니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 113.sappurisa

113.sappurisa

sappurisasuttaṃ (MN 113-고결한 사람 경)

3 147 2018.10.30 22:52
7 MN 113-고결한 사람 경sappurisasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.04

2. anupadavaggo, 3. sappurisasuttaṃ (MN 113-고결한 사람 경)


105. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “sappurisadhammañca vo, bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 비구들을 불렀다. ― “비구들이여.”라고. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ― “비구들이여, 그대들에게 고결한 사람의 법과 고결하지 않은 사람의 법을 설할 것이다. 듣고 잘 사고하라. 나는 말하겠다.”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


“katamo ca, bhikkhave, asappurisadhammo? idha, bhikkhave, asappuriso uccākulā pabbajito hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi uccākulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uccākulā pabbajitā’ti. so tāya uccākulīnatāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayaṃ, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho uccākulīnatāya lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi uccākulā pabbajito hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tāya uccākulīnatāya nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. ayaṃ, bhikkhave, sappurisadhammo.


“비구들이여, 무엇이 고결하지 않은 사람의 법인가? 여기, 비구들이여, 고귀한 가문에서 출가한 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 고귀한 가문에서 출가했다. 그러나 이들 다른 비구들은 고귀한 가문에서 출가하지 않았다.’라고. 그의 고귀한 가문 출신 때문에 그는 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것이 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘고귀한 가문 출신 때문에 탐(貪)의 법(法)들이 완전히 부서지거나, 진(嗔)의 법들이 완전히 부서지거나, 치(癡)의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 고귀한 가문에서 출가하지 않았다 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그의 고귀한 가문 출신 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것이 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso mahākulā pabbajito hoti ... pe ... mahābhogakulā pabbajito hoti ... pe ... uḷārabhogakulā pabbajito hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi uḷārabhogakulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uḷārabhogakulā pabbajitā’ti. so tāya uḷārabhogatāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho uḷārabhogatāya lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi uḷārabhogakulā pabbajito hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tāya uḷārabhogatāya nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 큰 가문에서 출가한 고결하지 않은 사람이 있다. … 큰 부자 가문에서 출가한 고결하지 않은 사람이 있다. … 유명하고 부자인 가문에서 출가한 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 유명하고 부자인 가문에서 출가했다. 그러나 이들 다른 비구들은 유명하고 부자인 가문에서 출가하지 않았다.’라고. 그의 유명하고 부자인 가문 출신 때문에 그는 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것이 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘유명하고 부자인 가문 출신 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 유명하고 부자인 가문에서 출가하지 않았다 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그의 유명하고 부자인 가문 출신 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


106. “puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso ñāto hoti yasassī. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi ñāto yasassī, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. so tena ñattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho ñattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi ñāto hoti yasassī; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena ñattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 잘 알려지고 명예가 있는 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 잘 알려지고 명예가 있다. 그러나 이들 다른 비구들은 알려지지 않았고 무력하다.’라고. 그는 그 알려진 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘알려지는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 잘 알려지지 않고 명예가 있지 않다고 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 알려진 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, ime panaññe bhikkhū na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. so tena lābhena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho lābhena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena lābhena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 가사와 탁발 음식과 거처와 병의 조건으로부터 필요한 약품을 많이 얻는 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 많이 얻는다. 그러나 이들 다른 비구들은 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 많이 얻지 못한다.’라고. 그는 그 많이 얻는 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘많이 얻는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 가사와 탁발 음식과 거처와 병의 조건으로부터 필요한 약품을 많이 얻지 못한다 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 많이 얻는 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso bahussuto hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi bahussuto, ime panaññe bhikkhū na bahussutā’ti. so tena bāhusaccena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho bāhusaccena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi bahussuto hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena bāhusaccena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 많이 배운 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 많이 배웠다. 그러나 이들 다른 비구들은 많이 배우지 못했다.’라고. 그는 그 많이 배운 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘많이 배운 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 많이 배우지 않았다 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 많이 배운 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso vinayadharo hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi vinayadharo, ime panaññe bhikkhū na vinayadharā’ti. so tena vinayadharattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho vinayadharattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi vinayadharo hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena vinayadharattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 율(律)에 숙달된 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 율에 숙달되었다. 그러나 이들 다른 비구들은 율에 숙달되지 못했다.’라고. 그는 그 율에 숙달됨 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘율에 숙달됨 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 율에 숙달되지 못했다 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 율에 숙달됨 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso dhammakathiko hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi dhammakathiko, ime panaññe bhikkhū na dhammakathikā’ti. so tena dhammakathikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho dhammakathikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi dhammakathiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena dhammakathikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 법을 설하는 자인 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 법을 설하는 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 법을 설하는 자가 아니다.’라고. 그는 그 법을 설하는 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘법을 설하는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 법을 설하지 않는다 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 법을 설하는 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


