니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 95.caṅkī

95.caṅkī

5. caṅkīsuttaṃ (MN 95-짱끼 경) - 2.진리(眞理)[참]의 보호 - 진리(眞理)[참]에 대한 앎 - 진리(眞…

3 191 2018.11.05 09:12
427. atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi — “samannāharati kho maṃ samaṇo gotamo. yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ puccheyyan”ti. atha kho kāpaṭiko māṇavo bhagavantaṃ etadavoca — “yadidaṃ, bho gotama, brāhmaṇānaṃ porāṇaṃ mantapadaṃ itihitihaparamparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchanti — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti. idha bhavaṃ gotamo kimāhā”ti? “kiṃ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha — ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti? “no hidaṃ, bho gotama”. “kiṃ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi, ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha — ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti? “no hidaṃ, bho gotama”. “kiṃ pana, bhāradvāja, yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṃ — aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi evamāhaṃsu — ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma. idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti? “no hidaṃ, bho gotama”.

그러자 젊은 바라문 까빠띠까에게 이런 생각이 떠올랐다. — “사문 고따마가 나에게 주목했다. 그런 사문 고따마에게 나는 질문해야겠다.”라고. 그리고 젊은 바라문 까빠띠까는 세존에게 이렇게 말했다. — “고따마 존자시여, 여기에서 이렇게 이익된다는 전승에 의한, 완성된 성전에 의한 바라문의 선조들의 신성한 말씀이 있습니다. 거기서 바라문들은 완전한 결론을 냅니다. — ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고. 여기에 대해 고따마 존자는 어떻게 말합니까?”라고. 

“그렇다면, 바라드와자여, 바라문들 중에 누구라도 ‘나는 그것을 안다. 나는 그것을 본다. 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 이렇게 말하는 바라문이 한 명이라도 있습니까?” “아닙니다, 고따마 존자시여.” “그렇다면, 바라드와자여, 바라문들 중에 누구라도 ‘나는 그것을 안다. 나는 그것을 본다. 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 이렇게 말하는 스승이 한 명이라도, 일곱 대의 스승의 계보에 걸쳐서, 스승의 스승이 한 명이라도 있습니까?” “아닙니다, 고따마 존자시여.” “바라드와자여, 신성한 말씀을 만들었고, 신성한 말씀을 넘겨준 바라문들의 조상인 선인들도, 암송되고 선언되고 모아진 선조들의 이 신성한 말씀을 암송하고 반복하고 말해진 것을 반복하고 암송된 것을 이어서 암송하는 지금의 바라문들 가운데 앗타까, 와마까, 와마데와, 웻사미따, 야마딱기, 앙기라사, 바라드와자, 와셋타, 깟사빠, 바구 등도 ‘우리는 그것을 안다. 우리는 그것을 본다. 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 말했습니까?” “아닙니다, 고따마 존자시여.”

“iti kira, bhāradvāja, natthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha — ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. idameva saccaṃ, moghamaññan’ti; natthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha — ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. idameva saccaṃ, moghamaññan’ti; yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṃ — aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṃsu — ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma. idameva saccaṃ, moghamaññan’ti.

“참으로 이렇게, 바라드와자여, 바라문들 중에 누구라도 ‘나는 그것을 안다. 나는 그것을 본다. 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 이렇게 말하는 바라문이 한 명도 없습니다. 바라문들 중에 누구라도 ‘나는 그것을 안다. 나는 그것을 본다. 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 이렇게 말하는 스승이 한 명도 없고, 스승의 스승이 일곱 대의 스승의 계보에 걸쳐서 한 명도 없습니다. 신성한 말씀을 만들었고, 신성한 말씀을 넘겨준 바라문들의 조상인 선인들도, 암송되고 선언되고 모아진 선조들의 이 신성한 말씀을 암송하고 반복하고 말해진 것을 반복하고 암송된 것을 이어서 암송하는 지금의 바라문들 가운데 앗타까, 와마까, 와마데와, 웻사미따, 야마딱기, 앙기라사, 바라드와자, 와셋타, 깟사빠, 바구 등도 ‘우리는 그것을 안다. 우리는 그것을 본다. 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라고 말하지 않았습니다.
 
