니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 22.alagaddūpama

22.alagaddūpama

alagaddūpamasuttaṃ (MN 22-뱀의 비유 경) 전체 번역 - 전반부(234-244)

3 160 2021.02.25 10:13
5 MN 22-뱀의 비유 경alagaddūpamasuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.08.08

3. opammavaggo, 2. alagaddūpamasuttaṃ (MN 22-뱀의 비유 경)


234. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti — “tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā”ti. assosuṃ kho sambahulā bhikkhū — “ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti. atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocuṃ — “saccaṃ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti. “evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 ‘세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 안다.’라는 악하고 치우친 견해가 생겼다. 많은 비구가 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 ‘세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 안다.’라는 악하고 치우친 견해가 생겼다고 들었다. 그러자 그 비구들은 아릿타 비구에게 갔다. 가서는 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 “도반 아릿타여, 그대에게 ‘세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 안다.’라는 악하고 치우친 견해가 생긴 것이 사실입니까?”라고 말했다. “참으로, 도반들이여, 세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 압니다.”


atha kho tepi bhikkhū ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti — “mā hevaṃ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi; na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā,ādīnavo ettha bhiyyo. aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā ... pe ... maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā... tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā... aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā... supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā... yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā... rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā... asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā... sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā... sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — “evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā”ti.


그러자 그 비구들은 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구를 그 악하고 치우친 견해를 여의게 하려는 바람 때문에 교차하여 질문하고, 이유를 묻고, 함께 대화했다. ― “그렇게 말하지 마십시오, 도반 아릿타여, 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 잘못입니다. 세존은 그렇게 말씀하지 않습니다. 도반 아릿타여, 다양한 설법을 통해 장애가 되는 법들은 장애가 된다고 세존께서 말씀하셨습니다. 그리고 그것은 수용하는 자에게 장애가 됩니다. 소유의 삶은 매력이 적고 괴로움과 절망이 많으며, 여기서 위험은 반복된다고 세존께서 말씀하셨습니다. 뼈다귀의 비유로써 … 고기 조각의 비유로써 … 건초 횃불의 비유로써 … 숯불 구덩이의 비유로써 … 꿈의 비유로써 … 빌린 물건의 비유로써 … 나무 열매의 비유로써 … 도살장의 비유로써 … 칼과 창의 비유로써 … 뱀 머리의 비유로써 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많고, 여기서 위험은 반복된다고 세존께서 말씀하셨습니다.”라고. 그러나 이렇게 그 비구들이 교차하여 질문하고 이유를 묻고 함께 대화하였지만, 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구는 강한 집착 때문에 “참으로, 도반들이여, 세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 압니다.”라고 그 악하고 치우친 견해를 고집하여 말했다. 


235. yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ — “ariṭṭhassa nāma, bhante, bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. assumha kho mayaṃ, bhante — ‘ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. atha kho mayaṃ, bhante, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocumha — ‘saccaṃ kira te, āvuso ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti?


예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 그 악하고 치우친 견해를 여의게 할 수 없었기 때문에 그 비구들은 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 비구들은 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 아랏타 비구에게 ‘세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 안다.’라는 악한 치우친 견해가 생겼습니다. 대덕이시여, 저희는 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 ‘세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 안다.’라는 악한 치우친 견해가 생겼다고 들었습니다. 그래서 대덕이시여, 저희는 아릿타 비구에게 갔습니다. 가서는 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 ‘도반 아릿타여, 그대에게 ‘세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 안다.’라는 악한 치우친 견해가 생긴 것이 사실입니까?’라고 말했습니다. 


“evaṃ vutte, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhe etadavoca — ‘evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. atha kho mayaṃ, bhante, ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimha — ‘mā hevaṃ, āvuso ariṭṭha, avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi; na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. anekapariyāyenāvuso ariṭṭha, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā ... pe ... sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. evampi kho, bhante, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo amhehi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati — ‘evaṃbyākho ahaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’ti. yato kho mayaṃ, bhante, nāsakkhimha ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemā”ti.


