니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 137.saḷāyatanavibhaṅga

137.saḷāyatanavibhaṅga

[육처분석] 7. saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ(MN 137-육처(六處) 분석 경)

9 474 2018.03.02 15:40
20 MN 137-육처분석 경saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.21

4. vibhaṅgavaggo, 7. saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ(MN 137-육처(六處) 분석 경)


evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “saḷāyatanavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desessāmi. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. - 한때 부처님은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. - “비구들이여, 그대들에게 육처(六處)의 분석을 설할 것이다. 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 말하겠다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. - 


‘cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattiṃsa sattapadā veditabbā, tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti — ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.


• kāya: a heap; a collection; the body. (m.)


육내입처(六內入處)는 알려져야 한다. 육외입처(六外入處)는 알려져야 한다. 육식(六識)의 모임은 알려져야 한다. 육촉(六觸)의 모임은 알려져야 한다. 열여덟 가지 의(意)의 행보(行步)는 알려져야 한다. 서른여섯 가지 중생의 발길은 알려져야 한다. 거기서 이것을 의지하여 이것을 버려라. 성자가 실천하는 세 가지 염처(念處)가 있으니 그것을 실천한 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다. 그는 실천행(實踐行)을 위한 무상조어장부(無上調御丈夫)라고 불린다. — 이것이 육처의 분석에 대한 요약이다.


‘cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ — cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘육내입처는 알려져야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연(緣)하여 말했는가? 안처(眼處), 이처(耳處), 비처(鼻處), 설처(舌處), 신처(身處), 의처(意處)가 있다. - ‘육내입처는 알려져야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말한 것이다.


‘cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ — cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘육외입처는 알려져야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 말했는가? 색처(色處), 성처(聲處), 향처(香處), 미처(味處), 촉처(觸處), 법처(法處)가 있다. - ‘육외입처는 알려져야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말한 것이다.


‘cha viññāṇakāyā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ — cha viññāṇakāyā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘육식의 모임은 알려져야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 말했는가? 안식(眼識), 이식(耳識), 비식(鼻識), 설식(舌識), 신식(身識), 의식(意識)이 있다. - ‘육식의 모임은 알려져야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말한 것이다.


“‘cha phassakāyā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso — cha phassakāyā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


‘육촉의 모임은 알려져야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 말했는가? ‘안촉(眼觸), 이촉(耳觸), 비촉(鼻觸), 설촉(舌觸), 신촉(身觸), 의촉(意觸)이 있다. - 육촉의 모임은 알려져야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말한 것이다.


“‘aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati. sotena saddaṃ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā... jivhāya rasaṃ sāyitvā... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā... manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati. iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


• upavicarati ― upa-vicarati


upa ― ①on upon, up. ②higher, above. ③close by, close to, near. 

vicarati [vi+carati] to go or move about in (loc.), to walk (a road=acc.), to wander


• manopavicāra ― mano-upavicāra(upa-vicāra)


‘열여덟 가지 의의 행보는 알려져야 한다.’라고 말했다. 이것은 무엇을 연하여 말했는가? 안으로 색을 보고서 만족을 주는 색으로 다가가고, 불만족을 주는 색으로 다가가고, 평정을 주는 색으로 다가간다. 이로 성을 듣고서 … 비로 향을 맡고서 … 설로 미를 맛보고서 … 신으로 촉을 닿고서 … 의로 법을 인식하고서 만족을 주는 법으로 다가가고, 불만족을 주는 법으로 다가가고, 평정을 주는 법으로 다가간다. — 열여덟 가지 의의 행보는 알려져야 한다.’라고 말한 것은 이것을 연하여 말했다.


※ somanassaṭṭhānīyaṃ — somanassa-ṭ-ṭhānīyaṃ


• thānīya (adj.) [grd. of tiṭṭhati] standing, having a certain position, founded on or caused by


[초기불전연구원] “‘열여덟 가지 마노의 고찰을 알아야 한다.’라고 한 것은 무엇을 반연하여 한 말인가? 눈으로 형색을 보고 기쁨을 일으킬 형색을 고찰하고 슬픔을 일으킬 형색을 고찰하고 평온을 일으킬 형색을 고찰한다. … 코로 냄새를 맡고 … 혀로 맛을 알고 … 몸으로 감촉을 느끼고 … 마노[意]로 법을 지각하고 기쁨을 일으킬 법을 고찰하고 슬픔을 일으킬 법을 고찰하고 평온을 일으킬 법을 고찰한다. 이처럼 여섯 가지 기쁨의 고찰과 여섯 가지 슬픔의 고찰과 여섯 가지 평온의 고찰이 있다. ‘열여덟 가지 마노의 고찰을 알아야 한다.’라고 한 것은 이것을 반연하여 한 말이다.”