107. “puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso āraññiko hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi āraññiko ime panaññe bhikkhū na āraññikā’ti. so tena āraññikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho āraññikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi āraññiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena āraññikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 숲에 사는 자인 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 숲에 사는 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 숲에 사는 자가 아니다.’라고. 그는 그 숲에 사는 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘숲에 사는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 숲에 사는 자가 아니라 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 숲에 사는 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso paṃsukūliko hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi paṃsukūliko, ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā’ti. so tena paṃsukūlikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho paṃsukūlikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi paṃsukūliko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena paṃsukūlikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 분소의만 입는 자인 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 분소의만 입는 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 분소의만 입는 자가 아니다.’라고. 그는 그 분소의만 입는 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘분소의만 입는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 분소의만 입는 자가 아니라 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 분소의만 입는 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso piṇḍapātiko hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi piṇḍapātiko, ime panaññe bhikkhū na piṇḍapātikā’ti. so tena piṇḍapātikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho piṇḍapātikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi piṇḍapātiko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena piṇḍapātikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 탁발 음식만 먹는 자인 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 탁발 음식만 먹는 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 탁발 음식만 먹는 자가 아니다.’라고. 그는 그 탁발 음식만 먹는 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘탁발 음식만 먹는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 탁발 음식만 먹는 자가 아니라 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 탁발 음식만 먹는 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso rukkhamūliko hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi rukkhamūliko, ime panaññe bhikkhū na rukkhamūlikā’ti. so tena rukkhamūlikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho rukkhamūlikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi rukkhamūliko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena rukkhamūlikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 나무 밑에 사는 자인 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 나무 밑에 사는 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 나무 밑에 사는 자가 아니다.’라고. 그는 그 나무 밑에 사는 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘나무 밑에 사는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 나무 밑에 사는 자가 아니라 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 나무 밑에 사는 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso sosāniko hoti ... pe ... abbhokāsiko hoti... nesajjiko hoti... yathāsanthatiko hoti... ekāsaniko hoti. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi ekāsaniko, ime panaññe bhikkhū na ekāsanikā’ti. so tena ekāsanikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘na kho ekāsanikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. no cepi ekāsaniko hoti; so ca hoti dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso’ti. so paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena ekāsanikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 묘지에 사는 자인 고결하지 않은 사람이 있다. … 노지에 사는 … 항상 앉아 있는 … 깔개 위에서 잠자는 … 하루에 한 번 먹는 자인 고결하지 않은 사람이 있다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 하루에 한 번 먹는 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 하루에 한 번 먹는 자가 아니다.’라고. 그는 그 하루에 한 번 먹는 것 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘하루에 한 번 먹는 것 때문에 탐의 법들이 완전히 부서지거나, 진의 법들이 완전히 부서지거나, 치의 법들이 완전히 부서지는 것이 아니다. 만약 하루에 한 번 먹는 자가 아니라 해도 가르침에 일치하는 법을 실천하고, 여법하게 실천하고, 끊어짐 없이 법을 행하는 그는 거기서 존경받고 칭찬받는다.’라고. 그는 실천에서 차별하면서 그 하루에 한 번 먹는 것 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


108. “puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi paṭhamajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū paṭhamajjhānasamāpattiyā na lābhino’ti. so tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘paṭhamajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā’ti. so atammayataññeva antaraṃ karitvā tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 고결하지 않은 사람이 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선을 성취하여 머문다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 초선의 증득을 얻은 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 초선의 증득을 얻은 자가 아니다.’라고. 그는 그 초선의 증득 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘초선의 증득에 의해서도 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’[열반(涅槃)](*)이 있다고 세존에 의해 말해졌다. 거듭 어떤 것에 의해 (유위로) 생각하는 것으로부터 그것은 다른 것이다.’라고. 그는 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’에서 차별하면서 그 초선의 증득 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


