니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 98.vāseṭṭha

98.vāseṭṭha

5. brāhmaṇavaggo, 8. vāseṭṭhasuttaṃ (MN 98-와셋타 경)

3 141 2021.02.14 15:11
5 MN 98-와셋타 경vāseṭṭhasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.09.24

5. brāhmaṇavaggo, 8. vāseṭṭhasuttaṃ (MN 98-와셋타 경)


454. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā icchānaṅgale paṭivasanti, seyyathidaṃ — caṅkī brāhmaṇo, tārukkho brāhmaṇo, pokkharasāti brāhmaṇo, jāṇussoṇi brāhmaṇo, todeyyo brāhmaṇo, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā. atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṃ māṇavānaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamantānaṃ anuvicarantānaṃ ayamantarākathā udapādi — “kathaṃ, bho, brāhmaṇo hotī”ti? bhāradvājo māṇavo evamāha — “yato kho, bho, ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena — ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī”ti. vāseṭṭho māṇavo evamāha — “yato kho, bho, sīlavā ca hoti vattasampanno ca — ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī”ti. neva kho asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ, na pana asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ. atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ āmantesi — “ayaṃ kho, bho bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato — ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ etamatthaṃ pucchissāma. yathā no samaṇo gotamo byākarissati tathā naṃ dhāressāmā”ti. “evaṃ, bho”ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.


이렇게 나는 들었다. 한때 세존은 잇차낭갈라에서 잇차낭갈라 숲에 머물렀다. 그때 아주 잘 알려진 많은 바라문의 대부호들이 잇차낭갈라에 살고 있었다. 예를 들면, 짱끼 바라문, 따룩카 바라문, 뽁카라사띠 바라문, 자눗소니 바라문, 또데이야 바라문과 다른 아주 잘 알려진 많은 바라문의 대부호들이었다. 그때 걸어서 이리저리 움직이고 돌아다니던 젊은 바라문 와셋타와 바라드와자에게 “어떻게 바라문이 되는가?”라는 토론이 벌어졌다. 젊은 바라문 바라드와자는 이렇게 말했다. ― “존자여, 어머니와 아버지 양쪽으로부터 잘 태어난 순수한 혈통이고, 태어남에 관한 토론에서 칠대의 선조까지 멸시당하지 않고, 비난받지 않을 때, 존자여, 이만큼 바라문이 됩니다.”라고. 젊은 바라문 와셋타는 이렇게 말했다. ― “존자여, 계(戒)와 관행을 갖췄을 때, 존자여, 이만큼 바라문이 됩니다.”라고. 젊은 바라문 바라드와자는 젊은 바라문 와셋타를 설득할 수 없었고, 젊은 바라문 와셋타는 젊은 바라문 바라드와자를 설득할 수 없었다. 그러자 젊은 바라문 와셋타가 젊은 바라문 바라드와자에게 이렇게 말했다. ― “바라드와자 존자여, 삭꺄의 자손이고 삭꺄 가문에서 출가한 사문 고따마가 잇차낭갈라에서 잇차낭갈라 숲에 머물고 있습니다. 그런데 참으로 그분 고따마 존자에게는 이런 좋은 명성이 퍼져있습니다. ― ’이렇게 그분 세존께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고. 우리가 가봅시다, 바라드와자 존자여, 사문 고따마에게 갑시다. 가서 사문 고따마에게 이 뜻을 물어봅시다. 사문 고따마가 우리에게 말해주는 대로 명심합시다.”라고. “알겠습니다, 존자여.”라고 젊은 바라문 바라드와자는 젊은 바라문 와셋타에게 대답했다.


455. atha kho vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi —


젊은 바라문 와셋타와 바라드와자는 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 젊은 바라문 와셋타가 세존에게 게송으로 말했다. ―


“anuññātapaṭiññātā, tevijjā mayamasmubho.
ahaṃ pokkharasātissa, tārukkhassāyaṃ māṇavo.


저희 둘은 삼명(三明)을 갖춘 자라고 허가받았고, 인정받았습니다.

저는 뽁카라사띠 바라문의 제자이고, 이 사람은 따룩카 바라문의 제자입니다.


“tevijjānaṃ yadakkhātaṃ, tatra kevalinosmase.
padakasmā veyyākaraṇā, jappe ācariyasādisā.
tesaṃ no jātivādasmiṃ, vivādo atthi gotama.


삼명(三明)을 갖춘 자들에게 알려진 것을 단어와 설명에 의해 거기서 완전히 알았습니다.