[한국빠알리성전협회] ‘열여덟 가지 정신적 경험에 대하여 알아야 한다.’고 가르친 것은 무엇을 두고 말한 것인가? 시각으로 형상을 보고 쾌락을 주는 형상을 경험하고 불쾌를 주는 형상을 경험하고 평정을 주는 형상을 경험한다. … [청각과 소리 – 후각과 냄새 – 미각과 맛 – 촉각과 감촉 – 정신과 사실에 반복] … 이와 같이 여섯 가지 쾌락의 경험, 여섯 가지 불쾌의 경험, 여섯 가지 평정의 경험이 있어, 열여덟 가지 정신적 경험에 대하여 알아야 한다고 말한 것은 바로 이것을 두고 말한 것이다.


[Bhikkhu Bodhi] “’The eighteen kinds of mental exploration should be understand.‘ So it was said. And with reference to what was this said?

“On seeing a form with the eye, one explores a form productive of joy, one explores(탐구하다/조사하다) a form productive of grief, one explores a form productive of equanimity. On hearing a sound with the ear … On smelling an odour with the nose … On tasting a flavour with the tongue … On touching a tangible with the body … On cognizing a mind-object with the mind, one explores a mind-object productive of joy, one explores a mind-object productive of grief, one explores a mind-object productive of equanimity. Thus there are six kinds of exploration with joy, six kinds of exploration with grief, six kinds of exploration with equanimity. So it was with reference to this that it was said: ‘The eighteen kinds of mental exploration should be understand.‘


[Thanissaro Bhikkhu] "'The eighteen explorations for the intellect should be known': thus was it said. And in reference to what was it said? Seeing a form via the eye, one explores(탐구하다/조사하다) a form that can act as the basis for happiness, one explores a form that can act as the basis for unhappiness, one explores a form that can act as the basis for equanimity. Hearing a sound via the ear ... Smelling an aroma via the nose ... Tasting a flavor via the tongue ... Feeling a tactile sensation via the body ... Cognizing an idea via the intellect, one explores an idea that can act as the basis for happiness, one explores an idea that can act as the basis for unhappiness, one explores an idea that can act as the basis for equanimity. The eighteen explorations for the intellect should be known': thus was it said. And in reference to this was it said.


[Sister Upalavanna] It was said that the eighteen ramblings of the mind should be known. Why was it said so? Seeing a form with the eye, the mind dwells(살다/거주하다) in pleasure, dwells in displeasure, and dwells in equanimity; Hearing a sound, ... re ... . Smelling ascent, ... re ... Tasting, ... re ... . Experiencing a touch ... re ... Cognizing an idea dwells in pleasure dwells in displeasure and dwells in equanimity. Thus there are six ramblings in pleasure, six in displeasure and six in equanimity If it was said the eighteen ramblings of the mindshould be known, it was said on account of this.


“‘chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā.


‘서른여섯 가지 중생의 발걸음은 알려져야 한다.’라고 말했다. 무엇을 연하여 말했는가? 여섯 가지 재가에 의지한 만족과 여섯 가지 출리에 의지한 만족, 여섯 가지 재가에 의지한 불만족과 여섯 가지 출리에 의지한 불만족, 여섯 가지 재가에 의지한 평정과 여섯 가지 출리에 의지한 평정이 있다. 


tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ. yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ... ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ... jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ... kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ... manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ ... pe ... somanassaṃ. yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. imāni cha gehasitāni somanassāni.