이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구가 저희에게 ‘참으로, 도반들이여, 세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 압니다.’라고 말했습니다. 그래서 대덕이시여, 저희는 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구를 그 악하고 치우친 견해를 여의게 하려는 바람 때문에 교차하여 질문하고, 이유를 묻고, 함께 대화했습니다. ― ‘그렇게 말하지 마십시오, 도반 아릿타여, 세존을 비방하지 마십시오. 세존을 비방하는 것은 잘못입니다. 세존은 그렇게 말씀하지 않습니다. 도반 아릿타여, 다양한 설법을 통해 장애가 되는 법들은 장애가 된다고 세존께서 말씀하셨습니다. 그것은 수용하는 자에게 장애가 됩니다. 소유의 삶은 매력이 적고 괴로움과 절망이 많으며, 여기서 위험은 반복된다고 세존께서 말씀하셨습니다. 뼈다귀의 비유로써 … 고기 조각의 비유로써 … 건초 횃불의 비유로써 … 숯불 구덩이의 비유로써 … 꿈의 비유로써 … 빌린 물건의 비유로써 … 나무 열매의 비유로써 … 도살장의 비유로써 … 칼과 창의 비유로써 … 뱀 머리의 비유로써 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많고, 여기서 위험은 반복된다고 세존께서 말씀하셨습니다.‘라고. 그러나 대덕이시여, 저희가 이렇게 교차하여 질문하고 이유를 묻고 함께 대화하였지만, 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구는 강한 집착 때문에 ‘참으로, 도반들이여, 세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 압니다.’라고 그 악하고 치우친 견해를 고집하여 말했습니다. 대덕이시여, 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구를 그 악하고 치우친 견해를 여의게 할 수 없었기 때문에 저희는 세존께 그 의미를 말씀드립니다.”라고.


236. atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ āmantehi — ‘satthā taṃ, āvuso ariṭṭha, āmantetī’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā, yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavoca — “satthā taṃ, āvuso ariṭṭha, āmantetī”ti. “evamāvuso”ti kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ bhagavā etadavoca — “saccaṃ kira te, ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — ‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti?


그러자 세존은 어떤 비구에게 말했다. ― “오라, 비구여, 그대는 나의 말로써 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구를 불러라. ― ‘도반 아릿타여, 스승께서 그대를 부릅니다.’라고.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구는 세존에게 대답한 뒤 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 갔다. 가서는 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 이렇게 말했다. — “도반 아릿타여, 스승께서 그대를 부릅니다.”라고. “알겠습니다, 도반이여.”라고 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구는 그 비구에게 대답한 뒤 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 세존은 이렇게 말했다. — “아릿타여, 그대에게 ‘세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 나는 세존께서 설하신 법을 안다.’라는 악한 치우친 견해가 생긴 것이 사실인가?”라고.


“evaṃbyākho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi — ‘yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’”ti. “kassa kho nāma tvaṃ, moghapurisa, mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi? nanu mayā, moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā? alañca pana te paṭisevato antarāyāya. appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā... maṃsapesūpamā kāmā vuttā mayā... tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā... aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā... supinakūpamā kāmā vuttā mayā... yācitakūpamā kāmā vuttā mayā... rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā... asisūnūpamā kāmā vuttā mayā... sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā... sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. atha ca pana tvaṃ, moghapurisa, attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhasi, attānañca khanasi, bahuñca apuññaṃ pasavasi. tañhi te, moghapurisa, bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā”ti.


“참으로, 대덕이시여, 세존께서 장애가 된다고 설하신 이 법들은 수용하는 자에게 장애가 되지 않는다고 저는 세존께서 설하신 법을 압니다.” “어리석은 자여, 참으로 그대는 누구에게서 내가 설한 이런 가르침을 알았는가? 어리석은 자여, 다양한 설법을 통해 장애가 되는 법들은 장애가 된다고 내가 말하지 않았는가! 그것은 수용하는 자에게 장애가 된다. 소유의 삶은 매력이 적고 괴로움과 절망이 많으며, 여기서 위험은 반복된다고 나는 말했다. 뼈다귀의 비유로써 … 고기 조각의 비유로써 … 건초 횃불의 비유로써 … 숯불 구덩이의 비유로써 … 꿈의 비유로써 … 빌린 물건의 비유로써 … 나무 열매의 비유로써 … 도살장의 비유로써 … 칼과 창의 비유로써 … 뱀 머리의 비유로써 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많고, 여기서 위험은 반복된다고 나는 말했다. 그러나 어리석은 자여, 그대는 자신의 잘못된 이해로 우리를 비방하고 자신을 파괴하고 많은 악덕(惡德)을 쌓는다. 어리석은 자여, 그것 때문에 그대에게 오랜 세월 불이익과 괴로움이 있을 것이다.”


atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkatopi imasmiṃ dhammavinaye”ti? “kiñhi siyā, bhante; no hetaṃ, bhante”ti. evaṃ vutte, ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. atha kho bhagavā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavoca — “paññāyissasi kho tvaṃ, moghapurisa, etena sakena pāpakena diṭṭhigatena. idhāhaṃ bhikkhū paṭipucchissāmī”ti.


그리고 세존은 비구들에게 말했다. — “비구들이여, 그것을 어떻게 생각하는가? 이 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구가 이 법(法)과 율(律)에서 열기를 만들겠는가?” “어찌 그렇겠습니까, 대덕이시여? 아닙니다, 대덕이시여.” 이렇게 말하자, 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구는 침묵하고, 눈을 내리깔고, 어깨를 늘어뜨리고, 고개를 숙이고, 슬픔을 억누르면서, 당황스럽게 앉아있었다. 그러자 세존은 침묵하고, 눈을 내리깔고, 어깨를 늘어뜨리고, 고개를 숙이고, 슬픔을 억누르면서, 당황스럽게 앉아있는 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구를 보면서 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구에게 이렇게 말했다. — “어리석은 자여, 그것에 대한 그대 자신의 이 나쁜 견해에 의해 그대는 드러나게 될 것이다. 이제 나는 비구들에게 물을 것이다.”라고. 


237. atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “tumhepi me, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha yathāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṃ pasavatī”ti? “no hetaṃ, bhante. anekapariyāyena hi no, bhante, antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā; alañca pana te paṭisevato antarāyāya. appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā ... pe ... sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo”ti. “sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu, kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. anekapariyāyena hi kho, bhikkhave, antarāyikā dhammā vuttā mayā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya. appassādā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā mayā ... pe ... sappasirūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. atha ca panāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahitena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khanati, bahuñca apuññaṃ pasavati. tañhi tassa moghapurisassa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. so vata, bhikkhave, aññatreva kāmehi aññatra kāmasaññāya aññatra kāmavitakkehi kāme paṭisevissatīti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati”.


그리고 세존은 비구들에게 말했다. — “비구들이여, 자신의 잘못된 이해로 우리를 비방하고 자신을 파괴하고 많은 악덕을 쌓는 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구처럼 그대들도 이렇게 내가 설한 법을 알고 있는가?”라고. “아닙니다, 대덕이시여. 대덕이시여, 세존께서는 다양한 설법을 통해 장애가 되는 법들은 장애가 된다고 말했습니다. 그것은 수용하는 자에게 장애가 됩니다. 소유의 삶은 매력이 적고 괴로움과 절망이 많으며, 여기에 위험이 더 많습니다. 뼈다귀의 비유로써 … 뱀 머리의 비유로써 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많고, 여기서 위험은 반복된다고 세존께서 말씀하셨습니다.” “훌륭하고 훌륭하다, 비구들이여. 비구들이여, 그대들이 이렇게 내가 설한 법을 알고 있으니, 훌륭하다. 비구들이여, 참으로 나는 다양한 설법을 통해 장애가 되는 법들은 장애가 된다고 말했다. 그것은 수용하는 자에게 장애가 된다. 소유의 삶은 매력이 적고 괴로움과 절망이 많으며, 여기서 위험은 반복된다고 나는 말했다. 뼈다귀의 비유로써 … 뱀 머리의 비유로써 소유의 삶은 괴로움과 절망이 많고, 여기서 위험은 반복된다고 나는 말했다.’라고. 그러나 이 예전에 독수리 사냥꾼이었던 아릿타 비구는 자신의 잘못된 이해로 우리를 비방하고 자신을 파괴하고 많은 악덕(惡德)을 쌓는다. 어리석은 자여, 그것 때문에 그대에게 오랜 세월 불이익과 괴로움이 있을 것이다. 참으로, 비구들이여, 그가 소유의 대상들과 다른 곳에서, 소유의 상(想)과 다른 곳에서, 소유의 생각과 다른 곳에서 소유의 삶을 수용할 것이라는 경우는 없다.


238. “idha, bhikkhave, ekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti — suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti. tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti. te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. taṃ kissa hetu? duggahitattā, bhikkhave, dhammānaṃ.


여기, 비구들이여, 어떤 어리석은 자들은 경(經), 응송(應頌), 수기(授記), 게송(偈頌), 감흥어(感興語), 여시어(如是語), 본생담(本生譚), 미증유법(未曾有法), 문답(問答)의 법을 익힌다. 그들은 그 법을 익힌 뒤에 그 법들에 대해 의미를 지혜로써 조사하지 않는다. 지혜로써 의미를 조사하지 않을 때, 그 법들은 그들에게 기쁨을 주지 못한다. 그들은 비난의 이익과 논쟁에서 풀려남의 이익 때문에 법을 익힌다. 그들은 어떤 목적을 위한 법을 익히지만, 그 법의 목적을 성취해 누리지 못한다. 그들에게 잘못 붙잡은 그 법들은 오랫동안 불이익과 괴로움으로 이끈다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 법들을 잘못 붙잡음이다.


“seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno. so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ. tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya. tassa so alagaddo paṭiparivattitvā hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge ḍaṃseyya. so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. taṃ kissa hetu? duggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. evameva kho, bhikkhave, idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti — suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti. tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti. te upārambhānisaṃsā ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. tesaṃ te dhammā duggahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanti. taṃ kissa hetu? duggahitattā bhikkhave dhammānaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 뱀을 바라고, 뱀을 좇고, 뱀을 찾아 돌아다니는 사람이 있다. 그가 커다란 뱀을 볼 것이다. 그런 그가 뱀의 똬리나 꼬리를 잡을 것이다. 그에게 그 뱀은 되돌아 손이나 팔이나 다른 곳의 어떤 부분을 물 것이다. 그는 그것 때문에 죽거나 죽을 만큼의 고통을 당할 것이다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 뱀을 잘못 잡았음이다. 이처럼, 비구들이여, 여기 어떤 어리석은 자들은 경(經), 응송(應頌), 수기(授記), 게송(偈頌), 감흥어(感興語), 여시어(如是語), 본생담(本生譚), 미증유법(未曾有法), 문답(問答)의 법을 익힌다. 그들은 그 법을 익힌 뒤에 그 법들에 대해 의미를 지혜로써 조사하지 않는다. 지혜로써 의미를 조사하지 않을 때, 그 법들은 그들에게 기쁨을 주지 못한다. 그들은 비난의 이익과 논쟁에서 풀려남의 이익 때문에 법을 익힌다. 그들은 어떤 목적을 위한 법을 익히지만, 그 법의 목적을 성취해 누리지 못한다. 그들에게 잘못 붙잡은 그 법들은 오랫동안 불이익과 괴로움으로 이끈다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 법들을 잘못 붙잡음이다.


239. “idha pana, bhikkhave, ekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti — suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upaparikkhanti. tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ upaparikkhataṃ nijjhānaṃ khamanti. te na ceva upārambhānisaṃsā dhammaṃ pariyāpuṇanti na itivādappamokkhānisaṃsā ca. yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ anubhonti. tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattanti. taṃ kissa hetu? suggahitattā bhikkhave dhammānaṃ.


여기, 비구들이여, 어떤 좋은 가문의 아들들은 경(經), 응송(應頌), 수기(授記-확정적인 설명), 게송(偈頌), 감흥어(感興語), 여시어(如是語), 본생담(本生譚), 미증유법(未曾有法), 문답(問答)의 법을 익힌다. 그들은 그 법을 익힌 뒤에 그 법들에 대해 의미를 지혜로써 조사한다. 지혜로써 의미를 조사할 때 그 법들은 그들에게 기쁨을 준다. 그들은 비난의 이익과 논쟁에서 풀려남의 이익 때문에 법을 익히지 않는다. 그들은 어떤 목적을 위한 법을 익히고, 그 법의 목적을 성취해 누린다. 그들에게 잘 붙잡은 그 법들은 오랫동안 이익과 행복으로 이끈다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 법들을 잘 붙잡음이다.


“seyyathāpi, bhikkhave, puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ caramāno. so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ. tamenaṃ ajapadena daṇḍena suniggahitaṃ niggaṇheyya. ajapadena daṇḍena suniggahitaṃ niggahitvā, gīvāya suggahitaṃ gaṇheyya. kiñcāpi so, bhikkhave, alagaddo tassa purisassa hatthaṃ vā bāhaṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhogehi paliveṭheyya, atha kho so neva tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. taṃ kissa hetu? suggahitattā, bhikkhave, alagaddassa. evameva kho, bhikkhave, idhekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti — suttaṃ, geyyaṃ, veyyākaraṇaṃ, gāthaṃ, udānaṃ, itivuttakaṃ, jātakaṃ, abbhutadhammaṃ, vedallaṃ. te taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upaparikkhanti. tesaṃ te dhammā paññāya atthaṃ upaparikkhataṃ nijjhānaṃ khamanti. te na ceva upārambhānisaṃsā dhammaṃ pariyāpuṇanti, na itivādappamokkhānisaṃsā ca. yassa catthāya dhammaṃ pariyāpuṇanti, tañcassa atthaṃ anubhonti. tesaṃ te dhammā suggahitā dīgharattaṃ atthāya hitāya sukhāya saṃvattanti. taṃ kissa hetu? suggahitattā, bhikkhave, dhammānaṃ. tasmātiha, bhikkhave, yassa me bhāsitassa atthaṃ ājāneyyātha, tathā naṃ dhāreyyātha. yassa ca pana me bhāsitassa atthaṃ na ājāneyyātha, ahaṃ vo tattha paṭipucchitabbo, ye vā panāssu viyattā bhikkhū.