토론에서 스승에 버금갑니다. 그런 저희에게 태어남에 관한 토론에서 다툼이 있습니다, 고따마여.


“jātiyā brāhmaṇo hoti, bhāradvājo iti bhāsati.
ahañca kammunā brūmi, evaṃ jānāhi cakkhuma.


눈을 가진 분이여, 이렇게 아십시오. 바라드와자는 태어남에 의해 바라문이 된다고 말하고, 저는 행위에 의해 바라문이 된다고 말합니다.


“te na sakkoma ñāpetuṃ, aññamaññaṃ mayaṃ ubho.
bhavantaṃ puṭṭhumāgamā, sambuddhaṃ iti vissutaṃ.


저희 둘은 그것들에 대해 서로를 설득할 수 없습니다. 

깨달으신 분이라고 널리 알려진 존자께 여쭙기 위해 왔습니다.


“candaṃ yathā khayātītaṃ, pecca pañjalikā janā.
vandamānā namassanti, lokasmiṃ gotamaṃ.


달의 기우는 과정이 지나면 그 후에 사람들이 합장하듯

예배하는 사람들은 세상에서 고따마를 공경합니다. 


“cakkhuṃ loke samuppannaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ.
jātiyā brāhmaṇo hoti, udāhu bhavati kammunā.
ajānataṃ no pabrūhi, yathā jānemu brāhmaṇan”ti.


세상에서 눈을 가진 고따마에게 저희는 묻습니다.

태어남에 의해 바라문이 됩니까 아니면 행위에 의해 바라문이 됩니까?

바라문에 대해 알기를 바랍니다. 알지 못하는 저희에게 설명해 주십시오.


456.


“tesaṃ vo ahaṃ byakkhissaṃ, (vāseṭṭhāti bhagavā)
anupubbaṃ yathātathaṃ.
jātivibhaṅgaṃ pāṇānaṃ, aññamaññāhi jātiyo.


(와셋타여라고 세존이 말함) 그런 그대들에게 내가 순서대로 있는 그대로

존재들의 공통점을 가진 태어남에 대한 분석을 말하겠다. 


“tiṇarukkhepi jānātha, na cāpi paṭijānare.
liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.


풀과 나무에 대해서도 알아야 한다. 비록 스스로 인식하지 못하지만

태어남에서 생기는 특징이 있다. 참으로 그들의 태어남은 공통점이 있다.


“tato kīṭe paṭaṅge ca, yāva kunthakipillike.
liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.


그다음에 나방과 메뚜기 그리고 개미에 대해서도

태어남에서 생기는 특징이 있다. 참으로 그들의 태어남은 공통점이 있다.


“catuppadepi jānātha, khuddake ca mahallake.
liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.


작든 크든 네발짐승에 대해서도 알아야 한다. 

태어남에서 생기는 특징이 있다. 참으로 그들의 태어남은 공통점이 있다.


“pādudarepi jānātha, urage dīghapiṭṭhike.
liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.


등이 길고 살금살금 움직이는 뱀에 대해서도 알아야 한다.

태어남에서 생기는 특징이 있다. 참으로 그들의 태어남은 공통점이 있다.


“tato macchepi jānātha, udake vārigocare.
liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.


그다음에 물에서 살아가는 어류에 대해서도 알아야 한다.

태어남에서 생기는 특징이 있다. 참으로 그들의 태어남은 공통점이 있다.


“tato pakkhīpi jānātha, pattayāne vihaṅgame.
liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo.


그다음에 허공을 날아다니는 날개가 있는 새들에 대해서도 알아야 한다.

태어남에서 생기는 특징이 있다. 참으로 그들의 태어남은 공통점이 있다.


“yathā etāsu jātīsu, liṅgaṃ jātimayaṃ puthu.
evaṃ natthi manussesu, liṅgaṃ jātimayaṃ puthu.


이런 태어남들에 있어 태어남에서 생기는 분류된 특징과 관련하여

사람들에서는 이렇게 태어남에서 생기는 분류된 특징이 없다. 


• puthu: separated; individual; far and wide; separately. (ind.) ‘(4성 계급으로) 분류된’으로 해석하였음


“na kesehi na sīsehi, na kaṇṇehi na akkhīhi.
na mukhena na nāsāya, na oṭṭhehi bhamūhi vā.


머리카락이나 머리에 의해서도 없고, 귀나 눈에 의해서도 없고

입이나 코에 의해서도 없고, 입술이나 눈썹에 의해서도 없다.


“na gīvāya na aṃsehi, na udarena na piṭṭhiyā.
na soṇiyā na urasā, na sambādhe na methune.