여기서 무엇이 여섯 가지 재가에 의지한 만족인가? 원하고 좋아하고 마음에 들고 유쾌하고 물질 세상에 연결되어있는 안으로 인식되는 색들의 획득을 획득으로부터 보면서 혹은 이미 과거에 소멸하고 변해버린 이전에 획득한 것을 회상하면서 만족이 일어난다. 이러한 만족을 재가에 의지한 만족이라고 한다. 이로 인식되는 성들을 … 비로 인식되는 향들을 … 설로 인식되는 미들을 … 신으로 인식되는 촉들을 … 원하고 좋아하고 마음에 들고 유쾌하고 물질 세상에 연결되어있는 의로 인식되는 법들의 획득을 획득으로부터 보면서 혹은 이미 과거에 소멸하고 변해버린 이전에 획득한 것을 회상하면서 만족이 일어난다. 이러한 만족을 재가에 의지한 만족이라고 한다. 이것이 여섯 가지 재가에 의지한 만족이다.


“tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. saddānaṃtveva... gandhānaṃtveva... rasānaṃtveva... phoṭṭhabbānaṃtveva... dhammānaṃtve aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.


여기서 무엇이 여섯 가지 출리에 의지한 만족인가? 색들은 참으로 무상하고 변하고 바래고 소멸한다고 알아 이전의 색들이나 지금의 색들은 모두 무상하고 괴롭고 변하는 것이라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면서 만족이 일어난다. 이러한 만족을 출리에 의지한 만족이라고 한다. 성들은 참으로 … 향들은 참으로 … 미들은 참으로 … 촉들은 참으로 … 법들은 모두 무상하고 괴롭고 변하는 것이라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면서 만족이 일어난다. 이러한 만족을 출리에 의지한 만족이라고 한다. 이것이 여섯 가지 출리에 의지한 만족이다.


“tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ ... pe ... sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ... ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ... jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ... kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ... manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. imāni cha gehasitāni domanassāni.


여기서 무엇이 여섯 가지 재가에 의지한 불만족인가? 원하고 좋아하고 마음에 들고 유쾌하고 물질 세상에 연결되어있는 안으로 인식되는 색들을 획득하지 못함을 획득하지 못함으로부터 보면서 혹은 이미 과거에 소멸하고 변해버린 이전에 획득하지 못한 것들을 회상하면서 불만족이 일어난다. 이러한 불만족을 재가에 의지한 불만족이라고 한다. 이로 인식되는 성들을 … 비로 인식되는 향들을 … 설로 인식되는 미들을 … 신으로 인식되는 촉들을 … 원하고 좋아하고 마음에 들고 유쾌하고 물질 세상에 연결되어있는 의로 인식되는 법들을 획득하지 못함을 획득하지 못함으로부터 보면서 혹은 이미 과거에 소멸하고 변해버린 이전에 획득하지 못한 것들을 회상하면서 불만족이 일어난다. 이러한 불만족을 재가에 의지한 불만족이라고 한다. 이것이 여섯 가지 재가에 의지한 불만족이다.


“tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti — ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. saddānaṃtveva ... pe ... gandhānaṃtveva... rasānaṃtveva... phoṭṭhabbānaṃtveva... dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti — ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. imāni cha nekkhammasitāni domanassāni.


여기서 무엇이 여섯 가지 출리에 의지한 불만족인가? 색들은 참으로 무상하고 변하고 바래고 소멸한다고 알아 이전의 색들이나 지금의 색들은 모두 무상하고 괴롭고 변하는 것이라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면서 위 없는 해탈에 관한 부러움을 일으킨다. ‘지금 성자들이 성취하여 머무는 경지를 나는 언제 성취하여 머물게 될 것인가?’라고 위 없는 해탈에 관한 부러움을 일으키면서 부러움을 조건으로 불만족이 일어난다. 이러한 불만족을 출리에 의지한 불만족이라 한다. 성들은 참으로 … 향들은 참으로 … 미들은 참으로 … 촉들은 참으로 … 법들은 모두 무상하고 괴롭고 변하는 것이라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면서 위 없는 해탈에 관한 부러움을 일으킨다. ‘지금 성자들이 성취하여 머무는 경지를 나는 언제 성취하여 머물게 될 것인가?’라고 위 없는 해탈에 관한 부러움을 일으키면서 부러움을 조건으로 불만족이 일어난다. 이러한 불만족을 출리에 의지한 불만족이라 한다. 이것이 여섯 가지 출리에 의지한 불만족이다.