(*) 그것 – 유위(有爲)인 것, 그것에서 생겨남이 아닌 것 → 단계 지어진 일시적 열반


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ ... pe ... tatiyaṃ jhānaṃ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi catutthajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū catutthajjhānasamāpattiyā na lābhino’ti. so tāya catutthajjhānasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘catutthajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā’ti. so atammayataññeva antaraṃ karitvā tāya catutthajjhānasamāpattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 고결하지 않은 사람이 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제2선을 성취하여 머문다. … 제3선을 … 제4선을 성취하여 머문다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 제4선의 증득을 얻은 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 제4선의 증득을 얻은 자가 아니다.’라고. 그는 그 제4선의 증득 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘제4선의 증득에 의해서도 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’이 있다고 세존에 의해 말해졌다. 거듭 어떤 것에 의해 (유위로) 생각하는 것으로부터 그것은 다른 것이다.’라고. 그는 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’에서 차별하면서 그 제4선의 증득 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākāsānañcāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. so tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘ākāsānañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā’ti. so atammayataññeva antaraṃ karitvā tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 고결하지 않은 사람이 완전하게 색상(色想)을 넘어서고, 저항의 상이 줄어들고, 다양한 상을 작의하지 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처를 성취하여 머문다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 공무변처의 증득을 얻은 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 공무변처의 증득을 얻은 자가 아니다.’라고. 그는 그 공무변처의 증득 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘공무변처의 증득에 의해서도 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’이 있다고 세존에 의해 말해졌다. 거듭 어떤 것에 의해 (유위로) 생각하는 것으로부터 그것은 다른 것이다.’라고. 그는 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’에서 차별하면서 그 공무변처의 증득 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū viññāṇañcāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. so tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā’ti. so atammayataññeva antaraṃ karitvā tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 고결하지 않은 사람이 공무변처를 완전히 넘어서서 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처를 성취하여 머문다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 식무변처의 증득을 얻은 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 식무변처의 증득을 얻은 자가 아니다.’라고. 그는 그 식무변처의 증득 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘식무변처의 증득에 의해서도 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’이 있다고 세존에 의해 말해졌다. 거듭 어떤 것에 의해 (유위로) 생각하는 것으로부터 그것은 다른 것이다.’라고. 그는 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’에서 차별하면서 그 식무변처의 증득 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākiñcaññāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. so tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā’ti. so atammayataññeva antaraṃ karitvā tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 고결하지 않은 사람이 식무변처를 완전히 넘어서서 ‘아무것도 없다.’라는 무소유처를 성취하여 머문다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 무소유처의 증득을 얻은 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 무소유처의 증득을 얻은 자가 아니다.’라고. 그는 그 무소유처의 증득 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘무소유처의 증득에 의해서도 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’이 있다고 세존에 의해 말해졌다. 거듭 어떤 것에 의해 (유위로) 생각하는 것으로부터 그것은 다른 것이다.’라고. 그는 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’에서 차별하면서 그 무소유처의 증득 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. so iti paṭisañcikkhati — ‘ahaṃ khomhi nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. so tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati — ‘nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā’ti. so atammayataññeva antaraṃ karitvā tāya nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.


다시, 비구들이여, 고결하지 않은 사람이 무소유처를 완전히 넘어서서 비상비비상처를 성취하여 머문다. 그는 이렇게 숙고한다. ― ‘나는 참으로 비상비비상처의 증득을 얻은 자이다. 그러나 이들 다른 비구들은 비상비비상처의 증득을 얻은 자가 아니다.’라고. 그는 그 비상비비상처의 증득 때문에 자기를 칭찬하고 남을 업신여긴다. 비구들이여, 이것도 고결하지 않은 사람의 성품이다. 그러나 비구들이여, 고결한 사람은 이렇게 숙고한다. ― ‘비상비비상처의 증득에 의해서도 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’이 있다고 세존에 의해 말해졌다. 거듭 어떤 것에 의해 (유위로) 생각하는 것으로부터 그것은 다른 것이다.’라고. 그는 ‘그것에서 생겨남이 아닌 것’에서 차별하면서 그 비상비비상처의 증득 때문에 자기를 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 비구들이여, 이것도 고결한 사람의 성품이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, sappuriso sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. ayaṃ, bhikkhave, bhikkhu na kiñci maññati, na kuhiñci maññati, na kenaci maññatī”ti.


다시, 비구들이여, 고결한 사람이 비상비비상처를 완전히 넘어서서 상수멸을 성취하여 머문다. 그리고 지혜로써 보아서 번뇌들이 다한다. 비구들이여, 이 비구는 어떤 것도 (유위로) 생각하지 않는다. 어디서도 (유위로) 생각하지 않는다. 어떤 것에 의해서도 (유위로) 생각하지 않는다.”


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐하였다.

Comments

대원행 2022.04.19 20:06
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_05_07&wr_id=2 참조
대원행 2023.10.15 21:28
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_11_10&wr_id=2 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 ― 110. 보름달 작은 경[고결한 사람(sappurisa)과 고결하지 않은 사람의 삶]
대원행 2023.11.05 19:41
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_12_03&wr_id=4 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 ― 113. 고결한 사람 경[실천과 그것에서 생겨남이 아닌 것에서 차별])
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close