목이나 어깨에 의해서도 없고, 배나 등에 의해서도 없고

궁둥이나 가슴에 의해서도 없고, 성기나 성행위에 의해서도 없고


“na hatthehi na pādehi, naṅgulīhi nakhehi vā.
na jaṅghāhi na ūrūhi, na vaṇṇena sarena vā.
liṅgaṃ jātimayaṃ neva, yathā aññāsu jātisu.


손이나 발에 의해서도 없고, 손가락이나 손톱에 의해서도 없고

종아리나 허벅지에도 없고, 얼굴빛이나 소리에 의해서도 없다.

다른 태어남들에서와 같은 태어남에서 생기는 특징이 없다.


457.


“paccattañca sarīresu, manussesvetaṃ na vijjati.
vokārañca manussesu, samaññāya pavuccati.


사람들의 몸에서 이런 개별적인 것은 없다.

사람들에서 구성요소(삶을 구성하는 행위 즉 직업)를 지시하여 불린다.


“yo hi koci manussesu, gorakkhaṃ upajīvati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, kassako so na brāhmaṇo.


사람 가운데 소를 돌보며 사는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 농부이지 바라문이 아니다.


“yo hi koci manussesu, puthusippena jīvati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, sippiko so na brāhmaṇo.


사람 가운데 분류된 기술로써 사는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 장인이지 바라문이 아니다.


“yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo.


사람 가운데 장사로써 사는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 상인이지 바라문이 아니다.


“yo hi koci manussesu, parapessena jīvati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, pessako so na brāhmaṇo.


사람 가운데 남을 위한 봉사로써 사는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 종업원이지 바라문이 아니다.


“yo hi koci manussesu, adinnaṃ upajīvati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, coro eso na brāhmaṇo.


사람 가운데 주어지지 않은 것으로 사는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 도둑이지 바라문이 아니다.


“yo hi koci manussesu, issatthaṃ upajīvati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, yodhājīvo na brāhmaṇo.


사람 가운데 활쏘기로 사는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 전사이지 바라문이 아니다.


“yo hi koci manussesu, porohiccena jīvati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, yājako so na brāhmaṇo.


사람 가운데 사제의 직책으로 사는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 제관이지 바라문이 아니다.


“yo hi koci manussesu, gāmaṃ raṭṭhañca bhuñjati.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, rājā eso na brāhmaṇo.


사람 가운데 마을과 나라를 통치하는 자는 누구든지

와셋타여, 이렇게 알아야 한다. 그는 왕이지 바라문이 아니다.


“na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhavaṃ.
bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano.
akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


※ 이 게송부터 459까지의 게송들은 법구경 (KN 2.26-바라문 품)에 반복됨


나는 자궁에서 생긴 바라문, 태어남에서 만들어진 바라문을 말하지 않는다.

만약 어떤 것이 있다면 그것은 존자(바라문)이라는 이름이다.

아무것도 없고 집착에서 떠난 사람. 그를 나는 바라문이라고 부른다.


458.


“sabbasaṃyojanaṃ chetvā, yo ve na paritassati.
saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


모든 족쇄를 끊고서 동요하지 않는 사람

집착을 넘어서서 풀려난 사람. 그를 나는 바라문이라 부른다.


“chetvā naddhiṃ varattañca, sandānaṃ sahanukkamaṃ.
ukkhittapalighaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


가죽끈, 띠, 사슬, 굴레를 끊고

빗장을 들어 올린 깨달은 자(부처). 그를 나는 바라문이라 부른다.


“akkosaṃ vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati.
khantībalaṃ balānīkaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


비난과 처벌과 구속을 참아내는(용서하는) 밀쳐내지 않는 사람

인내력을 갖춘 군인, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“akkodhanaṃ vatavantaṃ, sīlavantaṃ anussadaṃ.
dantaṃ antimasārīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


화내지 않고, 관행을 가진, 계(戒)를 중시하고 건방지지 않은 사람

길들었고, 마지막 몸을 가진 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“vāripokkharapatteva, āraggeriva sāsapo.
yo na limpati kāmesu, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


연잎의 물처럼, 송곳 끝의 겨자씨처럼

소유의 삶에서 얼룩지지 않는 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano.
pannabhāraṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


여기서 자신에게 괴로움이 부서진 것을 꿰뚫어 아는 사람

짐을 내려놓고 풀려난 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“gambhīrapaññaṃ medhāviṃ, maggāmaggassa kovidaṃ.
uttamatthamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


심오한 지혜를 가진 현명한 사람, 길과 길 아님에 숙달된

최상의 성취에 도달한 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṃ.
anokasārimappicchaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


재가자와 출가자 둘 다와 교제하지 않는 사람

집 없이 배회하고 원함이 적은 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu, tasesu thāvaresu ca.
yo na hanti na ghāteti, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


두려워하는 자와 강한 자에 대해 몽둥이를 내려놓은 사람. 

