 않음에 의지하여 오만을 버려야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했습니다.


41. “ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena vibhattā, ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti; na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī”ti.


장자여, 이것이 성스러운 율에서의 삶에서 물러남으로 이끄는 간략하게 말해진 여덟 가지 법들에 대한 상세한 분석입니다. 그러나 오직 그만큼이 성스러운 율에서 모든 것에 걸쳐 완전하게 삶에서 물러나는 것은 아닙니다.”


“yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti? sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī”ti. “tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca — 


“그러면 대덕이시여, 어떻게 성스러운 율에서 모든 것에 걸쳐 완전하게 삶에서 물러나는 것입니까? 대덕이시여, 세존께서 저에게 성스러운 율에서 모든 것에 걸쳐 완전하게 삶에서 물러나는 법을 설해주시면 감사하겠습니다.” “그렇다면, 장자여, 듣고 잘 사고하십시오. 나는 말하겠습니다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 뽀딸리야 장자는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ― 


42. “seyyathāpi, gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṃ paccupaṭṭhito assa. tamenaṃ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ upasumbheyya. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, api nu kho so kukkuro amuṃ aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ palehanto jighacchādubbalyaṃ paṭivineyyā”ti?


“예를 들면, 장자여, 배고프고 허약해서 고통받는 개가 도살장 앞에 나타날 것입니다. 숙련된 백정이나 백정의 제자가 배고프고 허약한 그 개에게 살점은 한 점도 없이 완전히 발라졌고 피만 조금 묻은 뼈다귀를 던져줄 것입니다. 장자여, 이를 어떻게 생각합니까? 그 개가 살점은 한 점도 없이 완전히 발라졌고 피만 조금 묻은 이 뼈다귀를 핥아서 배고프고 허약함을 달랠 수 있겠습니까?”


“no hetaṃ, bhante”.


“아닙니다, 대덕이시여.”


“taṃ kissa hetu”?


“그 원인은 무엇입니까?”


“aduñhi, bhante, aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ. yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.


“대덕이시여, 이 뼈다귀는 살점은 한 점도 없이 완전히 발라졌고 피만 조금 묻어 있습니다. 그 개는 오히려 지치고 짜증이 날 것입니다.”


“이처럼, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘뼈다귀의 비유를 통해 세존께서 말씀하셨듯 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많다. 여기서 위험은 반복된다.’라고. 이렇게 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 보아서 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버린 뒤에 물질 세상에 대한 집착이 온전하게 남김없이 소멸하는 곳에서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 닦습니다.


43. “seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṃsapesiṃ ādāya uḍḍīyeyya. tamenaṃ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṃ vissajjeyyuṃ. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṃ maṃsapesiṃ na khippameva paṭinissajjeyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti?


예를 들면, 장자여, 독수리나 까마귀나 매가 고기 조각을 물고 날아갈 것입니다. 그것을 독수리들이나 까마귀들이나 매들이 뒤따라 날아가서 부리로 쫄 것이고, 발톱으로 공격할 것입니다. 장자여, 이를 어떻게 생각합니까? 만약 그 독수리나 까마귀나 매가 그 고기 조각을 빨리 놓지 않으면 그 때문에 그는 죽거나 죽을 만큼의 고통을 겪지 않겠습니까?”


“evaṃ, bhante”.


“그렇습니다, 대덕이시여.”


“evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.


“이처럼, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘고기 조각의 비유를 통해 세존께서 말씀하셨듯 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많다. 여기서 위험은 반복된다.’라고. 이렇게 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 보아서 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버린 뒤에 물질 세상에 대한 집착이 온전하게 남김없이 소멸하는 곳에서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 닦습니다.


44. “seyyathāpi, gahapati, puriso ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya paṭivātaṃ gaccheyya. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sace so puriso taṃ ādittaṃ tiṇukkaṃ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṃ vā daheyya bāhuṃ vā daheyya aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ daheyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti?


예를 들면, 장자여, 어떤 사람이 불타는 건초 횃불을 가지고 바람을 향해서 갈 것입니다. 장자여, 이를 어떻게 생각합니까? 만약 그 사람이 그 불타는 건초 횃불을 빨리 놓지 않으면 그 때문에 그는 손을 데거나, 팔을 데거나, 여기저기 다른 부위들을 델 것입니다. 그는 죽거나 죽을 만큼의 고통을 겪지 않겠습니까?”


“evaṃ, bhante”.


“그렇습니다, 대덕이시여.”


“evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā ... pe ... tamevūpekkhaṃ bhāveti.