428. “seyyathāpi, bhāradvāja, andhaveṇi paramparāsaṃsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, bhāradvāja, andhaveṇūpamaṃ maññe brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ sampajjati — purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati. taṃ kiṃ maññasi, bhāradvāja, nanu evaṃ sante brāhmaṇānaṃ amūlikā saddhā sampajjatī”ti? “na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantī”ti. “pubbeva kho tvaṃ, bhāradvāja, saddhaṃ agamāsi, anussavaṃ idāni vadesi. pañca kho ime, bhāradvāja, dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. katame pañca? saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti — ime kho, bhāradvāja, pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. api ca, bhāradvāja, susaddahitaṃyeva hoti, tañca hoti rittaṃ tucchaṃ musā; no cepi susaddahitaṃ hoti, tañca hoti bhūtaṃ tacchaṃ anaññathā. api ca, bhāradvāja, surucitaṃyeva hoti ... pe ... svānussutaṃyeva hoti ... pe ... suparivitakkitaṃyeva hoti ... pe ... sunijjhāyitaṃyeva hoti, tañca hoti rittaṃ tucchaṃ musā; no cepi sunijjhāyitaṃ hoti, tañca hoti bhūtaṃ tacchaṃ anaññathā. saccamanurakkhatā, bhāradvāja, viññunā purisena nālamettha ekaṃsena niṭṭhaṃ gantuṃ — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’”ti.

예를 들면, 바라드와자여, 머리를 꼬아 줄을 지어 붙잡고 있는 장님들은 앞사람도 보지 못하고 중간 사람도 보지 못하고, 맨 뒤 사람도 보지 못합니다. 이처럼, 바라드와자여, 머리를 꼰 장님의 비유를 생각하건 데, 바라문들이 말한 것은 앞사람도 보지 못하고 중간 사람도 보지 못하고, 맨 뒤 사람도 보지 못하는 것이 됩니다. 바라드와자여, 이것을 어떻게 생각합니까? 이럴 때 바라문들의 믿음은 근거가 없지 않겠습니까?”

“여기에 대해, 고따마 존자시여, 바라문들이 믿음만을 섬기는 것은 아닙니다. 여기에 대해 바라문들은 전승을 섬깁니다.” “바라드와자여, 앞에서 그대는 믿음을 말했는데, 이제는 전승을 말했습니다. 바라드와자여, 지금여기에 두 가지 보(報)가 있는 이런 다섯 가지 법들이 있습니다. 어떤 다섯입니까? 믿음, 성향, 전승, 온전한 생각 떠오름의 출현, 견해와 통찰의 지속 — 바라드와자여, 지금여기에 두 가지 보(報)가 있는 이런 다섯 가지 법들이 있습니다. 바라드와자여, 믿음에 철저하다 해도 그것이 없는 것이고 공허하고 거짓일 수도 있습니다. 만약에 믿음에 철저하지 않아도 그것이 존재하는 것이고 사실이고 다르지 않을 수도 있습니다. 바라드와자여, 성향에 철저하다 해도 … 전승에 철저하다 해도 … 온전한 생각 떠오름의 출현에 철저하다 해도 … 견해와 통찰의 지속에 철저하다 해도 그것이 없는 것이고 공허하고 거짓일 수도 있습니다. 만약에 견해와 통찰의 지속에 철저하지 않아도 그것이 존재하는 것이고 사실이고 다르지 않을 수도 있습니다. 바라드와자여, 진리를 보호하는 현명한 사람이 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 완전한 결론을 내는 것은 적절하지 않습니다.”

429. “kittāvatā pana, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati? saccānurakkhaṇaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā”ti. “saddhā cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṃ me saddhā’ti — iti vadaṃ saccamanurakkhati, natveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti. ruci cepi, bhāradvāja, purisassa hoti ... pe ... anussavo cepi, bhāradvāja, purisassa hoti ... pe ... ākāraparivitakko cepi, bhāradvāja, purisassa hoti ... pe ... diṭṭhinijjhānakkhanti cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṃ me diṭṭhinijjhānakkhantī’ti — iti vadaṃ saccamanurakkhati, natveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchati — ‘idameva saccaṃ, moghamaññan’ti. ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhaṇaṃ paññapema; na tveva tāva saccānubodho hotī”ti.

“그러면, 고따마 존자시여, 어떤 측면에서 진리의 보호가 있습니까? 어떤 측면에서 진리를 보호합니까? 진리의 보호를 우리는 고따마 존자에게 묻습니다.” “바라드와자여, 만약 어떤 사람에게 믿음이 있다면 ‘나에게 이런 믿음이 있다.’라고 이렇게 말하는 자가 진리를 보호합니다. 그러나 그는 그만큼으로 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 완전한 결론을 내지 않습니다. 바라드와자여, 만약 어떤 사람에게 성향이 있다면 … 바라드와자여, 만약 어떤 사람에게 전승이 있다면 … 바라드와자여, 만약 어떤 사람에게 온전한 생각 떠오름의 출현이 있다면 … 바라드와자여, 만약 어떤 사람에게 견해와 통찰의 지속이 있다면 ‘나에게 이런 견해와 통찰의 지속이 있다.’라고 이렇게 말하는 자가 진리를 보호합니다. 그러나 그는 그만큼으로 ‘이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 완전한 결론을 내지 않습니다. 바라드와자여, 이런 방법으로 진리의 보호가 있습니다. 이런 방법으로 우리는 진리의 보호를 선언합니다. 그러나 그만큼이 진리를 안 것은 아닙니다.