해치지 않고 죽이지 않는 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“aviruddhaṃ viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutaṃ.
sādānesu anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


적대적인 사람들 가운데 적대적이지 않고, 자신을 해치는 사람들 가운데서 꺼진 사람

집착하는 사람들 가운데 집착에서 풀려난 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca ohito.
sāsaporiva āraggā, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


송곳 끝의 겨자씨처럼, 탐(貪)과 진(嗔)과 자기화와 위선이 소멸한 사람

그를 나는 바라문이라 부른다.


459.


“akakkasaṃ viññāpaniṃ, giraṃ saccaṃ udīraye.
yāya nābhisajje kiñci, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


거칠지 않고 분명하며 진실된 말을 하는 사람

누구에게도 화내는 말을 하지 않는 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yo ca dīghaṃ va rassaṃ vā, aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ.
loke adinnaṃ nādeti, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


길건 짧건, 작든 크든, 깨끗하든 더럽든

세상에서 주어지지 않은 것을 가지지 않는 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“āsā yassa na vijjanti, asmiṃ loke paramhi ca.
nirāsāsaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


이 세상과 저세상에 갈망들이 없는 사람

갈망하지 않아 갈망에서 풀려난 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yassālayā na vijjanti, aññāya akathaṃkathiṃ.
amatogadhaṃ anuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


잡는 성질들이 없고, 무위(無爲)의 앎이 생겨서 의심이 없는 사람

불사(不死)의 실현을 성취한 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yodhapuññañca pāpañca, ubho saṅgaṃ upaccagā.
asokaṃ virajaṃ suddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


이 세상에서 복(福)과 악(惡)의 두 가지 끈끈이를 극복한 사람

슬픔을 넘어서서 때 없고 청정한 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“candaṃ va vimalaṃ suddhaṃ, vippasannaṃ anāvilaṃ.
nandībhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


때 없고 청정하고 밝고 깨끗한 달처럼

소망과 존재가 완전히 부서진 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yo imaṃ palipathaṃ duggaṃ, saṃsāraṃ mohamaccagā.
tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṃkathī.
anupādāya nibbuto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


이 위험한 길과 위험한 곳, 윤회(輪迴)와 치(癡)를 건넌 사람

건너서 저편에 닿은 선(禪)을 닦는 사람, 갈망 없고 의심 없는 사람

집착하지 않아서 꺼진 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yodhakāme pahantvāna, anāgāro paribbaje.
kāmabhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


여기서 소유의 삶을 버린 뒤 집 없이 유행할 수 있는 사람

소유의 존재[욕유(慾有)]를 완전히 부순 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yodhataṇhaṃ pahantvāna, anāgāro paribbaje.
taṇhābhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


여기서 애(愛)를 버린 뒤 집 없이 유행할 수 있는 사람

갈애[애(愛)]와 존재[유(有)]가 완전히 부서진 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“hitvā mānusakaṃ yogaṃ, dibbaṃ yogaṃ upaccagā.
sabbayogavisaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


사람의 속박을 부수고 하늘의 속박을 극복한 사람

모든 속박에서 풀려난 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“hitvā ratiñca aratiṃ, sītībhūtaṃ nirūpadhiṃ.
sabbalokābhibhuṃ vīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


유쾌와 불쾌를 부수어 차가워지고 집착이 없는 사람

세상을 완전히 정복한 영웅, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“cutiṃ yo vedi sattānaṃ, upapattiñca sabbaso.
asattaṃ sugataṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


중생들의 죽음과 다시 태어남을 완전히 아는 사람

붙잡음이 없는 선서(善逝)이자 부처, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā.
khīṇāsavaṃ arahantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


신과 간답바와 사람들이 간 곳을 모르는 사람

번뇌 다한 아라한, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“yassa pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcanaṃ.
akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


이전에도 나중에도 중간에도 아무것도 없는 사람

아무것도 없고 집착에서 떠난 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, mahesiṃ vijitāvinaṃ.
anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


황소이며, 가장 뛰어난 영웅, 위대한 정복자

갈망하지 않음으로 목욕한 부처, 그를 나는 바라문이라 부른다.


“pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati.
atho jātikkhayaṃ patto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.


전생을 알고 천상과 지옥을 보는 사람

그래서 태어남의 부서짐을 성취한 사람, 그를 나는 바라문이라 부른다.


460.


“samaññā hesā lokasmiṃ, nāmagottaṃ pakappitaṃ.
sammuccā samudāgataṃ, tattha tattha pakappitaṃ.


만들어진 것인 이름과 성(姓)은 참으로 세상에서 지정된 것이다.

동의하여 생긴 것이고, 여기저기서 만들어지는 것이다.


“dīgharattānusayitaṃ, diṭṭhigatamajānataṃ.
ajānantā no pabrunti, jātiyā hoti brāhmaṇo.


오랫동안 잠재된, 치우친 견해, 알지 못하는 것을

알지 못하는 자들이 우리에게 설명한다. ― ‘태어남에 의해 바라문이 된다.’라고.


“na jaccā brāhmaṇo hoti, na jaccā hoti abrāhmaṇo.
kammunā brāhmaṇo hoti, kammunā hoti abrāhmaṇo.


태어남에 의해 바라문이 되는 것이 아니다. 태어남에 의해 바라문 아닌 사람이 되는 것이 아니다. 

행위[업(業)]에 의해 바라문이 된다. 행위에 의해 바라문 아닌 사람이 된다.


“kassako kammunā hoti, sippiko hoti kammunā.
vāṇijo kammunā hoti, pessako hoti kammunā.


행위에 의해 농부가 되고, 행위에 의해 기술자가 된다.

행위에 의해 상인이 되고, 행위에 의해 종업원이 된다.


“coropi kammunā hoti, yodhājīvopi kammunā.
yājako kammunā hoti, rājāpi hoti kammunā.


행위에 의해 도둑도 되고, 행위에 의해 전사도 된다.

행위에 의해 제관이 되고, 행위에 의해 왕도 된다.


“evametaṃ yathābhūtaṃ, kammaṃ passanti paṇḍitā.
paṭiccasamuppādadassā, kammavipākakovidā.


현명한 사람들은 이렇게 있는 그대로 행위를 본다.

연기(緣起)를 보는 자이고, 업(業)과 보(報)에 능숙하다.


“kammunā vattati loko, kammunā vattati pajā.
kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato.


행위에 의해 세상이 전개되고, 행위에 의해 인간이 이어진다. 중생들은 행위에 묶여있다. 마치 수레가 바퀴를 굴대에 고정하는 쐐기에 의해 나아가는 것처럼.


“tapena brahmacariyena, saṃyamena damena ca.
etena brāhmaṇo hoti, etaṃ brāhmaṇamuttamaṃ.


고행(苦行-종교적인 삶)과 범행(梵行), 자기제어와 길들임

이것에 의해 바라문이 된다. 이런 사람이 최상의 바라문이다.


“tīhi vijjāhi sampanno, santo khīṇapunabbhavo.
evaṃ vāseṭṭha jānāhi, brahmā sakko vijānatan”ti.


와셋타여, 이렇게 알라! 삼명(三明)을 갖춘 자, 평화롭고 다음의 존재가 다한 자가

아는 자에게는 범천(梵天)이고 삭까이다. 


461. evaṃ vutte, vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṃ etadavocuṃ — “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya — cakkhumanto rūpāni dakkhantīti — evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gate”ti.


이렇게 말했을 때, 젊은 바라문 와셋타와 바라드와자는 세존에게 이렇게 말했다. ― “정말 기쁩니다, 고따마 존자시여. 정말 기쁩니다, 고따마 존자시여! 예를 들면, 고따마 존자시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼, 고따마 존자께서는 여러 가지 방법으로 법을 설하셨습니다. 이런 저희는 의지처인 고따마 존자 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 고따마 존자께서는 저희를 오늘부터 살아있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”라고.


vāseṭṭhasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ. 여덟 번째 와셋타 경이 끝났다.

Comments

대원행 2022.04.29 15:21
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_02&wr_id=29&page=4 참조 (불교, 한마디로 말하면 행위입니다)
대원행 2023.04.15 11:19
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_13&wr_id=8 참조 (법구경 강의(230414) ― 26. 비구 품, 게송(392)[공부를 쌓자 & 포교의 공덕])
대원행 2023.12.30 20:30
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=192 참조 ( 상윳따 니까야 제1권 (SN 1.58-잘못된 길 경)[범행을 닦는 자의 더러움 & 물 없는 목욕]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close