“tattha katamā cha gehasitā upekkhā? cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati. tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. sotena saddaṃ sutvā... ghānena gandhaṃ ghāyitvā... jivhāya rasaṃ sāyitvā... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā... manasā dhammaṃ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā nātivattati. tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. imā cha gehasitā upekkhā.


여기서 무엇이 여섯 가지 재가에 의지한 평정인가? 안으로 색을 보면서 어리석고 미혹한 범부, 한계를 극복하지 못하고 보를 극복하지 못하고 위험을 보지 못하는 배우지 못한 범부에게 평정이 생기는데, 이런 평정은 색을 넘어서지 못한다. 그러므로 이런 평정을 재가에 의지한 것이라고 한다. 이로 성을 들으면서 … 비로 향을 맡으면서 … 설로 미를 맛보면서 … 신으로 촉을 닿으면서 … 의로 법을 알면서 어리석고 미혹한 범부, 한계를 극복하지 못하고 보를 극복하지 못하고 위험을 보지 못하는 배우지 못한 범부에게 평정이 생기는데, 이런 평정은 법을 넘어서지 못한다. 그러므로 이런 평정을 재가에 의지한 것이라고 한다. 이것이 여섯 가지 재가에 의지한 평정이다.


“tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati. tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. saddānaṃtveva... gandhānaṃtveva... rasānaṃtveva... phoṭṭhabbānaṃtveva... dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā ativattati. tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. imā cha nekkhammasitā upekkhā. ‘chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


여기서 무엇이 여섯 가지 출리에 의지한 평정인가? 그러나 색들은 참으로 무상하고 변하고 바래고 소멸한다고 알아 이전의 색들이나 지금의 색들은 모두 무상하고 괴롭고 변하는 것이라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면서 평정이 생기는데, 이런 평정은 색을 넘어선다. 그러므로 이런 평정을 출리에 의지한 것이라고 한다. 성들은 참으로 … 향들은 참으로 … 미들은 참으로 … 촉들은 참으로 … 법들은 참으로 무상하고 변하고 바래고 소멸한다고 알아 이전의 법들이나 지금의 법들은 모두 무상하고 괴롭고 변하는 것이라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면서 평정이 생기는데, 이런 평정은 법을 넘어선다. 그러므로 이런 평정을 출리에 의지한 것이라고 한다. 이것이 여섯 가지 출리에 의지한 평정이다. ‘서른여섯 가지 중생의 발걸음을 알아야 한다.’라고 한 것은 이것을 연하여 말했다.


“tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā”ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. 


‘여기서 이것을 의지하여 이것을 버려라.’라고 말했다. 무엇을 연하여 말했는가? 거기서 비구들이여, 여섯 가지 출리에 의지한 만족을 의지하고 원인으로 하여 여섯 가지 재가에 의지한 만족을 버리고 넘어선다. 이렇게 이것을 버리고, 이렇게 이것을 넘어선다.


“tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. 


비구들이여, 여기 여섯 가지 출리에 의지한 불만족을 의지하고 원인으로 하여 여섯 가지 재가에 의지한 불만족을 버리고 넘어선다. 이렇게 이것을 버리고, 이렇게 이것을 넘어선다.


“tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha. evametāsaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ samatikkamo hoti. 


비구들이여, 여기 여섯 가지 출리에 의지한 평정을 의지하고 원인으로 하여 여섯 가지 재가에 의지한 평정을 버리고 넘어선다. 이렇게 이것을 버리고, 이렇게 이것을 넘어선다.


“tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. 


비구들이여, 여기 여섯 가지 출리에 의지한 만족을 의지하고 원인으로 하여 여섯 가지 출리에 의지한 불만족을 버리고 넘어선다. 이렇게 이것을 버리고, 이렇게 이것을 넘어선다.


“tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. 


비구들이여, 여기 여섯 가지 출리에 의지한 평정을 의지하고 원인으로 하여 여섯 가지 출리에 의지한 만족을 버리고 넘어선다. 이렇게 이것을 버리고 이렇게 이것을 넘어선다.


“atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā. katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā? atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu — ayaṃ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā. 


비구들이여, 다양함에 의지한 다양함의 평정이 있고, 단일함에 의지한 단일함의 평정이 있다. 비구들이여, 무엇이 다양함에 의지한 다양함의 평정인가? 비구들이여, 색들에서의 평정이 있고 성들에서의 평정이 있고 향들에서의 평정이 있고 미들에서의 평정이 있고 촉들에서의 평정이 있다. ― 이것이, 비구들이여, 다양함에 의지한 다양함의 평정이다.


katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā? atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā — ayaṃ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā. 