“이처럼, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘건초 횃불의 비유를 통해 세존께서 말씀하셨듯 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많다. 여기서 위험은 반복된다.’라고. 이렇게 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 보아서 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버린 뒤에 물질 세상에 대한 집착이 온전하게 남김없이 소멸하는 곳에서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 닦습니다.


45. “seyyathāpi, gahapati, aṅgārakāsu sādhikaporisā, pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ. atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikkūlo. tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaṃ sannāmeyyā”ti?


예를 들면, 장자여, 사람 키 남짓하고 불꽃이나 연기가 없는 숯으로 가득한 숯불 구덩이가 있습니다. 그런데 살기를 원하고 죽기를 원하지 않고 즐거움을 원하고 괴로움을 혐오하는 사람이 올 것입니다. 그를 힘 센 두 사람이 각각 한쪽 팔을 잡고 숯불 구덩이로 밀어 넣을 것입니다. 장자여, 이것을 어떻게 생각합니까? 그 사람은 빠지지 않기 위해 몸을 웅크리지 않겠습니까?”


“evaṃ, bhante”.


“그렇습니다, 대덕이시여.”


“taṃ kissa hetu”?


“그 원인은 무엇입니까?”


“viditañhi, bhante, tassa purisassa imañcāhaṃ aṅgārakāsuṃ papatissāmi, tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchissāmi maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti. “evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā ... pe ... tamevūpekkhaṃ bhāveti.


“대덕이시여, 그 사람은 ‘나는 숯불 구덩이 떨어질 것이다. 그러면 죽거나 죽을 만큼의 고통을 겪을 것이다.’라고 압니다.”


“이처럼, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘숯불 구덩이의 비유를 통해 세존께서 말씀하셨듯 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많다. 여기서 위험은 반복된다.’라고. 이렇게 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 보아서 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버린 뒤에 물질 세상에 대한 집착이 온전하게 남김없이 소멸하는 곳에서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 닦습니다.


46. “seyyathāpi, gahapati, puriso supinakaṃ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṃ. so paṭibuddho na kiñci paṭipasseyya. evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti ... pe ... tamevūpekkhaṃ bhāveti.


예를 들면, 장자여, 어떤 사람이 꿈꾸는 동안 마음에 드는 공원과 마음에 드는 숲과 아름다운 땅과 아름다운 연못을 볼 것입니다. 꿈에서 깬 그는 아무것도 보지 못할 것입니다. 이처럼, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘꿈의 비유를 통해 세존께서 말씀하셨듯 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많다. 여기서 위험은 반복된다.’라고. 이렇게 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 보아서 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버린 뒤에 물질 세상에 대한 집착이 온전하게 남김없이 소멸하는 곳에서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 닦습니다.


47. “seyyathāpi, gahapati, puriso yācitakaṃ bhogaṃ yācitvā yānaṃ vāporiseyyaṃ pavaramaṇikuṇḍalaṃ. so tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṃ paṭipajjeyya. tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya — ‘bhogī vata, bho, puriso, evaṃ kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti. tamenaṃ sāmikā yattha yattheva passeyyuṃ tattha tattheva sāni hareyyuṃ. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, alaṃ nu kho tassa purisassa aññathattāyā”ti?


예를 들면, 장자여, 어떤 사람이 세련된 수레와 진귀한 보석이 박힌 귀걸이를 빌린 뒤에 그 빌린 물품들로 치장하고 시장에 갈 것입니다. 이런 그를 사람들이 보고서 이렇게 말할 것입니다. ― ‘존자들이여, 이 사람은 부자입니다. 부자들은 이렇게 재물을 즐깁니다.’라고. 이런 그를 주인이 어디서든 볼 것이고 거기서 그것들을 가져갈 것입니다. 장자여, 이를 어떻게 생각합니까? 그 사람에게 변화가 있지 않겠습니까?”


“evaṃ, bhante”.


“그렇습니다, 대덕이시여.”


“taṃ kissa hetu”?


“그 원인은 무엇입니까?”


“sāmino hi, bhante, sāni harantī”ti. “evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti ... pe ... tamevūpekkhaṃ bhāveti.


“대덕이시여, 주인들이 자기의 것들을 가져갔습니다.” 


“이처럼, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘빌린 물건의 비유를 통해 세존께서 말씀하셨듯 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많다. 여기서 위험은 반복된다.’라고. 이렇게 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 보아서 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버린 뒤에 물질 세상에 대한 집착이 온전하게 남김없이 소멸하는 곳에서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 닦습니다.