예를 들면, 비구들이여, 뱀을 바라고, 뱀을 좇고, 뱀을 찾아 돌아다니는 사람이 있다. 그가 커다란 뱀을 볼 것이다. 그런 그가 염소의 발굽 모양의 막대기로 잘 누를 것이다. 염소의 발굽 모양의 막대기로 잘 누른 뒤에 목을 잘 잡을 것이다. 비구들이여, 어떻게 그 뱀이 그 사람의 손이나 팔이나 다른 곳의 어떤 부분을 물 수 있겠는가! 그는 그것 때문에 죽거나 죽을 만큼의 고통을 당하지 않을 것이다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 뱀을 잘 잡았음이다. 이처럼, 비구들이여, 여기 어떤 좋은 가문의 아들들은 경(經), 응송(應頌), 수기(授記-확정적인 설명), 게송(偈頌), 감흥어(感興語), 여시어(如是語), 본생담(本生譚), 미증유법(未曾有法), 문답(問答)의 법을 익힌다. 그들은 그 법을 익힌 뒤에 그 법들에 대해 의미를 지혜로써 조사한다. 지혜로써 의미를 조사할 때 그 법들은 그들에게 기쁨을 준다. 그들은 비난의 이익과 논쟁에서 풀려남의 이익 때문에 법을 익히지 않는다. 그들은 어떤 목적을 위한 법을 익히고, 그 법의 목적을 성취해 누린다. 그들에게 잘 붙잡은 그 법들은 오랫동안 이익과 행복으로 이끈다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 법들을 잘 붙잡음이다. 그러므로 비구들이여, 어떤 것을 위해 내가 말한 것의 의미를 알아야 하고, 그대로 받아들여야 한다. 그러나 어떤 것을 위해 내가 말한 것의 의미를 알지 못한다면 그대들은 거기서 나 또는 잘 배운 비구들에게 물어보아야 한다.


240. “kullūpamaṃ vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāya. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “seyyathāpi, bhikkhave, puriso addhānamaggappaṭipanno. so passeyya mahantaṃ udakaṇṇavaṃ, orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ; na cassa nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṃ gamanāya. tassa evamassa — ‘ayaṃ kho mahāudakaṇṇavo, orimaṃ tīraṃ sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ; natthi ca nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārā pāraṃ gamanāya. yaṃnūnāhaṃ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṃkaḍḍhitvā, kullaṃ bandhitvā, taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyyan’ti. atha kho so, bhikkhave, puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṃkaḍḍhitvā, kullaṃ bandhitvā taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyya. tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṅgatassa evamassa — ‘bahukāro kho me ayaṃ kullo; imāhaṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo. yaṃnūnāhaṃ imaṃ kullaṃ sīse vā āropetvā khandhe vā uccāretvā yena kāmaṃ pakkameyyan’ti. taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso evaṃkārī tasmiṃ kulle kiccakārī assā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “kathaṃkārī ca so, bhikkhave, puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa? idha, bhikkhave, tassa purisassa uttiṇṇassa pāraṅgatassa evamassa — ‘bahukāro kho me ayaṃ kullo; imāhaṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo. yaṃnūnāhaṃ imaṃ kullaṃ thale vā ussādetvā udake vā opilāpetvā yena kāmaṃ pakkameyyan’ti. evaṃkārī kho so, bhikkhave, puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa. evameva kho, bhikkhave, kullūpamo mayā dhammo desito nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāya. kullūpamaṃ vo, bhikkhave, dhammaṃ desitaṃ, ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā pageva adhammā.


비구들이여, 건넘을 위하여 그대들에게 뗏목에 비유한 법을 설하겠다. 붙잡음을 위해서가 아니다. 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 설할 것이다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ― “예를 들면, 비구들이여, 먼 길을 가는 사람이 있다. 그가 이쪽 강변은 위험하고 두렵고, 저쪽 강변은 안전하고 두려움이 없는 큰 강을 볼 것이다. 저쪽 강변으로 가는 배도 없고, 이쪽에서 저쪽으로 가기 위한 다리도 없다. 그에게 이런 생각이 들 것이다. ― ‘이 큰 강은 이쪽 강변은 위험하고 두렵고, 저쪽 강변은 안전하고 두려움이 없다. 그리고 저쪽 강변으로 가는 배도 없고, 이쪽에서 저쪽으로 가기 위한 다리도 없다. 내가 풀과 나무토막과 가지와 잎들을 모으고 뗏목을 엮은 뒤에 그 뗏목에 의지해서 손과 발로 노력하여 안전한 저쪽 강변으로 건너가면 어떨까?’라고. 그래서 비구들이여, 그 사람은 풀과 나무토막과 가지와 잎들을 모으고 뗏목을 엮은 뒤에 그 뗏목에 의지해서 손과 발로 노력하여 안전한 저쪽 강변으로 건너갈 것이다. 건너서 저쪽 강변에 닿은 그 사람에게 이런 생각이 들 것이다. ― ‘이 뗏목은 많은 역할을 했다. 나는 이 뗏목에 의지하여 손과 발로 노력하여 안전한 저쪽 강변으로 건넜다. 내가 이 뗏목을 머리에 이거나 어깨에 얹고서 가고자 하는 곳으로 가면 어떨까?’라고. 어떻게 생각하는가, 비구들이여, 이렇게 하는 그 사람은 그 뗏목에 대해 할 바를 하는 것인가?”라고. “아닙니다, 대덕이시여.” “그러면 비구들이여, 어떻게 하는 것이 그 사람이 그 뗏목에 대해 할 바를 하는 것인가? 여기, 비구들이여, 건너서 저쪽 강변에 닿은 그 사람에게 이런 생각이 들 것이다. ― ‘이 뗏목은 많은 역할을 했다. 나는 이 뗏목에 의지하여 손과 발로 노력하여 안전한 저쪽 강변으로 건넜다. 나는 이 뗏목을 땅 위에 올려놓거나 물에 담궈 두고서 가고자 하는 곳으로 가면 어떨까?’라고. 비구들이여, 이렇게 하는 그 사람이 그 뗏목에 대해 할 바를 하는 것이다. 이처럼, 비구들이여, 나는 건넘을 위하여 뗏목에 비유한 법을 설했다. 붙잡음을 위해서가 아니다. 비구들이여, 그대들을 위해 뗏목에 비유한 법을 설했다. 아는 그대들은 법(法)도 버려야 하니, 하물며 비법(非法)이야 말할 것이 있겠는가!