430. “ettāvatā, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhaṇaṃ pekkhāma. kittāvatā pana, bho gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati? saccānubodhaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā”ti. “idha, bhāradvāja, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati — lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu. atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya — jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya — passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti — ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya — jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya — passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṃ aluddhassa. yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo luddhenā’”ti.

“고따마 존자시여, 이런 방법으로 진리의 보호가 있습니다. 이런 방법으로 진리를 보호합니다. 이런 방법으로 우리는 진리의 보호를 봅니다. 그런데, 고따마 존자시여, 어떤 측면에서 진리에 대한 앎이 있습니까? 어떤 측면에서 진리를 압니까? 진리에 대한 앎을 우리는 고따마 존자에게 묻습니다.” “여기, 바라드와자여, 비구가 어떤 마을이나 번화가 가까이에 머뭅니다. 그에게 장자나 장자의 아들이 와서는 세 가지 법들 즉 바라기 마련인 법들, 거부하기 마련인 법들, 모르기 마련인 법들에 대해 검증합니다. — ‘바라기 마련인 법들 때문에 소진된 심(心)을 가진 자가 알지 못하면서 ‘나는 안다’라고 말하거나, 보지 못하면서 ‘나는 본다.’라고 말하거나, 또는 남들에게 오랫동안 손해와 고통을 있게 하는 것을 위해 남을 부추길 것인 그런 바라기 마련인 법들이 이 존자에게 있는 것은 아닐까?’라고. 그를 검증하면서 이렇게 압니다. — ‘바라기 마련인 법들 때문에 소진된 심을 가진 자가 알지 못하면서 ‘나는 안다’라고 말하거나, 보지 못하면서 ‘나는 본다.’라고 말하거나, 또는 남들에게 오랫동안 손해와 고통을 있게 하는 것을 위해 남을 부추길 것인 그런 바라기 마련인 법들이 이 존자에게는 없다. 이 존자에게는 바라지 않는 자에게 있는 그런 몸의 행위와 그런 말의 행위가 있다. 그러므로 이 존자가 설하는 법은 심오하고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평화롭고, 숭고하고, 딱까[애(愛)의 형성 과정]의 영역을 넘어섰고, 독창적이고, 현자에게만 경험될 수 있는 것이다. 이 법은 바라는 자에 의해 잘 설해질 수 없는 것이다.’라고.

 

431. “yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ lobhanīyehi dhammehi samanupassati tato naṃ uttari samannesati dosanīyesu dhammesu. atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya — jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya — passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti — ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya — jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya — passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṃ aduṭṭhassa. yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo duṭṭhenā’”ti.

그것을 검증하는 자가 바라기 마련인 법들로부터 청정을 관찰할 때 그것을 넘어서 거부하기 마련인 법들에 대해 검증합니다. ‘거부하기 마련인 법들 때문에 소진된 심을 가진 자가 알지 못하면서 ‘나는 안다’라고 말하거나, 보지 못하면서 ‘나는 본다.’라고 말하거나, 또는 남들에게 오랫동안 손해와 고통을 있게 하는 것을 위해 남을 부추길 것인 그런 거부하기 마련인 법들이 이 존자에게 있는 것은 아닐까?’라고. 그를 검증하면서 이렇게 안다. — ‘거부하기 마련인 법들 때문에 소진된 심을 가진 자가 알지 못하면서 ‘나는 안다’라고 말하거나, 보지 못하면서 ‘나는 본다.’라고 말하거나, 또는 남들에게 오랫동안 손해와 고통을 있게 하는 것을 위해 남을 부추길 것인 그런 거부하기 마련인 법들이 이 존자에게는 없다. 그래서 이 존자에게는 거부하지 않는 자에게 있는 그런 몸의 행위와 그런 말의 행위가 있다. 그러므로 이 존자가 설하는 법은 심오하고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평화롭고, 숭고하고, 딱까[애(愛)의 형성 과정]의 영역을 넘어섰고, 독창적이고, 현자에게만 경험될 수 있는 것이다. 이 법은 거부하는 자에 의해 잘 설해질 수 없는 것이다.’라고.

 

432. “yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ dosanīyehi dhammehi samanupassati, tato naṃ uttari samannesati mohanīyesu dhammesu. atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya — jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya — passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti — ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya — jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya — passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṃ amūḷhassa. yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo mūḷhenā’”ti.