48. “seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo. tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṃ caramāno. so taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. tassa evamassa — ‘ayaṃ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. jānāmi kho panāhaṃ rukkhaṃ ārohituṃ. yaṃnūnāhaṃ imaṃ rukkhaṃ ārohitvā yāvadatthañca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. so taṃ rukkhaṃ ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya. so taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. tassa evamassa — ‘ayaṃ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. na kho panāhaṃ jānāmi rukkhaṃ ārohituṃ. yaṃnūnāhaṃ imaṃ rukkhaṃ mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyan’ti. so taṃ rukkhaṃ mūlatova chindeyya. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, amuko yo so puriso paṭhamaṃ rukkhaṃ ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṃ vā bhañjeyya pādaṃ vā bhañjeyya aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhañjeyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhan”ti?


예를 들면, 장자여, 마을이나 번화가에서 멀지 않은 곳에 울창한 숲이 있습니다. 거기에 잘 익고 열매가 많은 과일나무가 있는데 어떤 열매들도 땅에 떨어지지 않았습니다. 그때 과일을 원하고 과일을 구하고 과일을 찾아 움직이는 어떤 사람이 올 것입니다. 그는 그 숲 깊숙이 들어온 뒤에 잘 익고 열매가 많은 나무를 볼 것입니다. 그에게 이런 생각이 들 것입니다. ― ‘이 과일나무는 잘 익고 열매가 많은데 땅에 떨어진 열매들은 하나도 없다. 그런데 나는 나무에 올라갈 줄 안다. 나무에 올라가서 먹을 만큼 먹고 주머니에 채워야겠다.’라고. 그는 나무에 올라가서 먹을 만큼 먹고 주머니에 채울 것입니다. 그때 과일을 원하고 과일을 구하고 과일을 찾아 움직이는 두 번째 사람이 날이 선 도끼를 가지고 올 것입니다. 그는 그 숲 깊숙이 들어온 뒤에 잘 익고 열매가 많은 나무를 볼 것입니다. 그에게 이런 생각이 들 것입니다. ― ‘이 과일나무는 잘 익고 열매가 많은데 땅에 떨어진 열매들은 하나도 없다. 그런데 나는 나무에 올라갈 줄 모른다. 이 나무를 뿌리로부터 자른 뒤에 먹을 만큼 먹고 주머니를 채워야겠다.’라고. 그는 그 나무를 뿌리로부터 자를 것입니다. 장자여, 이를 어떻게 생각합니까? 만약 나무에 올라간 먼저 사람이 재빨리 내려오지 않으면 나무가 넘어질 때 손이 부러지거나 발이 부러지거나 다른 부분들이 부러질 것입니다. 그러면 그는 죽거나 죽을 만큼의 고통을 겪지 않겠습니까?”


“evaṃ, bhante”.


“그렇습니다, 대덕이시여.”


“evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati — ‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.


“이처럼, 장자여, 성스러운 제자는 이렇게 숙고합니다. ― ‘나무 열매의 비유를 통해 세존께서 말씀하셨듯 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많다. 여기서 위험은 반복된다.’라고. 이렇게 이것을 있는 그대로 바른 지혜로 보아서 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버린 뒤에 물질 세상에 대한 집착이 온전하게 남김없이 소멸하는 곳에서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 닦습니다.


49. “sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ — ekampi jātiṃ dvepi jātiyo ... pe ... iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.


그런 그 성스러운 제자는, 장자여, 이 위없는 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)] 덕분에 여러 이전의 존재 상태[전생]를 기억합니다. 즉 — 한 번의 생, 두 번의 생, 세 번의 생, 네 번의 생, 다섯 번의 생, 열 번의 생, 스무 번의 생, 서른 번의 생, 마흔 번의 생, 쉰 번의 생, 백 번의 생, 천 번의 생, 십만 번의 생, 세계가 줄어드는[진화] 여러 겁, 세계가 자라나는[퇴보] 여러 겁, 세계가 줄어들고 자라나는 여러 겁을 기억합니다. — ‘이러이러한 곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 이러이러한 곳에 태어났다. 그곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 여기에 태어났다.’라고. 이처럼 상태와 함께, 상세한 설명과 함께 여러 이전의 존재 상태를 기억합니다.


“sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamm dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate ... pe ... yathākammūpage satte pajānāti.