241. “chayimāni, bhikkhave, diṭṭhiṭṭhānāni. katamāni cha? idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, rūpaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; vedanaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; saññaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; saṅkhāre ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ, anuvicaritaṃ manasā tampi ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhiṭṭhānaṃ — so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmīti — tampi ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati. sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; vedanaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; saññaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; saṅkhāre ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ, anuvicaritaṃ manasā, tampi ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati; yampi taṃ diṭṭhiṭṭhānaṃ — so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmīti — tampi ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassati. so evaṃ samanupassanto asati na paritassatī”ti.


비구들이여, 이런 여섯 가지 견해의 토대가 있다. 어떤 여섯 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구들이여, 여기 성스러운 사람을 만나지 못하고, 성스러운 법에 대해 능숙하지 못하고, 성스러운 법에서 훈련되지 못하고, 고결한 사람을 만나지 못하고, 고결한 사람의 법에 대해 능숙하지 못하고, 고결한 사람의 법에서 훈련되지 못한 배우지 못한 범부는 색(色)을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰한다. 수(受)를 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰한다. 상(想)을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰한다. 행(行)들을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰한다. 본 것-들은 것-닿아 안 것-인식한 것-얻은 것-조사한 것-의(意)로 접근한 것도 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰한다. ‘이것이 세상이고, 이것이 아(我)다. 그런 나는 죽은 뒤에 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것일 것이다. 오로지 그렇게 영원히 서 있을 것이다.’라는 견해의 토대에 대해서도 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아(我)다.’라고 관찰한다. 그러나 비구들이여, 성스러운 사람을 만나고, 성스러운 법에 대해 능숙하고, 성스러운 법에서 훈련되고, 고결한 사람을 만나고, 고결한 사람의 법에 대해 능숙하고, 고결한 사람의 법에서 훈련된 잘 배운 성스러운 제자는 색(色)을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 관찰한다. 수(受)를 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 관찰한다. 상(想)을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 관찰한다. 행(行)들을 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 관찰한다. 본 것-들은 것-닿아 안 것-인식한 것-얻은 것-조사한 것-의(意)로 접근한 것도 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 관찰한다. ‘이것이 세상이고, 이것이 아(我)다. 그런 나는 죽은 뒤에 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것일 것이다. 오로지 그렇게 영원히 서 있을 것이다.’라는 견해의 토대에 대해서도 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아(我)가 아니다.’라고 관찰한다. 이렇게 관찰하는 그는 존재하지 않는 것에 대해 동요하지 않는다.


242. evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “siyā nu kho, bhante, bahiddhā asati paritassanā”ti? “siyā, bhikkhū”ti — bhagavā avoca. “idha bhikkhu ekaccassa evaṃ hoti — ‘ahu vata me, taṃ vata me natthi; siyā vata me, taṃ vatāhaṃ na labhāmī’ti. so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. evaṃ kho, bhikkhu, bahiddhā asati paritassanā hotī”ti.


이렇게 말하자 어떤 비구가 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 밖으로 존재하지 않는 것에 대해 동요가 있습니까?” “있다, 비구여.”라고 세존은 말했다. “여기, 비구여, 어떤 사람은 이렇게 생각한다. ― ‘참으로 나의 것이 있었다. 참으로 그것이 나에게 없다. 참으로 나의 것이 있기를! 참으로 나는 그것을 얻지 못한다!’라고. 그는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 비구여, 이렇게 밖으로 존재하지 않는 것에 대해 동요가 있다.”라고.


“siyā pana, bhante, bahiddhā asati aparitassanā”ti? “siyā, bhikkhū”ti — bhagavā avoca. “idha bhikkhu ekaccassa na evaṃ hoti — ‘ahu vata me, taṃ vata me natthi; siyā vata me, taṃ vatāhaṃ na labhāmī’ti. so na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. evaṃ kho, bhikkhu, bahiddhā asati aparitassanā hotī”ti.