그것을 검증하는 자가 거부하기 마련인 법들로부터 청정을 관찰할 때 그것을 넘어서 모르기 마련인 법들에 대해 검증합니다. ‘모르기 마련인 법들 때문에 소진된 심을 가진 자가 알지 못하면서 ‘나는 안다’라고 말하거나, 보지 못하면서 ‘나는 본다.’라고 말하거나, 또는 남들에게 오랫동안 손해와 고통을 있게 하는 것을 위해 남을 부추길 것인 그런 모르기 마련인 법들이 이 존자에게 있는 것은 아닐까?’라고. 그를 검증하면서 이렇게 압니다. — ‘모르기 마련인 법들 때문에 소진된 심을 가진 자가 알지 못하면서 ‘나는 안다’라고 말하거나, 보지 못하면서 ‘나는 본다.’라고 말하거나, 또는 남들에게 오랫동안 손해와 고통을 있게 하는 것을 위해 남을 부추길 것인 그런 모르기 마련인 법들이 이 존자에게는 없다. 그래서 이 존자에게는 모르지 않는 자에게 있는 그런 몸의 행위와 그런 말의 행위가 있다. 그러므로 이 존자가 설하는 법은 심오하고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평화롭고, 숭고하고, 딱까[애(愛)의 형성 과정]의 영역을 넘어섰고, 독창적이고, 현자에게만 경험될 수 있는 것이다. 이 법은 모르는 자에 의해 잘 설해질 수 없는 것이다.’라고.

 

“yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ mohanīyehi dhammehi samanupassati; atha tamhi saddhaṃ niveseti, saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇāti, sutvā dhammaṃ dhāreti, dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti paññāya ca naṃ ativijjha passati. ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānubodhaṃ paññapema; na tveva tāva saccānuppatti hotī”ti.

그것을 검증하는 자가 모르기 마련인 법들로부터 청정을 관찰할 때 그에 대한 믿음이 생깁니다. 믿음이 생긴 자는 가까이합니다. 가까이하는 자는 섬깁니다. 섬기는 자는 귀를 기울입니다. 귀를 기울이는 자는 법을 듣습니다. 들은 뒤에 법을 기억합니다. 기억한 법들의 의미를 조사합니다. 의미를 조사하는 자에게 법들이 이해됩니다. 법들이 이해될 때 관심이 생깁니다. 관심이 생긴 자는 노력합니다. 노력한 뒤에 판단합니다. 판단한 뒤에 정진합니다. 단호한 의지를 가진 자는 몸으로 궁극의 진리[참]를 실현하고, 지혜로써 그것을 꿰뚫어 봅니다. 바라드와자여, 이런 방법으로 진리[참]에 대한 앎이 있습니다. 이런 방법으로 진리[참]를 압니다. 이런 방법으로 우리는 진리[참]에 대한 앎을 선언합니다. 그러나 그만큼이 진리[참]를 성취한 것은 아닙니다.

433. “ettāvattā, bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānubodhaṃ pekkhāma. kittāvatā pana, bho gotama, saccānuppatti hoti, kittāvatā saccamanupāpuṇāti? saccānuppattiṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā”ti. “tesaṃye, bhāradvāja, dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ saccānuppatti hoti. ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṃ saccānuppattiṃ paññapemā”ti.

“고따마 존자시여, 이런 방법으로 진리[참]에 대한 앎이 있습니다. 이런 방법으로 진리[참]를 압니다. 이런 방법으로 우리는 진리[참]에 대한 앎을 봅니다. 그런데, 고따마 존자시여, 어떤 측면에서 진리[참]의 성취가 있습니까? 어떤 측면에서 진리[참]를 성취합니까? 진리[참]의 성취를 우리는 고따마 존자에게 묻습니다.” “바라드와자여, 법들의 실천과 수행을 많이 행할 때 진리[참]의 성취가 있습니다. 바라드와자여, 이런 방법으로 진리[참]의 성취가 있습니다. 이런 방법으로 우리는 진리[참]의 성취를 선언합니다.”

Comments

대원행 2023.07.14 22:39
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_11_01&wr_id=4 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 - 101. 데와다하 경[니간타(과거 중심)와 불교(현재 중심)]
대원행 2024.04.14 21:02
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=268 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 4-(66~70)[자기화 - 자애를 펼침(두루 미치게 함) - 지도자의 역할]
대원행 2024.07.09 22:06
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy06_02&wr_id=96 참조 (부산불교의사회(240708) ― 맛지마 니까야 관통 법회 완성[공개토론회(윤회) 개최 & 속지 맙시다(윤회 없음-아라한의 후신-미륵부처님의 출현)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close