그런 그 성스러운 제자는, 장자여, 이 위없는 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)] 덕분에 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈[천안(天眼)]으로 중생들이 죽고 태어나고, 저열하고 뛰어나고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳[선처(善處)]에 가고 나쁜 곳[악처(惡處)]에 가는 것을 봅니다. 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 압니다. — ‘이들은 몸으로 나쁜 삶을 살고 말로 나쁜 삶을 살고 의(意)로 나쁜 삶을 살고, 성자들을 비방하고, 삿된 견해를 가졌고, 사견업(邪見業)을 지었다. 이들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어났다. 그러나 이들은 몸으로 좋은 삶을 살고 말로 좋은 삶을 살고 의(意)로 좋은 삶을 살고, 성자들을 비방하지 않고, 바른 견해를 지니고, 정견업(正見業)을 지었다. 이들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어났다.’라고. 이렇게 그는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 중생들이 죽고 태어나는 것을 본다. 저열하고 뛰어나고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳에 가고 나쁜 곳에 가는 등 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 압니다.


“sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti.


그런 그 성스러운 제자는, 장자여, 이 위없는 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)] 덕분에 번뇌들이 부서졌기 때문에 번뇌가 없는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머뭅니다. 이만큼이, 장자여, 성스러운 율에서 모든 것에 걸쳐 완전하게 삶에서 물러나는 것입니다.


50. “taṃ kiṃ maññasi, gahapati, yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti, api nu tvaṃ evarūpaṃ vohārasamucchedaṃ attani samanupassasī”ti? “ko cāhaṃ, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo! ārakā ahaṃ, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedā. mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṃ bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapimha; bhikkhū pana mayaṃ, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṃ bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapimha; idāni pana mayaṃ, bhante, aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṃ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapessāma. bhikkhū pana mayaṃ, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma ājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṃ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapessāma. ajanesi vata me, bhante, bhagavā samaṇesu samaṇappemaṃ, samaṇesu samaṇappasādaṃ, samaṇesu samaṇagāravaṃ. abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ kho, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. 


장자여, 그것을 어떻게 생각합니까? 성스러운 율에서 모든 것에 걸쳐 완전하게 삶에서 물러나는 것이 있는 것처럼 그대도 이러한 삶에서 물러남을 자신에게서 관찰합니까?” 


“대덕이시여, 어떻게 저에게 성스러운 율에서 모든 것에 걸쳐 완전하게 삶에서 물러남이 있겠습니까? 대덕이시여, 저는 성스러운 율에서 모든 것에 걸쳐 완전하게 삶에서 물러남에서 멀리 있습니다. 대덕이시여, 이전에 저희는 외도 유행승들을 좋은 가문이 아닌데도 좋은 가문이라고 생각했고, 좋은 가문이 아닌데도 좋은 가문에 드리는 음식을 드렸고, 좋은 가문이 아닌데도 좋은 가문의 자리에 모셨습니다. 그러나 대덕이시여, 저희는 비구들을 좋은 가문인데도 좋은 가문이 아니라고 생각했고, 좋은 가문인데도 좋지 않은 가문에 드리는 음식을 드렸고, 좋은 가문인데도 좋지 않은 가문의 자리에 모셨습니다. 그러나 대덕이시여, 이제 저희는 좋은 가문이 아닌 외도 유행승들을 사실대로 좋은 가문이 아니라고 알 것입니다. 안 좋은 가문에 어울리는 안 좋은 가문에 드리는 음식을 드릴 것입니다. 안 좋은 가문에 어울리는 안 좋은 가문을 모시는 자리에 모실 것입니다. 그리고 대덕이시여, 좋은 가문인 비구들을 사실대로 좋은 가문이라고 알 것입니다. 좋은 가문에 어울리는 좋은 가문에 드리는 음식을 드릴 것입니다. 좋은 가문에 어울리는 좋은 가문을 모시는 자리에 모실 것입니다. 대덕이시여, 세존께서는 저에게 사문에 대한 애정, 사문에 대한 믿음, 사문에 대한 존경을 알게 하셨습니다. 


정말 기쁩니다, 대덕이시여. 정말 기쁩니다, 대덕이시여! 예를 들면, 대덕이시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼, 세존(世尊)에 의해서 여러 가지 방법으로 설해진 법이 있습니다. 대덕이시여, 저는 의지처인 세존(世尊) 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 세존(世尊)께서는 저를 오늘부터 살아있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”


Comments

대원행 2023.05.28 21:24
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_07&wr_id=97 참조 (일요법회(230528) - (매력 경)[소유의 삶 - 매력은 적고 위험은 반복됨])
대원행 2023.11.01 22:34
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=87 참조 ( 상윳따 니까야 제1권 ― (SN 1.20-사믿디 경)[스스로 보이는 것(법)과 덧없는 것(소유의 삶)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close