“대덕이시여, 밖으로 존재하지 않는 것에 대해 동요 않음이 있습니까?” “있다, 비구여.”라고 세존은 말했다. “여기, 비구여, 어떤 사람은 이렇게 생각하지 않는다. ― ‘참으로 나의 것이 있었다. 참으로 그것이 나에게 없다. 참으로 나의 것이 있기를! 참으로 나는 그것을 얻지 못한다!’라고. 그는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 비구여, 이렇게 밖으로 존재하지 않는 것에 대해 동요 않음이 있다.”라고.


“siyā nu kho, bhante, ajjhattaṃ asati paritassanā”ti? “siyā, bhikkhū”ti — bhagavā avoca. “idha, bhikkhu, ekaccassa evaṃ diṭṭhi hoti — ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī’ti. so suṇāti tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṃ samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṃ desentassa. tassa evaṃ hoti — ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti. so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. evaṃ kho, bhikkhu, ajjhattaṃ asati paritassanā hotī”ti.


“대덕이시여, 안으로 존재하지 않는 것에 대해 동요가 있습니까?” “있다, 비구여.”라고 세존은 말했다. “여기, 비구여, 어떤 사람은 이런 견해를 가졌다. ― ‘이것이 세상이고, 이것이 아(我)다. 그런 나는 죽은 뒤에 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것일 것이다. 오로지 그렇게 영원히 서 있을 것이다.’라고. 그는 모든 견해의 토대-결정-선입감-성향-잠재성향들을 뿌리 뽑기 위해, 모든 행(行)을 그치기 위해, 모든 재생의 조건을 놓기 위해, 애(愛)의 부서짐을 위해, 이탐을 위해, 소멸을 위해, 열반을 위해 여래나 여래의 제자가 설한 법을 듣는다. 그에게 이런 생각이 든다. ― ‘참으로 나는 단멸할 것이다. 참으로 나는 파괴될 것이다. 참으로 나는 존재하지 않게 될 것이다.’라고. 그는 슬퍼하고 힘들어하고 비탄에 빠지고 가슴을 치며 울부짖고 당황한다. 비구여, 이렇게 안으로 존재하지 않는 것에 대해 동요가 있다.”라고.


“siyā pana, bhante, ajjhattaṃ asati aparitassanā”ti? “siyā, bhikkhū”ti bhagavā avoca. “idha, bhikkhu, ekaccassa na evaṃ diṭṭhi hoti — ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī’ti. so suṇāti tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṃ samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhākkhayāya virāgāya nirodhāya nibbānāya dhammaṃ desentassa. tassa na evaṃ hoti — ‘ucchijjissāmi nāmassu, vinassissāmi nāmassu, nassu nāma bhavissāmī’ti. so na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. evaṃ kho, bhikkhu, ajjhattaṃ asati aparitassanā hoti”.


“대덕이시여, 안으로 존재하지 않는 것에 대해 동요 않음이 있습니까?” “있다, 비구여.”라고 세존은 말했다. “여기, 비구여, 어떤 사람은 이런 견해를 가지지 않았다. ― ‘이것이 세상이고, 이것이 아(我)다. 그런 나는 죽은 뒤에 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것일 것이다. 오로지 그렇게 영원히 서 있을 것이다.’라고. 그는 모든 견해의 토대-결정-선입감-성향-잠재성향들을 뿌리 뽑기 위해, 모든 행(行)을 그치기 위해, 모든 재생의 조건을 놓기 위해, 애(愛)의 부서짐을 위해, 이탐을 위해, 소멸을 위해, 열반을 위해 여래나 여래의 제자가 설한 법을 듣는다. 그에게 이런 생각이 들지 않는다. ― ‘참으로 나는 단멸할 것이다. 참으로 나는 파괴될 것이다. 참으로 나는 존재하지 않게 될 것이다.’라고. 그는 슬퍼하지 않고 힘들어하지 않고 비탄에 빠지지 않고 가슴을 치며 울부짖지 않고 당황하지 않는다. 비구여, 이렇게 안으로 존재하지 않는 것에 대해 동요 않음이 있다.”라고.


243. “taṃ, bhikkhave, pariggahaṃ pariggaṇheyyātha, yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya. passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ pariggahaṃ yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyyā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “sādhu, bhikkhave. ahampi kho taṃ, bhikkhave, pariggahaṃ na samanupassāmi yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya.


비구들이여, 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것이고, 오로지 그렇게 영원히 서 있을 것이라면 그대들은 소유물을 붙잡아도 좋다. 비구들이여, 그대들은 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것이고, 오로지 그렇게 영원히 서 있는 소유물을 보았는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “훌륭하다, 비구들이여. 나도 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것이고, 오로지 그렇게 영원히 서 있는 소유물을 보지 못했다. 


“taṃ, bhikkhave, attavādupādānaṃ upādiyetha, yaṃsa attavādupādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ attavādupādānaṃ yaṃsa attavādupādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “sādhu, bhikkhave. ahampi kho taṃ, bhikkhave, attavādupādānaṃ na samanupassāmi yaṃsa attavādupādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.