비구들이여, 무엇이 단일함에 의지한 단일함의 평정인가? 비구들이여, 공무변처를 의지한 평정이 있고 식무변처를 의지한 평정이 있고 무소유처를 의지한 평정이 있고 비상비비상처를 의지한 평정이 있다. ― 비구들이여, 이것이 단일함에 의지한 단일함의 평정이다. 


“tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ nissāya taṃ āgamma yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti. 


비구들이여, 여기서 단일함에 의지한 단일함의 평정을 의지하고 원인으로 하여 다양함에 의지한 다양함의 평정을 버리고 넘어선다. 이렇게 이것을 버리고, 이렇게 이것을 넘어선다.


“atammayataṃ, bhikkhave, nissāya atammayataṃ āgamma yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti. ‘tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. 


• atammayatā ― (MN 113-고결한 사람 경) ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_12_03&wr_id=4

 

비구들이여, ‘그것에서 생겨남이 아닌 것(涅槃)’을 의지하고 원인으로 하여 단일함에 의지한 단일함의 평정을 버리고 넘어선다. 이렇게 이것을 버리고, 이렇게 이것을 넘어선다. ‘여기서 이것을 의지하여 이것을 버려라.’라고 한 것은 이것을 연하여 말했다.


“‘tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? 


‘성자가 실천하는 세 가지 염처가 있으니 그것을 실천하는 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.’라고 했다. 무엇을 연하여 말했는가? 


idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya — ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. 


여기, 비구들이여, 연민을 가지고 이익을 바라는 스승은 연민을 일으켜 제자들을 위해 ‘이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.’라고 법을 설한다. 그의 제자들은 들으려 하지 않고 귀 기울이지 않고 무위의 앎을 위한 심을 일으키지 않는다. 그들은 스승의 교법에서 벗어나서 살아간다. 그때 비구들이여, 여래는 불쾌해하지 않고, 불쾌를 경험하지 않는다. 그러나 갈망하지 않고, 알아차리고, 분명히 알면서 머문다. 이것이, 비구들이여, 성자가 실천하는 첫 번째 염처이니 그것을 실천한 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya — ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti; ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti; na ca attamano hoti, na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti. anattamanatā ca attamanatā ca — tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. idaṃ vuccati, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. 


다시, 비구들이여, 여기 연민을 가지고 이익을 바라는 스승은 연민을 일으켜 제자들을 위해 ‘이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.’라고 법을 설한다. 그의 어떤 제자들은 들으려 하지 않고 귀 기울이지 않고 무위의 앎을 위한 심을 일으키지 않는다. 그들은 스승의 교법에서 벗어나서 살아간다. 어떤 제자들은 들으려 하고 귀 기울이고 무위의 앎을 위한 심을 일으킨다. 그들은 스승의 교법에서 벗어나지 않고 살아간다. 그때, 비구들이여, 여래는 불쾌해하지 않고, 불쾌를 경험하지 않는다. 유쾌해하지 않고, 유쾌를 경험하지 않는다. 불쾌와 유쾌 둘 다를 벗어나서 그는 알아차리고, 분명히 알면서 평정을 가지고 머문다. 이것이, 비구들이여, 성자가 실천하는 두 번째 염처이니 그것을 실천한 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya — ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. tassa sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññācittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. idaṃ vuccati, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. ‘tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. 


다시, 비구들이여, 여기 연민을 가지고 이익을 바라는 스승은 연민을 일으켜 제자들을 위해 ‘이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.’라고 법을 설한다. 그의 제자들은 들으려 하고 귀 기울이고 무위의 앎을 위한 심을 일으킨다. 그들은 스승의 교법에서 벗어나지 않고 살아간다. 그때 비구들이여, 여래는 유쾌해하고, 유쾌를 경험한다. 그러나 갈망하지 않고, 알아차리고, 분명히 알면서 머문다. 이것이, 비구들이여, 성자가 실천하는 세 번째 염처이니 그것을 실천한 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다. ‘성자가 실천하는 세 가지 염처가 있으니 그것을 실천한 성자는 스승이 되어 무리를 지도할 수 있다.’라고 한 것은 이것을 연하여 말했다.