비구들이여, 집착하는 자에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망을 생기게 하지 않을 수 있다면 그대들은 아어취(我語取)[아(我)에 대한 주장에 대한 집착]에 집착해도 좋다. 비구들이여, 그대들은 집착하는 자에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망을 생기게 하지 않을 수 있는 아어취(我語取)를 보았는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “훌륭하다, 비구들이여. 나도 집착하는 자에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망을 생기게 하지 않을 수 있는 아어취(我語取)를 보지 못했다. 


“taṃ, bhikkhave, diṭṭhinissayaṃ nissayetha yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ diṭṭhinissayaṃ yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “sādhu, bhikkhave. ahampi kho taṃ, bhikkhave, diṭṭhinissayaṃ na samanupassāmi yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”.


비구들이여, 기대는 자에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망을 생기게 하지 않을 수 있다면 그대들은 견해에 기대도 좋다. 비구들이여, 그대들은 기대는 자에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망을 생기게 하지 않을 수 있는 견해에 기대는 것을 보았는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “훌륭하다, 비구들이여. 나도 기대는 자에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망을 생기게 하지 않을 수 있는 견해에 기대는 것을 보지 못했다. 


244. “attani vā, bhikkhave, sati attaniyaṃ me ti assā”ti? “evaṃ, bhante”. “attaniye vā, bhikkhave, sati attā me ti assā”ti? “evaṃ, bhante”.


“‘비구들이여, 아(我)가 있을 때 나의 아(我)에 속한 것이 있다.’라고 할 수 있는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “‘또는 아(我)에 속한 것이 있을 때 나의 아(我)가 있다.’라고 할 수 있겠는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.”


“attani ca, bhikkhave, attaniye ca saccato thetato anupalabbhamāne, yampi taṃ diṭṭhiṭṭhānaṃ — ‘so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī’ti — nanāyaṃ, bhikkhave, kevalo paripūro bāladhammo’”ti?


“비구들이여, 아(我)도 아(我)에 속한 것도 사실로부터 믿을 만함으로부터 발견되지 않을 때 ‘이것이 세상이고, 이것이 아(我)다. 그런 나는 죽은 뒤에 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 것일 것이다. 오로지 그렇게 영원히 서 있을 것이다.’라는 견해의 토대는, 비구들이여, 전적으로 완전히 어리석은 것이 아닌가?”


“kiñhi no siyā, bhante, kevalo hi, bhante, paripūro bāladhammo”ti.


“대덕이시여, 어떻게 아니겠습니까? 대덕이시여, 참으로 전적으로 완전히 어리석은 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “aniccaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “dukkhaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ — etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, vedanā ... pe ... saññā... saṅkhārā... viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? “aniccaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? “dukkhaṃ, bhante”. “yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ — etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātiha, bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti — evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. yā kāci vedanā ... pe ... yā kāci saññā... ye keci saṅkhārā... yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti — evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ”.


“비구들이여, 어떻게 생각하는가? 색(色)은 상(常)한가, 무상(無常)한가?” “무상합니다, 대덕이시여.” “그러면 무상한 것은 고(苦)인가, 락(樂)인가?” “고입니다, 대덕이시여.” “그렇다면 무상하고 고이고 변하는 것을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰하는 것이 타당한가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “수(受) … 상(想) … 행(行)들 … 식(識)은 상한가, 무상한가?” “무상합니다, 대덕이시여.” “그러면 무상한 것은 고인가, 락인가?” “고입니다, 대덕이시여.” “그렇다면 무상하고 고이고 변하는 것을 ‘이것은 나의 것이다. 이것은 나다. 이것은 나의 아다.’라고 관찰하는 것이 타당한가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 비구들이여, 안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 색에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 보아야 한다. 안의 것이든 밖의 것이든, … 어떤 수에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 수에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 보아야 한다. 어떤 수에 대해서도 … 어떤 상에 대해서도 … 어떤 행들에 대해서도 … 안의 것이든 밖의 것이든, 거친 것이든 미세한 것이든, 저열한 것이든 뛰어난 것이든 과거-미래-현재의 어떤 식에 대해서도, 멀리 있는 것이든 가까이 있는 것이든 모든 식에 대해 ‘이것은 나의 것이 아니다. 이것은 내가 아니다. 이것은 나의 아가 아니다.’라고 이렇게 바른 지혜로써 있는 그대로 보아야 한다.

Comments

보인 2021.03.11 06:07
감사합니다.
대원행 2022.04.19 23:04
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_05_04&wr_id=11 참조 (MN 44-교리문답의 작은 경 팔정도와 삼매수행)
대원행 2023.11.01 22:33
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=87 참조 ( 상윳따 니까야 제1권 ― (SN 1.20-사믿디 경)[스스로 보이는 것(법)과 덧없는 것(소유의 삶)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close