“‘so vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?


‘그는 실천행을 위한 무상조어장부(無上調御丈夫)라고 불린다.’라고 했다. 무엇을 연하여 말했는가? 


hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati — puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṃ dhāvati — puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati — puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. 


비구들이여, 코끼리 조련사가 잘 조련한 코끼리는 달릴 때 동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다. 비구들이여, 말 조련사가 잘 조련한 말은 달릴 때 동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다. 비구들이여, 소 조련사가 잘 조련한 소는 달릴 때 동쪽이건 서쪽이건 북쪽이건 남쪽이건 한 방향으로 달린다. 


tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.


• aṭṭha vimokkhā ― 팔해탈(八解脫) → (DN 33.11-합송경, 여덟 가지로 구성된 법들)


비구들이여, 여래-아라한-정등각자에 의해 잘 훈련된 사람은 여덟 방향으로 나아간다.


rūpī rūpāni passati — ayaṃ ekā disā;


색계(色界)의 존재로서 물질을 본다. - 이것이 첫 번째 방향이다.


ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati — ayaṃ dutiyā disā;


안으로 무색상(無色想)을 가진[색상(色想)을 초월한] 자로서 밖으로 물질을 본다. - 이것이 두 번째 방향이다.


subhantveva adhimutto hoti — ayaṃ tatiyā disā;


오직 깨끗함에 집중한다. - 이것이 세 번째 방향이다.


sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ catutthī disā;


완전하게 색상(色想)을 넘어서고, 저항의 상(想)이 줄어들고, 다양한 상(想)을 작의하지 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처를 성취하여 머문다. - 이것이 네 번째 방향이다.


sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ pañcamī disā;


공무변처를 완전히 넘어서서 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처를 성취하여 머문다. - 이것이 다섯 번째 방향이다.


sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ chaṭṭhī disā;


식무변처를 완전히 넘어서서 ‘아무것도 없다.’라는 무소유처를 성취하여 머문다. - 이것이 여섯 번째 방향이다.


sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati — ayaṃ sattamī disā;


무소유처를 완전히 넘어서서 비상비비상처를 성취하여 머문다. - 이것이 일곱 번째 방향이다.


sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati — ayaṃ aṭṭhamī disā.


비상비비상처를 완전히 넘어서서 상수멸을 성취하여 머문다. - 이것이 여덟 번째 방향이다.


tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.


비구들이여, 여래-아라한-정등각에 의해 잘 훈련된 사람은 이러한 여덟 방향으로 나아간다.


‘so vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttan”ti. 


‘그는 실천행을 위한 무상조어장부라고 불린다.’라고 한 것은 이것을 연하여 말했다.


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

 

Comments

대원행 2022.04.19 20:07
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_05_07&wr_id=2 참조
대원행 2022.05.07 14:54
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_06_04&wr_id=5 참조 (삶에서 물러남 - 평정 & 소유의 삶의 비유)
대원행 2022.09.08 22:23
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_04&wr_id=54 참조 (삶의 메커니즘 4)사는 이야기[두 가지 일체의 활성화 — 오온과 십이처]
대원행 2022.12.29 14:13
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_06&wr_id=51 참조 (나는 불교를 믿는다 - 여래구덕(선서-세간해-무상조어장부)
대원행 2023.04.07 21:56
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_12&wr_id=5 참조 (법구경 강의 24. 비구 품, 게송(363-367)[누가 비구인가2])
대원행 2023.06.21 21:52
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_13&wr_id=280 참조 (초기불교 백일법문(독송 및 개론) - (4-8)vibhaṅgasuttaṃ (SN 48.36~38-분석 경1~3)[오근2)느낌 - 평정 & 깊은 구렁]
대원행 2023.11.05 19:43
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_12_03&wr_id=4 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 ― 113. 고결한 사람 경[실천과 그것에서 생겨남이 아닌 것에서 차별])
보인 2024.04.16 14:31
감사합니다.
대원행 03.15 20:58
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=298 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 4(158-159)[퇴보 - 경우와 경우 아님 & 몸의 생겨남(자량-갈애-자기화-음행)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close